Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.497/05/10/3 Par SIA "Lattelekom" 30.05.2005. Ziņojumu "Par tirgus dalībnieku apvienošanos"

1Apvienošanās paredzēta,

2Lattelekom iegādājoties 100% "Latvijas sabiedrību" pamatkapitāla

3daļu no Igaunijas uzņēmuma AS "Elion Ettevotted" saskaņā ar

416.05.2005. parakstīto Nākotnes pirkuma līgumu starp Igaunijas

5uzņēmumu AS "Elion Ettevotted", Lattelekom un Lietuvas uzņēmumu

6AS "Lietuvos Telekomas".

7Konkurences likuma 15.panta pirmās

8daļas 3.punktā ir noteikts, ka tirgus dalībnieku apvienošanās ir

9"(…) tāds stāvoklis, kad (…) viens vai vairāki tirgus dalībnieki

10iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus

11dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot vai tiešu vai

12netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku (…)". Līdz

13ar to minētais darījums ir uzskatāms par tirgus dalībnieku

14apvienošanos Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta

15izpratnē.

16Konkurences likuma 15.panta otrajā

17daļā ir noteikts, ka "Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši

18apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem,

19pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu

20saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem

21nosacījumiem:

221) apvienošanās dalībnieku

23kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāk

24kā 25 miljoni latu;

252) apvienošanā iesaistīto tirgus

26dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40

27procentus."

28Izvērtējot Ziņojumā sniegto

29informāciju, tika konstatēts, ka apvienošanās dalībnieku kopējais

30apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedza Konkurences

31likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto kritēriju un

32izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 2.punktā

33noteiktais kritērijs. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju par

34konkrētajiem tirgiem un apvienošanās dalībnieku tirgus daļām

35atsevišķos tirgos, apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku

36kopējā tirgus daļa pārsniedz 40 procentus šādos konkrētos tirgos

37- datu pārraides pakalpojumu tirgū un interneta piekļuves

38pakalpojumu tirgū Latvijā. Līdz ar to Konkurences padomei ir

39pienākums izvērtēt apvienošanās darījumu saskaņā ar Konkurences

40likuma 15. un 16.panta noteikumiem.

41Saskaņā ar Konkurences likuma

4216.panta trešo daļu Konkurences padome izvērtē, vai apvienošanās

43rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var

44tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū. Dominējošais

45stāvoklis saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu ir

46"tirgus dalībnieka (...) ekonomisks stāvoklis konkrētajā tirgū,

47ja šā dalībnieka (...) tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40% un

48šis dalībnieks (...) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai

49deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā

50laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no

51konkurentiem, klientiem vai patērētājiem".

52Ņemot vērā to, Konkurences likuma

53normas ir saskaņotas ar Eiropas Savienības konkurences

54regulējošiem aktiem, Konkurences padome uzskata par pamatotu

55atsaukties uz Eiropas Komisiju tiesību aktos un Eiropas Kopienu

56tiesas praksē pausto viedokli.

57Konkrēto preču

58tirgi

59Ziņojumā ir identificēti pieci

60konkrētie tirgi, kuros darbojas Lattelekom un Microlink, un tie

61ir:

62- datu pārraides pakalpojumi;

63- vietējās interneta piekļuves

64pakalpojumi;

65- IT infrastruktūra;

66- IT infrastruktūras

67pakalpojumi;

68- pielāgotās programmatūras

69tirdzniecība/izstrāde.

70Konkurences likuma 1.panta

715.punktā ir noteikts, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas

72preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var

73aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskā tirgū, ņemot

74vērā pieprasījuma un piedāvājuma faktoru, preču pazīmes un

75lietošanas īpašības. Izskatot Ziņojumu, Konkurences padome

76izvērtēja vairāku pakalpojumu savstarpējās aizvietojamības

77iespējas no piedāvājuma un pieprasījuma puses, ņemot vērā tādus

78faktorus kā pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas, pakalpojumu

79ekonomiskumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, apjomu, iekārtu cenas,

80kā arī ievērojot iepriekšējos Konkurences padomes un Eiropas

81Komisijas lēmumus.

1Saskaņā ar Elektronisko sakaru

2likuma (Elektronisko sakaru likums, "Latvijas Vēstnesis",

32004.gada 17.novembris, - likums stājas spēkā ar 2004.gada

41.decembri; un Grozījumi Elektronisko sakaru likumā, "Latvijas

5Vēstnesis", 2005.gada 25.maijs, - likums stājas spēkā ar

62005.gada 8.jūniju) (turpmāk - ESL) elektronisko sakaru

7komersants ir "komersants, kas pamatā nodrošina elektronisko

8sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus":

9elektronisko sakaru tīkla

10nodrošināšana ir "publiskā elektroniskā sakaru tīkla izveide,

11ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves

12nodrošināšana tam",

13elektronisko sakaru

14pakalpojums ir "pakalpojums, kuru parasti nodrošina par

15atlīdzību un kurš pilnīgi sastāv no signālu pārraidīšanas

16elektronisko sakaru tīklos".

17Dati ir formalizētā veidā

18attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video un audio

19informācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var

20interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt ("Informātikas vārdnīca",

21Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001).

22Datu pārraide ir datu

23pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējam ar sakaru līdzekļu

24palīdzību. Datu pārraidi var veikt, izmantojot:

25- datu pārraides līnijas,

26kas ir fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek

27izmantota, lai savienotu datu ķēdes galaiekārtas, datu

28komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi,

29- datu pārraides tīklu, kas

30ir datu ķēdes galaiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas

31nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām.

32Publiskie datu un elektronisko

33ziņojumu pārraides pakalpojumi saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu

34regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) 26.01.2005. noteikumiem

35"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

36saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

37kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos

38elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta

39piekļuves, balss telefonijas, radio vai televīzijas programmu

40izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru

41tīklos.

42Datu pārraides pakalpojums

43nodrošina ātru un drošu vietēja vai starptautiska mēroga datu

44pārraidi.

45Ņemot vērā iepriekš minēto un

46Ziņojumā sniegto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka

47Lattelekom un Microlink sniedz datu pārraides pakalpojumus, kuru

48klāstā ietilpst šādi pakalpojumi:

49- ciparu abonentlīnija, kas ir

50pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā

51attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides

52ciparinformācijas pārraidi. Šo pārraidi nodrošina telesakaru

53kopa, kuras kopīgais apzīmējums ir xDSL. Atkarībā no izmantojamā

54protokola veida iespējamas dažādas pamatshēmas, kas nodrošina

55dažādus pakalpojuma līmeņus;

56- Ultra DSL, kas ir piemērots

57uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs kvalitatīvs pieslēgums internetam

58(datu pārraides ātrums ir 768/128 Kbit/s, 1024/256 Kbit/s vai

592048/512 Kbit/s);

60- ātrgaitas datu tīkls, kas

61nodrošina liela ātruma datu pārraidi starp diviem punktiem;

62- bezvadu interneta telpa -

63bezvadu datu pārraides pakalpojums, darījumu cilvēkiem konferenču

64zālēs, viesnīcās, kafejnīcās, lidostā un citās publiskās

65interneta piekļuves vietās;

66- ciparu nomātā līnija, kura

67nodrošina garantētu un kvalitatīvu datu pārraidi starp diviem

68pieslēguma punktiem Latvijā vai pieslēguma punktu Latvijā un

69ārzemēs un nodrošina risinājumu uzņēmumiem ar īpaši augstām

70prasībām pret datu pārraides kvalitāti un drošību, ja ikdienas

71darbā nepieciešams nosūtīt un saņemt liela apjoma

72informāciju;

73- datoru tīklu savienošana, kura

74nodrošina iespēju savienot divus vai vairākus uzņēmuma datoru

75tīklus vietējā, iekšzemes un starptautiskajā mērogā;

76- Frame Relay - nodrošina vairāku

77un dažādās vietās izvietotu datoru tīklu, atsevišķu datoru vai

78datu pārraides iekārtu savienošanu vienā tīklā, kā arī dažāda

79veida informācijas pārraidi (balss un dati) uzņēmuma datu

80pārraides tīkla ietvaros.

814.1. Datu pārraides pakalpojumi un

82interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti:

834.1.1. Fiksētos elektronisko

84sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot

85internetu),

864.1.2. Mobilo zemes elektronisko

87sakaru tīklos,

884.1.3. Tīklos, kurus izmanto radio

89un televīzijas signāla izplatīšanai,

904.1.4. Kabeļtelevīzijas un

91kabeļradio tīklos,

924.1.5. Elektrības kabeļu sistēmās,

93ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus (ESL 1.pants

9411.punkts).

95Izvērtējot SIA "Telia Latvija",

96SIA "BALTKOM TV SIA" un LMT sniegto informāciju, Konkurences

97padome konstatēja, ka iepriekš minētos pakalpojumus klients var

98saņemt gan pa fiksēto elektronisko sakaru tīklu, gan pa mobilo

99zemes elektronisko sakaru tīklu, gan pa fiksēto elektronisko

100sakaru tīklu apvienojumā ar tīkliem, kurus izmanto radio signāla

101izplatīšanai, tikai katrā gadījumā tiek izmantoti atšķirīgi

102tehnoloģiskie risinājumi.

103Katrā gadījumā pakalpojumu

104saņemšanā ir ievērojamas atšķirības. Mobilo zemes elektronisko

105sakaru tehnoloģijas ļauj saņemt datu pārraides un Internet

106piekļuves pakalpojumus kustībā. Fiksēto tīklu tehnoloģijas ļauj

107saņemt pakalpojumus tikai fiksētā vietā. Tarifi par pakalpojumiem

108nav ievērojami atšķirīgi atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas,

109bet ir atšķirīgas galaiekārtu cenas (portatīvais un parastais

110dators).

111Atsevišķi ir jāapskata Microlink

112piedāvājums bezvadu datu pārraides pakalpojumu sniegšanā. "Tā ir

113alternatīva fiksētajiem datu savienojumiem un kabeļu sistēmām.

114Tās raksturo ekonomiskums, elastība un ātrāka ieviešana

115salīdzinājumā ar dažādām kabeļu sistēmām. Bezvadu pamattīkli,

116izmantojot dažādas radiomodulācijas metodes un radio frekvences,

117nodrošina lielu apjomu datu transportu ar ātrumu līdz pat 100

118Mbit/s. Bezvadu pieejas tīkli iedalās šaurjoslas, platjoslas un

119Internet piekļuves tīklos. Bezvadu datu pārraides

120risinājumi var nodrošināt savienojumu starp diviem

121infrastruktūras punktiem jeb tīkla punktiem - Point - to - Point

122(PtP), vai arī starp vienu un vairākiem tīkla punktiem - Point -

123to - Multipoint (PtMP). Ar jaudīgu PtP risinājumu palīdzību tiek

124būvēti maģistrālie tīkli, bet ar PtMP risinājumiem tiek

125nodrošināts infrastruktūras galapunktu un lietotāju pieslēgums

126pie datu pārraides pamattīkla" (informācija no

127www.microlink.lv.). No iepriekš minētā izriet, ka šādu

128datu pārraides risinājumu var pielietot apdzīvotās vietās, kurās

129nav izveidots fiksētais elektronisko sakaru tīkls. Izvēloties

130bezvadu risinājumu, klientam ir nepieciešama bezvadu aparatūra

131(radiolinki, mikroviļņu pārraides līnijas) un aktīvā

132galaaparatūra (maršrutazori, multipleksori). Risinājumu pamatā ir

133bezvadu mikroviļņu datu pārraides aparatūra, kas darbojas

134licencētos frekvenču diapazonos. Izmantojot plaši pazīstamu

135ražotāju bezvadu sakaru iekārtas, šo pakalpojumu var sniegt

136aptuveni 15-20 km rādiusā no datu pārraides mezgla. Šādas

137tehnoloģijas pielietošanu izmanto attālinātos ģeogrāfiskos

138rajonos (pilsētu domes - skolu, bibliotēku, bērnudārzu, veselības

139u.c. iestāžu efektīvai darbu koordinēšanai). Tā kā šāda veida

140bezvadu datu pārraide nevar tikt realizēta bez fiksētā

141elektronisko sakaru tīkla (gadījums 4.1.), tad nav pamata

142uzskatīt, ka minētais pakalpojums tiek veikts, izmantojot bezvadu

143elektronisko sakaru tīklu.

144Ir zināms, ka radio frekvenču

145spektra caurlaides spēja ir ierobežota, turpretī fiksētā tīkla

146tehnoloģijām, kā, piemēram, šķiedru optikas kabeļiem šādu

147ierobežojumu praktiskām vajadzībām nav. Tāpēc arī šīs

148tehnoloģijas pastāv atsevišķi un arī pakalpojumi, kas tiek

149nodrošināti attiecīgi pa katru no šīm tehnoloģijām, pastāv

150atsevišķi: vieni nodrošina mobilitāti ar ierobežotu caurlaides

151spēju, bet otri - neierobežotu informācijas caurlaides spēju

152fiksētos punktos. Datu pārraide var notikt abos elektronisko

153sakaru tīklos. ESL publiskie fiksētie elektronisko sakaru tīkli

154ir nodalīti no publiskajiem mobilajiem elektronisko sakaru

155tīkliem. Ir svarīgi apzināties, ka mobilo tīklu telekomunikāciju

156tehnoloģijas visos gadījumos nevar aizstāt fiksēto tīklu

157tehnoloģiju un otrādi.

158Lattelekom Ziņojumā sniedz

159informāciju par datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves

160pakalpojumu tirgus apjomu, izmantojot fiksētos elektronisko

161sakaru tīklus. Tirgus dalībnieki ir snieguši dažādus viedokļus

162par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot

163fiksēto tīklu, savstarpējo aizvietojamību ar datu pārraides

164pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, izmantojot bezvadu

165elektronisko sakaru tīklu.

166SIA "Telia Latvija" (15.08.2005.

167vēstule Nr.V/328/05/i) uzskata, ka datu pārraides pakalpojumus un

168interneta piekļuves pakalpojumus vienlīdz efektīvi ir iespējams

169sniegt, gan izmantojot fiksēto elektronisko tīklu, gan izmantojot

170bezvadu elektronisko sakaru tīklu. Kādu tehnoloģiju elektronisko

171sakaru pakalpojumu sniedzējs izmanto pakalpojuma sniegšanā,

172patērētājam ir nenozīmīgi. Pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas

173izvēle ir pakalpojumu sniedzēja ziņā. Elektronisko sakaru

174pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina klientam vienlīdz

175pietiekami labas kvalitātes pakalpojumi konkrētā apdzīvotā vietā

176par ekonomiski pieejamām cenām. Ja apdzīvotā vietā ir izveidots

177fiksētais elektronisko sakaru tīkls, tad klienta vēlmes tiek

178apmierinātas, izmantojot šo tīklu, kas ir ekonomiski izdevīgāks.

179Ja apdzīvotā vietā nav izveidota fiksētā elektronisko sakaru

180tīkla infrastruktūra, tad pakalpojumu sniedzējs izmanto bezvadu

181sakaru tehnoloģiju, ja ar tās palīdzību var apmierināt klienta

182vēlmes.

183Izmantojot bezvadu tehnoloģiju,

184šobrīd tirgū esošās mobilo sakaru galaiekārtas, kā arī mobilā

185elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, nenodrošina

186līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzinot ar pakalpojumu sniegšanu,

187izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (šādu secinājumu ir

188izteikusi Eiropas Komisija lietā COMP/M.2574

189Pirelli/Edizione/Olivetti/Telecom Italia, un ar minētajā lietā

190sniegtajiem argumentiem savu viedokli pamatoja LMT 15.05.2005.

191vēstule Nr.3178/JK). Šo pakalpojumu savstarpējā aizvietojamība

192gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses nav iespējama, jo

193pastāv tehnoloģijas atšķirības pakalpojumu saņemšanā un

194sniegšanā, abu pakalpojumu cenu veidošanā, apstākļi, kādos tiek

195saņemts pakalpojums, dažādi konkurences apstākļi (atšķirīgi

196pakalpojumu sniedzēji, pieprasījums u.c.) abu pakalpojumu tirgos.

197Tehnoloģisko atšķirību dēļ mobilie sakaru operatori nespēj

198piedāvāt tik izvērstu datu pārraides spektru kā fiksēto

199elektronisko sakaru tīklu operatori. Atšķirīgās datu pārraides

200funkcionalitātes dēļ mobilie elektronisko sakaru tirgus operatori

201galvenokārt orientējas uz citu patērētāju vajadzību

202apmierināšanas segmentu (izklaides pakalpojumi) masu tirgū nekā

203to dara fiksētā tīkla operatori. Līdz ar to mobilie un fiksētie

204elektronisko sakaru operatori savstarpēji nekonkurē datu

205pārraides pakalpojumu tirgū. Pēc LMT sniegtās un publiski

206pieejamās informācijas, pakalpojuma sniegšana un saņemšana,

207izmantojot bezvadu tīklu, Latvijā ievērojami varētu attīstīties

20810-15 gadu laikā.

209LR Centrālā statistikas pārvaldes

210Informācijas centra apsekojumi rāda, ka bezvadu pieslēgumu

211mājsaimniecībās galvenokārt pārstāv mobilais telefons (39%), bet

212kuru ļoti maz izmanto datu pārraidei.

213Tā kā iepriekš minētais

214pakalpojums (izmantojot tikai bezvadu elektronisko sakaru tīklu)

215ir mazāk izmantots Latvijas tirgū, tad Konkurences padome veic

216tirgus analīzi pakalpojumiem, kuri tiek sniegti un saņemti,

217izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, kā arī fiksēto

218elektronisko sakaru tīklu, pielietojot bezvadu datu pārraides

219sistēmas.

2204.2. Bez tam datu pārraides

221pakalpojumi un interneta piekļuves pakalpojumi var tikt

222nodrošināti:

223- pa šaurjoslas piekļuves

224tīklu,

225- pa platjoslas piekļuves

226tīklu.

2274.2.1. Plaši izplatītā

228iezvanpieeja ir pieejama katram Latvijas patērētājam, ja vien

229viņam ir pieejams fiksētā pieslēguma telefons.

2304.2.2. Platjoslas piekļuves

231jēdzienā ir ietvertas divas būtiskas atšķirības no šaurjoslas

232piekļuves:

233- lielāks datu pārraides

234ātrums,

235- piekļuve pamatā ir tiešsaites

236režīmā ("always on").

237Platjoslas tīkls ir elektronisko

238sakaru tīkls, kas nodrošina platjoslas piekļuves pakalpojumus.

239Platjoslas piekļuvei internetam un datu pārraidei ir izšķiroša

240nozīme, tā liecina Starptautiskās telekomunikāciju savienības

241(International Telecommunication Union) (turpmāk - ITU) pētījumi,

242jo iezvanpieeja nav piemērota interaktīvo pakalpojumu sniegšanai

243vai izmantošanai.

244Datu pārraides ātruma kritēriji,

245pēc kuriem identificē platjoslas piekļuvi, nav vispārpieņemti.

246Datu pārraides platjoslas piekļuvei ir noteikta prasība, ka tai

247jābūt lielākai par to, kādu nodrošina plaši izplatītie 56 Kbit/s

248iezvanpieeju modemi. Pasaulē ar platjoslas piekļuvi saprot tādu

249platjoslas piekļuvi, kuras datu ātrums ir ne mazāks par

250populārajiem ADSL (asymmetric digital subscriber line)

251lejup/augšup ātrumiem 256/128 Kbit/s. Lisabonas stratēģijas

2522010.gada mērķos 2 Mbit/s ir paredzēts kā minimālais platjoslas

253piekļuves datu pārraides ātrums. Ekonomiskās sadarbības un

254attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation

255and Development) (turpmāk - OECD) uzskata, ka nav mērķtiecīgi

256platjoslas definīciju saistīt ar noteiktu datu pārraides ātruma

257skaitlisku lielumu. Būtiskākais, lai platjoslas piekļuve vienmēr

258ir tiešsaites režīmā ("always on") un ka tās datu ātrumi

259apmierina lietotājam pieejamo interaktīvo pakalpojumu lietošanas

260prasības. Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) darba dokumentos

261statistikas sastādīšanai par platjoslas piekļuvi ir noteikts

262ātrums, kas ir ne mazāks par 144 Kbit/s. ITU rekomendācija

263Nr.ITU-R F.1399-1 "Bezvadu piekļuves skaidrojošā vārdnīca"

264(Vocabulary of terms for wireless acess) nosaka, ka ar platjoslu

265tīklu izprot elektronisko sakaru tīklu, kura minimālais datu

266pārraides ātrums pārsniedz 2048 Kbit/s.

267Latvijā par platjoslas piekļuvi

268tiek atzīta piekļuve, kura pastāvīgi ir tiešsaistes režīmā

269("always on") un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne

270mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir

271ne mazāks par 128 Kbit/s (Koncepcija "Platjoslu attīstības

272stratēģija 2006.-2012. gadam - projekts").

273Pēc LR Centrālās statistikas

274pārvaldes Informācijas centra apsekojumiem, platjoslas pieslēgumu

275mājsaimniecībās Latvijas teritorijā izmanto 37% (16%

276mājsaimniecību izmanto DSL pieslēgumu, pārējie - 21% izmanto citu

277platjoslas pieslēgumu).

2784.3. Pēc Eiropas Komisijas

279rekomendācijām un prasībām elektronisko sakaru nozarē tiek

280definēti 7 mazumtirdzniecības tirgi un 11 vairumtirdzniecības

281tirgi (Eiropas Komisijas Rekomendācija 2003/311/EC par konkrēto

282preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē saskaņā

283ar Direktīvu 2002/21/EC ).

2844.3.1. Elektronisko sakaru nozarē

285mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi,

286kas tiek sniegti abonentiem un galalietotājiem. Atbilstoši ESL

287abonents ir fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēgusi līgumu

288ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu

289elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu, bet galalietotājs ir

290elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus

291neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citai

292personai.

2934.3.2. Elektronisko sakaru nozarē

294vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū tiek sniegti pakalpojumi,

295ko viens elektronisko sakaru komersants sniedz citiem

296elektronisko sakaru komersantiem, un parasti tā ir daļa no tīkla

297nodrošināšanas - pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot

298piekļuvi un starpsavienojumu vai tālākpārdošanas veikšanai.

299Tā kā SPRK nav definējusi

300konkrētos tirgus Latvijas apstākļiem (notiek konsultācijas ar

301elektronisko sakaru komersantiem, pakalpojumu tirgus analīze un

302izpēte), pētījums par Baltijas ITT sektoru 2002.-2004. gadā,

303Observer Latvija, 2005. (iesniegts Ziņojumā) ir veikts

304galvenokārt par mazumtirdzniecības tirgu (Observer Latvija SIA

30529.08.2005. vēstule Nr.936), kā arī visi pārējie tirgus

306dalībnieki ir snieguši Konkurences padomei ziņas par atsevišķo

307mazumtirdzniecības tirgu apgrozījumu, tāpēc Konkurences padome

308analizēja ietekmēto mazumtirdzniecības pakalpojumu tirgus.

309Ņemot vērā visu iepriekš minēto,

310Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā Konkurences likuma

3111.panta 5.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus ir datu

312pārraides pakalpojumu tirgus (1).

1Internets ir pasaules

2lielākais intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo,

3nacionālo, reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības

4iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Pasaules lielākais

5intertīkls sākotnēji izveidojies uz pētnieciskā tīkla APRANET

6bāzes un apvieno sevī dažādus individuālos datoru tīklus.

7Atsevišķu tīklu mijiedarbība tiek īstenota, izmantojot protokolu

8TCP/IP sistēmu. Oficiālie Internet standarti tiek

9publicēti RFC (Reqyest for Comments) veidā ("Informātikas

10vārdnīca", Datori, datu apstrāde un pārraide, Avots, 2001).

11Piekļuve ir "citam

12elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem

13nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu

14nodrošināšanai nepieciešamām iekārtām un pakalpojumiem. Piekļuve

15ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem

16saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši

17piekļuvi (…) fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko

18sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas,

19kabeļu kanalizāciju (…)) piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem

20(īpaši viesabonēšanai) (…)" (ESL1.panta 38.punkts).

21Publiskie Internet piekļuves

22pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem

23"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

24saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

25kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galaiekārtu

26un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

27u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

28pārraides tīklā.

29Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas

30Terminoloģijas komisijas "Lielās terminu vārdnīcas" interneta

31piekļuves sniedzējs ir firma vai organizācija, kas klientiem

32nodrošina piekļuvi tīklam Internet. Interneta piekļuves

33sniedzējs parasti iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir

34tieši savienojumi ar Internet, un pārdod tālāk lietotājiem

35atsevišķas frekvenču joslas. Interneta piekļuves sniedzēju

36klienti var būt kā uzņēmumi, tā arī individuālie klienti.

37Interneta piekļuves pakalpojumus

38var sniegt, gan izmantojot fiksētos elektronisko sakaru tīklus,

39gan bezvadu elektronisko sakaru tīklus. Fiksētajos

40telekomunikāciju tīklos klientiem tiek nodrošināta iezvanpieeja

41un pastāvīgais pieslēgums (ISDN vai DSL). Analīze un secinājumi

42ir veikti 4.1. punktā.

43Datu pārraides pakalpojumu

44sniegšanas tirgus ir definēts un izklāstīts (4.1.punktā), kā arī

45identificēti platjoslas pārraides ātrumi (4.2.punktā) un visi

46minētie argumenti attiecināmi arī uz Internet piekļuves

47pakalpojumiem.

48Visvairāk izmantotā ir DSL

49tehnoloģija, kuru realizē, uzlabojot esošo abonentu pieslēgumu.

50Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā platjoslas pieeja tiek

51nodrošināta uz esošo infrastruktūru pamata.

525.1. Digitālo abonentu līniju

53veidi:

545.1.1. ADSL - Asymmetric DSL, kad

55datu pārraides ātrums ir dažāds abos virzienos.

565.1.2. SDSL - Symmetric or

57single-pair DSL, kad datu pārraides ātrums ir vienāds abos

58virzienos.

595.1.3. HDSL - High bite rate Speed

60DSL, kad piekļuves tīklā nodrošina datu pārraides ātrumu 1-2

61Mbit/s.

625.1.4. VDSL - Very High Speed

63Digital Subscriber Line, kad platjoslas tīklā nodrošina ātrumu

6413-55 Mbit/s īsās distancēs (300-1500 m).

65Atsevišķi sakaru komersanti

66piedāvā lielāka ātruma pakalpojumus, salīdzinot ar kādu no

67iepriekšējiem DSL standartiem.

68Lattelekom interneta piekļuves

69pakalpojumu klāstā ir:

70- Apollo pilsētas pieslēgums;

71- Mājas DSL - nodrošina Latvijas

72un ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 512/128 Kbit/s;

73- MDSL Pro - nodrošina Latvijas un

74ārvalstu interneta resursiem ar ātrumu 640/128 Kbit/s;

75- Starta DSL - nodrošina ātrumu

76līdz 768/128 Kbit/s;

77- Ultra DSL - nodrošina interneta

78pieslēgumu 5-29 darba vietām un ātrumu 768/128 Kbit/s, 2048/256

79Kbit/s vai 4096/512 Kbit/s.

805.2. HomePNA 3.0 standarts

81nodrošina datu apmaiņu līdz 128 Mbit/s pa elektronisko sakaru

82līnijām paralēli balss pakalpojumu sniegšanai un ADSL.

835.3. Kabeļtelevīzijas tīkla

84piekļuves veids ir otrais pēc izplatības (kabeļu modemu

85tehnoloģija). Aparatūra interaktīvas datu pārraides nolūkā tiek

86pieslēgta kabeļu televīzijas tīkliem, ko parasti veido,

87izmantojot koaksiālos vai optiskos (stikla šķiedras) kabeļus.

88Šāda veida platjoslas piekļuvi internetam Rīgā un citās

89lielākajās pilsētās sniedz vairāki kabeļu televīzijas

90operatori.

915.4. Lokālo tīklu piekļuves veids

92ir trešais pēc izplatības. Šajā jomā darbojas daudz

93komersantu.

945.5. Platjoslas piekļuves

95izplatību Latvijas ārpuspilsētu teritorijās īpašu uzmanību pelna

96WiMAX lokālie tīkli pēdējās jūdzes nodrošināšanai, kas platjoslas

97piekļuvi var nodrošināt rādiusā līdz 10 km ap bāzes staciju.

98WiMAX Forum Certified sistēmas ļauj nodrošināt datu pārraides

99ātrumu līdz 40 Mbit/s vienam kanālam gan fiksētam, gan mobilam

100piekļuves punktam.

1015.6. Trešās paaudzes mobilo sakaru

102(CDMA tīkli) izmantošanas nozīme interneta platjoslas piekļuvei

103pašreiz ir maza, tā pieaugs, kad konkurences un tehnoloģijas

104attīstības dēļ cenas samazināsies.

1055.7. Platjoslas piekļuves

106pakalpojumi, izmantojot datu pārraidi pa elektroenerģijas līnijām

107(Power line communications turpmāk - PLC) Latvijā praktiski

108netiek sniegti. Šī pakalpojuma sniegšana ir pievilcīga tādēļ, ka

109PLC risinājumi dod iespēju datus pārraidīt gan pa vidēja

110sprieguma, gan pa zemsprieguma pārvades līnijām. Zemsprieguma

111elektroenerģijas līnijas ir ierīkotas gandrīz līdz visām

112mājsaimniecībām, turklāt jaunākie tehnoloģiskie risinājumi ļauj

113sniegt datu pārraides ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet pašreiz

114nelielos attālumos.

115Pārējo tehnoloģiju īpatsvars

116platjoslu pieslēguma nodrošināšanā pagaidām ir mazs, un to

117ietekme un izmantošanas iespējas Latvijas Republikas teritorijā

118nav plaši pētītas.

119Visas minētās tehnoloģijas

120attīstās paralēli un viena otru papildina. Optisko kabeļu tīkls

121vislabāk nodrošina kvalitatīvu platjoslas signāla pārraidi,

122visātrāk izvēršami ir bezvadu radiotīkli, lietotāju mobilitāti un

123pastāvīgu pieslēgumu nodrošina trešās paaudzes mobilie tīkli,

124digitālā televīzija vislabāk aptver lielas teritorijas un plašu

125iedzīvotāju loku, bet PLC tehnoloģijas nodrošina piekļuvi

126visattālākajos reģionos. Mūsdienās elektronisko sakaru tīklu

127konverģence ir jau noticis fakts - visos tīklos notiek datu

128pārraide, neatkarīgi no sniedzamā gala pakalpojuma (balss,

129faksimilā pārraide, datu apmaiņa, piekļuve interneta

130pakalpojumiem).

131Komersanti, kam pieder plaša

132elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra, ir VAS "Latvijas

133dzelzceļš", a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo

134telekomunikācijas", VAS "Valsts informācijas tīklu aģentūra", VAS

135"Latvijas valsts radio un televīzijas centrs", Lattelekom,

136Microlink, LMT, SIA "Tele2".

137Salīdzinot 2004.gada interneta

138lietotāju skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu vidēji ES

139(44,7%) un attiecīgo rādītāju Latvijā (40,4%) (Igaunija - 46,0%),

140Latvija atpaliek tikai par 4,3 procenta punktiem. Tomēr,

141salīdzinot ar ES attīstītāko valstu (Vācija, Dānija, Zviedrija,

142Lielbritānija, Somija - vid. 58,98%) vidējo rādītāju, Latvija

143atpaliek vidēji par 18,58 procenta punktiem (Dati: Internet World

144Stats LETA-EPI 22.12.2004).

145Pašreiz Latvijā ir 98 (uz

14617.03.2005.) interneta pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 47 sniedz

147pakalpojumus visā Latvijas teritorijā, 22 - tikai Rīgā un Rīgas

148rajonā, bet atlikušie 29 - atsevišķos Latvijas rajonos un

149pilsētās (informācija no

150hpt://www.m.k.gov.lv/index.php/mk/22540/31843.doc)

151Atkarībā no lietotāju vēlmēm

152interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji Latvijā var nodrošināt

153jebkuru no pieejām, vienīgā atšķirība ir tehnoloģiju

154pielietojums, tādēļ sīkāka interneta piekļuves pakalpojumu tirgus

155dalīšana nav nepieciešama.

156Pēc interneta definīcijas (ietver

157lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo, reģionālo un lokālo

158tīklu), interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem saviem

159klientiem ir jādod iespēja piekļuvei ārvalstu Internet

160resursiem.

161Ir zināms, ka Microlink piederošam

162elektronisko sakaru tīklam ir pieslēgums pie trim globālā tīkla

163operatoriem Tallinā (Microlink pārstāvja informācija tikšanās

164reizē 24.08.2005.), bet Lattelekom globālo Internet

165pieslēgumu nodrošina, izmantojot Lattelekom kopīpašumā esošo

166kabeli LVS-1 (Stokholma - Ventspils) un Lattelekom optisko kabeli

167posmā Ventspils - Rīga. Piekļuvi ārvalstu Internet

168resursiem Latvijā vēl nodrošina VAS "Latvijas dzelzceļš", a/s

169"Latvenergo" filiāle "Latvenergo telekomunikācijas", SIA "Telia

170Latvija", SIA "Linx Telecommunications Latvia" u.c.

171Konkurences padomes rīcībā esošā

172informācija liecina, ka vairums tirgus dalībnieku neuzskaita ne

173klientu skaitu, kuri izmanto piekļuvi ārvalstu Internet

174resursiem, ne šī pakalpojuma apgrozījumu latos. Ja klients

175izmanto interneta piekļuves pakalpojumu, tad viennozīmīgi viņam

176ir iespējas arī piekļuvei ārvalstu Internet resursiem.

177Lattelekom savā Ziņojumā kā

178konkrēto preci ir norādījis "vietējās interneta piekļuves

179pakalpojums". Taču "vietējās interneta piekļuves pakalpojumu" nav

180iespējams atdalīt no definējuma Internet Access Services

181(Internet piekļuves pakalpojumi), arī Eiropas Komisija kā

182atsevišķo konkrētās preces tirgu definē interneta piekļuves

183pakalpojumu tirgu (piemēram, lietā No COMP/M.2803-TELIA/SONERA).

184Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka

185šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās

186preces tirgus ir Internet piekļuves pakalpojumu tirgus

187(2).

1Bez (1) un (2)

2analizētiem tirgiem abi apvienošanās dalībnieki sniedz šādus

3pakalpojumus:

46.1. IT infrastruktūra.

5IT infrastruktūra ir kabeļu tīklu,

6komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas,

7izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa

8informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.

9Pēc Lattelekom Ziņojuma, IT

10infra­struktūra ir tīkla mazumtirdzniecības produkti, aparatūra,

11aksesuāri jaunākā pamata programmatūra, programmatūras standarta

12mazumtirdzniecība, datoru un to komponenšu, standarta

13programmatūras jeb trešo pušu izstrādātās programmatūras

14mazumtirdzniecība un rezerves nodrošinājums.

156.2. IT infrastruktūras

16pakalpojumi.

17Pēc Lattelekom Ziņojuma, tie ir

18pakalpojumi, kuros ietilpst datoru un datortīklu uzturēšana,

19palīdzības dienests, lietotāju atbalsta inženieru pakalpojumi,

20LAN apkalpošana un tīkla serveru noma un apkalpošana, datu centru

21pakalpojumi - programmatūras īre, serveru resursu īre, sistēmu

22uzturēšana - darbības atbalsts, datu bāzu un citu aplikāciju

23uzturēšana un atbalsts, datu noliktavas un rezerves kopēšanas

24pakalpojumi, telpu noma IT tehnikai, datoru apkalpošana, datoru

25uzraudzība, bojājumu novēršanas atbalsts.

266.3. Pielāgotās programmatūras

27tirdzniecības/izstrādes pakalpojums.

28Saskaņā ar Ziņojumu šo pakalpojumu

29klāstā ietilpst pakalpojumi, kas saistīti ar sistēmu integrāciju,

30biznesa un finanšu risinājumu izstrādi, konsultācijas, biznesa

31inteliģences risinājumu ieviešanu.

32Tirgus lielums

33pēc apgrozījuma (latos) 2002.-2004.gadā

346.1.tabula

35Konkrētais tirgus

362002

372003

382004

39IT infrastruktūra *(milj.

40Ls)

41***

42***

43***

44IT infrastruktūras pakalpojumi

45*(milj. Ls)

46***

47***

48***

49Pielāgotās programmatūras

50tirdzniecības/izstrādes pakalpojums* (milj. Ls)

51***

52***

53***

54*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

55sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija.

56Tirgus

57dalībnieka daļa procentos pēc apgrozījuma un pēc apjoma

582002.-2004.gadā

596.2.tabula

60Tirgus dalībnieks -

61Lattelekom

622002

632003

642004

65Konkrētie tirgi

66milj. Ls

67%

68milj. Ls

69%

70milj. Ls

71%

72IT infrastruktūra *

73***

74***

75***

76***

77***

78***

79IT infrastruktūras

80pakalpojumi*

81***

82***

83***

84***

85***

86***

87Pielāgotās programmatūras

88tirdzniecības/izstrādes pakalpojums*

89***

90***

91***

92***

93***

94***

95*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

96sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija.

97Tirgus

98dalībnieka daļa procentos pēc apgrozījuma un pēc apjoma

992002.-2004.gadā

1006.3.tabula

101Tirgus dalībnieks -

102Microlink

10301/07/2002-

10430/06/2003

10501/07/2003-

10630/06/2004

10701/07/2004-

10830/06/2005

109Konkrētie tirgi

110milj. Ls

111%

112milj. Ls

113%

114milj. Ls

115%

116IT infrastruktūra *

117***

118***

119***

120***

121***

122***

123IT infrastruktūras

124pakalpojumi*

125***

126***

127***

128***

129***

130***

131Pielāgotās programmatūras

132tirdzniecības/izstrādes pakalpojums*

133***

134***

135***

136***

137***

138***

139*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

140sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija.

1Konkrētā

2ģeogrāfiskā tirgus definīcija

3Saskaņā ar Konkurences likuma

41.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā

5teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

6pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

7teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

8Lattelekom fiksētais elektronisko

9sakaru tīkls pārklāj vairāk nekā 80% Latvijas teritorijas. Bez

10tam uzņēmējdarbību telekomunikāciju nozarē regulē speciālā

11likumdošana, kas paredz tirgus dalībnieku licencēšanu pakalpojumu

12sniegšanā un ierobežo nacionālo resursu (nacionālo radio

13frekvenču spektra) piešķiršanu.

14Konkurences padome uzskata, ka

15šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē

16konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas

17teritorija.

18Konkurences padome pēc Ziņojumā

19sniegtās informācijas konstatēja, ka iepriekš minētajos (IT

20infrastruktūra, IT infrastruktūras pakalpojumi un pielāgotās

21programmatūras tirdzniecības/izstrādes pakalpojums) pakalpojumu

22tirgos pēc Lattelekom un Microlink apvienošanās neradīsies un

23nenostiprināsies dominējošais stāvoklis (skatīt tirgus daļas

246.1., 6.2. un 6.3. tabulā), kā arī nevar tikt būtiski samazināta

25konkurence, tāpēc minēto pakalpojumu konkrētie ģeogrāfiskie tirgi

26netika detalizēti izvērtēti.

1Konkurences likuma 1.panta

24.punkta izpratnē konkrētie tirgi, kuri tika vērtēti,

3ir:

48.1. datu pārraides pakalpojumu

5tirgus Latvijas teritorijā,

68.2. Internet

7piekļuves pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā.

1Konkurences

2apstākļi konkrētajā tirgū un apvienošanās darījuma ietekme uz

3tiem

49.1. Tirgus daļas un

5koncentrācijas līmeņi

6Lai izanalizētu apvienošanās

7ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās

8rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var

9tikt būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū, Konkurences

10padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus

11dalībniekiem.

12Saskaņā ar Konkurences likuma

131.panta 10.punktu "tirgus daļa - tirgus dalībnieka piedāvāto

14preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū

15piedāvāto preču apjomu". Tirgus daļas konkrētajā tirgū var tikt

16aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku piedāvāto preču apgrozījumiem

17no datu pārraides pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu

18sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku izmantotā platjoslas

19piekļuves skaita. Informācija no nozīmīgākajiem tirgus

20dalībniekiem tika pieprasīta attiecībā uz piedāvāto pakalpojumu

21apgrozījumu un viedokli par situāciju elektronisko sakaru

22pakalpojumu tirgū pēc Lattelekom un Microlink apvienošanās.

23Lai noteiktu konkrētā tirgus

24dalībnieku tirgus daļas, Konkurences padome pieprasīja

25informāciju no komercsabiedrībām, kuras sniedz datu pārraides

26pakalpojumus un interneta piekļuves pakalpojumus Latvijas

27teritorijā (29.07.2005. vēstules Nr.988, Nr.987, Nr.989;

2801.08.2005. vēstules Nr.1014, Nr.1016, Nr.1013, Nr.992;), kā arī

29no nozares asociācijām un no valsts iestādēm (04.07.2005. vēstule

30Nr.867, 29.07.2005. vēstules Nr.986, Nr.985, 01.08.2005. vēstules

31Nr.1015, Nr.1017, 24.08.2005. vēstule Nr.1131, 25.08.2005.

32vēstule Nr.1136) attiecībā uz iepriekš minēto pakalpojumu

33apgrozījumu konkrētajos tirgos.

34Ziņojumā sniegtās Lattelekom un

35Microlink tirgus daļas, kā arī saņemto informāciju Konkurences

36padome apkopojusi sekojošās tabulās:

37Datu pārraides

38pakalpojumu apjoms Latvijā 2002.-2004.gadā

391.tabula

40Konkrētais tirgus

412002

422003

432004

44Datu pārraides pakalpojumi)

45*(milj. Ls)

46***

47***

48***

49*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

50sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija, 2005.

51Tirgus

52dalībnieku tirgus daļa datu pārraides pakalpojumu tirgū Latvijā

532002.-2004.gadā

542.tabula

55Tirgus dalībnieks

562002

572003

582004

59milj. Ls

60%

61milj. Ls

62%

63milj. Ls

64%

65Lattelekom *

66***

67***

68***

69***

70***

71***

72Microlink **

73***

74***

75***

76***

77***

78***

79VAS "VITA"

801,99

8117,8

822,06

8312,5

842,04

8510,2

86A/s "Latvenergo" fil.

87"Latven. Telek."

88-

890,35

902,1

910,67

923,4

93VAS "Latvijas dzelzceļš"

94-

95-

960,058

970,3

98SIA "Telia Latvija"

99***

100***

101***

102***

103***

104***

105SIA "BALTKOM TV SIA"

1060,27

1072,4

1080,21

1091,3

1100,16

1110,8

112*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

113sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija, 2005.

114**Microlink tirgus daļas attiecīgi

115ir aprēķinātas 01/07/2002-30/06/2003 01/07/2003-30/06/2004

11601/07/2004-30/06/2005

117Datu pārraides

118pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu

119kopējais apjoms Latvijā 2002.-2004.gadā

1203.tabula

121Konkrētais tirgus

1222002

1232003

1242004

125IPS ieņēmumi no datu pārraides

126un interneta

127pakalpojumu sniegšanas (milj. Ls) #

12819,02

12922,8

13026,4

131# Latvijas Interneta asociācijas

132dati

133Apvienošanās

134tirgus dalībnieku tirgus daļa datu pārraides un interneta

135piekļuves pakalpojumu tirgū Latvijā 2002.-2004.gadā

1364.tabula

137Tirgus dalībnieks

1382002

1392003

1402004

141milj.

142Ls

143%

144milj.

145Ls

146%

147milj.

148Ls

149%

150Lattelekom #

15111,9

15262,6

15313,7

15460,1

15516,5

15662,5

157Microlink #

1581,75

1599,2

1601,8

1617,9

1621,87

1637,1

164# Latvijas Interneta asociācijas

165dati

166Interneta

167piekļuves pakalpojumu apjoms Latvijā 2002.-2004.gadā

1685.tabula

169Konkrētais tirgus

1702002

1712003

1722004

173Vietējā interneta piekļuve

174(milj. Ls)

175***

176***

177***

178*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

179sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija, 2005.

180Tirgus

181dalībnieku tirgus daļa interneta piekļuves pakalpojumu

182tirgū

183Latvijā 2002.-2004.gadā

1846.tabula

185Tirgus dalībnieks

1862002

1872003

1882004

189milj.

190Ls

191%

192milj.

193Ls

194%

195milj.

196Ls

197%

198Lattelekom *

199***

200***

201***

202***

203***

204***

205Microlink **

206***

207***

208***

209***

210***

211***

212VAS "VITA"

2130,03

2140,4

2150,0235

2160,2

2170,0225

2180,14

219SIA "Telia Latvija"

220***

221***

222***

223***

224***

225***

226*Avots: Pētījums par Baltijas ITT

227sektoru 2002.-2004. gadā, Observer Latvija, 2005.

228**Microlink tirgus daļas attiecīgi

229ir aprēķinātas 01/07/2002-30/06/2003 01/07/2003-30/06/2004

23001/07/2004-30/06/2005

231Konkurences padome konstatēja, ka

232Lattelekom tirgus daļa datu pārraides pakalpojumu un interneta

233piekļuves pakalpojumu tirgū pēc apvienošanās pārsniegs

234Konkurences likuma 1.panta 1.punktā noteikto kritēriju (- tirgus

235daļas 40%), kā arī ir pamats uzskatīt, ka Lattelekom ir

236pietiekoša tirgus vara, lai darbotos pilnīgi vai daļēji

237neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.

238Lai noteiktu, vai izpildās arī

239otrais dominējoša stāvokļa kritērijs, Konkurences padome

240izvērtēja vairākus apstākļus un vadījās no Eiropas Savienības

241konkurences tiesību piemērošanas prakses, t.sk., Eiropas Kopienu

242tiesas prakses. Eiropas Savienības konkurences tiesību

243piemērošanas praksē tiek uzskatīts, ka, nosakot dominējošo

244stāvokli, ļoti būtiska nozīme ir tirgus daļas apmēram. Kā piemēru

245var minēt to, ka Eiropas Kopienu tiesa lietā Nr.85/76

246Hoffmann-La Roche & Co. AG v Commission of the European

247Communities 13.02.1979. spriedumā attiecībā uz dominējoša

248stāvokļa noteikšanu norādīja, ka "(...) 5. Ļoti lielas tirgus

249daļas ir ļoti nozīmīgs pierādījums dominējoša stāvokļa esamībai.

250Citi nozīmīgi faktori ir: attiecības starp konkrētā uzņēmuma

251tirgus daļu un tā konkurentu tirgus daļām, īpaši nākošā lielāka

252konkurenta tirgus daļu, tas, ka konkrētais uzņēmums ir vadošs

253tehnoloģiskā ziņā (priekšrocības tehnoloģiskā ziņā, salīdzinot ar

254konkurentiem), plaši attīstīta tirdzniecības tīkla esamība un

255potenciālās konkurences neesamība (...).

1(...) Dominējoša stāvokļa

2esamība var tikt noteikta no vairākiem faktoriem, kuri, ņemot tos

3atsevišķi, var nebūt obligāti noteicoši, bet starp šiem faktoriem

4ļoti svarīga ir ļoti lielas tirgus daļas esamība.

1Būtiska tirgus daļa kā

2pierādījums dominējoša stāvokļa eksistēšanai ir nepastāvīgs

3faktors un tā svarīgums mainās dažādos tirgos saskaņā ar šo

4tirgus struktūru, īpaši atkarībā no produkcijas, piedāvājuma un

5pieprasījuma. (…)

1Turklāt, lai gan tirgus daļas

2lieluma svarīgums var mainīties dažādos tirgos, ir pamats

3uzskatīt, ka ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot

4izslēdzošus apstākļus, pierāda dominējošo

5stāvokli."1

6Līdzīga pieeja tika piemērota arī

7Eiropas Kopienu tiesas lietā Nr.27/76 United Brands Company

8and United Brands Continentaal BV v Commission of the Eiropean

9Communities.-Chiquita Bananas (14.02.1978. spriedumā

10izteiktais viedoklis par dominējošo stāvokli). Šajā

11lietā2 tiesa arī atbalstīja Eiropas Komisijas viedokli

12par dominējoša stāvokļa esamību. Dominējoša stāvokļa esamība bija

13pamatota ar:

14- tirgus daļu 41-47%;

15- United Brands

16Continentaal struktūru (lielā pakāpē vertikāli integrēts

17uzņēmums);

18- konkurentu vāju tirgus varu un

19nespēju darboties tikpat neatkarīgi kā United Brands

20Continentaal.

21Apkopojot Eiropas Komisijas un

22Eiropas Kopienu Tiesas pieeju, tiek pieņemts, ka tirgus daļa,

23kura pārsniedz 50% robežu, pati par sevi pierāda dominējošā

24stāvokļa esamību. Ja tirgus daļa nesasniedz minēto kritēriju, tad

25ir nepieciešams izvērtēt papildu faktorus.

26Konkurences padome uzskata par

27pamatotu izmantot Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu tiesas

28piemērotos principus dominējoša stāvokļa noteikšanai. Ņemot vērā

29minēto, Konkurences padome uzskata, ka Internet piekļuves

30pakalpojumu tirgū Lattelekom jau pirms apvienošanās ir

31dominējošais stāvoklis. Bez tam Konkurences padome uzskata, ka

32datu pārraides pakalpojumu tirgū pirms apvienošanās Lattelekom,

33kaut arī tā tirgus daļa nesasniedz 40%, ir iespēja darboties

34vismaz daļēji neatkarīgi no klientiem, konkurentiem vai

35patērētājiem. Apvienošanās rezultātā tirgus daļa pārsniegs 40%,

36tātad izpildīsies abi dominējošā stāvokļa kritēriji. Konkurences

37padome izvērtēja papildu faktorus, kas liecina par Lattelekom

38dominējošā stāvokļa esamību.

39No tabulu (1.,2.,3.,4.,5.,6.)

40datiem redzams, ka datu pārraides pakalpojumu tirgū Lattelekom

41pirms apvienošanās ar (***) tirgus daļu un Microlink attiecīgi -

42(***), apvienošanās gadījumā šo abu komersantu kopējā tirgus daļa

43pieaugs līdz aptuveni (***). Kaut gan datu pārraides pakalpojumu

44sniegšanā Lattelekom tirgus daļa, salīdzinot 2002., 2003., 2004.

45gada datus, ievērojami samazinās, tomēr tās lielums joprojām ir

46augsts salīdzinājumā ar pārējo lielāko tirgus dalībnieku daļām

47šajā tirgū (attiecīgi nākamā lielākā tirgus dalībnieka tirgus

48daļa - VAS "VITA" - 10,2%, a/s "Latvenergo" filiāle "Latvenergo

49telekomunikācijas" - 3,4%, SIA "Telia Latvija" - (***). Arī

50nākamo lielāko tirgus dalībnieku datu pārraides pakalpojumu

51tirgus daļas samazinās, salīdzinot 2002., 2003., 2004. gada

52datus. Tas izskaidrojams ar pakalpojumu cenu samazināšanos sakarā

53ar tirgus liberalizāciju. Interneta piekļuves pakalpojumu tirgū

54nākamie lielākie tirgus dalībnieki ir SIA "Telia Latvija" -

55(***),VAS "VITA" - 0,14%.

56Salīdzinot nākamo lielāko tirgus

57dalībnieku tirgus daļas, ir redzams, ka Lattelekom tirgus daļas

58vairākkārt pārsniedz šo tirgus dalībnieku tirgus daļas gan datu

59pārraides pakalpojumu tirgū, gan interneta piekļuves pakalpojumu

60tirgū.

61Jāpiezīmē, ka strikti nošķirt datu

62pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem ir

63grūti. Tikšanās reizē (23.08.2005.) ar Microlink pārstāvi tika

64noskaidrots, ka datu pārraides gadījumā tiek slēgts līgums ar

65klientu (parasti tie ir lielie un vidējie klienti), kurš pieprasa

66saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network

67(VPN) (Konkurences padomes un Microlink pārstāvju 23.09.2005. un

6824.08.2005. sarunu protokols). "Virtuālais privātais tīkls (VPT)

69ir publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas

70sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu

71tīklu Internet. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus

72drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai

73autorizētiem lietotājiem un neviens cits datus nevarētu pārķert"

74("Lielā terminu vārdnīca"). Papildus klients var saņemt piekļuves

75iespējas Internet par papildu samaksu. Internet

76piekļuves pakalpojumu pārsvarā izmanto nelielie klienti un

77privātpersonas (pārsvarā šos klientus apkalpo Lattelekom, kaut

78gan nav zināms, vai Lattelekom ieņēmumu daļa ir proporcionāla

79klientu pieslēgumu skaitam), taču tas nenozīmē, ka klienti nevar

80saņemt arī datu pārraides pakalpojumus (uzstādot paši attiecīgu

81iekārtu starp datu pārraides punktiem). Pēc iepriekš minētā un

82VPN definīcijas tehniski nav iespējams norobežot šos abus

83pakalpojumus.

84Tā kā nākamo lielāko tirgus

85dalībnieku, kā arī SPRK, Latvijas Interneta asociācijas iesniegtā

86informācija atšķiras atkarībā no pakalpojumu apjomu uzskaites

87veida (tirgus dalībnieki sniedz datu pārraides pakalpojumu un

88interneta piekļuves pakalpojumu apgrozījuma kopējo apjomu),

89tirgus analīze ietekmētajos tirgos tiek veikta, pamatojoties

90galvenokārt uz Lattelekom Ziņojumā sniegto informāciju.

91Platjoslas

92piekļuves skaits uz 2005.gada 31.martu

937.tabula

94Tirgus dalībnieks

95Fiziskās personas

96Juridiskās personas

97Skaits

98%

99Skaits

100%

101Lattelekom

10226207

10313092

104Microlink

105-

1061996

107SPRK dati

108Platjoslas

109piekļuves skaits uz 2005.gada 1.jūliju

1108.tabula

111Tirgus dalībnieks

112Fiziskās personas

113Juridiskās personas

114Kopējais

115Skaits

116%

117Skaits

118%

119Skaits fiziskām pers.

120Skaits jurid. pers.

121Lattelekom

12235234

12352,7

12413821

12556,2

12666649

12724575

128Microlink

129-

1302200

1319,0

132A/s "Baltikom"

1331619

1342,4

135460

1361,9

137SIA "Baltkom TV"

1385057

1397,6

14051

1410,2

142A/s "Telekom Baltija"

1432734

1444,1

1451987

1468,0

147SIA "Livas Net"

1482680

1494,0

15055

1510,2

152SPRK dati

153Izvērtējot platjoslas piekļuves

154skaitu uz 31.03.2005. (7.tabula), nav iespējams salīdzināt dažādu

155tirgus dalībnieku piekļuvju skaitu, jo visi tirgus dalībnieki nav

156iesnieguši atsevišķi piekļuvju skaitu fiziskām un juridiskām

157personām, bet gan kopējo piekļuvju skaitu.

158Uz 01.01.2005. (8.tabula) visi

159tirgus dalībnieki ir iesnieguši SPRK datus par piekļuvju skaitu

160gan juridiskām personām, gan fiziskām personām. No 8.tabulas

161redzams, ka Lattelekom platjoslas piekļuves skaits juridiskām

162personām aizņem 56,2% tirgus daļas un nākamajam lielākajam tirgus

163dalībniekam ir vairākkārt mazākas tirgus daļas. Lattelekom

164platjoslas piekļuvju skaits fiziskām personām aizņem 52,7% tirgus

165daļas, kas salīdzinājumā ar nākamo lielāko tirgus dalībnieku

166tirgus daļām ir vairākkārt pārsniegtas. Salīdzinot Lattelekom

167piekļuvju skaitu 01.01.2005. un 01.07.2005., fiziskām personām ir

168pieaudzis par vairāk nekā 9000 un juridiskām personām attiecīgi -

169par vairāk nekā 700. 22.09.2005. Lattelekom pārstāvju un

170Konkurences padomes amatpersonu tikšanās laikā Lattelekom

171pārstāvji minēja, ka Lattelekom tirgus daļa datu pārraides

172pakalpojumu tirgū 2005.gadā samazinās. Konkurences padomes rīcībā

173esošā informācija (8.tabulā apkopotie dati) liecina, ka

174platjoslas piekļuves skaits gan fiziskām, gan juridiskām personām

1753 mēnešu laikā Lattelekom ir pieaudzis.

176Noderīgu informāciju par

177konkurences situāciju tirgū sniedz kopējais koncentrāciju līmenis

178tirgū. Lai izmērītu koncentrāciju līmeņus konkrētajā tirgū, tiek

179izmantots Herfindahl-Hirschman indekss (HHI), kuru aprēķina,

180summējot atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas

181kāpinātas kvadrātā. Proporcionāli HHI lielāku nozīmi piešķir

182lielāku uzņēmumu tirgus daļām. Kaut arī vislabāk ir aprēķinā

183iekļaut visus uzņēmumus, informācijas trūkums par ļoti maziem

184uzņēmumiem var nebūt svarīgs, jo šādi uzņēmumi būtiski neietekmē

185HHI. Kaut arī HHI absolūtais līmenis var sniegt sākotnējas

186norādes par konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās,

187izmaiņas HHI (kas zināmas kā "deltas koeficients") ir noderīgs

188rādītājs attiecībā uz tirgus koncentrācijas izmaiņām, ko tieši

189izraisīs apvienošanās.

190Saskaņā ar vispāratzītu tiesu

191praksi ļoti lielas tirgus daļas - 50% vai vairāk var būt būtisks

192pierādījums, ka pastāv dominējošais tirgus stāvoklis. Šajā

193gadījumā Lattelekom interneta piekļuves pakalpojumu tirgus daļa -

194(***)%.

195Apvienošanās, kurā iesaistīts

196uzņēmums, kura tirgus daļa pēc apvienošanās saglabāsies zem 50%,

197arī var radīt bažas par konkurenci, ņemot vērā citus faktorus -

198konkurentu spēku un to skaitu, u.c.

199Ņemot vērā Vadlīniju par

200horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu

201par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004.gada 5.februāra Eiropas

202Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un 20.punktiem)

203"Komisija neuzskata, ka būtu pamats bažām par horizontālo

204konkurenci tirgū, kura HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000.

205Šādiem tirgiem parasti nav vajadzīga pilnīga analīze. Tiek

206uzskatīts, ka nebūtu pamata bažām par horizontālo konkurenci

207apvienošanās gadījumā, ja HHI pēc apvienošanās ir no 1000 līdz

2082000 un deltas koeficients zemāks par 250, vai apvienošanās

209gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas

210koeficients zemāks par 150, izņemot īpašos apstākļus, piemēram,

211pastāvot vienam vai vairākiem šādiem faktoriem:

212(…)

213vienai no apvienošanā

214iesaistītajām pusēm pirms apvienošanās pieder 50% vai vairāk

215tirgus daļas."

216HHI pieaugums = 2 x (***) x (***)

217= (***) (datu pārraides pakalpojumu tirgus).

218Koncentrācijas palielināšanos, kas

219mērīta ar HHI, var aprēķināt neatkarīgi no vispārējās tirgus

220koncentrācijas, dubultojot apvienošanās iesaistīto uzņēmumu

221tirgus daļu reizinājumu. Šīs metodes izskaidrojums ir šāds: pirms

222apvienošanās, apvienošanā iesaistīto uzņēmumu tirgus daļas

223individuāli piedalās HHI ar savām kvadrāta pakāpēm:

224(a)2+(b)2, pēc apvienošanās ieguldījums ir

225summa kvadrātā: (a + b)2, kas ir vienlīdzīgs ar

226(a)2 + (b)2 + 2ab. Tādējādi uz HHI

227pieaugumu norāda 2ab.

228Analizējot datu pārraides

229pakalpojumu tirgu, Lattelekom un Microlink apvienošanās gadījumā

230izpildās nosacījums, ka deltas koeficients nav zemāks ne par 250,

231ne arī par 150 (šajos gadījumos nav pamata bažām par tirgus

232koncentrāciju). Tā kā HHI ir robežās no 1000 līdz 2000, un HHI

233pieaugums ir lielāks par 650. Šajā gadījumā HHI indekss,

234atbilstoši kritērijiem, norāda uz tirgus koncentrācijas

235palielināšanos un tirgus varas pieaugumu.

236Analizējot interneta piekļuves

237pakalpojumu tirgu, (Lattelekom - (***)%) pamatojoties uz

238koncentrācijas līmeņa noteikšanas metodi, jāņem vērā īpašie

239apstākļi (…) vienai no apvienošanā iesaistītajām pusēm pirms

240apvienošanās pieder 50% vai vairāk tirgus daļas. (2004.gada

2415.februāra Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis C 31/5 19. un

24220.punkts), tātad šajā tirgū apvienošanās gadījumā pastāv bažas

243par konkurenci.

244Konkurences padome secina, ka

245apvienošanās gadījumā apvienotā tirgus dalībnieka daļa interneta

246piekļuves pakalpojumu tirgū būs (***)% un datu pārraides

247pakalpojumu tirgū būs (***)%, kas būs vairākkārt lielāka nekā

248nākamo lielāko konkurentu tirgus daļas šajā tirgū. Tas liecina

249par to, ka pēc apvienošanās apvienotam tirgus dalībniekam tirgū

250var rasties dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu

251tirgū un nostiprināties dominējošais stāvoklis interneta

252piekļuves pakalpojumu tirgū.

2539.2. Vertikālā

254ietekme

255Saskaņā ar SPRK 2003.gada

25620.novembra lēmumu Nr.309 "Par telekomunikāciju uzņēmumiem ar

257būtisku ietekmi tirgū" Lattelekom ir noteikta būtiska ietekme

258fiksēto balss telefonijas pakalpojumu tirgū, nomāto līniju

259pakalpojumu tirgū un starpsavienojumu tirgū.

260Balstoties uz iepriekš minēto, kā

261arī publiski pieejamo informāciju

262(http://www.dtnet.lv/print.php?sadala=10&id=4223) un pārējo

263tirgus dalībnieku sniegtiem datiem, Lattelekom tirgus daļa nomāto

264līniju pakalpojumu tirgū ir aptuveni 60% (šo pakalpojumu

265Lattelekom sniedz gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības

266tirgū). Lielākie nākošie Lattelekom konkurenti šajā tirgū ir a/s

267"Latvenergo" filiāle "Latv­energo telekomunikācijas", VAS

268"Latvijas dzelzceļš", "Latvijas valsts radio un televīzijas

269centrs", SIA "Telia Latvija", Microlink (kopā šie tirgus

270dalībnieki aptuveni aizņem 25%), TeliaSonera International

271Carrier un citi komersanti (aptuveni 15%). Salīdzinot nomāto

272līniju pakalpojumu tirgus daļas, nākošā lielākā aiz Lattelekom

273tirgus dalībnieka tirgus daļa šajā tirgū ir vairākas reizes (7-8)

274mazāka par Lattelekom tirgus daļu šajā tirgū. Tā kā tiek

275analizēts mazumtirdzniecības tirgus, tad viennozīmīgi Microlink

276datu pārraides pakalpojumu sniegšanā izmanto nomātās līnijas, kas

277arī, pēc Lattelekom Ziņojuma, ietilpst datu pārraides pakalpojumu

278klāstā. Šajā gadījumā var konstatēt vertikālās ietekmes

279paplašināšanos. "Tas ir gadījums, ja elektronisko sakaru

280komersants sniedz pakalpojumus gan vairumtirdzniecības

281pakalpojumu tirgū, gar ar to vertikāli saistītā

282mazumtirdzniecības tirgū un tam vairumtirdzniecības pakal­pojumu

283tirgū tiek atzīta būtiska ietekme. Praksē šāda situācija

284visbiežāk tiek novērota elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos,

285it īpaši fiksēto tīklu gadījumā. Ietekmes paplašināšanas

286rezultātā komersants iegūst tirgus varu kā vairumtirdzniecības,

287tā arī ar to saistītajā mazumtirdzniecības tirgū" (Eiropas

288Komisijas 20.01.2004. "Apvienošanās regula" Nr. 139/2004 un Baltic

289Sea Region Communication Forum, Riga, 20 September 2004 SPRK

290dati).

2919.3. Datu pārraides pakalpojumu un

292interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji var veidot savu tīklu,

293apvienojot savu infrastruktūru ar nomātām līnijām, vai arī pirkt

294elektronisko sakaru pakalpojumus no operatoriem vai tīklu

295īpašniekiem. Jebkurā gadījumā šiem komersantiem ir nepieciešama

296pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai, izmantojot

297publisko elektronisko sakaru tīklu.

298Tā kā Lattelekom pieder Latvijas

299teritoriju visaptverošs elektronisko sakaru tīkls (aptuveni 80%

300Latvijas teritorijas - gan Rīgā, gan ģeogrāfiski attālinātās

301teritorijās un teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu), tad

302iepriekš minēto pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgāk nomāt

303līnijas no šī komersanta. Savukārt Microlink Rīgā (optiskais

304kabelis) un Latvijas lielākajās pilsētās ir izveidots

305elektronisko sakaru tīkls, kuru uzņēmējs izmanto datu pārraides

306pakalpojumu un interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai

307savu lielāko un vidējo korporatīvo klientu apkalpošanai. Tā kā

308iepriekš minētās apvienošanās gadījumā samazināsies konkurence

309šajās teritorijās, tad, ņemot vērā apjoma efektu, kuru sasniegs

310un nostiprinās apvienotais komersants, pastāvot situācijai tirgū,

311ka nākamā lielākā tirgus dalībnieku tirgus daļas ir vairākkārt

312mazākas, šo mazāko tirgus dalībnieku konkurētspēja ar apvienoto

313tirgus dalībnieku būs ierobežota.

314No iepriekš minētā izriet, ka

315elektronisko sakaru infrastruktūra, kas atrodas Lattelekom

316īpašumā, apvienošanās gadījumā ievērojami paplašināsies

317(pievienojot Microlink pamattīklu) un vēl vairāk ierobežos jaunu

318tirgus dalībnieku piekļuvi būtiskai infrastruktūrai, lai varētu

319uzsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.

320Ar būtisku infrastruktūru tiek

321saprasts elektronisko sakaru tīkls jeb tīkla komponentes, ko

322nevar ātri dublēt un kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu

323vērtējamā konkrētajā tirgū. Šo būtisko infrastruktūru nav

324iespējams dublēt pietiekoši ātri tehnisku iemeslu un tirgū

325pastāvošo šķēršļu dēļ, un tas negatīvi ietekmē jauno tirgus

326dalībnieku ienākšanu tirgū. Iespēju attīstīt alternatīvu fiksētā

327tīkla infrastruktūru būtiski ierobežo Lattelekom kabeļu

328kanalizācijas īpašuma tiesības.

329Tā kā konkrētajos tirgos ir daudz

330pakalpojumu sniedzēju ar salīdzinoši mazām tirgus daļām, tad

331varam secināt, ka Lattelekom nostiprinās savu dominējošo stāvokli

332un tirgus varu, izmantojot Microlink elektronisko sakaru

333infrastruktūru.

334Ņemot vērā visus iepriekš minētos

335apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā

336izveidosies dominējošais stāvoklis datu pārraides pakalpojumu

337tirgū un nostiprināsies dominējošais stāvoklis Internet

338piekļuves pakalpojumu tirgū, un nostiprināsies Lattelekom tirgus

339vara. Apvienošanās sekas izpaudīsies visā Latvijas

340teritorijā.