Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011.gadam 3. pants

Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm

2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē).

Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas

valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie

pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības

virzieniem - administratīvo procedūru vienkāršošana,

administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga

samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības

vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās

procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu

saimnieciskās darbības veicējiem";

4. "Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas

veicināšanas programma 2007.-2013.gadam" (apstiprināta ar MK

2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Programmas viens no

galvenajiem mērķiem ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus

komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai

paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu,

konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību un mazinātu

negatīvās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības valsts

teritorijā. Iepriekš minēto mērķi paredzēts sasniegt, īstenojot

sekojošu rīcības virzienu - radīt labvēlīgu

komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un

barjeras.

Pasaules Bankas pētījums

"Doing Business"

Pasaules Bankas Doing Business pētījums

(www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs

uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību

regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās

pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un

salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras - gan tās,

kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to

ierobežo.

Doing Business pētījums nav tikai kvalitatīvs,

aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs

indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183

dažādās pasaules valstīs.

Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais

tematiskais ziņojums tiek veidots jau septiņus gadus. Doing

Business mēra likumdošanu 10 jomās, kas skar visus

uzņēmējsabiedrības "dzīves cikla" posmus:

uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku

nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru

aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras,

līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu.

Doing Business pētījumā 2011.gadam nav ietverta

"darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta

metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo

drošību, bet papildus ir iekļauta metodoloģija

elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procedūrām, kas

atspoguļosies nākamajā Doing Business pētījumā

2012.gadam.

Latvijas un ES

dalībvalstu vietas Pasaules Bankas pētījumā Doing

Business 2011.gadā

(uzņēmējdarbības vide

kopumā)

Latvija Doing Business 2011.gada indeksā starp 183

pasaules valstīm ierindota 24.vietā, kas ir par 3 vietām

augstāk nekā Doing Business pētījumā 2010.gadam, un ir

9.vietā starp ES dalībvalstīm. Vienlaikus Igaunija ieņem

17.vietu, bet Lietuva - 23.vietu.

Latvija ir ierindota starp tām valstīm (85% no visām Doing

Business pētījumā ietvertajām), kurā pēdējos 5 gados veiktās

reformas ir atvieglojušas uzņēmējdarbības veikšanu, tajā pašā

laikā Igaunija un Lietuva ir ierindota grupā, kurā

uzņēmējdarbības veikšana ir kļuvusi grūtāka.

Jāatzīst, ka valstis, kurās ir maksimāli elektronizēti

pakalpojumi ieņem Doing Business reitinga pirmās vietas,

savukārt Latvijā e-pakalpojumu ieviešana ir kritiska visās

jomās.

Latvijas

salīdzinošie rādītāji Pasaules Bankas pētījumā Doing

Business 2010.gadā un 2011.gadā

Latvijas kāpums Doing Business 2011.gada pētījumā ir

panākts mērķtiecīgi ieviešot reformas 2009.gadā un 2010.gadā

tādās uzņēmējdarbības jomās, kas saistītas ar maksātnespējas

procesa pilnveidošanu, ieviešot ārpustiesas izlīguma procesu, kā

arī saīsinot maksātnespējas procedūru laiku, un reformām

pārrobežu tirdzniecības jomā, ieviešot elektronisko muitas

deklarēšanas sistēmu, samazinot laiku, kas nepieciešams

eksporta-importa procedūru veikšanai. Ir atvieglota nekustamā

īpašuma reģistrēšana, ieviešot iespēju Zemesgrāmatu tiesnešiem

pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes

režīmā.

Latvijas

rādītāju izmaiņas Doing Business pētījumā 2011.gadam pret

attiecīgajiem 2010.gada rādītājiem

Latvijas

rādītāji Doing Business pētījumā

2010.gads

2011.gads

Izmaiņas

Uzņēmējdarbības uzsākšana

-2

Būvniecības atļaujas

-2

Kredītu reģistrs

Īpašuma reģistrācija

Investoru tiesību aizsardzība

-2

Nodokļu maksāšana

-3

Pārrobežu tirdzniecība

Līgumu izpilde

Uzņēmējdarbības izbeigšana

Kopējā

vieta

2010.gada ietvaros ir atvieglota uzņēmumu saimnieciskā darbība

un samazinātas tiem piemērojamās administratīvās procedūras.

Vienlaikus jāatzīmē, ka jomās, kurās Latvijas vieta

pazeminājusies, tas noticis tāpēc, ka citas valstis, veicot tajās

reformas, ir apsteigušas Latviju.

Plāna 2011.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai uzlabotu

Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing

Business. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas

uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām

labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm,

bet arī pasaules mērogā.

Latvijas pozīcijas starptautiskajā reitingā ir tieši atkarīgas

no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes,

korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts Pasaules

Bankas vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām

uzņēmējdarbības jomā.

Jānorāda, ka visu Plānā 2011.gadam izvirzīto uzlabošanas

pasākumu ietekmes vērtējums tiek modelēts uz Doing

Business 2011.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs

reformas netiek veiktas.

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Uzņēmējdarbības uzsākšana

Procedūru skaits

Ilgums (dienas)

Izmaksas (% no IKP uz 1 iedzīvotāju

1,5

2,1

2,3

Minimālais pamatkapitāls (% no IKP uz 1 iedzīvotāju)

15,9

14,2

16,9

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

2010.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas

atvieglo uzņēmējdarbības veikšanu:

1) pagarināti valdes locekļu pilnvaru termiņi - noteikts

beztermiņa pilnvaru termiņš sabiedrību ar ierobežotu atbildību

amatpersonām, savukārt akciju sabiedrībām - pagarināts uz 5

gadiem;

2) kā pamatkapitālu apliecinošs dokuments der ne tikai bankas

izsniegta izziņa;

3) nav jāiesniedz kapitālsabiedrību amatpersonu paraksta

paraugi.

Tāpat no 2010.gada 1.jūnija nodrošināta iespēja vienlaikus ar

pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt

pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, nodrošināta

uzņēmumu reģistrācijas apliecību izsniegšana elektroniski, kā arī

samazināts dienu skaits reģistrācijai par PVN maksātāju no 15 uz

10 dienām.

Komerclikuma grozījumi, kas paredz iespēju dibināt SIA ar

pamatkapitālu, kas ir mazāks par 2000 latiem, ir devuši būtisku

stimulu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaistīšanai

uzņēmējdarbībā. No 2010.gada maija līdz decembrim ieskaitot

kopējais Komercreģistrā reģistrētais samazinātā pamatkapitāla

uzņēmumu skaits - 5179 SIA jeb 57% no kopējā reģistrēto SIA

skaita minētajā periodā.

Tomēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Doing Business metodoloģiju,

tiek vērtētas procedūras, kas ir attiecināmas uz sabiedrību ar

ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir 2000 latu, tāpēc šis

atvieglojums, lai arī ārkārtīgi būtisks uzņēmējdarbības

uzsākšanas atvieglošanā, tomēr neietekmēs Latvijas rādītājus

Doing Business pētījumā.

Neskatoties uz īstenotajām aktivitātēm, t.sk., pat uzlabojot

Latvijas rādītāju uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksu ziņā, tomēr

Latvija uzņēmējdarbības uzsākšanā ir zaudējusi Doing

Business 2011.gada pētījumā pozīciju par 2 vietām,

ierindojoties 53.vietā, kas skaidrojams ar citu dalībvalstu

veiktajām reformām. Piemēram, Jaunzēlande joprojām saglabā

1.vietu, jo ir ieviesta uzņēmuma reģistrācija tiešsaistes režīmā,

t.sk., nodevu apmaksa, PVN nodokļu maksāšanas statusa

pieteikšana, (www.companies.govt.nz), tādējādi procesam atvēlot 1

dienu un 1 administratīvo prasību.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu Latvijas vietu uzņēmējdarbības uzsākšanas

rādītājā, ir jāveic reformas, kas saistītas ar komersanta

reģistrāciju par PVN maksātāju. Līdz šim PVN maksātāju

reģistrācija aizņem 10 dienas un tā būtiski ietekmē

uzņēmējdarbības uzsākšanas laiku. Nepieciešams nodrošināt, ka PVN

maksātāju reģistrācija norit ne ilgāk par 5 darba dienām, ja

uzņēmums atbilst uzticama uzņēmuma pazīmēm.

٧ Nodrošinot, ka PVN maksātāju reģistrācija norit ne

ilgāk par 5 darba dienām, ja uzņēmums atbilst uzticama

uzņēmuma pazīmēm, Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta

9 vietām (uz 44 vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā

reitingā 2011.gada rādītājos (ieekonomējot 5 dienas) pie citiem

nemainīgiem rādītājiem.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt uzņēmumu reģistrāciju Uzņēmumu

reģistrā tiešsaistē. 2010.gada 27.aprīļa MK sēdē (protokola

Nr.21 50.§) tika pieņemts lēmums nepagarināt 2001.gada 7.augustā

starp Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtā

līguma Nr. PA110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās

sistēmas licenci un apkalpošanu darbību pēc tā termiņa beigām,

tādējādi izbeidzot ar SIA "Lursoft" noslēgto līgumu

2011.gada 7.augustā, vienlaikus nodrošinot, ka Uzņēmumu reģistra

nepārveidotie dati pēc 2011.gada 7.augusta uz vienādiem un

nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai

personai atkal izmantošanai. Izpildot šajā MK sēdē uzdoto, lai

nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc

2011.gada 7.augusta, Uzņēmumu reģistrs ir uzsācis Eiropas

Reģionālās attīstības fonda projekta "Uzņēmumu reģistra

informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" īstenošanu.

Projekta realizācija paredzēta divos posmos:

1) līdz 2011.gada 1.augustam tiks izstrādāta Uzņēmumu reģistra

informācijas sistēma, kas nodrošinās iestādes pamatfunkciju

veikšanu, kā arī tiks izstrādāts gan juridiskais, gan tehniskais

risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem;

2) no 2011.gada 8.augusta līdz 2012.gada 27.aprīlim tiks

izstrādāti un ieviesti jauni Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi

(t.sk., e- reģistrācija).

٧ E-pakalpojumu, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu

nomaksa tiešsaistē, ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā ietekmētu

Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā - pieņemot,

ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra un bankas

konta atvēršana, tiek veikta PVN maksātāja statusa iegūšana

Latvijas vieta minētajā jomā tiktu paaugstināta par 1 vietu (uz

52.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada

rādītājos (ieekonomējot 2 dienas) pie citiem nemainīgiem

rādītājiem.

Pamatkapitāla apliecinošo dokumentu reģistrēšana

elektroniski. Grozījumi Komerclikumā paredz, ka

kapitālsabiedrības dibinātāji kā apliecinājumu par apmaksāto

pamatkapitālu var iesniegt ne vien komercreģistra iestādei

adresētu bankas izziņu, bet arī citu bankas izdotu dokumentu, kas

apliecina pamatkapitāla apmaksu, piemēram, konta pārskatu,

maksājuma uzdevumu, u.tml. Tomēr uzsvars ir uz to, ka minēto

dokumentu ir izdevusi (tātad arī parakstījusi) banka.

Nepieciešams nodrošināt UR sadarbību ar Latvijas bankām, lai

nodrošinātu, ka ar 2012.gada 1.maiju tiek pilnībā ieviesta

e-reģistrācija.

٧ Nodrošinot UR sadarbību ar Latvijas bankām par

komersanta apmaksāto pamatkapitālu pārbaudi un atbrīvojot

komersantu sniegt šāda veida informāciju, paaugstināsim Latvijas

pozīcijas Doing Business novērtējumā par 7 vietām jomā (uz

46.vietu) un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā

(ieekonomējot 1 procedūru un 1 dienu) pie citiem nemainīgiem

rādītājiem.

Ar uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu

publicēšana "Latvijas Vēstnesī" tikai elektroniski

(samazināsies izmaksas, kas saistītas ar izsludināmo ziņu

publikāciju "Latvijas Vēstnesī", kā arī samazināsies

komercreģistra ierakstu izsludināšanai nepieciešamais laiks).

Šobrīd VSIA "Latvijas Vēstnesis" ir tehniski gatavs

pāriet uz oficiālu elektronisku publikāciju, tomēr šādām

pārmaiņām ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, jo

saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts

prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas,

publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 2.

pantu vienīgi preses izdevumam "Latvijas Vēstnesis" ir

oficiāls raksturs. Ieviešot oficiālu elektronisku publikāciju un

atsakoties no "Latvijas Vēstneša" papīra formā, ar

uzņēmuma reģistrāciju un darbību saistīto ziņu izsludināšanas

izmaksas tiks samazinātas par aptuveni 20%. Nodrošinot tikai

elektronisku komercreģistra ierakstu datu apstrādi un publicējamo

ziņu nodošanu "Latvijas Vēstnesim" šīs izmaksas var

samazināt vēl vairāk..

٧ Elektroniskās publikācijas "Latvijas

Vēstnesī" samazinātu Latvijas uzņēmēju uzņēmējdarbības

uzsākšanas izmaksas un ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing

Business novērtējumā par 6 vietām jomā (uz 47.vietu) un 1

vietu (uz 23.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada

rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Pēc Ekonomikas ministrijā veiktajām aplēsēm, visu minēto

pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības

uzsākšanas jomā par 23 vietām (no 53.vietas uz 30.vietu) un par 3

vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing

Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem

rādītājiem.

· Būvniecības

atļaujas

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Būvniecības atļaujas

Procedūru skaits

Ilgums (dienas)

186

187

Izmaksas (% no ienākuma uz 1 iedzīvotāju)

19,3

17,3

20,6

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

2010.gadā tika apstiprināts MK un pirmo reizi iesniegts Saeimā

2010.gada 6.jūnijā jaunais likumprojekts "Būvniecības

likums", kas paredz vienkāršot būvniecības procesu un

samazināt būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu: esošo 186

dienu un 24 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras,

ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un

pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku.

Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves.

Plānots Būvniecības likumu iesniegt MK atkārtoti 2011.gada

februārī.

Būvatļauju saņemšanas jomā Latvija, salīdzinot ar saviem

kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, Doing Business 2011.gada

indeksā atradās vissliktākajā - 79.vietā. Būvniecības

likumprojekta pieņemšana 2011.gadā būtiski uzlabos Latvijas

būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business

pētījumā.

٧ Būvniecības likumprojekta pieņemšana ierindotu

Latviju šajā jomā 1.vietā (t.i., par 78 vietām augstāk) un ceļot

kopējo reitingu par 6 vietām (no 24.vietas uz 18.vietu) kopējā

novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie citiem

nemainīgiem rādītājiem. Tādējādi Latvija būvniecības procesā būtu

labākais piemērs pasaulē.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

EM Plānā 2011.gadam paredz samazināt dienu skaitu, kas

nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko

normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteikt

minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu. Šobrīd MK

01.04.1997. noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"

nosaka minēto procedūru nodrošināšanai 180 dienas, kas būtiski

apgrūtina uzņēmēju saimniecisko darbību plānošanas un

arhitektūras procesu. Izvirzīto pasākumu īstenošana kalpos arī kā

papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības

likuma kontekstā.

٧ Minētie priekšlikumi kopā samazinātu būvniecības

procesā attiecīgajām procedūrām noteikto dienu skaitu no 180

dienām uz 65 dienām, līdz ar to paaugstinātu Latvijas pozīcijas

Doing Business būvniecības jomā par 36 vietām (no

79.vietas uz 43.vietu) un 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu)

kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie

citiem nemainīgiem rādītājiem.

Tāpat ir jānodrošina Teritorijas attīstības plānošanas

informācijas sistēmā un Būvniecības informācijas sistēmā ietverto

e-pakalpojumu ieviešana. Šo pasākumu īstenošana būtiski

atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas.

Kā piemērs ir Nīderlandē ieviestā e-pakalpojuma prakse - kopš

2010.gada 1.oktobra ir izveidota vienas pieturas pieeja ar

būvniecības procesu saistīto atļauju saņemšanai no konkrētās

pašvaldības, nodrošinot dokumentu iesniegšanu tiešsasaistē,

piemēram, šādiem dokumentiem: būvniecības atļauja, vides atļauja,

piebraucamā ceļa izbūves atļauja, nojaukšanas atļauja u.c.

· Nekustamā

īpašuma reģistrācija

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Īpašuma reģistrācija

Procedūru skaits

Ilgums (dienas)

Izmaksas (% no īpašuma vērtības)

2,0

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"

9.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 29. un 30.punktu ar

2010.gada 1.jūliju izziņa par samaksātu nekustamā īpašuma nodokli

zemesgrāmatu nodaļā vairs nav jāiesniedz. Zemesgrāmatu nodaļa par

parādu neesamību pārliecinās tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Ja tiek konstatēts, ka par attiecīgo nekustamo īpašumu nodoklis

nav pilnībā nomaksāts, reģistrācija tiek atteikta līdz nodokļa

nomaksas brīdim. Ja pašvaldība nav nodrošinājusi zemesgrāmatu

nodaļai iespēju pārliecināties par nodokļa parāda neesamību, tad

zemesgrāmatā reģistrē īpašnieka maiņu bez pārliecināšanās.

Pateicoties nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu tiešsaistes

režīma ieviešanai zemesgrāmatu nodaļās, nekustamā īpašuma jomā

Latvija ierindota 57.vietā, kas ir par 4 vietām augstāk

salīdzinājumā ar Doing Business 2010.gada rādītāju.

Tāpat Likums "Par pašvaldībām", kas stājušies spēkā

2010.gada 1.oktobrī, nosaka, ka pašvaldībām pirmpirkuma tiesību

izmantošanu turpmāk pamatojama ne tikai ar nepieciešamību šo

īpašumu izmantot pašvaldību funkciju īstenošanai, bet arī ar šīs

funkcijas īstenošanai attiecīgā nekustamajā īpašumā atbilstošiem

teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tāpat precizēta

vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība un

termiņi, t.sk., nosakot, ka izziņa par atteikumu izmantot

pirmpirkuma tiesības tiek izsniegta 5 darba dienu laikā. Šobrīd

Doing Business pētījumā ir identificētas 20 darba dienas

lēmuma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības izsniegšanai.

Minētie grozījumi vēl nav iekļauti Doing Business

2011.gada indeksā.

٧ Grozījumi Likumā par pašvaldībām uzlabos Doing

Business 2012.gada novērtējumu, iespējams paaugstinot

Latvijas pozīciju par 10 vietām (no 57.vietas uz 47.vietu) un par

1 vietu (no 24.vietas uz 23.vietu) kopējā novērtējumā Doing

Business 2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem

rādītājiem.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jānodrošina vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu

reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā. Jebkurai

fiziskai un juridiskai personai, noteiktos gadījumos, lai

nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā jāvēršas vismaz divās

institūcijās: Valsts zemes dienestā - lai reģistrētu nekustamā

īpašuma objektu, un Zemesgrāmatā - lai nostiprinātu

īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu. Nepieciešams

noteikt, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu

aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot

nekustamā īpašuma īpašnieku.

٧ Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un

īpašumtiesību nostiprināšanā, samazinātu nekustamā īpašuma

īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai

un tādējādi uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business

reitingā.

· Kredītu

reģistrs

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Kredītu reģistrs

Tiesību apjoma koeficients (0-10)

Kredītu informācijas indekss (0-6)

Publisko kredītreģistru segums (% no pieaugušo

iedzīvotāju kopskaita)

57,2

46,5

3,7

Privāto kredītreģistru segums (% no pieaugušo iedzīvotāju

kopskaita)

0,0

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijas rādītājs Doing Business 2011.gadam kredītu

reģistra jomā joprojām ir viens no vislabākajiem pasaulē,

ierindojot to 6.vietā aiz Malaizijas, Lielbritānijas,

Jaunzēlandes un ieņemot vienādas pozīcijas ar Amerikas

Savienotajām Valstīm, Singapūru un Izraēlu.

Latvijā Kredītu reģistrs izveidots saskaņā ar Kredītiestāžu

likuma, Krājaizdevu sabiedrību likuma, Apdrošināšanas sabiedrību

un to uzraudzības likuma, un Latvijas Bankas Kredītu reģistra

noteikumu, Maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmēra un

maksāšanas kārtības un Noteikumu elektroniskai informācijas

apmaiņai ar Latvijas Banku prasībām. Kredītu reģistrs izveidots,

ievērojot Latvijas Republikas MK 2007.gada 6.marta sēdē

atbalstīto Finanšu ministrijas "Ziņojumu par patēriņa cenu

inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem".

Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas

Maksājumu sistēmu pārvalde. Šajā reģistrā ir informācija par

visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu,

kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu

līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo

līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām

saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un

viņa agrākajām saistībām saglabājas).

Visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku

filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku

saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un

apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki.

2010.gada 21.decembrī reģistrā ir reģistrēti 96 dalībnieki.

Kredītu reģistra dalībnieki ievada ziņas par katru izsniegtu

aizdevumu/saistību, kā arī Kredītu reģistrā automātiski

reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija reģistrēta

Parādnieku reģistrā. Kredītu reģistra informācija ir pieejama tā

dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas

Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem

aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem -

ierobežotu.

· Investoru

aizsardzība

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Investoru tiesību

aizsardzība

Darījumu caurspīdīguma indekss

(0-10)

Direktora atbildības indekss (0-10)

Akcionāru tiesību indekss (0-10)

Investoru tiesību aizsardzības indekss

(0-10)

5,7

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un

tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē

Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus

likums un Civillikuma normas.

Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas

vieta pēdējos gados tiek būtiski pasliktinājusies - kopumā ir

zaudētas 6 vietas 2 gadu laikā, Latviju Doing Business

2011.gada pētījumā ierindojot 59.vietā, kas skaidrojams ar citu

valstu pasākumiem investīciju vides uzlabošanai.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Ņemot vērā Latvijas pozīciju pasliktināšanos Doing

Business rādītājos šajā jomā, kā steidzami dienas kārtībā

ir:

1) jāpārskata uzņēmuma likumisko tiesību darījumu

slēgšana. Komerclikuma 309.pants nosaka, ja sabiedrības

intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka

vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un

svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē,

kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas

ierakstāms valdes sēdes protokolā. Komerclikumā jāparedz, ja

dalībnieku sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad

tiem dalībniekiem, kuriem ir interešu konflikts, nav

balsstiesību;

2) jānodrošina Uzņēmēju, kas ir valdes loceklis

attiecīgajos uzņēmumos, darījumu caurskatāmība. Komerclikumā

jāparedz norma, kas paredz pilnīgas un detalizētas informācijas

par darījumu sniegšanu, nosakot valdes loceklim pienākumu sniegt

valdei pilnīgu informāciju par būtiskiem faktiem saistībā ar

interesēm Pircēja - Pārdevēja darījumā. Ja Latvijas normatīvajos

aktos noteiktu, ka ir nepieciešams valdes akcepts iesaistīto pušu

darījumiem, kas sastāda mazāk par 15% no sabiedrības aktīviem, un

dalībnieku akcepts, ja virs 15%, tas ļautu būtiski uzlabot savas

pozīcijas starptautiskajā reitingā.

3) jāparedz ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms

biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu

konfliktu, stājas spēkā;

4) jānosaka akcionāriem tiesības prasīt individuālu

atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā

darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc

būtības ir prettiesisks - negodīgs vai kaitē citiem

akcionāriem;

5) izvērtējamas tiesības tiesai anulēt darījumu veiksmīgas

akcionāru prasības gadījumā, ja tas neradīs papildu

apgrūtinājumus tālākai uzņēmējdarbībai. Uzņēmuma saimnieciskās

darbības samazināšanās vai apturēšana ir iespējama tikai dēļ

pārdevēja krāpšanas vai ļaunprātīgas rīcības. Tomēr, saskaņā ar

Civillikumu ir noteikti gadījumi, kad darījums var tikt atzīts

par spēkā neesošu, piemēram, ja darījums ir neatļauts, tā mērķis

ir pret reliģiju, labiem tikumiem vai darījumu ir veikts, lai

izvairītos no tiesību aktiem, vai ja tas ir būtiski tika pieļauta

kļūda.

Īstenojot izvirzītos pasākumus ārvalstu investoru aizsardzības

jomā ir aplēšams, ka tā kopējais rādītājs 2011.gada pētījumā

tiktu uzlabots par 2,9 punktiem jeb būtu 8,6 punkti - darījumu

caurskatāmības indeksā līdzšinējo 5 punktu vietā varētu

nodrošināt 10 punktus, direktora atbildības indeksā varētu panākt

papildus 4 punktus un pieņemot, ka akcionāru tiesību indeksa

rādītājs paliek nemainīgs - 8 punkti.

٧ Kopumā minēto pasākumu ieviešana investoru

aizsardzības jomā nodrošinātu Latvijas kāpumu par 54 vietām (no

59.vietas uz 5.vietu) un par 6 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu)

kopējā novērtējumā Doing Business 2011.gada rādītājos pie

citiem nemainīgiem rādītājiem.

· Nodokļu

administrēšana

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Nodokļi

Maksājumu skaits

Ilgums (stundas)

293

279

Kopējā nodokļu likme (% no peļņas)

38,5

33,0

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Nodokļu administrēšanas vienkāršošanā 2010.gada 1.septembrī ir

stājies spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas nosaka iespēju

mikrouzņēmumiem pieteikties iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja

statusu un tā saimnieciskajai darbībai piemērot 9% likmi,

kas ir galīgs maksājums. Šī stimula ieviešana, pēc Valsts

ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, veicinājusi 2733 jaunu

uzņēmumu - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju - reģistrēšanu (VID

dati uz 2011.gada 5.janvāri).

Lai gan likums ir absolūti inovatīvs uzņēmējdarbības

veicināšanai, jāatzīmē, ka Mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana

neatstās ietekmi uz Latvijas vietu Doing Business

pētījumā, jo saskaņā ar pētījuma metodoloģiju tiek vērtētas

reformas, kas attiecināmas uz "parastu" uzņēmumu.

Latvija Doing Business 2011.gada rādītājos nodokļu

administrēšanas jomā ir ierindojusies 59.vietā starp visām

pasaules valstīm, kas ir par 3 pozīcijām zemāk nekā gadu

iepriekš.

Jānorāda, ka sākot ar 2011.gada 1.janvāri nodokļu un

informatīvās deklarācijas VID ir jāiesniedz tikai elektroniski,

izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, samazinās uzņēmumu

nodokļu saistību izpildei patērēto laiku.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu Latvijas vietu Doing Business 2012.gadam,

kā jautājumi ir izvirzāmi sekojoši pasākumi:

Ir jāuzlabo uzņēmēju prasmes, lai sniegtu VSAOI un IIN

paziņojumus EDS. Nodokļu administrēšanā visvairāk laika

aizņem VSAOI un IIN deklarāciju sastādīšana un nodokļa nomaksa.

Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka VSAOI administrēšanas

prasības aizņem 165 stundas gadā. No 01.01.2011. ir noteikts, ka

uzņēmēju atskaišu iesniegšana VID norit tikai ar EDS

starpniecību, kas sniegs būtisku atvieglojumu uzņēmēju prasību

sniegt atskaites izpildē. Tomēr, lai minētais instruments

strādātu efektīvi nepieciešams nodrošināt uzņēmējus ar

informāciju par EDS pielietošanu VSAOI un IIN paziņojumu

sastādīšanai. Nepieciešams nodrošināt "soli pa solim"

(metodisko norādījumu) aprakstu izveidošanu VSAOI un IIN

paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un veikt

uzņēmēju apmācības EDS lietošanā, lai sniegtu VSAOI un IIN

paziņojumus.

٧ Metodisko norādījumu jeb "soli pa solim"

aprakstu izveidošana VSAOI un IIN paziņojumu (ikmēneša atskaišu)

aizpildīšanai EDS un uzņēmēju apmācību EDS lietošanā

nodrošināšana samazinātu VSAOI un IIN paziņojumu sastādīšanai

nepieciešamo laiku un varētu nodrošināt Latvijas kāpumu nodokļu

administrēšanas jomā par 24 vietām (uz 35.vietu) un kopējā

novērtējumā par 2 vietām (uz 22.vietu) Doing Business

2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Ir jāuzlabo uzņēmēju prasmes, lai sniegtu PVN paziņojumus

EDS. No 01.01.2011. ir noteikts, ka uzņēmēju atskaišu

iesniegšana VID norit tikai ar EDS starpniecību, kas sniegs

būtisku atvieglojumu uzņēmēju prasību sniegt atskaites izpildē.

Doing Business 2011.gadam uzrāda, ka būtisku apgrūtinājumu

uzņēmējiem līdz šim sniedz PVN atskaišu aizpildīšana - PVN

formalitātes aizņem 97 stundas gadā. Salīdzinoši - Igaunijā PVN

grāmatošana aizņem tikai 37 stundas gadā. Nepieciešams nodrošināt

"soli pa solim" aprakstu izveidošanu PVN paziņojumu

(ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un nodrošināt uzņēmēju

apmācības EDS lietošanā, lai sniegtu PVN paziņojumus.

٧ "Soli pa solim" aprakstu izveidošana PVN

paziņojumu (ikmēneša atskaišu) aizpildīšanai EDS un uzņēmēju

apmācību EDS lietošanā nodrošināšana samazinātu PVN paziņojumu

sastādīšanai nepieciešamo laiku par 60 stundām no 97 stundām līdz

37 stundām gadā varētu nodrošināt Latvijas nodokļu

administrēšanas jomā par 8 vietām (uz 51.vietu) un kopējā

novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business

2011.gada rādītājos.

Uzņēmēju prasmju, lai sniegtu PVN, VSAOI un IIN

paziņojumus EDS, uzlabošana, t.sk., apmācību veikšana,

nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 32

vietām (no 59.vietas uz 28.vietu) un kopējā novērtējumā par 3

vietām (no 24.vietas uz 21.vietu) Doing Business 2011.gada

rādītājos.

· Pārrobežu

tirdzniecība (muita)

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Ārējā tirdzniecība

Eksporta veikšanai nepieciešamo dokumentu

skaits

Eksporta veikšanai nepieciešamais laiks

(dienas)

Maksa standarta partijai eksportam (ASV $

par konteineru)

600

900

Importa veikšanai nepieciešamo dokumentu

skaits

Importa veikšanai nepieciešamais laiks

(dienas)

Maksa standarta partijai importam (ASV $ par

konteineru)

801

850

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Pārrobežu tirdzniecības jomā pateicoties elektronisko muitas

deklarēšanas sistēmas ieviešanai, tādējādi samazinot laiku, kas

nepieciešams eksporta-importa procedūru veikšanai, Doing

Business 2011.gadam Latvija saglabāja 16.vietu. Minētās

sistēmas ieviešana ir atzīta par būtiskām reformām

uzņēmējdarbības veicināšanai.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Ir jānodrošina muitošanas standarta ieviešana.

Muitošanas standarta projektā, ko izstrādājis Valsts ieņēmumu

dienests, paredzēts, ka, ja muitošanai ir iesniegti visi

nepieciešamie dokumenti un muitojamās preces ir uzrādītas muitai,

eksportējot vai importējot muitošanas minimālais laiks - 10

minūtes, vidējais - 125 minūtes, maksimālais - 240 minūtes, kas

atbilst praksē īstenotajiem termiņiem. Minētā standarta

apstiprināšana un ieviešana praksē nodrošinātu standartizētu

muitošanas procesu, visās muitas iestādēs, kā arī veicinātu

klientorientētu un efektīvu muitas kontroli.

Kā arī nepieciešams izveidot centralizētas

muitošanas vietas, kas nodrošina pakalpojumus visu diennakti

septiņas dienas nedēļā.

Papildus norādāms, ka ir svarīgi nodrošināt vienkāršākas un

ātrākas procedūras uzticamajiem un atzītajiem uzņēmējiem muitas

jomā. Atzītais komersants ir komersants, kurš ir uzticams ar

muitu saistīto darbību kontekstā un tādēļ tam ir tiesības

izmantot priekšrocības visā Eiropas Kopienā. Savukārt Latvijā VID

Muitas pārvaldē tiek veidots uzticamo uzņēmēju saraksts (kas

šobrīd sastāda ap 60 uzņēmumu). Uzņēmēju pievienošanās uzticamo

vai atzīto uzņēmēju sarakstam nodrošinātu tiem vienkāršotākas un

ātrākas procedūras muitošanai. Līdz ar to VID ir jānodrošina

praksē ātrāka pakalpojuma sniegšanu uzticamajiem uzņēmējiem

muitas jomā. Minētais pasākums ir iekļauts Pasākumu plānā ēnu

ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai

2010.-2013.gadam (8.punkts), līdz ar to Plānā 2011.gadam tas

netiek paredzēts, bet tā īstenošanas rezultātā (t.i., MK

apstiprinātajā koncepcijā noteikto principu piemērošanu

uzticamajiem uzņēmējiem muitas jomā, nodrošinot tiem

vienkāršotākas un ātrākas procedūras muitošanai) Latvijai

nodrošinātu vienkāršotākas un ātrākas procedūras uzticamajiem

uzņēmējiem muitas jomā, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt

Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz

12.vietu) un kopējā novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu)

Doing Business 2011.gada rādītājos.

٧ Izvirzītie pasākumi varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas

rādītājus turpmāko gadu Doing Business pētījumos, t.i.,

attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu

tirdzniecības jomā par 4 vietām (uz 12.vietu) un kopējā

novērtējumā par 1 vietu (uz 23.vietu) Doing Business

2011.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, samazinot

nepieciešamo administratīvo procedūru skaitu un izmaksas.

· Līgumu

izpilde

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Līgumu izpilde

Procedūru skaits

Ilgums (dienas)

309

279

Izmaksas (% no prasības apjoma)

23,1

16,0

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijā līgumu izpildes jomu regulē Civilprocesa likums,

Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu

kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie

akti.

Doing Business 2011.gadam līgumu izpildes jomā Latvija

ir uzlabojusi savu rādītāju par 1 vietu, pakāpjoties no 15.vietas

uz 14.vietu.

Saskaņā ar Doing Business aprakstīto metodoloģiju,

prasītājs tiesā iesniedz pieteikumu par zaudējumu un parādu

piedziņu (pircējs nav samaksājis par piegādāto preci). Atbilstoši

Tiesu administrācijas statistikas datiem, tiesa pieteikumu skata

no 8,5 līdz 18 mēnešiem.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu minētās jomas rādītājus, tiesu sistēmā ir

jānodrošina e-pakalpojumu izmantošana un informācijas tehnoloģiju

piedāvātās iespējas, kā arī citi pakalpojumi, kas sekmē tiesu

pieejamību. Tiesu administrācija īsteno Latvijas un Šveices

sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu

modernizācija Latvijā", kura ietvaros paredzēta Tiesu datu

izplatīšanas sistēmas un Tiesu informatīvās sistēmas

programmatūras papildinājumu izstrāde.

Uzņēmējdarbības izbeigšana

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Uzņēmējdarbības

izbeigšana

Maksātnespējas procesa ilgums (gadi)

3,0

Procesa izmaksas (% no īpašuma

vērtības)

Apmierināto prasību koeficients (centi no 1

dolāra)

31,9

29,0

Reitings

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

2009.gadā 1.jūnijā tika veikti grozījumi bijušajā

Maksātnespējas likumā (līdz 2010.gada 1.novembrim spēkā esošs),

kas vērstas uz maksātnespējas procesu pieejamību, ātrumu,

vienkāršību un efektivitāti, paredzot, ka juridiskajām personām

maksātnespējas situācijās ir iespēja izmantot divus procesus:

tiesiskā aizsardzības procesu un juridiskās personas

maksātnespējas procesu. Pateicoties minēto grozījumu ieviešanai,

uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā Latvija ir pakāpusies par 9

vietām, ierindojoties 80.vietā Doing Business rādītājos

2011.gadam.

2010.gada 1.novembrī stājies spēkā jaunais Maksātnespējas

likums, kas ir plašāks un vienlīdz labvēlīgs visiem komersantiem

neatkarīgi no to juridiskā statusa. Prognozējams, ka Doing

Business rādītāju par maksātnespējas procesa garumu, izmaksas un

apmierināto prasību koeficientu ietekmēs tādi Maksātnespējas

likuma uzlabojumi kā:

1) samazināts termiņš maksātnespējas procesa pieteikuma

izskatīšanai un tiesas sprieduma pasludināšanai,

2) nav paredzēta maksātnespējas ierosināšana kā patstāvīga

procesuālā stadija un līdz ar to iespējams nodrošināt, ka lieta

tiek izskatīta vienas tiesas sēdes laikā;

3) vairs nav paredzēts "bilances tests", kā

rezultātā samazinās tiesai vērtējamo jautājumu loks;

4) nav paredzēta nepieciešamība iecelt administratoru pēc

maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesā un

administratora pienākumu vērtēt, vai parādnieks ir atzīstams par

maksātnespējīgu;

5) visiem kreditoriem ir noteikts 1 mēnesis kreditoru

prasījumu pieteikšanai, kā arī nav nepieciešams obligāti sasaukt

pirmo, kārtējo un noslēguma kreditoru sapulci;

6) noteikts termiņš 2 mēneši parādnieka mantas pārdošanas

plāna sastādīšanai un noteikts, ka visa parādnieka manta

pārdodama 6 mēnešu laikā pēc maksātnespējas procesa

pasludināšanas - iepriekš termiņš netika paredzēts,

pieļaujot mantas pārdošanas procedūras novilcināšanu;

7) nav paredzēta sanācijas vai izlīguma iespējamība

maksātnespējas procesā;

8) ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nodrošināšanu

saistītie šā procesa izdevumi nedrīkst pārsniegt 5 % apmēru no

parādnieka aktīvu atsavināšanas ieņēmumu kopsummas - iepriekš

šāds ierobežojums netika paredzēts;

9) pieļauta parādnieka mantas pārdošana arī bez izsoles, lai

pēc iespējas ātrāk un dārgāk pārdot mantu, kā arī neieķīlātās

mantas izsoles procedūra ir saīsināta;

10) noteikts, ka administratoram jāizvērtē iespēju pārdot

parādnieka uzņēmumu kopumā, tādējādi sekmējot lielāku atgūstamo

kopējo līdzekļu apjomu.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu maksātnespējas process sākas

ar tā pasludināšanu (tiesas spriedums) un beidzas ar tā tiesas

lēmumu par tā izbeigšanu, savukārt Doing Business

metodoloģija paredz, ka maksātnespējas process sākas ar

brīdinājuma iesniegšanu.

Tomēr tas būtiski neietekmē maksātnespējas procesa kopējo

novērtējuma uzlabošanos. Kopumā aplēšot maksātnespējas ilgumu,

paredzams, ka tas samazināts no Doing Business 2011.gadam

uzrādītajiem 3 gadiem līdz aptuveni 1 gadam un 1 mēnesim. Tāpat

procesa izmaksas sastāda uz pusi mazāku summu - aptuveni 7%

līdzšinējo 13 % vietā. Kā arī plānojams, ka apmierināto prasību

koeficients varētu pieaugt par 50%.

٧ Pateicoties jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanai,

Latvijas pozīcijas uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā varētu

paaugstināties par 50 vietām (no 80.vietas uz 30.vietu) un kopējā

novērtējumā par 4 vietām (no 24.vietas uz 20.vietu) 2011.gada

Doing Business rādītājos pie citiem nemainīgiem

rādītājiem.

· Darbinieku

nodarbināšana

Joma

Doing

Business rādītāji

2011.gads

2010.gads

2009.gads

Darba tiesisko attiecību

regulēšana

Darbā pieņemšanas indekss (0-100)

Nav datu

Darba laika elastīguma indekss (0-100)

Nav datu

Atlaišanas no darba indekss (0-100)

Nav datu

Nodarbināšanas elastīguma indekss

(0-100)

Nav datu

Atlaišanas izmaksas (apmaksātās darba

nedēļas)

Nav datu

Reitings

Nav datu

128

125

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Doing Business pētījumā 2011.gadam nav ietverta

"darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta

metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo

drošību. Šīs jomas rādītāji tiks iekļauti nākamajā Doing

Business 2012.gadam pētījumā.

Latvijas darba tiesības regulējošie normatīvajos aktos

noteiktās administratīvās prasības Doing Business 2010.

gadā ierindoja Latviju 128.vietā pasaulē, kas ir par 3 vietām

zemāk nekā 2009.gadā.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā

šajā jomā, piedāvājam īstenot sekojošus pasākumus.

Ir jāizstrādā priekšlikumi elastdrošības principa

stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās tautsaimniecības

konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides

attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai.

Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir

iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba

likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba

līguma termiņš nevar būt ilgāks par trim gadiem (ieskaitot

termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba

līguma termiņš. Piemēram, Igaunijas Darba līgumu likums (spēkā no

2009.gada 1.jūlija) tāpat kā Latvijas Darba likums noteic

principu, ka darba līgums ir slēdzams uz nenoteiktu laiku, tomēr

atsevišķos gadījumos, ja tas ir attaisnots ar pamatotiem

iemesliem, kas izriet no darba rakstura, īpaši ar darba apjoma

pagaidu pieaugumu vai ar sezonas darbu veikšanu, ir iespējams

slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Šāds darba līgums ir

slēdzams uz laiku, kas nepārsniedz 5 gadus. Arī Lietuvā darba

līguma uz noteiktu laiku termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Pagarinot terminētā darba līguma maksimālo termiņu iespējams

uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā. Tāpat Doing

Business apskata darba samaksas normas par virsstundām, nakts

darbu un citus kritērijus. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt

normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības

principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku

intereses..

٧ Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams

uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie

citiem nemainīgiem rādītājiem.

Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka darba devējam ir

pienākums paziņot trešajai pusei (NVA) par katra darbinieka

atlaišanu tikai kolektīvās atlaišanas gadījumos (ja atlaižamo

darbinieku skaits ir vismaz 10 procenti no darbinieku skaita 30

dienu laikā, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz

100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus). Paziņojumu sniegšana par

katra darbinieka atlaišanu rada uzņēmumiem, jo īpaši MVU,

saimnieciskajai darbībai papildus administratīvo slogu. Ņemot

vērā, ka Pasaules Bankas metodoloģija kā kritisku šo prasību

uzskata uzņēmumiem, kuru darbinieku atlaišana aptver 9

darbiniekus, nepieciešams svītrot Darba likuma 104.panta otro

daļu. Minētais pasākums nav iekļauts Plānā 2011.gadam, jo minētā

norma ir iekļauta Darba likuma grozījumu projektā, kas iesniegts

MK izskatīšanai 2011.gada 31.janvārī.

٧ Atceļot ziņojumus par darbinieku atlaišanu, iespējams

jau laicīgi uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business

indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Elektroenerģijas pieslēgums

Pasaules Bankas

indikators "Elektrības pieslēgums"

(situācijas

salīdzinājums starp valstīm 2011.gadā)

Valsts

Procedūru

skaits

Ilgums

(dienas)

Izmaksas

(% no IKP uz 1 iedzīvotāju)

Vācija

51,9

Lietuva

46,0

Igaunija

111

229,1

Latvija

198

405,2

Īstenotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Elektrības pieslēguma joma Doing Business pētījumā līdz

šim nav bijusi atsevišķi apskatīta. Arī šogad tā nav iekļauta

valstu reitingos, tikai atspoguļoti apkopotie dati.

Analizējot Doing Business 2011.gadam pētījumā

ietvertajā Latvijas situācijas novērtējumā par enerģijas

pieslēgšanu, konstatējam, ka Latvijas rādītāji nav

konkurētspējīgi Baltijas valstu vidū.

MK 2010.gada 1.novembra noteikumu Nr.1024

"Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības

kārtība" 16.punkts nosaka ka elektrotīkla ierīkošanai vai

rekonstrukcijai izstrādā vienkāršotu tehnisko projektu vai

tehnisko projektu gadījumos, ja elektrotīkla nominālais spriegums

ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīniju garums mazāks par

1000 metriem. Ņemot vērā iepriekšminēto var secināt, ka

elektrotīklu var klasificēt kā tādu, kuram ir nepieciešams

vienkāršotais tehniskais projekts.

Plānotās

aktivitātes reitinga uzlabošanai

Lai samazinātu norādīto elektroenerģijas pieslēguma ilgumu, kā

tūlītējs pasākums ir jāparedz īsāku tehnisko noteikumu

izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā. Šo

prasību nosaka SPRK 2009.gada 1.aprīļa lēmums Nr.74

"Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas

dalībniekiem". Nepieciešams minētā SPRK lēmumā veikt

grozījumus, tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota

tehniska projekta gadījumā paredzot 30 dienu vietā 10

dienas, tādējādi paātrinot procesu par 20 dienām.

٧ Samazinot tehnisko noteikumu izstrādes termiņu

vienkāršota tehniska projekta gadījumā, iespējams samazināt

Latvijas kopējo procedūru ilgumu Doing Business rādītājā

elektroenerģijas pieslēgumam par 20 dienām pie citiem nemainīgiem

rādītājiem.

Tāpat, analizējot novērtējumā iekļautos datus, nepieciešams

sniegt pamatotu informāciju Pasaules Bankai par sekojošiem

jautājumiem.

Doing Business pētījumā 2011.gadam ir uzrādīts, ka rakšanas

atļaujas saņemšana VAS "Latvijas Valsts" ceļi ir

uzskaitāma kā atsevišķa procedūra uzņēmējam, kuram ir

nepieciešams enerģijas pieslēgums, kas novērtējumā iekļauta kā

viena papildus procedūra un aizņem 5 dienas. Jāprecizē, ka

rakšanas atļauju iegūst būvniecības uzņēmums, kurš ir

uzvarējis konkursā uz elektrotīkla izbūves darbiem, nevis

pasūtītājs.

٧ Precizējot informāciju par rakšanas atļaujas

nepieciešamību, iespējams samazināt Latvijas kopējo procedūru

ilgumu Doing Business rādītājā elektroenerģijas pieslēgumam par 5

dienām un 1 procedūru pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Jāpārskata elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei

un saskaņošanai nepieciešamo laiku. Elektroenerģijas

pieslēguma projekta izstrādi un saskaņošanu nodrošina attiecīgi

specializējies uzņēmums (projektētājs), kurš pakalpojumu

nodrošina atbilstoši tirgus cenām un kopējam pieprasījumam. Ņemot

vērā Doing Business modelēto situāciju, plānojams, ka

projektēšanas darbi neaizņem 105 dienas, bet gan - aptuveni 60

dienas. Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi vēstules ar jautājumu

par projektēšanas darbu ilgumu 3 projektēšanas uzņēmumiem.

Saņemot informāciju no attiecīgajiem projektētājiem, būs

iespējams pārskatīt novērtējuma atbilstību esošajai situācijai un

izvirzīt papildus veicamos pasākumus situācijas uzlabošanai.

Līdzīga situācija kā elektroenerģijas pieslēguma projekta

izstrādē un saskaņošanā ir ar elektrotīkla izbūvi. Pēc

Ekonomikas ministrijā veiktajiem aprēķiniem elektrotīkla izbūve

varētu aizņemt aptuveni 30 dienas norādīto 60 dienu vietā.

Papildus nepieciešama Latvijas puses argumentācija, ka

pieslēguma izbūves darbu pabeigšanas gaidīšanas procedūra var

tikt apvienota ar procedūru, kas paredz, ka klients iesniedz AS

"Sadales tīkls" "Aktu par lietotāja elektroietaišu

izbūvi" un AS "Sadales tīkls" veic pieslēguma

vietas pārbaudi, uzskaites ķēžu noplombēšanu, lietotāja

pieslēgšanu elektrotīklam, pieņemot Pasaules Bankas nosacījumus,

ka iekšējā elektroinstalācija noliktavā jau ir pabeigta un abi

minētie procesi tiek veikti vienlaicīgi.

Veicot iepriekš minētās korekcijas, Latvijai Doing

Business 2011.gada rādītājos varētu var samazināt 2

procedūras un 97 dienas, tādējādi nodrošinot elektroenerģijas

pieslēgumā 4 procedūras, kas aizņem 101 dienu pie citiem

nemainīgiem rādītājiem.

Realizējot Plānā 2011.gadam iekļautos pasākumus, Latvija

Doing Business kopējā reitingā iegūtu 8.vietu starp visām

183 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas,

Jaunzēlandes, Lielbritānijas, ASV, Dānijas un Kanādas.

Jāatzīmē, ka visās jomās pozitīvu novērtējumu Doing

Business pētījumā 2012.gadam Latvija varētu iegūt pateicoties

2010.gada 12.oktobra MK noteikumiem Nr.972 "Noteikumi par

kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par

saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu

izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu", kas turpmāk

nosaka valsts iestādēm nepieprasīt "zilos zīmodziņus"

par maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu

maksājumiem.

Tāpat 2010.gada nogalē valdībā panāktā vienošanās, ka ir

svarīgi veicināt efektīvāko pakalpojumu sniegšanas kanālu

izmantošanu, diferencējot pakalpojuma saņemšanas nosacījumus,

ņemot vērā pakalpojuma elektroniskā kanāla priekšrocības (t.i.,

piemērojot principu - elektroniski piesakoties ir lētāk un

ātrāk), sniegs pozitīvus rezultātus Latvijas uzņēmējdarbības

sakārtošanā, t.sk., uzlabos starptautisko partneru vērtējumu par

uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu

uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar

ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un

nevalstiskajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo

procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā

2011.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2011.gada

pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un galveno uzmanību vēršot

uz iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi

atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību.

Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing

Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus

konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā

arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un

investoriem saistošas valsts ekonomikas nodrošināšanā.

Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju

uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot

regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu

izpildē. Tāpat arī Valsts kanceleja nodrošina Plānā iekļauto

uzdevumu izpildes uzraudzību.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa

Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk - Vadības grupa), kas

koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības

grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo

institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas

ministrs.

Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts

budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie

pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai

izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks

iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko

rīcību lems MK.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas

pasākumi 2011.gadam

Sasaiste

ar pamatnostādnēs noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības

virzieniem vai uzdevumiem

MĒRĶIS:

vienkārši un kvalitatīvi uzņēmējdarbībā pakalpojumi: vairāk

e-pakalpojumu!

Paredzētais finansējums (LVL) un tā avoti

Pasākumi

izvirzītā mērķa sasniegšanai

Izpildes

termiņi

Atbildīgā

institūcija un iesaistītās institūcijas

Tiešās

darbības

Paredzētais finansējuma avots (latos) un tā apmēri

Rīcības virziens mērķa

sasniegšanai:

Uzņēmējdarbības uzsākšana

1.1. Uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas

kārtības ieviešana

2010.gada 27.aprīļa MK sēdē (protokola Nr.21 50.§) tika

pieņemts lēmums nepagarināt 2001. gada 7. augustā starp

Tieslietu ministriju un SIA "Lursoft" noslēgtā

līguma Nr. PA 110/2001 par Uzņēmumu reģistra automatizētās

sistēmas licenci un apkalpošanu darbību pēc tā termiņa

beigām, tādējādi izbeidzot ar SIA "Lursoft"

noslēgto līgumu 2011.gada 7.augustā, vienlaikus nodrošinot,

ka Uzņēmumu reģistra nepārveidotie dati pēc 2011.gada

7.augusta uz vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir

pieejami jebkurai trešajai personai atkal izmantošanai.

Izpildot šajā MK sēdē uzdoto, lai nodrošinātu Uzņēmumu

reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011. gada 7. augusta,

Uzņēmumu reģistrs ir uzsācis Eiropas Reģionālā attīstības

fonda projekta "Uzņēmumu reģistra informācijas

sistēmas izstrāde un ieviešana" īstenošanu. Projekta

realizācija paredzēta divos posmos:

1) līdz 2011.gada 1.augustam tiks izstrādāta Uzņēmumu

reģistra informācijas sistēma, kas nodrošinās iestādes

pamatfunkciju veikšanu, kā arī tiks izstrādāts gan

juridiskais, gan tehniskais risinājums informācijas

nodošanai atkal izmantotājiem;

2) no 2011.gada 8.augusta līdz 2012.gada 27.aprīlim tiks

izstrādāti un ieviesti jauni Uzņēmumu reģistra

e-pakalpojumi (t.sk. e- reģistrācija).

Projekta turpmākā attīstība:

- paredzēts paaugstināt pakalpojuma elektronizācijas

līmeni - klients varēs dokumentus ne tikai iesniegt, bet

arī aizpildīt tiešsaistē, vienlaikus salīdzinot datus ar

citās valsts informācijas sistēmās esošiem datiem, apmaksāt

valsts nodevas un saņemt Uzņēmumu reģistra lēmumu;

- pakalpojums tiks nodrošināts arī citu reģistru

(piemēram, biedrību un nodibinājumu, politisko partiju)

subjektiem;

- tiks nodrošināta efektīvāka reģistrācijas procedūra

(dokumentu izskatīšana un lēmuma pieņemšana), jo dati tiks

saņemti elektroniski un strukturēti (tie nebūs jāievada

manuāli);

- rezultātā iespējams samazināt pakalpojuma sniegšanas

termiņus, cilvēkresursu un finansiālo ieguldījumu apjomu,

kā arī samazināsies kļūdaini aizpildīto dokumentu

skaits.

Nepieciešams:

1. izstrādāt Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, kas

nodrošinās iestādes pamatfunkciju veikšanu, izstrādāt gan

juridisko un tehnisko risinājumu informācijas nodošanai

atkal izmantotājiem;

2. nodrošināt uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas

kārtības praktisku ieviešanu ar 2012.gada 1.maiju.

E-pakalpojumu, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu

nomaksa tiešsaistē ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā būtiski

ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business

novērtējumā - pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts

apmeklējums pie notāra un bankas konta atvēršana, tiek

veikta PVN maksātāja statusa iegūšana Latvijas vieta

minētajā jomā tiktu paaugstināta par 1 vietu (uz 52.vietu)

un par 1 vietu (uz 23.vietu) kopējā reitingā 2011.gada

rādītājos (ieekonomējot 2 dienas).

1. 01.08.2011.

2. 30.04.2012.

TM, UR