41. pants

Turklāt, lai gan tirgus daļas

lieluma svarīgums var mainīties dažādos tirgos, ir pamats

uzskatīt, ka ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot

izslēdzošus apstākļus, pierāda dominējošo

stāvokli."1

Līdzīga pieeja tika piemērota arī

Eiropas Kopienu tiesas lietā Nr.27/76 United Brands Company

and United Brands Continentaal BV v Commission of the Eiropean

Communities.-Chiquita Bananas (14.02.1978. spriedumā

izteiktais viedoklis par dominējošo stāvokli). Šajā

lietā2 tiesa arī atbalstīja Eiropas Komisijas viedokli

par dominējoša stāvokļa esamību. Dominējoša stāvokļa esamība bija

pamatota ar:

- tirgus daļu 41-47%;

- United Brands

Continentaal struktūru (lielā pakāpē vertikāli integrēts

uzņēmums);

- konkurentu vāju tirgus varu un

nespēju darboties tikpat neatkarīgi kā United Brands

Continentaal.

Apkopojot Eiropas Komisijas un

Eiropas Kopienu Tiesas pieeju, tiek pieņemts, ka tirgus daļa,

kura pārsniedz 50% robežu, pati par sevi pierāda dominējošā

stāvokļa esamību. Ja tirgus daļa nesasniedz minēto kritēriju, tad

ir nepieciešams izvērtēt papildu faktorus.

Konkurences padome uzskata par

pamatotu izmantot Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu tiesas

piemērotos principus dominējoša stāvokļa noteikšanai. Ņemot vērā

minēto, Konkurences padome uzskata, ka Internet piekļuves

pakalpojumu tirgū Lattelekom jau pirms apvienošanās ir

dominējošais stāvoklis. Bez tam Konkurences padome uzskata, ka

datu pārraides pakalpojumu tirgū pirms apvienošanās Lattelekom,

kaut arī tā tirgus daļa nesasniedz 40%, ir iespēja darboties

vismaz daļēji neatkarīgi no klientiem, konkurentiem vai

patērētājiem. Apvienošanās rezultātā tirgus daļa pārsniegs 40%,

tātad izpildīsies abi dominējošā stāvokļa kritēriji. Konkurences

padome izvērtēja papildu faktorus, kas liecina par Lattelekom

dominējošā stāvokļa esamību.

No tabulu (1.,2.,3.,4.,5.,6.)

datiem redzams, ka datu pārraides pakalpojumu tirgū Lattelekom

pirms apvienošanās ar (***) tirgus daļu un Microlink attiecīgi -

(***), apvienošanās gadījumā šo abu komersantu kopējā tirgus daļa

pieaugs līdz aptuveni (***). Kaut gan datu pārraides pakalpojumu

sniegšanā Lattelekom tirgus daļa, salīdzinot 2002., 2003., 2004.

gada datus, ievērojami samazinās, tomēr tās lielums joprojām ir

augsts salīdzinājumā ar pārējo lielāko tirgus dalībnieku daļām

šajā tirgū (attiecīgi nākamā lielākā tirgus dalībnieka tirgus

daļa - VAS "VITA" - 10,2%, a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo

telekomunikācijas" - 3,4%, SIA "Telia Latvija" - (***). Arī

nākamo lielāko tirgus dalībnieku datu pārraides pakalpojumu

tirgus daļas samazinās, salīdzinot 2002., 2003., 2004. gada

datus. Tas izskaidrojams ar pakalpojumu cenu samazināšanos sakarā

ar tirgus liberalizāciju. Interneta piekļuves pakalpojumu tirgū

nākamie lielākie tirgus dalībnieki ir SIA "Telia Latvija" -

(***),VAS "VITA" - 0,14%.

Salīdzinot nākamo lielāko tirgus

dalībnieku tirgus daļas, ir redzams, ka Lattelekom tirgus daļas

vairākkārt pārsniedz šo tirgus dalībnieku tirgus daļas gan datu

pārraides pakalpojumu tirgū, gan interneta piekļuves pakalpojumu

tirgū.

Jāpiezīmē, ka strikti nošķirt datu

pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir

grūti. Tikšanās reizē (23.08.2005.) ar Microlink pārstāvi tika

noskaidrots, ka datu pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar

klientu (parasti tie ir lielie un vidējie klienti), kurš pieprasa

saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network

(VPN) (Konkurences padomes un Microlink pārstāvju 23.09.2005. un

24.08.2005. sarunu protokols). "Virtuālais privātais tīkls (VPT)

ir publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas

sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu

tīklu Internet. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus

drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai

autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus nevarētu pārķert"

("Lielā terminu vārdnīca"). Papildus klients var saņemt piekļuves

iespējas Internet par papildu samaksu. Internet

piekļuves pakalpojumu pārsvarā izmanto nelielie klienti un

privātpersonas (pārsvarā šos klientus apkalpo Lattelekom, kaut

gan nav zināms, vai Lattelekom ieņēmumu daļa ir proporcionāla

klientu pieslēgumu skaitam), taču tas nenozīmē, ka klienti nevar

saņemt arī datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu

iekārtu starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un

VPN definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus

pakalpojumus.

Tā kā nākamo lielāko tirgus

dalībnieku, kā arī SPRK, Latvijas Interneta asociācijas iesniegtā

informācija atšķiras atkarībā no pakalpojumu apjomu uzskaites

veida (tirgus dalībnieki sniedz datu pārraides pakalpojumu un

interneta piekļuves pakalpojumu apgrozījuma kopējo apjomu),

tirgus analīze ietekmētajos tirgos tiek veikta, pamatojoties

galvenokārt uz Lattelekom Ziņojumā sniegto informāciju.

Platjoslas

piekļuves skaits uz 2005.gada 31.martu

7.tabula

Tirgus dalībnieks

Fiziskās personas

Juridiskās personas

Skaits

%

Skaits

%

Lattelekom

26207

13092

Microlink

-

1996

SPRK dati

Platjoslas

piekļuves skaits uz 2005.gada 1.jūliju

8.tabula

Tirgus dalībnieks

Fiziskās personas

Juridiskās personas

Kopējais

Skaits

%

Skaits

%

Skaits fiziskām pers.

Skaits jurid. pers.

Lattelekom

35234

52,7

13821

56,2

66649

24575

Microlink

-

2200

9,0

A/s "Baltikom"

1619

2,4

460

1,9

SIA "Baltkom TV"

5057

7,6

51

0,2

A/s "Telekom Baltija"

2734

4,1

1987

8,0

SIA "Livas Net"

2680

4,0

55

0,2

SPRK dati

Izvērtējot platjoslas piekļuves

skaitu uz 31.03.2005. (7.tabula), nav iespējams salīdzināt dažādu

tirgus dalībnieku piekļuvju skaitu, jo visi tirgus dalībnieki nav

iesnieguši atsevišķi piekļuvju skaitu fiziskām un juridiskām

personām, bet gan kopējo piekļuvju skaitu.

Uz 01.01.2005. (8.tabula) visi

tirgus dalībnieki ir iesnieguši SPRK datus par piekļuvju skaitu

gan juridiskām personām, gan fiziskām personām. No 8.tabulas

redzams, ka Lattelekom platjoslas piekļuves skaits juridiskām

personām aizņem 56,2% tirgus daļas un nākamajam lielākajam tirgus

dalībniekam ir vairākkārt mazākas tirgus daļas. Lattelekom

platjoslas piekļuvju skaits fiziskām personām aizņem 52,7% tirgus

daļas, kas salīdzinājumā ar nākamo lielāko tirgus dalībnieku

tirgus daļām ir vairākkārt pārsniegtas. Salīdzinot Lattelekom

piekļuvju skaitu 01.01.2005. un 01.07.2005., fiziskām personām ir

pieaudzis par vairāk nekā 9000 un juridiskām personām attiecīgi -

par vairāk nekā 700. 22.09.2005. Lattelekom pārstāvju un

Konkurences padomes amatpersonu tikšanās laikā Lattelekom

pārstāvji minēja, ka Lattelekom tirgus daļa datu pārraides

pakalpojumu tirgū 2005.gadā samazinās. Konkurences padomes rīcībā

esošā informācija (8.tabulā apkopotie dati) liecina, ka

platjoslas piekļuves skaits gan fiziskām, gan juridiskām personām

3 mēnešu laikā Lattelekom ir pieaudzis.

Noderīgu informāciju par

konkurences situāciju tirgū sniedz kopējais koncentrāciju līmenis

tirgū. Lai izmērītu koncentrāciju līmeņus konkrētajā tirgū, tiek

izmantots Herfindahl-Hirschman indekss (HHI), kuru aprēķina,

summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas

kāpinātas kvadrātā. Proporcionāli HHI lielāku nozīmi piešķir

lielāku uzņēmumu tirgus daļām. Kaut arī vislabāk ir aprēķinā

iekļaut visus uzņēmumus, informācijas trūkums par ļoti maziem

uzņēmumiem var nebūt svarīgs, jo šādi uzņēmumi būtiski neietekmē

HHI. Kaut arī HHI absolūtais līmenis var sniegt sākotnējas

norādes par konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās,

izmaiņas HHI (kas zināmas kā "deltas koeficients") ir noderīgs

rādītājs attiecībā uz tirgus koncentrācijas izmaiņām, ko tieši

izraisīs apvienošanās.

Saskaņā ar vispāratzītu tiesu

praksi ļoti lielas tirgus daļas - 50% vai vairāk var būt būtisks

pierādījums, ka pastāv dominējošais tirgus stāvoklis. Šajā

gadījumā Lattelekom interneta piekļuves pakalpojumu tirgus daļa -

(***)%.

Apvienošanās, kurā iesaistīts

uzņēmums, kura tirgus daļa pēc apvienošanās saglabāsies zem 50%,

arī var radīt bažas par konkurenci, ņemot vērā citus faktorus -

konkurentu spēku un to skaitu, u.c.

Ņemot vērā Vadlīniju par

horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu

par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004.gada 5.februāra Eiropas

Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un 20.punktiem)

"Komisija neuzskata, ka būtu pamats bažām par horizontālo

konkurenci tirgū, kura HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000.

Šādiem tirgiem parasti nav vajadzīga pilnīga analīze. Tiek

uzskatīts, ka nebūtu pamata bažām par horizontālo konkurenci

apvienošanās gadījumā, ja HHI pēc apvienošanās ir no 1000 līdz

2000 un deltas koeficients zemāks par 250, vai apvienošanās

gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas

koeficients zemāks par 150, izņemot īpašos apstākļus, piemēram,

pastāvot vienam vai vairākiem šādiem faktoriem:

(…)

vienai no apvienošanā

iesaistītajām pusēm pirms apvienošanās pieder 50% vai vairāk

tirgus daļas."

HHI pieaugums = 2 x (***) x (***)

= (***) (datu pārraides pakalpojumu tirgus).

Koncentrācijas palielināšanos, kas

mērīta ar HHI, var aprēķināt neatkarīgi no vispārējās tirgus

koncentrācijas, dubultojot apvienošanās iesaistīto uzņēmumu

tirgus daļu reizinājumu. Šīs metodes izskaidrojums ir šāds: pirms

apvienošanās, apvienošanā iesaistīto uzņēmumu tirgus daļas

individuāli piedalās HHI ar savām kvadrāta pakāpēm:

(a)2+(b)2, pēc apvienošanās ieguldījums ir

summa kvadrātā: (a + b)2, kas ir vienlīdzīgs ar

(a)2 + (b)2 + 2ab. Tādējādi uz HHI

pieaugumu norāda 2ab.

Analizējot datu pārraides

pakalpojumu tirgu, Lattelekom un Microlink apvienošanās gadījumā

izpildās nosacījums, ka deltas koeficients nav zemāks ne par 250,

ne arī par 150 (šajos gadījumos nav pamata bažām par tirgus

koncentrāciju). Tā kā HHI ir robežās no 1000 līdz 2000, un HHI

pieaugums ir lielāks par 650. Šajā gadījumā HHI indekss,

atbilstoši kritērijiem, norāda uz tirgus koncentrācijas

palielināšanos un tirgus varas pieaugumu.

Analizējot interneta piekļuves

pakalpojumu tirgu, (Lattelekom - (***)%) pamatojoties uz

koncentrācijas līmeņa noteikšanas metodi, jāņem vērā īpašie

apstākļi (…) vienai no apvienošanā iesaistītajām pusēm pirms

apvienošanās pieder 50% vai vairāk tirgus daļas. (2004.gada

5.februāra Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un

20.punkts), tātad šajā tirgū apvienošanās gadījumā pastāv bažas

par konkurenci.

Konkurences padome secina, ka

apvienošanās gadījumā apvienotā tirgus dalībnieka daļa interneta

piekļuves pakalpojumu tirgū būs (***)% un datu pārraides

pakalpojumu tirgū būs (***)%, kas būs vairākkārt lielāka nekā

nākamo lielāko konkurentu tirgus daļas šajā tirgū. Tas liecina

par to, ka pēc apvienošanās apvienotam tirgus dalībniekam tirgū

var rasties dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu

tirgū un nostiprināties dominējošais stāvoklis interneta

piekļuves pakalpojumu tirgū.

9.2. Vertikālā

ietekme

Saskaņā ar SPRK 2003.gada

20.novembra lēmumu Nr.309 "Par telekomunikāciju uzņēmumiem ar

būtisku ietekmi tirgū" Lattelekom ir noteikta būtiska ietekme

fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū, nomāto līniju

pakalpojumu tirgū un starpsavienojumu tirgū.

Balstoties uz iepriekš minēto, kā

arī publiski pieejamo informāciju

(http://www.dtnet.lv/print.php?sadala=10&id=4223) un pārējo

tirgus dalībnieku sniegtiem datiem, Lattelekom tirgus daļa nomāto

līniju pakalpojumu tirgū ir aptuveni 60% (šo pakalpojumu

Lattelekom sniedz gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības

tirgū). Lielākie nākošie Lattelekom konkurenti šajā tirgū ir a/s

"Latvenergo" filiāle "Latv­energo telekomunikācijas", VAS

"Latvijas dzelzceļš", "Latvijas valsts radio un televīzijas

centrs", SIA "Telia Latvija", Microlink (kopā šie tirgus

dalībnieki aptuveni aizņem 25%), TeliaSonera International

Carrier un citi komersanti (aptuveni 15%). Salīdzinot nomāto

līniju pakalpojumu tirgus daļas, nākošā lielākā aiz Lattelekom

tirgus dalībnieka tirgus daļa šajā tirgū ir vairākas reizes (7-8)

mazāka par Lattelekom tirgus daļu šajā tirgū. Tā kā tiek

analizēts mazumtirdzniecības tirgus, tad viennozīmīgi Microlink

datu pārraides pakalpojumu sniegšanā izmanto nomātās līnijas, kas

arī, pēc Lattelekom Ziņojuma, ietilpst datu pārraides pakalpojumu

klāstā. Šajā gadījumā var konstatēt vertikālās ietekmes

paplašināšanos. "Tas ir gadījums, ja elektronisko sakaru

komersants sniedz pakalpojumus gan vairumtirdzniecības

pakalpojumu tirgū, gar ar to vertikāli saistītā

mazumtirdzniecības tirgū un tam vairumtirdzniecības pakal­pojumu

tirgū tiek atzīta būtiska ietekme. Praksē šāda situācija

visbiežāk tiek novērota elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos,

it īpaši fiksēto tīklu gadījumā. Ietekmes paplašināšanas

rezultātā komersants iegūst tirgus varu kā vairumtirdzniecības,

tā arī ar to saistītajā mazumtirdzniecības tirgū" (Eiropas

Komisijas 20.01.2004. "Apvienošanās regula" Nr. 139/2004 un Baltic

Sea Region Communication Forum, Riga, 20 September 2004 SPRK

dati).

9.3. Datu pārraides pakalpojumu un

interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji var veidot savu tīklu,

apvienojot savu infrastruktūru ar nomātām līnijām, vai arī pirkt

elektronisko sakaru pakalpojumus no operatoriem vai tīklu

īpašniekiem. Jebkurā gadījumā šiem komersantiem ir nepieciešama

pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai, izmantojot

publisko elektronisko sakaru tīklu.

Tā kā Lattelekom pieder Latvijas

teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (aptuveni 80%

Latvijas teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās

teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu), tad

iepriekš minēto pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgāk nomāt

līnijas no šī komersanta. Savukārt Microlink Rīgā (optiskais

kabelis) un Latvijas lielākajās pilsētās ir izveidots

elektronisko sakaru tīkls, kuru uzņēmējs izmanto datu pārraides

pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai

savu lielāko un vidējo korporatīvo klientu apkalpošanai. Tā kā

iepriekš minētās apvienošanās gadījumā samazināsies konkurence

šajās teritorijās, tad, ņemot vērā apjoma efektu, kuru sasniegs

un nostiprinās apvienotais komersants, pastāvot situācijai tirgū,

ka nākamā lielākā tirgus dalībnieku tirgus daļas ir vairākkārt

mazākas, šo mazāko tirgus dalībnieku konkurētspēja ar apvienoto

tirgus dalībnieku būs ierobežota.

No iepriekš minētā izriet, ka

elektronisko sakaru infrastruktūra, kas atrodas Lattelekom

īpašumā, apvienošanās gadījumā ievērojami paplašināsies

(pievienojot Microlink pamattīklu) un vēl vairāk ierobežos jaunu

tirgus dalībnieku piekļuvi būtiskai infrastruktūrai, lai varētu

uzsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.

Ar būtisku infrastruktūru tiek

saprasts elektronisko sakaru tīkls jeb tīkla komponentes, ko

nevar ātri dublēt un kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu

vērtējamā konkrētajā tirgū. Šo būtisko infrastruktūru nav

iespējams dublēt pietiekoši ātri tehnisku iemeslu un tirgū

pastāvošo šķēršļu dēļ, un tas negatīvi ietekmē jauno tirgus

dalībnieku ienākšanu tirgū. Iespēju attīstīt alternatīvu fiksētā

tīkla infrastruktūru būtiski ierobežo Lattelekom kabeļu

kanalizācijas īpašuma tiesības.

Tā kā konkrētajos tirgos ir daudz

pakalpojumu sniedzēju ar salīdzinoši mazām tirgus daļām, tad

varam secināt, ka Lattelekom nostiprinās savu dominējošo stāvokli

un tirgus varu, izmantojot Microlink elektronisko sakaru

infrastruktūru.

Ņemot vērā visus iepriekš minētos

apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā

izveidosies dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu

tirgū un nostiprināsies dominējošais stāvoklis Internet

piekļuves pakalpojumu tirgū, un nostiprināsies Lattelekom tirgus

vara. Apvienošanās sekas izpaudīsies visā Latvijas

teritorijā.