1Turklāt, lai gan tirgus daļas
2lieluma svarīgums var mainīties dažādos tirgos, ir pamats
3uzskatīt, ka ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot
4izslēdzošus apstākļus, pierāda dominējošo
5stāvokli."1
6Līdzīga pieeja tika piemērota arī
7Eiropas Kopienu tiesas lietā Nr.27/76 United Brands Company
8and United Brands Continentaal BV v Commission of the Eiropean
9Communities.-Chiquita Bananas (14.02.1978. spriedumā
10izteiktais viedoklis par dominējošo stāvokli). Šajā
11lietā2 tiesa arī atbalstīja Eiropas Komisijas viedokli
12par dominējoša stāvokļa esamību. Dominējoša stāvokļa esamība bija
13pamatota ar:
14- tirgus daļu 41-47%;
15- United Brands
16Continentaal struktūru (lielā pakāpē vertikāli integrēts
17uzņēmums);
18- konkurentu vāju tirgus varu un
19nespēju darboties tikpat neatkarīgi kā United Brands
20Continentaal.
21Apkopojot Eiropas Komisijas un
22Eiropas Kopienu Tiesas pieeju, tiek pieņemts, ka tirgus daļa,
23kura pārsniedz 50% robežu, pati par sevi pierāda dominējošā
24stāvokļa esamību. Ja tirgus daļa nesasniedz minēto kritēriju, tad
25ir nepieciešams izvērtēt papildu faktorus.
26Konkurences padome uzskata par
27pamatotu izmantot Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu tiesas
28piemērotos principus dominējoša stāvokļa noteikšanai. Ņemot vērā
29minēto, Konkurences padome uzskata, ka Internet piekļuves
30pakalpojumu tirgū Lattelekom jau pirms apvienošanās ir
31dominējošais stāvoklis. Bez tam Konkurences padome uzskata, ka
32datu pārraides pakalpojumu tirgū pirms apvienošanās Lattelekom,
33kaut arī tā tirgus daļa nesasniedz 40%, ir iespēja darboties
34vismaz daļēji neatkarīgi no klientiem, konkurentiem vai
35patērētājiem. Apvienošanās rezultātā tirgus daļa pārsniegs 40%,
36tātad izpildīsies abi dominējošā stāvokļa kritēriji. Konkurences
37padome izvērtēja papildu faktorus, kas liecina par Lattelekom
38dominējošā stāvokļa esamību.
39No tabulu (1.,2.,3.,4.,5.,6.)
40datiem redzams, ka datu pārraides pakalpojumu tirgū Lattelekom
41pirms apvienošanās ar (***) tirgus daļu un Microlink attiecīgi -
42(***), apvienošanās gadījumā šo abu komersantu kopējā tirgus daļa
43pieaugs līdz aptuveni (***). Kaut gan datu pārraides pakalpojumu
44sniegšanā Lattelekom tirgus daļa, salīdzinot 2002., 2003., 2004.
45gada datus, ievērojami samazinās, tomēr tās lielums joprojām ir
46augsts salīdzinājumā ar pārējo lielāko tirgus dalībnieku daļām
47šajā tirgū (attiecīgi nākamā lielākā tirgus dalībnieka tirgus
48daļa - VAS "VITA" - 10,2%, a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo
49telekomunikācijas" - 3,4%, SIA "Telia Latvija" - (***). Arī
50nākamo lielāko tirgus dalībnieku datu pārraides pakalpojumu
51tirgus daļas samazinās, salīdzinot 2002., 2003., 2004. gada
52datus. Tas izskaidrojams ar pakalpojumu cenu samazināšanos sakarā
53ar tirgus liberalizāciju. Interneta piekļuves pakalpojumu tirgū
54nākamie lielākie tirgus dalībnieki ir SIA "Telia Latvija" -
55(***),VAS "VITA" - 0,14%.
56Salīdzinot nākamo lielāko tirgus
57dalībnieku tirgus daļas, ir redzams, ka Lattelekom tirgus daļas
58vairākkārt pārsniedz šo tirgus dalībnieku tirgus daļas gan datu
59pārraides pakalpojumu tirgū, gan interneta piekļuves pakalpojumu
60tirgū.
61Jāpiezīmē, ka strikti nošķirt datu
62pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir
63grūti. Tikšanās reizē (23.08.2005.) ar Microlink pārstāvi tika
64noskaidrots, ka datu pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar
65klientu (parasti tie ir lielie un vidējie klienti), kurš pieprasa
66saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network
67(VPN) (Konkurences padomes un Microlink pārstāvju 23.09.2005. un
6824.08.2005. sarunu protokols). "Virtuālais privātais tīkls (VPT)
69ir publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas
70sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu
71tīklu Internet. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus
72drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai
73autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus nevarētu pārķert"
74("Lielā terminu vārdnīca"). Papildus klients var saņemt piekļuves
75iespējas Internet par papildu samaksu. Internet
76piekļuves pakalpojumu pārsvarā izmanto nelielie klienti un
77privātpersonas (pārsvarā šos klientus apkalpo Lattelekom, kaut
78gan nav zināms, vai Lattelekom ieņēmumu daļa ir proporcionāla
79klientu pieslēgumu skaitam), taču tas nenozīmē, ka klienti nevar
80saņemt arī datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu
81iekārtu starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un
82VPN definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus
83pakalpojumus.
84Tā kā nākamo lielāko tirgus
85dalībnieku, kā arī SPRK, Latvijas Interneta asociācijas iesniegtā
86informācija atšķiras atkarībā no pakalpojumu apjomu uzskaites
87veida (tirgus dalībnieki sniedz datu pārraides pakalpojumu un
88interneta piekļuves pakalpojumu apgrozījuma kopējo apjomu),
89tirgus analīze ietekmētajos tirgos tiek veikta, pamatojoties
90galvenokārt uz Lattelekom Ziņojumā sniegto informāciju.
91Platjoslas
92piekļuves skaits uz 2005.gada 31.martu
937.tabula
94Tirgus dalībnieks
95Fiziskās personas
96Juridiskās personas
97Skaits
98%
99Skaits
100%
101Lattelekom
10226207
10313092
104Microlink
105-
1061996
107SPRK dati
108Platjoslas
109piekļuves skaits uz 2005.gada 1.jūliju
1108.tabula
111Tirgus dalībnieks
112Fiziskās personas
113Juridiskās personas
114Kopējais
115Skaits
116%
117Skaits
118%
119Skaits fiziskām pers.
120Skaits jurid. pers.
121Lattelekom
12235234
12352,7
12413821
12556,2
12666649
12724575
128Microlink
129-
1302200
1319,0
132A/s "Baltikom"
1331619
1342,4
135460
1361,9
137SIA "Baltkom TV"
1385057
1397,6
14051
1410,2
142A/s "Telekom Baltija"
1432734
1444,1
1451987
1468,0
147SIA "Livas Net"
1482680
1494,0
15055
1510,2
152SPRK dati
153Izvērtējot platjoslas piekļuves
154skaitu uz 31.03.2005. (7.tabula), nav iespējams salīdzināt dažādu
155tirgus dalībnieku piekļuvju skaitu, jo visi tirgus dalībnieki nav
156iesnieguši atsevišķi piekļuvju skaitu fiziskām un juridiskām
157personām, bet gan kopējo piekļuvju skaitu.
158Uz 01.01.2005. (8.tabula) visi
159tirgus dalībnieki ir iesnieguši SPRK datus par piekļuvju skaitu
160gan juridiskām personām, gan fiziskām personām. No 8.tabulas
161redzams, ka Lattelekom platjoslas piekļuves skaits juridiskām
162personām aizņem 56,2% tirgus daļas un nākamajam lielākajam tirgus
163dalībniekam ir vairākkārt mazākas tirgus daļas. Lattelekom
164platjoslas piekļuvju skaits fiziskām personām aizņem 52,7% tirgus
165daļas, kas salīdzinājumā ar nākamo lielāko tirgus dalībnieku
166tirgus daļām ir vairākkārt pārsniegtas. Salīdzinot Lattelekom
167piekļuvju skaitu 01.01.2005. un 01.07.2005., fiziskām personām ir
168pieaudzis par vairāk nekā 9000 un juridiskām personām attiecīgi -
169par vairāk nekā 700. 22.09.2005. Lattelekom pārstāvju un
170Konkurences padomes amatpersonu tikšanās laikā Lattelekom
171pārstāvji minēja, ka Lattelekom tirgus daļa datu pārraides
172pakalpojumu tirgū 2005.gadā samazinās. Konkurences padomes rīcībā
173esošā informācija (8.tabulā apkopotie dati) liecina, ka
174platjoslas piekļuves skaits gan fiziskām, gan juridiskām personām
1753 mēnešu laikā Lattelekom ir pieaudzis.
176Noderīgu informāciju par
177konkurences situāciju tirgū sniedz kopējais koncentrāciju līmenis
178tirgū. Lai izmērītu koncentrāciju līmeņus konkrētajā tirgū, tiek
179izmantots Herfindahl-Hirschman indekss (HHI), kuru aprēķina,
180summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas
181kāpinātas kvadrātā. Proporcionāli HHI lielāku nozīmi piešķir
182lielāku uzņēmumu tirgus daļām. Kaut arī vislabāk ir aprēķinā
183iekļaut visus uzņēmumus, informācijas trūkums par ļoti maziem
184uzņēmumiem var nebūt svarīgs, jo šādi uzņēmumi būtiski neietekmē
185HHI. Kaut arī HHI absolūtais līmenis var sniegt sākotnējas
186norādes par konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās,
187izmaiņas HHI (kas zināmas kā "deltas koeficients") ir noderīgs
188rādītājs attiecībā uz tirgus koncentrācijas izmaiņām, ko tieši
189izraisīs apvienošanās.
190Saskaņā ar vispāratzītu tiesu
191praksi ļoti lielas tirgus daļas - 50% vai vairāk var būt būtisks
192pierādījums, ka pastāv dominējošais tirgus stāvoklis. Šajā
193gadījumā Lattelekom interneta piekļuves pakalpojumu tirgus daļa -
194(***)%.
195Apvienošanās, kurā iesaistīts
196uzņēmums, kura tirgus daļa pēc apvienošanās saglabāsies zem 50%,
197arī var radīt bažas par konkurenci, ņemot vērā citus faktorus -
198konkurentu spēku un to skaitu, u.c.
199Ņemot vērā Vadlīniju par
200horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu
201par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004.gada 5.februāra Eiropas
202Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un 20.punktiem)
203"Komisija neuzskata, ka būtu pamats bažām par horizontālo
204konkurenci tirgū, kura HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000.
205Šādiem tirgiem parasti nav vajadzīga pilnīga analīze. Tiek
206uzskatīts, ka nebūtu pamata bažām par horizontālo konkurenci
207apvienošanās gadījumā, ja HHI pēc apvienošanās ir no 1000 līdz
2082000 un deltas koeficients zemāks par 250, vai apvienošanās
209gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas
210koeficients zemāks par 150, izņemot īpašos apstākļus, piemēram,
211pastāvot vienam vai vairākiem šādiem faktoriem:
212(…)
213vienai no apvienošanā
214iesaistītajām pusēm pirms apvienošanās pieder 50% vai vairāk
215tirgus daļas."
216HHI pieaugums = 2 x (***) x (***)
217= (***) (datu pārraides pakalpojumu tirgus).
218Koncentrācijas palielināšanos, kas
219mērīta ar HHI, var aprēķināt neatkarīgi no vispārējās tirgus
220koncentrācijas, dubultojot apvienošanās iesaistīto uzņēmumu
221tirgus daļu reizinājumu. Šīs metodes izskaidrojums ir šāds: pirms
222apvienošanās, apvienošanā iesaistīto uzņēmumu tirgus daļas
223individuāli piedalās HHI ar savām kvadrāta pakāpēm:
224(a)2+(b)2, pēc apvienošanās ieguldījums ir
225summa kvadrātā: (a + b)2, kas ir vienlīdzīgs ar
226(a)2 + (b)2 + 2ab. Tādējādi uz HHI
227pieaugumu norāda 2ab.
228Analizējot datu pārraides
229pakalpojumu tirgu, Lattelekom un Microlink apvienošanās gadījumā
230izpildās nosacījums, ka deltas koeficients nav zemāks ne par 250,
231ne arī par 150 (šajos gadījumos nav pamata bažām par tirgus
232koncentrāciju). Tā kā HHI ir robežās no 1000 līdz 2000, un HHI
233pieaugums ir lielāks par 650. Šajā gadījumā HHI indekss,
234atbilstoši kritērijiem, norāda uz tirgus koncentrācijas
235palielināšanos un tirgus varas pieaugumu.
236Analizējot interneta piekļuves
237pakalpojumu tirgu, (Lattelekom - (***)%) pamatojoties uz
238koncentrācijas līmeņa noteikšanas metodi, jāņem vērā īpašie
239apstākļi (…) vienai no apvienošanā iesaistītajām pusēm pirms
240apvienošanās pieder 50% vai vairāk tirgus daļas. (2004.gada
2415.februāra Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un
24220.punkts), tātad šajā tirgū apvienošanās gadījumā pastāv bažas
243par konkurenci.
244Konkurences padome secina, ka
245apvienošanās gadījumā apvienotā tirgus dalībnieka daļa interneta
246piekļuves pakalpojumu tirgū būs (***)% un datu pārraides
247pakalpojumu tirgū būs (***)%, kas būs vairākkārt lielāka nekā
248nākamo lielāko konkurentu tirgus daļas šajā tirgū. Tas liecina
249par to, ka pēc apvienošanās apvienotam tirgus dalībniekam tirgū
250var rasties dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu
251tirgū un nostiprināties dominējošais stāvoklis interneta
252piekļuves pakalpojumu tirgū.
2539.2. Vertikālā
254ietekme
255Saskaņā ar SPRK 2003.gada
25620.novembra lēmumu Nr.309 "Par telekomunikāciju uzņēmumiem ar
257būtisku ietekmi tirgū" Lattelekom ir noteikta būtiska ietekme
258fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū, nomāto līniju
259pakalpojumu tirgū un starpsavienojumu tirgū.
260Balstoties uz iepriekš minēto, kā
261arī publiski pieejamo informāciju
262(http://www.dtnet.lv/print.php?sadala=10&id=4223) un pārējo
263tirgus dalībnieku sniegtiem datiem, Lattelekom tirgus daļa nomāto
264līniju pakalpojumu tirgū ir aptuveni 60% (šo pakalpojumu
265Lattelekom sniedz gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības
266tirgū). Lielākie nākošie Lattelekom konkurenti šajā tirgū ir a/s
267"Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas", VAS
268"Latvijas dzelzceļš", "Latvijas valsts radio un televīzijas
269centrs", SIA "Telia Latvija", Microlink (kopā šie tirgus
270dalībnieki aptuveni aizņem 25%), TeliaSonera International
271Carrier un citi komersanti (aptuveni 15%). Salīdzinot nomāto
272līniju pakalpojumu tirgus daļas, nākošā lielākā aiz Lattelekom
273tirgus dalībnieka tirgus daļa šajā tirgū ir vairākas reizes (7-8)
274mazāka par Lattelekom tirgus daļu šajā tirgū. Tā kā tiek
275analizēts mazumtirdzniecības tirgus, tad viennozīmīgi Microlink
276datu pārraides pakalpojumu sniegšanā izmanto nomātās līnijas, kas
277arī, pēc Lattelekom Ziņojuma, ietilpst datu pārraides pakalpojumu
278klāstā. Šajā gadījumā var konstatēt vertikālās ietekmes
279paplašināšanos. "Tas ir gadījums, ja elektronisko sakaru
280komersants sniedz pakalpojumus gan vairumtirdzniecības
281pakalpojumu tirgū, gar ar to vertikāli saistītā
282mazumtirdzniecības tirgū un tam vairumtirdzniecības pakalpojumu
283tirgū tiek atzīta būtiska ietekme. Praksē šāda situācija
284visbiežāk tiek novērota elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos,
285it īpaši fiksēto tīklu gadījumā. Ietekmes paplašināšanas
286rezultātā komersants iegūst tirgus varu kā vairumtirdzniecības,
287tā arī ar to saistītajā mazumtirdzniecības tirgū" (Eiropas
288Komisijas 20.01.2004. "Apvienošanās regula" Nr. 139/2004 un Baltic
289Sea Region Communication Forum, Riga, 20 September 2004 SPRK
290dati).
2919.3. Datu pārraides pakalpojumu un
292interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji var veidot savu tīklu,
293apvienojot savu infrastruktūru ar nomātām līnijām, vai arī pirkt
294elektronisko sakaru pakalpojumus no operatoriem vai tīklu
295īpašniekiem. Jebkurā gadījumā šiem komersantiem ir nepieciešama
296pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai, izmantojot
297publisko elektronisko sakaru tīklu.
298Tā kā Lattelekom pieder Latvijas
299teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (aptuveni 80%
300Latvijas teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās
301teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu), tad
302iepriekš minēto pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgāk nomāt
303līnijas no šī komersanta. Savukārt Microlink Rīgā (optiskais
304kabelis) un Latvijas lielākajās pilsētās ir izveidots
305elektronisko sakaru tīkls, kuru uzņēmējs izmanto datu pārraides
306pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai
307savu lielāko un vidējo korporatīvo klientu apkalpošanai. Tā kā
308iepriekš minētās apvienošanās gadījumā samazināsies konkurence
309šajās teritorijās, tad, ņemot vērā apjoma efektu, kuru sasniegs
310un nostiprinās apvienotais komersants, pastāvot situācijai tirgū,
311ka nākamā lielākā tirgus dalībnieku tirgus daļas ir vairākkārt
312mazākas, šo mazāko tirgus dalībnieku konkurētspēja ar apvienoto
313tirgus dalībnieku būs ierobežota.
314No iepriekš minētā izriet, ka
315elektronisko sakaru infrastruktūra, kas atrodas Lattelekom
316īpašumā, apvienošanās gadījumā ievērojami paplašināsies
317(pievienojot Microlink pamattīklu) un vēl vairāk ierobežos jaunu
318tirgus dalībnieku piekļuvi būtiskai infrastruktūrai, lai varētu
319uzsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.
320Ar būtisku infrastruktūru tiek
321saprasts elektronisko sakaru tīkls jeb tīkla komponentes, ko
322nevar ātri dublēt un kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu
323vērtējamā konkrētajā tirgū. Šo būtisko infrastruktūru nav
324iespējams dublēt pietiekoši ātri tehnisku iemeslu un tirgū
325pastāvošo šķēršļu dēļ, un tas negatīvi ietekmē jauno tirgus
326dalībnieku ienākšanu tirgū. Iespēju attīstīt alternatīvu fiksētā
327tīkla infrastruktūru būtiski ierobežo Lattelekom kabeļu
328kanalizācijas īpašuma tiesības.
329Tā kā konkrētajos tirgos ir daudz
330pakalpojumu sniedzēju ar salīdzinoši mazām tirgus daļām, tad
331varam secināt, ka Lattelekom nostiprinās savu dominējošo stāvokli
332un tirgus varu, izmantojot Microlink elektronisko sakaru
333infrastruktūru.
334Ņemot vērā visus iepriekš minētos
335apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā
336izveidosies dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu
337tirgū un nostiprināsies dominējošais stāvoklis Internet
338piekļuves pakalpojumu tirgū, un nostiprināsies Lattelekom tirgus
339vara. Apvienošanās sekas izpaudīsies visā Latvijas
340teritorijā.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.