7. pants

Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā,

emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu

pēcapstrādes sistēmu demontēšanu.

TAP2027 paredz atbilstošus uzdevumus autotransportam -

attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru, organizēt

pasākumus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu

izmantošanas popularizēšanai, tajā skaitā sniegt

informatīvo atbalstu sabiedrībai, atbalstīt mazemisiju un

bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanu valsts

pārvaldes iestādēs, kapitālsabiedrībās, sabiedriskajā

transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās ar

augstu degvielas patēriņu, kā arī dzelzceļa transportam

(jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā

dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa). Tāpat paredzēts, ka

līdz 2027.gadam tiks uzsākts pētījums par ūdeņraža

degvielas izmantošanas attīstības scenārijiem Latvijā,

izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem atjaunojamā

ūdeņraža nodrošināšanai transporta sektorā, izvērtējot

piemērotāko ūdeņraža izgatavošanas, uzpildes staciju

veidus, piegādes iespējas, ņemot vērā šajā jomā pieņemto ES

politiku.

Būtiska pozitīva ietekme ilgtermiņā sagaidāma saistībā

ar Rail Baltica projekta īstenošanu, pozitīvi

vērtēti arī uzdevumi, kas paredz arī esošās infrastruktūras

attīstību saistībā ar jauno Rail Baltica dzelzceļa

līniju (multimodālu transporta un pasažieru pārsēšanās

mezglu izveide). Pozitīva ietekme sagaidāma arī no jaunu

dzelzceļa reģionālo pasažieru maršrutu ieviešanas,

mobilitātes punktu izveidošanas un vienotas sabiedriskā

transporta biļešu sistēmas izveides. Tāpat transporta

sistēmas pilnveidošanā, kas netieši veicina mazāku

degvielas patēriņu, būtiska loma ir viedajām tehnoloģijām

satiksmes plūsmas regulēšanai. Lai veicinātu iedzīvotāju

paradumu maiņu, TAP2027 paredz izstrādāt un īstenot

informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes

infrastruktūras attīstību, kā arī īstenot infrastruktūras

projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes

mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta

infrastruktūras attīstībai. Dokumentā iekļauti uzdevums par

transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmas

pilnveidošanu un pasākums par atsevišķu dzelzceļa tīkla

posmu elektrifikāciju un esošo līniju modernizāciju.

31.

Nacionālais enerģētikas un

klimata plāns 2021.-2030.gadam34

MK 04.02.2020.

Rīkojums Nr. 46

2021-2030

Plāna 2.nodaļā ir iekļautas prognozes esošo politikas

pasākumu scenārijā, bet 5.nodaļā plānā noteikto mērķu

izpildes scenārijā (scenārijā, kad tiek īstenoti visi NEKP

4.pielikumā noteiktie pasākumi):

2018.gads

Esošo pasākumu scenārijs

(2030.gadam)

Mērķa scenārijs

(2030.gadam)

SEG emisijas

3354.27 kt CO2

ekv.

2532.05 kt CO2

ekv. (-25 %)

2184.63 kt CO2

ekv. (-35 %)

AER īpatsvars

transportā

4.73 %

3.8 %

9.6 %

Enerģijas patēriņš

transportā

54.1 PJ

44 PJ (-19%)

40.43 PJ (-25 %)

Rīcības virziens - Energoefektivitātes uzlabošana,

alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas

veicināšana transportā:

• atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūras izveidi (SM

atbildība)

• veicināt un atbalstīt alternatīvo degvielu

transportlīdzekļu iegādi privātpersonām vai komersantiem

(komerctransportam) (SM līdzatbildīga)

• veicināt mazemisiju un nulles emisiju

transportlīdzekļu skaita palielināšanos publiskajos

iepirkumos un sabiedriskajā transportā (SM

atbildība)

• mūsdienīgs un videi draudzīgs dzelzceļa sabiedriskais

transports (SM atbildība)

• velosatiksmes attīstība, attīstot velonovietņu

pieejamību, pilnveidojot velonovietņu pieejamību, izbūvējot

papildu un atjaunojot esošos veloceļus (SM

atbildība)

• izvērtēt iespēju izveidot daudzfunkcionālus kravu

loģistikas punktus ar piesaisti dzelzceļam (dzelzceļa

koridoru attīstība) (SM atbildība)

• atbalstīt alternatīvo degvielu, t.sk. biodegvielu,

ieguves un infrastruktūras tehnoloģiju izpēti un inovatīvu

risinājumu izstrādi to integrēšanai energosistēmā, kā arī

mobilitātes, transporta sistēmas un loģistikas risinājumu

attīstīšanu energoefektivitātes un vides ilgtspējas

uzlabošanai (SM līdzatbildīga)

Rīcības virziens- Nodokļu sistēmas

"zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei

un AER tehnoloģijām uzlabošana

• nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros pārskatīt

akcīzes nodokļa likmes degvielai un pilnveidot akcīzes

nodokļu uzskaites sistēmu (SM līdzatbildīga)

• nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros pārskatīt

transportlīdzekļa nodokļu nosacījumus (SM

līdzatbildīga)

Rīcības virziens- Sabiedrības informēšana,

izglītošana un izpratnes veicināšana:

• īstenot ikgadējos informatīvos pasākumus - ikgada

informatīvās kampaņas par resursu izmantošanas

samazināšanas iespējām (SM atbildīga)

• organizēt "diena bez auto" vismaz 4 reizes

gadā (SM līdzatbildīga)

• veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas

pasākumus, lai veicinātu izturēšanās maiņu

energoefektivitātes virzienā (SM līdzatbildīga)

• sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz

oglekļa mazietilpīgu attīstību (SM

līdzatbildīga)

• uzlabot sabiedrības informētību attiecībā uz

transportlīdzekļu degvielas patēriņu un radīto

CO2 emisiju apjomu (SM līdzatbildīga)

- līdz 2030.gadam ETL lieljaudas uzlādes punktu skaits ir

sasniedzis 300 (papildu līdz 150 ETL uzlādes stacijas),

t.sk. punkti, ko attīstītu privātie investori un, kas būtu

publiski pieejamas;

- 15 000 bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi

2030.gadā un CNG/LNG transportlīdzekļi (tai skaitā

biometāna) līdz 30 000 2030.gadā;

- nodrošināts vismaz 50% AER vai elektroenerģijas

īpatsvars lielo pilsētu sabiedriskajā transportā

izmantotajai transporta enerģijai

- iegādāti 32 jauni elektrovilcieni

- vilcienu kustības grafiku pārskats

- attīstīts Salaspils kravu pārkraušanas terminālis

(~150 ha).

TAP2027 ir izstrādātas ņemot vērā NEKP2030 noteiktos

uzdevumus transporta nozarei attiecībā uz enerģētikas un

klimata mērķu sasniegšanu. SEG emisiju samazinājums ir

viens no nākamā perioda transporta nozares horizontālajiem

mērķiem, kā sasniegšanā savu devumu dos visas transporta

apakšnozares. Tāpat TAP nosaka mazemisiju un bezemisiju

transportlīdzekļu skaita palielināšanu.

32.

Latvijas stratēģija

klimatneitralitātes sasniegšanai līdz

2050.gadam35

28.01.2020. MK izskatīts

informatīvais ziņojums

2050

Mērķis ir līdz 2050. gadam Latvijā sasniegt

klimatneitralitāti. Lai to sasniegtu, jāiesaistās visiem

tautsaimniecības sektoriem, visiem transporta veidiem

jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija.

Nepieciešama sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un

bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla

jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas

organizācija, kuras pamatā ir:

- digitalizācija un inovācija;

- paradumu maiņa;

- alternatīvo degvielu un to infrastruktūras

attīstība

Starpposma mērķi:

līdz 2030. gadam samazināt kopējo Latvijas SEG emisiju

apjomu (neieskaitot zemes izmantošanas un zemes

izmantošanas maiņas sektoru) par 65 % salīdzinot ar

1990.gada kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu;

līdz 2040. gadam samazināt kopējo Latvijas SEG emisiju

apjomu (neieskaitot zemes izmantošanas un zemes

izmantošanas maiņas sektoru) par 85 % salīdzinot ar

1990.gada kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu;

līdz 2050. gadam samazināt Latvijas tautsaimniecības

radītās SEG emisijas un palielināt oglekļa piesaisti,

pilnībā nosedzot Latvijas antropogēno SEG emisiju apjomu un

sasniedzot klimatneitralitāti.

TAP2027 ir iekļauts mērķis

samazināt SEG emisijas transportā. Tāpat atbilstoši

stratēģijai paredzēts stiprināt dzelzceļa lomu pasažieru

pārvadājumos, nosakot dzelzceļu par sabiedriskā transporta

sistēmas mugurkaulu. TAP2027 iekļauti pasākumi par

digitalizācijas risinājumu ieviešanu un attīstību - dzelzceļa

pārvadājumos, transporta nozares informācijas nacionālā

(valsts) piekļuves punkta izveidi un uzturēšanu, statisku un

dinamisku maršrutu un satiksmes datu nodrošināšanu, vienotas

sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidošanu,

digitalizācijas sistēmu modernizāciju ostās un jūrniecībā,

viedo tehnoloģiju ieviešanu satiksmes plūsmu regulēšanai.

TAP2027 iekļauts uzdevums par turpmāku alternatīvo degvielu

attīstību.

33.

Nacionālās industriālās

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam36

MK 16.02.2021. Rīkojums

Nr.93

2021-2027

NIP pamatnostādnēs ietverti tūrisma nozares attīstības

būtiskie virzieni, norādot, ka nozare cieši saistīta ar

transporta attīstību: sasniedzamību t.sk. aviāciju (tālie

tirgi, Rīgas un reģionālo lidlauku attīstība, autoceļu

infrastruktūras attīstību un salāgojamību ar tūrisma

vajadzībām, standartizāciju un vienveidīgu pieeju ceļazīmju

un informatīvo zīmju lietojamībā (tūrisma informācijas

struktūra), sabiedriskā transporta pieejamību tūrisma

vajadzībām, projekta Rail Baltic ietekmi,

mikromobilitātes jautājumiem, kā arī ūdens transportu ,

t.sk. ostām.

Pamatnostādnes iekļauj RIS3 ekosistēmas stratēģiju

viedās mobilitātes jomā ar rīcības virzieniem

- Infrastruktūra;

- Tiesiskais regulējums;

- Cilvēkresursi;

- Finanšu kapitāls;

- Pētniecība un attīstība.

Dokuments skar rīcības, kas saistāmas ar digitālās

transformācijas pārvaldību, zinātnes politikas ieviešanu,

pētniecības un attīstības veicināšanu.

TAP2027 ir cieša saistība ar

tūrisma nozares attīstību pamata un papildinošas

infrastruktūras veidošanā. Tāpat TAP2027 iekļauti pasākumi

digitālo risinājumu ieviešanai (5 G attīstība, biļešu

sistēmas) un izveidots atsevišķs rīcības virziens, paredzot

pētniecības un inovāciju izmantošanu, pētnieku un politikas

veidotāju sadarbību un mūsdienu prasībām atbilstošu

transporta nozares speciālistu sagatavošanu.

34.

Digitālās transformācijas

pamatnostādnes 2021.-2027.gadam37

projekts

2021-2027

Pamatnostādņu īstenošanai ir noteikti pieci attīstības

virzieni: