5. pants

Apvienošanās ietekmes uz

konkrēto tirgu izvērtējums

Konkurences padome, veicot

apvienošanās ietekmes uz konkrēto tirgu analīzi, izvērtēja

Ziņojumā apvienošanās dalībnieku papildus sniegto un publiski

pieejamo informāciju, kā arī ņēma vērā Konkurences padomes

2007.gada 20. jūnija lēmumā Nr.714 (turpmāk - Lēmums

Nr.71) konstatētos faktiskos apstākļus benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā. Ņemot vērā lietas

izpētes gaitā iegūto informāciju par Lukoil Baltija R netiešu

ietekmi Grima, apvienošanās tika vērtēta, ņemot vērā to tirgus

dalībnieku tirgus varu, kas atrodas kolektīvajā dominējošā

stāvoklī, kas tika konstatēta Lēmumā Nr.71.

5.1. Lukoil Baltija R netiešā

izšķirošā ietekme Grima

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto

informāciju apvienošanās mērķis ir Grima iegūt īpašumā VIRŠI-A

akcijas un kļūt par vienīgo kapitāla īpašnieku, tādējādi iegūstot

kontroli pār komercsabiedrības darbību. Ņemot vērā, ka Grima 100

% kapitālu daļu pieder Lietuvā reģistrētai Luktarna un

apvienošanās darījums tieši skar īpašuma, lietojuma tiesības, kā

arī kontroles struktūras izmaiņas, tika iegūta papildu

informācija par Grima un Luktarna kontroles struktūru. Tika

konstatēts:

1) i/u "Branas", kam pieder 12%

Luktarna akciju, īpašnieks ir Lukoil Baltija R valdes

priekšsēdētājs A. S5;

2) R.T., kuram pieder (*) Luktarna

akciju, ir Lukoil Baltija R padomes loceklis6;

3) Lietuvā reģistrētas slēgtas

akciju sabiedrības "Vaizga" (turpmāk - Vaizga), kam pieder (*)

Luktarna akciju, (*) kapitāldaļu pieder B.P., kura saskaņā ar

publiski pieejamo informāciju7 ir I.P. dzīvesbiedre.

I.P. ir Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētājs8, kā

arī ieņem amatu Lietuvā reģistrētās slēgtās akciju sabiedrības

"LUKOIL BALTIJA" pārvaldes institūcijā. Vaizga pamatdarbības

virzieni Lietuvas teritorijā ir investēšana metilestera ražošanā

un

hidroelektrostacijās;

4) savukārt Grima vienīgā valdes

locekle vienlaicīgi ir darba attiecībās ar Lukoil Baltija R.

Papildus jānorāda, ka Grima un VIRŠI-A apvienošanās lietas

izpētes

gaitā saņemtā informācija (piemēram, 2008.gada 25.martā

Konkurences padomē saņemts fakss Nr.77) no Grima ir sūtīta,

izmantojot Lukoil Baltija R saziņas līdzekļus, t.i., faksi

nosūtīti no Lukoil Baltija R faksa numura (*).

Tādējādi ir pamats izvērtēt, vai

šādas saiknes rada Lukoil Baltija R ietekmi Luktarnā un Grima, un

pēc apvienošanās attiecīgi arī VIRŠI-A.

Komercsabiedrības padomes funkcija

ir noteikta Komerclikuma 291. pantā: "padome ir sabiedrības

pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču

starplaikā (…)". Ievērojot arī Komerclikuma 295. panta sestajā

daļā noteikto, kas aizliedz padomes loceklim pārpilnvarot savus

pienākumus, komercsabiedrības padomes loceklis ir uzskatāms par

komercsabiedrības dalībnieku lojalitātes personu. Tādējādi, ja

padomes loceklis kļūst vai uz stāšanās amatā brīdi jau ir

dalībnieks konkurējošā komercsabiedrībā vai komercsabiedrībā,

kurai ir kontroles tiesības pār konkurējošu sabiedrību, tā ir

vērtējama kā komercsabiedrības dalībnieku, kurā attiecīgā persona

ieņem padomes locekļa amatu, akcepts vai pat komercsabiedrības

stratēģija.

Savukārt komercsabiedrības valde

atbilstoši Komerclikuma 301. panta pirmajai daļai ir "sabiedrības

izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību". Kopsakarā ar

Komerclikuma 171. panta pirmās daļas 2. punktu, kas nosaka

konkurences aizliegumu attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem:

"Valdes loceklis bez padomes piekrišanas (…) nedrīkst: (…) 2)

savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus

sabiedrības komercdarbības jomā (…)9", ir secināms, ka

jebkuras komercsabiedrības interesēs ir aizsargāt informāciju

(tai skaitā komercsabiedrību vadītāju zināšanas, prasmi vai

pieredzi), kuras nonākšana konkurentu rīcībā nav vēlama. Tādējādi

var secināt, ka valdes locekļu rīcība, kļūstot vai stājoties

amatā jau esot dalībniekam konkurējošā komercsabiedrībā vai

komercsabiedrībai, kurai ir ietekme pār konkurējošu sabiedrību,

ir komercsabiedrības, kurā tiek ieņemts valdes locekļa amats,

interešu pārstāvēšana.

Šāda ietekme var tikt īstenota ne

tikai caur darbinieku, padomes vai valdes locekļu, bet arī caur

pašu dalībnieku vai iepriekšminēto personu ģimenes locekļu

pārstāvību. Šādu Lukoil Baltija R ietekmi caur tās

izpildinstitūcijas un pārraudzības institūciju locekļiem un viņu

ģimenes locekļiem kopā veido vismaz (*) vairāk nekā 80 % Luktarna

balsstiesību.

Ietekme, kura tiek īstenota ar

šādu pārstāvību, nav vērtējama kā tā, kas rada izšķirošu ietekmi

vai saistīta ar tirgus dalībnieka statusu, ievērojot Konkurences

likuma un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.897

"Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus

dalībnieku apvienošanos" normas, kuru pamatā būtu juridiski

noslēgts darījums starp Lukoil Baltija R un Luktarna.

Ietekmes, kura tiek īstenota ar

šādu pārstāvību, mērķi var būt dažādi, tomēr to rezultātā rodas

sekas, izslēdzot konkurenci starp šiem tirgus dalībniekiem (šajā

gadījumā tādā veidā, lai VIRŠI-A darbība konkrētajā tirgū

neveidotu konkurenci Lukoil Baltija R), kā arī šo divu tirgus

dalībnieku uzvedība konkrētajā tirgū būs koordinēta.

Ņemot vērā minēto, ir pamats

uzskatīt, ka Lukoil Baltija R ar ietekmi Luktarna un Grima

koordinēs VIRŠI-A uzvedību tirgū un tā stratēģisko attīstību,

vienlaicīgi izslēdzot arī konkurenci starp VIRŠI-A un Lukoil

Baltija R. Tādējādi, izvērtējot apvienošanos, Konkurences padome

ņem vērā Lukoil Baltija R stāvokli benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū Latvijā.

5.2. Konkrētā tirgus raksturojums

un tirgus daļas

5.2.1. Konkurences padome Lēmumā

Nr.71 norādīja uz šādiem faktiskiem apstākļiem benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū, kas ir jāņem vērā šīs

apvienošanās lietas kontekstā:

1) benzīna un degvielas

mazumtirdzniecības tirgū ir augsta koncentrācijas pakāpe, kā arī

pastāv divi konkurences līmeņi: (1) konkurence starp oligopola

dalībniekiem un (2) konkurence starp oligopola dalībniekiem un

pārējiem degvielas mazumtirgotājiem. Pirmo konkurences līmeni

veido SIA "Latvija Statoil" (turpmāk - Statoil), SIA "Neste

Latvija" (turpmāk - Neste) un SIA "Lukoil Baltija R", kas ir

vertikāli integrēti uzņēmumi un atrodas kolektīvā dominējošā

stāvoklī attiecībā pret pārējiem tirgus dalībniekiem (otrais

konkurences līmenis);

2) autodegviela ir viendabīgs

produkts, un degvielas cenas noteikšanas process ir caurskatāms.

Šis faktors ļauj Statoil, Neste un Lukoil Baltija R koordinēt

savu darbību degvielas mazumtirdzniecības tirgū, pietiekami

skaidri paredzot vienam otra rīcību degvielas cenu svārstību

situācijā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola esošajiem

tirgus dalībniekiem (to izspiešana no tirgus). Ārpus oligopola

esošie tirgus dalībnieki, to ierobežoto degvielas iegādes un

finansiālo iespēju dēļ, nevar ietekmēt oligopola dalībnieku

darbības, tiem pazeminot cenas;

3) ienākšanai Latvijas degvielas

tirgū ir nepieciešami lieli sākotnējie finanšu resursi degvielas

mazumtirdzniecības organizēšanai kopumā, kā arī sarežģītai

tehnisko un tehnoloģisko prasību nodrošināšanai. Praktiski jaunu

tirgus dalībnieku ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū ir

iespējama, tikai pārpērkot kāda jau esošā tirgus dalībnieka DUS

tīklu. Nākotnē degvielas tirgū varēs ienākt tikai lieli

finansiāli spēcīgi dalībnieki, pārņemot mazākos tirgus

dalībniekus vai būvējot jaunus DUS;

4) patērētāju pirktspējai nav

būtiskas nozīmes, oligopola dalībniekiem paaugstinot vai

pazeminot degvielas cenu. Lai gan teorētiski pastāv iespēja, ka

patērētāji, reaģējot uz augstām cenām, varētu samazināt

pieprasījumu pēc produkta, taču degvielas tirgū cenu elastība ir

vāja un patērētāji reālajā situācijā pieņem jebkādu cenu

degvielas tirgū.

Līdz ar to Konkurences padome

secina, ka benzīna un dīzeļdegvielas tirgū oligopola dalībniekiem

ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un

patērētājiem. Patērētāju pirktspējai nav būtiskas ietekmes,

oligopola dalībniekiem paaugstinot vai pazeminot degvielas cenu.

Pārējiem tirgus dalībniekiem ir ierobežota iespēja ietekmēt

Statoil, Neste un Lukoil Baltija R darbības, jo īpaši pazeminot

degvielas mazumtirdzniecības cenas.

Apvienošanās rezultātā

palielinātos tādas tirgus ieejas barjeras kā spēcīgi tirgus

dalībnieki un DUS tīkla teritoriālais izvietojums. Atšķirībā no

Statoil, Neste un Lukoil Baltija R, kuriem DUS pārsvarā ir

izvietoti lielākajās Latvijas pilsētās, VIRŠI-A DUS pārsvarā

izvietoti lauku reģionos (lielākoties Vidzemē un Latgalē).

Tādējādi Lukoil Baltija R, ņemot vērā tā ietekmi Grima, būtiski

nostiprinātu savu tirgus varu, līdz ar to veicinot koordinētās

ietekmes paplašināšanos.

5.2.2. Pēc VID Akcīzes preču

pārvaldes publiski pieejamās informācijas, lielākie komersanti

pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma 2007.gadā bija:

Statoil, Neste, Lukoil Baltija R, VIRŠI-A, SIA "EAST-WEST

TRANSIT", SIA "Astarte nafta", SIA "APARTS", SIA "Ziemeļu nafta",

SIA "ALCO", SIA "RusLatNafta",

SIA "Augstceltne", SIA "SUMATA", SIA "RNS-D", SIA "INGRID", SIA

"OVI".

1.tabula. Četru lielāko komersantu

tirgus daļas (%) pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas

apjoma

Komersanta nosaukums

2006.gads

2007.gads

2008.gada I-III

Statoil

(*) < 30%

(*) < 30%

(*) < 40%

Neste

(*) < 20%

(*) < 20%

(*) < 20%

Lukoil Baltija R

(*) < 10%

(*) < 20%

(*) < 20%

Virši - A

(*) < 10%

(*) < 10%

(*) < 10%

Saskaņā ar VID 29.05.2008. vēstuli

Nr.13.3.2/15424

Izvērtējot iepriekš norādītās

tirgus daļas un Lēmumā Nr.71 konstatēto šo komersantu tirgus daļu

pakāpenisko pieaugumu kopš 2003.gada10, Konkurences

padome secina, ka Statoil, Neste, Lukoil Baltija R tirgus daļām

ir tendence pieaugt, kas liecina par šo uzņēmumu stabilitāti

benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū. Lai gan

VIRŠI-A tirgus daļa nepieaug tik strauji kā pirmajiem trim

uzņēmumiem, tomēr tas ir nemainīgi palicis ceturtais lielākais

tirgus dalībnieks benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības

tirgū.

2006.gadā Statoil, Neste un Lukoil

Baltija R kopējā tirgus daļa bija (*) vairāk nekā 40%, 2007.gadā

(*) vairāk nekā 50% un 2008.gada I ceturksnī (*) vairāk nekā 50%,

kas pārsniedz 40% tirgus daļas robežu pietiekami ilgā laika

periodā ar tendenci pieaugt. Turpretī VIRŠI-A laika periodā no

2006.gada līdz 2008.gada I ceturksnim tirgus daļu svārstībās ir

vērojamas nelielas izmaiņas, saglabājot tūlīt nākamo lielāko

tirgus daļu aiz Statoil, Neste un Lukoil Baltija R, kas norāda uz

nozīmīga konkurenta esamību oligopola dalībniekiem.

Ņemot vērā tirgus daļas un to, ka

konkrētajā tirgū ir saglabājusies tirgus struktūra, tās

raksturojošie nosacījumi, uz kā pamata ar Lēmumu Nr.71 tika

konstatēta Neste, Statoil un Lukoil Baltija R kopējā tirgus vara,

Konkurences padome secina, ka benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgū ir saglabājies oligopols, ko veido

Statoil, Neste un Lukoil Baltija R.

5.2.3. Ņemot vērā Lukoil Baltija R

netiešo ietekmi Grima un saskaņā ar Konkurences padomes

praksi11, izvērtējot DUS tīklu izvietojumu reģionos,

tika identificēti konkrētie reģionālie tirgi, kuros ir izvietoti

gan Lukoil Baltija R, gan VIRŠI-A DUS.

Tāpat Konkurences padome norāda,

ka, ņemot vērā Lukoil Baltija R ietekmi Grima, Grima un VIRŠI-A

apvienošanās tiek vērtēta tādā aspektā, ka tās rezultātā tiktu

zaudēts efektīvs konkurents oligopola dalībniekiem. Līdz ar to

Konkurences padome uzskata par nepieciešamu norādīt, ka minētajos

konkrētajos ģeogrāfiskos tirgus ir izvietoti arī pārējo oligopola

dalībnieki DUS12 (izņemot Alūksnes pilsēta un apkārtne

un Balvu pilsēta un tās apkārtne):

1) Cēsu pilsēta un tās apkārtne -

VIRŠI-A 3 DUS, Statoil 1 DUS, Neste 1 DUS, Lukoil Baltija R - 1

DUS;

2) Jēkabpils pilsēta un tās

apkārtne - VIRŠI-A 2 DUS, Statoil 1 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil

Baltija R - 1 DUS;

3) autoceļš A6 posmā Rīga -

Jēkabpils - VIRŠI-A 2 DUS, Statoil 2 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil

Baltija R - 3 DUS;

4) Rīgas pilsēta un tās apkārtne -

VIRŠI-A 4 DUS, Statoil 39 DUS, Neste 21 DUS, Lukoil Baltija R -

17 DUS;

5) Ventspils pilsēta un tās

apkārtne - VIRŠI-A 2 DUS, Statoil 2 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil

Baltija R -2 DUS;

6) Valmieras pilsēta un tās

apkārtne - VIRŠI-A 1 DUS, Statoil 2 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil

Baltija R -1 DUS;

7) Alūksnes pilsēta un apkārtnes

teritorija - VIRŠI-A 1 DUS, Lukoil Baltija R - 1 DUS;

8) Balvu pilsēta un tās apkārtnes

teritorija - VIRŠI-A 1 DUS, Lukoil Baltija R - 1 DUS;

9) Gulbenes pilsēta un tās

apkārtnes teritorija - VIRŠI-A 1 DUS, Neste 1 DUS Lukoil Baltija

R - 1 DUS.

Tādējādi Konkurences padome

secina, ka, Grima iegūstot izšķirošu ietekmi VIRŠI-A un tā tirgus

daļu, minētajos reģionālajos tirgos tiks izslēgta konkurence un

stiprināta kolektīvā dominējošā stāvoklī esošo tirgus dalībnieku

tirgus vara, radot nelīdzvērtīgus konkurences apstākļus pārējiem

benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirgotājiem.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto,

Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā tiktu

likvidēts efektīvs konkurents, kas pašreiz, būdams ceturtais

lielākais tirgus dalībnieks ar ilgtermiņā stabilu tirgus daļu

benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū, veido

konkurenci oligopolam. Ņemot vērā, ka jau pirms apvienošanās

konkrētajā tirgū ir konstatētas oligopola dalībnieku savstarpējas

sekošanas darbības cenu noteikšanas procesā13,

apvienošanās rezultātā, nostiprinoties kolektīvajam dominējošam

stāvoklim, ir sagaidāms, ka konkurences apstākļi benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū nākotnē tiks būtiski

ietekmēti. Pārējie tirgus dalībnieki, oligopola dalībniekiem

periodiski, kampaņveidā pazeminot degvielas cenas līmeni, savu

ierobežoto finansiālo resursu dēļ nebūtu spējīgi piedāvāt

degvielu par konkurētspējīgu cenu. Tas var sekmēt ārpus oligopola

esošo degvielas mazumtirgotāju iziešanu no tirgus, kas savukārt

ilgtermiņā oligopola dalībniekiem var dot iespēju kompensēt

radušos zaudējumus uz no tirgus izspiesto tirgus dalībnieku daļu

rēķina vai nepamatoti paaugstinot degvielas cenas.

5.3. VIRŠI-A plānotā darbība pēc

apvienošanās

Saskaņā ar Grima 05.06.2008.

vēstuli Nr.6 tika norādīts, ka pēc apvienošanās VIRŠI-A nav

plānojis nozīmīgas izmaiņas savā darbībā:

1) komercdarbības veidi pēc

apvienošanās - naftas produktu mazumtirdzniecība un

vairumtirdzniecība;

2) pēc apvienošanās uzņēmums

turpinās veikt komercdarbību ar VIRŠI-A tirdzniecības zīmi;

3) VIRŠI-A turpinās darboties

tirgū uz Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto licenču pamata;

4) tuvākajos gados nav plānots

atsavināt vai iznomāt VIRŠI-A piederošās degvielas uzpildes

stacijas;

5) mazumtirdzniecībā un

vairumtirdzniecībā realizējamās degvielas cenu veidošanas

politika pēc apvienošanās paliks bez izmaiņām;

6) plānotie lielākie degvielas

piegādātāji pēc apvienošanās - SIA "Mažeiķu Nafta Tirdzniecības

Nams" (*), SIA "Lukoil Baltija R" (*) , SIA "Neste Latvija" (*),

SIA "Latvija Statoil" (*);

7) tiks turpināta sadarbība ar

pašreizējiem sadarbības partneriem degvielas uzpildes staciju

tīklā.

Tomēr šis Grima viedoklis nav

vērtējams viennozīmīgi, ņemot vērā, ka tirgus apstākļi var

jebkurā brīdī ietekmēt vai mainīt tirgus dalībnieka stratēģisko

uzvedību minētajos jautājumos.

Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā

nav pamatojuši, kāds efektīvas konkurences ieguvums ir paredzams

tirgus dalībniekiem, klientiem vai patērētājiem, Grima iegūstot

izšķirošu ietekmi VIRŠI-A. Turklāt Latvijas Degvielas tirgotāju

asociācijas un Lukoil Baltija R sniegtie viedokļi par Grima un

VIRŠI-A apvienošanos kā par pozitīvu faktu, kas veicinās

konkurenci un neietekmēs benzīna un dīzeļdegvielas

mazumtirdzniecības tirgus struktūru, neatbilst benzīna un

dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus faktiskajai situācijai,

jo nav ņemtas vērā Lukoil Baltija R netiešas kontroles iespējas

Grima, un attiecīgi arī būtiska konkurences samazināšanās benzīna

un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū.