5. pants

Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.

Viedas mobilitātes attīstība

iekļauta TAP2027 mērķī. TAP2027 iekļauti pasākumi digitālo

risinājumu ieviešanai (5 G attīstība, biļešu sistēmas) un

izveidots atsevišķs rīcības virziens, paredzot pētniecības un

inovāciju izmantošanu, pētnieku un politikas veidotāju

sadarbību un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares

speciālistu sagatavošanu, kurā iekļauts pasākums Sekmēt

pētniecības un inovācijas, t.sk. viedo mobilitātes

risinājumu, attīstību transporta nozarē Latvijā un

starptautiskā līmenī, veicinot sadarbību starp transporta un

citu nozaru pārstāvjiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un

zinātniskajām institūcijām, kas sasaucas ar Digitālās

transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā

iekļauto uzdevumu par nacionālā normatīvā regulējuma šķēršļus

identificēšanu un analīzi attālināti vadāmo un autonomo

transporta līdzekļu testēšanai, balstoties uz industrijas,

zinātnisko institūciju un pašvaldību pieprasījumu bāzes (līdz

2023. gadam), nepieciešamības gadījumā pilnveidojot

sauszemes, gaisa un ūdens transporta jomas normatīvo

regulējumu, ņemot vērā starptautiskā regulējuma prasības,

citu ES valstu praksi un esošos resursus.

35.

Reģionālās politikas

pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam38

MK 26.11.2019.

Rīkojums Nr.587

2021-2027

Rīcības virziens - Sasniedzamība un dzīves vide reģionos

Uzdevumi: Sasniedzamība reģionos un starp reģioniem,

transports pēc pieprasījuma pašvaldībās, Valsts reģionālās

un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana

administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, mobilitātes

uzlabošana Rīgas metropoles areālā, pašvaldību ceļu un ielu

infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana

TAP2027 pasākumi paredz

būvdarbus uz valsts autoceļiem, papildus veicot valsts

reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvi un

atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai,

kas reģionu iedzīvotājiem nodrošinās mobilitātes iespējas

attīstības centru sasniegšanai. TAP2027 iezīmē virzību uz

digitalizācijas risinājumu ieviešanu sabiedriskā transporta

pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamības un piekļūstamības

uzlabošanai un infrastruktūras modernizēšanai ar mērķi pēc

iespējas plašākai sabiedrības daļai nodrošināt pārvietošanās

iespējas. Tāpat vairāki no pasākumiem uzlabos Rīgas

metropoles areāla transporta tīklu.

36.

Latvijas pielāgošanās klimata

pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.

gadam39

MK

17.07.2019.

Rīkojums Nr. 380

2030

Plāns ir izstrādāts, balstoties uz Valdības rīcības plānu,

Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kā arī uz

Eiropas Savienības likumdošanā un Parīzes nolīgumā

noteikto. Plāna mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar ANO

Ilgtspējīgas attīstības 17 mērķiem līdz 2030. gadam, kā arī

ANO Sendai Ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai

2015. - 2030. gadam. Plāna virsmērķis ir mazināt

Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras,

apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu

ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju

izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci

stratēģiskie mērķi:

• cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no

dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no

klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes;

• tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu

negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās

iespējas;

• infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota

atbilstoši iespējamiem klimata riskiem;

• Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir

saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām -

mazināta;

• ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta

informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas

veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu

nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas

dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu.

Attiecīgi stratēģiskajiem mērķiem, ir izstrādāti rīcības

virzieni un arī veicamie pasākumi. Šī plāna ietvaros

Satiksmes

ministrija ir atbildīga par četru pasākumu

īstenošanu:

• izstrādāt vadlīnijas lietus ūdens noteces izmaiņu

klimata pārmaiņu ietekmē integrēšanai ceļu būvniecības

plānošanā un projektēšanā, kā arī jau esošo ceļu būvju

pielāgošanai.

• izstrādāt vadlīnijas kuģošanas līdzekļu ostām un

piestātnēm par pielāgošanos potenciālo jūras uzplūdu un

citiem klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem

atbilstoši aktuālākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem.

• identificēt jutīgākās elektronisko sakaru

infrastruktūras, kam ir nepieciešama pielāgošana klimata

pārmaiņām un ar to saistītajiem riskiem.

• nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa,

lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras

pielāgošanu klimata pārmaiņām.

TAP2027 paredz pasākumus SEG

emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus

ierobežot klimata pārmaiņas. Tai pat laikā jāņem vērā, ka jau

pašlaik klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama un arī transporta

sektoram ir jārod veidi kā tai pielāgoties. Ieviešot TAP,

jāņem vērā klimata pārmaiņu tendences.

37.

Uzņēmējdarbības vides

pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam

MK 22.05.2019.

Rīkojums Nr.247

2019-2022

Rīcības virziens 4.6.

"Pārrobežu tirdzniecība - muita", kas uzdod SM

realizēt SKLOIS 2.kārtas projektu līdz 2021.gada

1.janvārim.

TAP2027 tiek paredzēts SKLOIS

veidot jaunus pakalpojumus.

38.

Jūras plānojums Latvijas

Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un

ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030.

gadam40

MK 21.05.2019. rīkojums

Nr.232

Līdz 2030

Galvenās prioritātes ir veselīga jūras vide un

stabila ekosistēma, kā arī valsts drošība.

No tautsaimniecības nozarēm kā prioritāras ir izvirzītas

jūrniecības attīstība un droša kuģu satiksme,

ilgtspējīga zivsaimniecība un tūrisms, kā arī

AER izmantošana jūrā.

Kuģošanas drošībai un ostu attīstībai Jūras plānojumā ir

noteiktas kuģošanai rezervētās zonas. Šīs zonas neietekmēs

līdz šim piekopto jūrniecības praksi un Latvijas valsts

saistības starptautiskajās konvencijās, piemēram, Latvijas

ūdeņos noteikto kuģošanas brīvību.

Kuģošanai rezervēto zonu platums ir noteikts, ņemot vērā

ostām nozīmīgākos kuģošanas virzienus un attīstības plānus

ilgtermiņā, kuģošanas intensitāti (AIS dati) un

starptautiskās konsultācijas, ir noteiktas 3 platumu

zonas:

1) T1 - lielo ostu sasniedzamības nodrošināšanai, kur

kuģošanai rezervētās zonas platums ir 6 jūras jūdzes;

2) T2 - mazo ostu sasniedzamības nodrošināšanai, kur

kuģošanai rezervētās zonas platums ir 3 jūras jūdzes;

3) T3 - Latvijas jurisdikcijas ūdeņus šķērsojošā

tranzīta nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas

platums ir 6 jūras jūdzes

Dokumentā cita starpā ir izvirzīti 3 stratēģiskie

mērķi (SM):

SM1: Racionāla un līdzsvarota jūras telpas izmantošana,

novēršot starpnozaru konfliktus un saglabājot brīvu telpu

nākotnes vajadzībām un iespējām;

SM2: Saglabāta jūras ekosistēma un tās spēja

atjaunoties, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības

aizsardzību un novēršot pārmērīgu saimnieciskās darbības

radīto slodzi;

SM3: Integrēta jūras un sauszemes teritoriju

izmantošana, veicinot ar jūru saistītās uzņēmējdarbības un

tai nepieciešamās infrastruktūras attīstību.

SM3 ietvertie pasākumi saistībā ar jūrniecību un

ostām:

3.1. Pilnveidot jahtu ostu un piestātņu tīklu,

nodrošinot atbilstošu pakalpojumu klāstu, drošu navigāciju

un pozicionējot to nozīmi Baltijas jūras jahtu maršrutu un

tūrisma galamērķu kontekstā;

3.2. Plānojot un investējot ostu attīstībā, ņem vērā

klimata pārmaiņu radītos riskus un nepieciešamību pielāgot

infrastruktūru vai ostas darbības klimata pārmaiņu radīto

risku mazināšanai vai pielāgojoties jaunajiem apstākļiem,

kā arī izvērtē iespējas uzlabot energoefektivitāti, veidot

infrastruktūru un inovatīvus risinājums, kas mazina SEG

emisijas.

Paredz arī ostu attīstības programmās izvērtēt klimata

pārmaiņu radītos riskus un ietvert atbilstošus pielāgošanās

pasākumus, kā arī izvērtēt iespējas samazināt SEG

emisijas.

- Apkalpoto jahtu skaits ostās

- Ostu attīstības programmās izvērtēti klimata pārmaiņu

radītie riski un ietverti atbilstoši pielāgošanās pasākumi,

kā arī izvērtētas iespējas mazināt SEG emisijas.

TAP2027, ievērojot Jūras plānojumā noteikto, iekļauti

pasākumi drošas navigācijas nodrošināšanai, paredzot

atjaunot un izveidot jaunas navigācijas kartes, kā arī

ieguldījumus ostu infrastruktūrā, kas būtu pielāgotas

klimata pārmaiņu radītai ietekmei, kā arī sniegtu

ieguldījumu to mazināšanā.

39.

Rīcības plāns Latgales reģiona

ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam

MK 19.09.2018. Rīkojums Nr.

447

2018 - 2021

Paredz īpašus reģionālās

politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam.

Norādīts, ka reģionālās tautsaimniecības attīstībai

nepieciešama efektīva darbspējīgo iedzīvotāju mobilitāte.

Jāinvestē ceļu/ielu pārbūvē lai nodrošinātu smagā transporta

kustību un intensitāti, gan vienlaicīgi arī drošu

pārvietošanos gājējiem

TAP2027 paredz ieguldījumus

infrastruktūras attīstībā, tai pat laikā uzsverot drošības

jautājumu nozīmi un paredzot izstrādāt un īstenot Ceļu

satiksmes drošības plānu

40.

Indikatīvais dzelzceļa

infrastruktūras attīstības plāns 2018. -

2022.gadam41

MK 6.11.2018. Rīkojums Nr.

588

2018-2022

Izstrādāts, ievērojot Dzelzceļa

likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, ar ko pārņemtas

Direktīvas 2012/34/ES prasības, un ievērojot Dzelzceļa likuma

6.panta noteikumus. Saskaņā ar likumā un šajā plānā noteikto,

valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek

veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās

attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides

aizsardzības prasībām.

Arī TAP2027 dzelzceļa transports

tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un

izvirzīti uzdevumi tā attīstībai gan pasažieru, gan kravu

pārvadājumu segmentos.

41.

Valsts ilgtermiņa tematiskais

plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras

attīstībai42

MK 17.11.2016

Rīkojums Nr. 692

2030

Piekrastes plānojuma virsmērķis ir "Latvijas

piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa,

kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un

pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar

kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba

pārvaldība".

Piekrastes plānojumā noteikti divi stratēģiskie mērķi

(virzieni):