VairogsPar Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu — viss teksts
1Lai arī tiešas militārās konfrontācijas iespējamība
2Latvijas teritorijā ir samērā zema, to pilnībā nevar izslēgt.
3Šādu konfliktu izcelšanos nevar izslēgt arī starptautiskajā
4drošības vidē, ņemot vērā arvien pieaugošo militāro potenciālu
5dažādās pasaules valstīs, kā arī šo valstu centienus paplašināt
6savu ietekmi pasaules politikā. Latvijas drošību stiprina NATO
7militārā rīcībspēja, kas garantē spējas mazināt šāda apdraudējuma
8iespējamību.
1Latvija, plānojot savas valsts aizsardzības nodrošināšanu,
2tāpat kā citas NATO un ES dalībvalstis, ņem vērā globāla rakstura
3draudus, kas valsts drošību var skart tieši vai netieši, t.i.,
4kodolieroču un masu iznīcināšanas ieroču izplatību, teroristisko
5grupu un radikālo ekstrēmistu darbību. Šos draudus veicina
6starptautiskie konflikti vai nestabilitāte atsevišķos reģionos.
7Būtiska nozīme ir arī starptautiskā pirātisma riskam, kas apdraud
8pieeju stratēģiskajiem resursiem vai to piegādes ceļiem un īpaši
9negatīvi ietekmē drošas kuģošanas iespējas. Valsts aizsardzības
10nodrošināšanā ir svarīgi novērst jebkādus iespējamus riskus, kas
11saistīti ar stratēģisko resursu pieejamību, īpašu uzmanību
12pievēršot enerģētisko resursu piegāžu drošībai, kā arī kritiskās
13transporta un sakaru infrastruktūras drošības un ilgtspējas
14nodrošināšanai.
1Valsts aizsardzības nodrošināšanā jāņem vērā jaunu kaujas
2metožu un tehnoloģiju attīstības un piemērošanas tendences.
3Latvijai kā demokrātiskai valstij ar atvērtu sabiedrību ir
4jāpievērš uzmanība arī informatīvajai telpai, kuru gan krīzes
5laikā, gan arī pirms tās var izmantot sabiedrības ietekmēšanai un
6iekšpolitiskās nestabilitātes radīšanai. Ļoti iespējami ir arī
7uzbrukumi informācijas sistēmu infrastruktūrai ar mērķi vājināt
8komandvadības un komunikācijas spējas.
1Nākotnē, visticamāk, valsts apdraudējumu radīs uzbrukumi,
2kas būs dažādi pēc formas un rakstura, savstarpēji saistīti un
3grūti paredzami. Šie uzbrukumi būs saistīti gan ar tradicionālo
4karadarbību, gan ar nestandarta karadarbības metodēm, tostarp ar
5teroristiskām, organizētām noziedzīgām darbībām, kā arī ar
6uzbrukumiem informācijas tehnoloģijām, informatīvu karu un
7psiholoģisku iedarbību. Pretinieks spēs darboties, ietekmējot gan
8fiziski, gan virtuāli, darbojoties uz sauszemes, jūrā, gaisā, kā
9arī kosmiskajā un elektroniskās informācijas telpā.
1Valsts aizsardzības stratēģiskais pamatprincips ir valsts
2apdraudējuma iespējamības mazināšana. Turpinot pilnveidot un
3modernizēt nacionālās aizsardzības spējas, atbalstot NATO
4kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un sniedzot savu ieguldījumu
5starptautiskās drošības nodrošināšanā gan divpusēji, gan
6daudzpusēji, Latvija samazina ārējas militāras agresijas vai cita
7valsts apdraudējuma izcelšanās risku un, ja nepieciešams, ir
8gatava nodrošināt tā efektīvu atturēšanu.
1Valsts aizsardzības pamatuzdevumi ir novērst un pārvarēt
2iespējamo valsts apdraudējumu; garantēt valstiskumu, valsts varas
3un pastāvošās iekārtas rīcībspēju un kontinuitāti, sniegt
4ieguldījumu starptautiskajās operācijās, atbalstu civilajai
5sabiedrībai un iesaistīties citu neparedzētu uzdevumu veikšanā
6likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
1Lai spētu atbildēt uz tradicionālajiem un citiem drošības
2izaicinājumiem, jānodrošina ātra reaģēšana jau apdraudējumu
3sākumposmā, NBS kopā ar citām valsts institūcijām, pašvaldībām un
4sabiedrību jāīsteno aizsardzības pasākumi sabiedroto spēku
5ierašanās un izvēršanās nodrošināšanai. Tas prasa nekavējošu
6informētību, ātru lēmumu pieņemšanu un visaptverošu pieeju, t.i.,
7gan militāro, gan civilo resursu izmantošanu. Valsts apdraudējuma
8gadījumā, īstenojot valsts aizsardzības pasākumus, tiek ievērotas
9valsts politiskās virsvadības vadlīnijas, kā arī tiek garantētas
10šādas NBS rīcībā esošās spējas:
1116.1. brīdināšanas sistēma;
1216.2. militāro un nemilitāro jeb preventīvo līdzekļu
13(politisko, ekonomisko, diplomātisko un drošības līdzekļu)
14kombinācija;
1516.3. pašaizsardzības spējas;
1616.4. uzņemošās valsts atbalsta sistēma ātras sabiedroto spēku
17ierašanās un izvēršanās nodrošināšanai.
1Vienlaikus valsts drošība un aizsardzība ir cieši saistīta
2ar pilsoniskās sabiedrības atbildību un uzticību Latvijas
3Republikai. Sabiedrības pilsoniskā apziņa un patriotisms ir
4būtiski faktori, kas stiprina Latvijas drošību un valstiskumu.
5Tādēļ valsts aizsardzības politikas īstenošanā tiek nepārtraukti
6veicināta bruņoto spēku un sabiedrības atgriezeniskā saikne,
7nodrošinot sabiedrības un jaunatnes patriotisko audzināšanu un
8izglītošanu valsts aizsardzības jomā, kā arī pilsoniskās apziņas
9un biedriskuma sekmēšanu.
1Profesionāli sagatavoti un apmācīti, izvēršami un
2daudzfunkcionāli NBS. Valsts aizsardzības pamatu veido NBS,
3kas tiek attīstīti kā profesionāli apmācīts un moderni ekipēts
4valsts aizsardzības instruments. NBS nodrošina gatavību ar šādām
5efektīvām operacionālām spējām:
618.1. īsā laikā iesaistīties apdraudējuma novēršanas uzdevumos
7gan Latvijā, gan ārpus tās, tostarp nodrošināt ilgstošu
8uzturēšanos operāciju rajonos;
918.2. darboties daudznacionālos militāros formējumos un
10nodrošināt savietojamību ar NATO un ES valstu militārajām
11vienībām;
1218.3. pielāgoties dažādām apdraudējuma situācijām;
1318.4. nodrošināt darbību naidīgā operacionālā vidē un
14ekstrēmos apstākļos, piemēram, vienību aizsardzība no masu
15iznīcināšanas ieročiem, improvizēto spridzināšanas ierīču
16lietošanas un toksiskā apdraudējuma apstākļos.
1Prioritārā ir Sauszemes spēku komponenta kaujas spēju
2attīstība. Ņemot vērā nacionālās un kolektīvās aizsardzības
3vajadzības, kā arī pieejamos resursus (personāla, finanšu u.c.)
4valsts aizsardzības īstenošanai, galvenā prioritāte NBS spēju
5attīstībā un resursu sadalē ir Sauszemes spēku komponenta
6(primāri - aktīvā dienesta vienību) attīstība, kas veido NBS
7spēju kodolu. Pārējo spēju attīstība ir cieši saistīta ar
8atbalsta sniegšanu sauszemes operācijām un uzņemošās valsts
9atbalsta spēju nodrošināšanu.
1Informētības pārākums, efektīva un droša komandvadība
2un komunikācija. Valsts aizsardzības uzdevumu izpildei
3jānodrošina ātras stratēģiskās un operacionālās (tostarp
4ģeotelpiskās) informācijas iegūšana un izmantošana, kā arī
5efektīva vadības un kontroles sistēmas darbība, tās drošība un
6aizsardzība, kas ļautu piemēroties mūsdienu drošības
7izaicinājumiem, tostarp arī uzbrukumiem informācijas
8tehnoloģijām. Latvija nodrošina vienotas nacionālās un NATO
9klasificētās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbību, ko
10valsts apdraudējuma gadījumā NBS nodrošina kopā ar NATO spēkiem.
11Valsts apdraudējuma gadījumā NBS var pārņemt Informācijas
12tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas uzdevumus,
13tiesības un resursus.
1Visaptveroša pieeja uzņemošās valsts atbalsta spēju
2nodrošināšanai. Lai sekmīgi izmantotu kolektīvās aizsardzības
3sistēmas sniegtās garantijas, NBS nodrošina uzņemošās valsts
4atbalstu, kas pamatots uz ciešu sadarbību ar citām valsts
5institūcijām, pašvaldībām un sabiedrību, kā arī koordinētu
6sadarbību ar Baltijas valstīm, citiem sabiedrotajiem un NATO
7institūcijām. Šī uzdevuma veikšanā ir svarīga atbilstošas,
8tostarp civilā gaisa transporta, jūras transporta un sauszemes
9transporta, infrastruktūras pieejamība, kā arī vietējo pašvaldību
10iesaistīšanās attiecīgo operāciju īstenošanā. Uzņemošās valsts
11atbalsta spēju stiprināšanā būtiska nozīme ir sabiedroto valstu
12bruņoto spēku un NBS kopīgām militārajām mācībām Latvijā un
13pārējās Baltijas valstīs, kā arī Latvijas militārās
14infrastruktūras izmantošanai sabiedroto vajadzībām miera
15laikā.
1Pāreja no sadarbības uz integrāciju ar Baltijas valstu
2bruņotajiem spēkiem. Baltijas valstu militārā integrācija
3paver iespējas kopīgi veidot militārās spējas, kuras Latvija
4nevarētu attīstīt atsevišķi. Tas prasa savstarpēju paļaušanos un
5uzticību, kopīgu spēku komandvadības elementu veidošanu,
6koordinētu attīstību un savstarpēju savietojamību. Lai veicinātu
7Baltijas valstu militāro integrāciju un efektīvāk iekļautos NATO
8kolektīvās aizsardzības sistēmā, ir svarīgi stiprināt sadarbību
9tādās jomās kā aizsardzības plānošana, militārās iegādes un
10mācības, kopīgo atbalsta vienību veidošana.
1Prioritāra ir spēju kvalitāte, nevis spēku apjoms.
2NBS miera laika kopējo skaitlisko sastāvu veido profesionālā
3dienesta karavīri, zemessargi, civilie darbinieki un NBS rezerve,
4un tas kopā nepārsniedz 17 000. Valsts aizsardzības sistēmā
5profesionālā dienesta karavīru skaits nepārsniedz 5500; savukārt
6amatus, kur nav nepieciešamas profesionālās militārās zināšanas,
7ieņem civilie darbinieki.
1NBS struktūras ilgtspēja un sabalansētība.
2NBS nodrošina tādas struktūras uzturēšanu, kura primāri nodrošina
3kaujas, kaujas atbalsta un nodrošināšanas uzdevumu izpildi. Šajā
4sakarā ir nepieciešams pārskatīt un noteikt jaunas karavīru amatu
5pakāpju proporcijas. NBS struktūras plānošanā tiek ņemtas vērā
6paredzamās demogrāfiskās problēmas, tādēļ jāuztur elastīga un
7moderna rekrutēšanas sistēma. Te liela nozīme ir Jaunsardzes
8kustības stiprināšanai, izmantojot NBS regulāro spēku vienību un
9Zemessardzes atbalstu. Ne mazāk svarīga ir sociālo garantiju
10sistēmas stabilitāte, kas atbilstoši finansiālajām iespējām ļautu
11rast efektīvus risinājumus kvalificētu un pieredzējušu
12speciālistu motivēšanai dienestam NBS. Veicinot NBS struktūras
13ilgtspēju un kapacitāti, NBS nodrošina personāla karjeras un
14profesionālās izaugsmes sistēmas efektivitāti, kas būtu vērsta
15uz:
1625.1. karavīra profesijas konkurētspēju darba tirgū;
1725.2. karavīru un zemessargu profesionālo izaugsmi un kaujas
18spēju uzlabošanu, karavīram plānoti apgūstot militārajam
19dienestam nepieciešamās zināšanas un piedaloties vienību
20taktiskajās mācībās.
1Apgādes un nodrošinājuma projekti tiek sabalansēti ar
2kaujas spēju attīstības prioritātēm. Ievērojot pieejamos
3resursus, NBS kaujas spēju uzturēšanai un attīstībai ir
4jānodrošina moderns ekipējums, tehnika, ieroču sistēmas, kā arī
5mūsdienu tehnoloģiju ieviešana. NBS vienību izvietošanai,
6uzturēšanai un apmācību procesa atbalstam nepieciešams attīstīt
7atbilstošu daudzfunkcionālu infrastruktūru, kas būtu piemērota
8gan NBS, gan arī NATO vajadzībām. Ņemot vērā nelabvēlīgās
9prognozes Latvijas demogrāfiskās situācijas attīstībai,
10nepieciešams pievērst lielāku uzmanību tādiem tehnoloģiskiem
11spēju risinājumiem, kas neprasa ievērojamus personāla resursus.
12Apgādes un nodrošinājuma projekti maksimāli atbalsta Sauszemes
13spēku komponenta attīstību.
1Latvijas Republikas Zemessardzes kā NBS operacionālo
2spēju stiprinoša elementa attīstība. Zemessardze ir NBS
3sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus
4valsts aizsardzībā, tādējādi nodrošinot bruņoto spēku saikni ar
5sabiedrību. Zemessardze ir NBS rezervju pamats, kas tiek
6attīstīts, sekmējot rezerves karavīru un rezervistu piesaistīšanu
7sabiedrības pašaizsardzības uzdevumu pildīšanai. Valsts
8aizsardzības sistēmā Zemessardze nodrošina:
927.1. atbalstu citām NBS regulāro spēku vienībām, uzturot
10nepieciešamās specializētās spējas;
1127.2. atbalstu kolektīvai aizsardzībai, piedaloties
12starptautiskajās operācijās un uzņemošās valsts atbalsta
13sniegšanā;
1427.3. pilna apjoma integrāciju un savietojamību ar citām NBS
15regulāro spēku vienībām, veidojot īpaši ciešu sadarbību ar
16Sauszemes spēku Kājnieku brigādi apmācības jomā un starptautisko
17operāciju uzdevumu izpildē.
1Citu valsts institūciju gatavība iekļauties NBS sastāvā
2valsts apdraudējuma novēršanai. Nacionālo bruņoto spēku
3likumā paredzētajos valsts apdraudējuma gadījumos Latvijas Bankas
4Aizsardzības pārvalde un Valsts robežsardze piedalās valsts
5aizsardzības nodrošināšanā, pārejot NBS sastāvā un pildot tiesību
6aktos un rīcības plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus. Miera
7laikā NBS, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde un Valsts
8robežsardze plāno savstarpējo savietojamību (bruņojuma, ekipējuma
9un sakaru nodrošināšanas jomā, kā arī apmācību jomā) un koordinē
10sadarbības mehānismus krīzes situācijām.
1NBS atbalsts citām institūcijām pieejamo militāro spēju
2ietvaros. NBS nodrošina atbalstu citām valsts institūcijām,
3pašvaldībām un sabiedrībai normatīvajos tiesību aktos noteiktajā
4kārtībā, izmantojot pieejamās militārās spējas. NBS sniedz
5atbalstu Drošības policijai, Valsts policijai, Valsts
6robežsardzei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam u.c.
7institūcijām, ja:
829.1. šo institūciju rīcībā esošie resursi ir nepietiekami
9apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas
10neatliekamo pasākumu veikšanai;
1129.2. NBS resursu piesaiste ievērojami paātrina neatliekamo
12pasākumu īstenošanu;
1329.3. nepieciešami NBS rīcībā esošie speciālie resursi
14(piemēram, atmīnēšanas un spridzināšanas ierīces, kuģi, gaisa
15kuģi, visurgājēju sauszemes tehnika vai specifiska ģeotelpiskā
16informācija).
1Efektīva un elastīga mobilizācijas un rezervju
2sistēma. Mobilizācijas un rezervju sistēma atbilst šādām
3prasībām:
430.1. efektīvi spēj nodrošināt valsts aizsardzības uzdevumu
5veikšanu valsts apdraudējuma gadījumā;
630.2. atbilst apdraudējuma līmenim, lai tajā ieguldīto
7līdzekļu apmērs būtu adekvāts NBS veicamajiem uzdevumiem;
830.3. krīzes situācijā koordinēti un efektīvi tiek izmantoti
9mobilizācijas resursi (it īpaši materiāli tehniskie līdzekļi),
10tostarp tiek nodrošināta pieeja nepieciešamajiem civilajiem
11resursiem.
12Mobilizācijas un aktīvā dienesta rezervju sistēmu
13cilvēkresursu ziņā veido zemessargi, rezerves karavīri un
14rezervisti. Svarīgākie uzdevumi rezervju sistēmas attīstībai
15vidējā termiņā ir nodrošināt zemessargu sagatavošanu un maksimāli
16saglabāt rezerves karavīru militāro kvalifikāciju, veicinot viņu
17iesaistīšanos zemessargu apmācību procesā vai dienestā
18Zemessardzē. Lai nodrošinātu zemessargu atbilstošu sagatavotības
19līmeni, nepieciešams stimulēt darba devēju atbalstu darba ņēmēju
20(zemessargu) iesaistīšanai militāro apmācību procesā.
1Aktīva līdzdalība kolektīvās aizsardzības principa
2stiprināšanā. Kolektīvās aizsardzības princips ir noteikts
3NATO dibināšanas līguma piektajā pantā, paredzot, ka uzbrukums
4vienai no alianses dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu
5visām dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt gatavai sniegt
6atbalstu sabiedroto aizsardzībai, kā arī mērķtiecīgi jāpalielina
7ieguldījums NATO kopējo militāro spēju stiprināšanā. Latvijas
8interesēs ir stiprināt sabiedroto solidaritāti un spēju ātri un
9efektīvi rīkoties jebkurā situācijā, tai skaitā pilnībā īstenojot
10savas saistības un mērķtiecīgi piedaloties NATO institūcijās, kā
11arī lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesos.
1NATO ātrās reaģēšanas un militāro spēju
2stiprināšana. Latvijas interesēs ir stiprināt kolektīvās
3aizsardzības sistēmas ātrās reaģēšanas mehānismus, kas nosaka
4spējas laicīgi identificēt un prognozēt iespējamo apdraudējumu.
5Tādējādi Latvija sniedz ieguldījumu alianses sauszemes
6novērošanas spēju attīstībā un veicina NATO kopējā finansējuma
7izmantošanu alianses izvēršamo spēju attīstībai. Latvija stiprina
8NATO politiskās un militārās spējas efektīvi darboties pirms un
9pēc operācijām un to laikā, tostarp aktīvi piedaloties NATO
10reaģēšanas spēkos, jo tie pirmie iesaistās krīžu risināšanā un
11kolektīvās aizsardzības nodrošināšanas operācijās. Efektīva NATO
12krīžu reaģēšanas sistēmas darbība ir alianses ātrās rīcībspējas
13priekšnosacījums.
1NATO atturēšanas potenciāla stiprināšana. NATO
2ietvaros sabiedroto spēku militārais potenciāls kalpo diviem
3mērķiem: no vienas puses, tas attur no iespējamās agresijas, no
4otras, - nodrošina alianses dalībvalstu politisko neatkarību un
5teritoriālo integritāti. Tas prasa nodrošināt maksimāli efektīvu
6militāro resursu kombināciju, kas būtu sabiedroto rīcībā. Ņemot
7vērā starptautiskās drošības situāciju, Latvija uzskata, ka NATO
8ietvaros arī turpmāk jāsaglabā kodolieroču potenciāls. Atbilstoša
9kodolieroču un konvencionālo ieroču kombinācija ir nozīmīgs
10pamats alianses militārajai rīcībspējai. Šajā sakarā NATO
11pretraķešu aizsardzības sistēmas spējas ir neatņemama
12aizsardzības sastāvdaļa.
1NATO klātbūtne reģionā. Līdz ar jaunās NATO
2Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšanu alianses dalībvalstis ir
3apliecinājušas apņēmību demonstrēt kolektīvās aizsardzības
4organizācijas solidaritāti un rīcībspēju. Baltijas valstu gaisa
5telpas patrulēšanas misija ir redzamākā NATO klātbūtne Baltijas
6valstīs. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm turpina
7atbalstīt misiju veicošo NATO dalībvalstu gaisa spēkus. Latvijas
8prioritāte ir panākt, lai NATO īstenotā operācija Baltijas valstu
9gaisa telpā turpinātos ilglaicīgi. Latvija ir ieinteresēta arī
10veicināt jebkuras citas NATO solidaritātes izpausmes, tostarp
11sabiedroto valstu bruņoto spēku un NBS kopīgo militāro mācību
12rīkošanu Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kas ir īpaši
13svarīgi, stiprinot kopējās Baltijas valstu spējas sabiedroto
14atbalsta uzņemšanai. Latvijas drošību un aizsardzību sekmē
15pastāvīga Latvijas civilās un militārās infrastruktūras
16izmantošana alianses spēku atbalstam.
1Resursu apvienošana un atbildības sadale. NATO
2ietvaros tiek meklēti efektīvākie risinājumi militāro spēju
3nodrošināšanā un attīstībā. Alianses dalībvalstīm apvienojoties
4kopīgu sadarbības projektu īstenošanā un kopīgi izmantojot
5iegūtās spējas, aliansei nepieciešamās militārās spējas kļūst
6ekonomiskākas, visiem pieejamas un izdevīgas.
1Eiropas Savienība kā katalizators Eiropas valstu
2sadarbībai militāro spēju attīstībā. Latvija veicina Eiropas
3kopējo militāro spēju potenciālu, kas ļauj Eiropai efektīvāk
4iesaistīties starptautiskās drošības stiprināšanā un militāro
5spēju ziņā mazināt plaisu ar ASV. Latvijai ES ir papildu
6instruments valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā.
7Lisabonas līguma savstarpējās palīdzības klauzula (līguma
842.7.punkts) paredz, ka bruņotas agresijas gadījumā ES
9dalībvalstīm ir pienākums sniegt cietušai valstij atbalstu un
10palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem. Šai klauzulai
11ir politiskas solidaritātes loma, taču Lisabonas līgums neparedz
12mehānismu tās īstenošanai. Tāpēc Latvijai ir svarīgi saglabāt pēc
13iespējas lielāko nacionālo kompetenci ES lēmumu pieņemšanā
14drošības un aizsardzības politikas jautājumos. Latvijas interesēs
15ir izmantot ES krīzes vadības resursus un civilo ekspertīzi, kas
16mūsdienās ļauj rast visatbilstošāko risinājumu starptautisko
17krīžu noregulēšanai. Latvija atbalsta NATO un ES civilo un
18militāro līdzekļu koordinētu izmantošanu drošības problēmu
19risināšanā, kā arī harmoniskas sadarbības attīstību, izvairoties
20no funkciju pārklāšanās. Vienlaikus Eiropas militāro spēju
21stiprināšanai jāsekmē NATO militārā rīcībspēja.
1Latvijas galvenais ieguldījums starptautiskajā drošībā ir
2mazināt vai pilnībā novērst bruņotu konfliktu izcelšanās
3iespējas. Starptautiskās drošības kontekstā Latvija stiprina
4divpusējās un daudzpusējās attiecības ar Latvijas sabiedrotajiem
5un citām partnervalstīm, ņemot vērā to starptautisko un reģionālo
6nozīmi. Latvija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, ES, NATO un
7Eiropas un drošības sadarbības organizācijas (turpmāk - EDSO)
8dalībvalsts sniedz ieguldījumu plašākas drošības telpas
9stabilitātes veicināšanā, sekmējot valstu militāro sadarbību un
10drošību, bruņojuma kontroli, valstu savstarpējo uzticēšanos un
11informācijas apmaiņu, kā arī daloties uzkrātajā demokrātijas,
12eiroatlantiskās integrācijas, drošības un aizsardzības sektora
13reformu pieredzē.
1Latvijas dalība starptautiskajās operācijās, no vienas
2puses, īsteno alianses kolektīvās aizsardzības principu, no otras
3puses, dod iespēju plašāk iesaistīties globālajos politiskajos
4procesos, sekmē Latvijas ieguldījumu starptautiskajā drošībā, kā
5arī rada labvēlīgākus priekšnosacījumus Latvijas interešu
6īstenošanai NATO un ES līmenī.
75.1. Dalība
8starptautiskajās operācijās
1Visu NBS vienību pieredzes un sagatavotības
2palielināšana. Piedaloties starptautiskajās operācijās,
3Latvija nodrošina nepārtrauktu NBS izaugsmi, kas ir būtiski pēc
4profesionālā dienesta principa veidotiem bruņotajiem spēkiem. Lai
5sekmētu sabalansētu operāciju pieredzes iegūšanu un profesionālā
6līmeņa izaugsmi, visas regulārās vienības tiek iesaistītas
7starptautiskajās operācijās. Šajā sakarā ir svarīgi veicināt
8Jūras spēku un Gaisa spēku dalību operāciju rajonos.
9Starptautiskajās operācijās piedalās arī Zemessardze, tā
10pilnveidojot savas spējas un paaugstinot zemessargu
11motivāciju.
1NBS spēj pastāvīgi uzturēties ģeogrāfiski attālos
2operāciju rajonos. NBS sadarbībā ar sabiedrotajiem jābūt
3sagatavotiem dalībai starptautiskajās operācijās ģeogrāfiski
4tālos rajonos ar Latvijai neraksturīgu klimatu, atšķirīgiem
5sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un kultūras
6vidi. NBS jānodrošina spēja līdz 15 000 kilometru attālumā no
7Latvijas robežas uzturēt operācijas rajonā vada līmeņa vienību,
8līdz 5 000 kilometru attālumā - rotas līmeņa vienību, bet līdz
93000 kilometru attālumā - divu rotu līmeņa vienības ar integrētām
10kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējām.
1Ieguldījuma palielināšana NATO un ES augstas gatavības
2spēkos. Latvija piedalās arī NATO un ES pastāvīgās gatavības
3formējumos, kas veidoti, lai spētu efektīvi reaģēt visa spektra
4krīžu situācijās. Ņemot vērā to, ka NATO Reaģēšanas spēki ir
5būtisks kolektīvās aizsardzības instruments, Latvijai īpaša
6uzmanība jāpievērš ieguldījumam šajos spēkos. Laika posmā līdz
72016.gadam Latvijas kopējais ieguldījums šajos spēkos ir ne mazāk
8kā 390 karavīru. NBS jābūt gataviem piedalīties NATO vadītajās
9pilna kaujas spektra operācijās ar kājnieku kaujas grupu līdz
10sešiem mēnešiem bez rotācijas vai apakšvienībām, kas nepārsniedz
11divas kājnieku rotas, vai līdzvērtīga lieluma specializētajām
12apakšvienībām uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar rotāciju. NBS
13Jūras spēkiem jānodrošina gatavība piedalīties NATO augstas
14gatavības spēku pretmīnu cīņas operācijās. Attīstot valsts
15aizsardzības nodrošinājuma un apgādes sistēmu, ir būtiski radīt
16atsevišķu nodrošinājuma spēju pieejamību un izvēršamību NATO
17vajadzībām. Latvija plāno regulāru iesaistīšanos arī ES kaujas
18grupās, ņemot vērā iesaisti citās starptautiskajās
19operācijās.
1Visaptverošas pieejas nodrošināšana. Situācijas
2stabilizēšanā un drošības atjaunošanā starptautisko krīžu rajonos
3ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kura balstās uz efektīvu
4civilmilitārās sadarbības un koordinācijas mehānisma izmantošanu.
5Līdz ar to:
644.1. Mūsdienu starptautisko operāciju uzdevums ir garantēt
7drošību krīzes reģionā, veicināt krīzes reģiona drošības un
8aizsardzības spēku attīstību, spēju patstāvīgi pārvaldīt
9situāciju savā teritorijā, kā arī radīt priekšnosacījumus
10turpmākai ekonomiskajai un sociālajai stabilitātei. Krīžu
11noregulējumā arvien lielāka nozīme ir ne vien militārajam
12ieguldījumam, bet arī civilo ekspertu efektīvai un koordinētai
13darbībai;
1444.2. Latvijas interesēs ir valstu un starptautisko
15organizāciju laikus īstenota visaptveroša rīcība un cieša
16savstarpēja sadarbība potenciālo draudu mazināšanā un
17starptautiskās drošības veicināšanā. Šajā sakarā būtiska ir
18sadarbība un rīcības koordinēšana Apvienoto Nāciju Organizācijas,
19NATO, ES un EDSO starpā, kā arī ar nevalstiskajām un citām
20organizācijām.
215.2.
22Starptautiskā sadarbība un partnervalstu atbalsts
1Amerikas Savienotās Valstis ir un arī turpmāk būs
2galvenais Latvijas stratēģiskais partneris aizsardzības un
3militārajā jomā. Latvijai ir būtiski turpināt un padziļināt esošo
4praktisko sadarbību gan divpusēji, gan NATO līmenī. Šo sadarbību
5stiprina kopīga dalība militārajās mācībās un starptautiskajās
6operācijās.
1Svarīga loma ir militārajai sadarbībai ar
2sabiedrotajiem Baltijas jūras reģionā, ņemot vērā
3tradicionālās vienojošās kultūrvēsturiskās un reģionālās saiknes.
4Latvijas interesēs ir veicināt Baltijas un Ziemeļvalstu
5sadarbību, sekmējot to vienotību drošības un aizsardzības
6politikas jautājumos, kā arī padziļinot bruņoto spēku sadarbību.
7Ne mazāk svarīga ir militārā sadarbība ar Poliju un Vāciju, kurām
8ir būtiska loma Baltijas jūras reģiona drošībā.
1Aktīva sadarbība ar ES un NATO valstīm, kas
2ieinteresētas Baltijas jūras reģiona drošības stiprināšanā.
3Latvijas interesēs ir veicināt citu ES un NATO valstu
4iesaistīšanos Baltijas jūras reģiona drošības jautājumu
5risināšanā, paplašinot tradicionālos formātus Baltijas un
6Ziemeļvalstu militārās sadarbības reģionā.
1Baltijas jūras reģiona stabilitāti un drošību
2stiprinošs aspekts ir sadarbības veicināšana ar Krievijas
3Federāciju. Latvijas interesēs ir veicināt savstarpējās
4atklātības un uzticēšanās principu dialogā ar Krievijas
5Federāciju divpusējos kontaktos, EDSO, ES un NATO līmenī. Ir
6nepieciešams sekmēt militāro sadarbību, piemēram, kuģošanas
7drošības un meklēšanas un glābšanas nodrošināšanai Baltijas jūrā,
8kā arī veicināt Krievijas Federācijas iesaisti NATO
9partnervalstīm organizētajās mācībās.
1Pieredzes apmaiņa ar NATO partnervalstīm aizsardzības
2reformu ieviešanā. Latvija aktīvi sadarbojas ar valstīm, kuru
3ārpolitikas un drošības politikas mērķi ir ciešākas sadarbības
4attīstīšana ar NATO un ES. Latvija ir gatava dalīties pieredzē un
5sniegt ekspertu konsultācijas aizsardzības reformu jomā
6Dienvidkaukāza un Rietumbalkānu reģiona valstīm, Moldovai un
7citām partnervalstīm.
1Plānojot NBS attīstību, tiek ievērotas koncepcijā
2noteiktās vadlīnijas:
350.1. NBS attīstība tiek plānota vidējā termiņā un ilgtermiņā,
4balstoties uz militāro draudu analīzi, operacionālo izpēti un
5atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktajam. Lai
6nodrošinātu NBS ilgtermiņa darbību un attīstību, pamatojoties uz
7operacionālo spēju izvērtējumu, tiek sagatavots NBS attīstības
8plāns, kura mērķis ir sabalansēt NBS vajadzības, resursus un
9laiku. NBS attīstības plāns un šī koncepcija ir pamats vidēja
10termiņa plānošanas dokumentiem, tostarp aizsardzības ministra
11izdotām vadlīnijām valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un
12nākamā gada budžeta plānošanai;
1350.2. NBS attīstības plānošanas procesam ir jānodrošina
14koncepcijas īstenošanas pēctecība. Šī procesa ietvaros ir būtiski
15identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības
16pamatuzdevumu izpildei.
1Pamatojoties uz šo koncepciju un militāro draudu analīzi,
2tiek precizēts Valsts aizsardzības plāns, kas nosaka konkrētus
3valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes un nepieciešamos
4resursus, kā arī iesaistīto institūciju un fizisko un juridisko
5personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā. Šī
6koncepcija, militāro draudu analīze un Valsts aizsardzības plāns
7ir pamats aizsardzības ministra vadlīnijām par NBS uzdevumu
8izpildi un operacionālās plānošanas nosacījumiem Valsts
9aizsardzības operatīvā plāna izstrādei.
106.2. Resursu
11plānošana
1Ilgtermiņa perspektīvas nodrošināšana. Stiprinot
2valsts aizsardzības spējas NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros,
3valsts aizsardzības finansēšanas ilgtermiņa finansējuma
4perspektīvai ir izšķiroša nozīme. Lai paaugstinātu valsts
5aizsardzības nodrošināšanas efektivitāti, izpildītu Latvijas
6saistības NATO militāro spēju attīstībā, kā arī radītu pamatu
7ilgtermiņa attīstības projektu uzsākšanai, ir nepieciešams
8nodrošināt pieejamā finansējuma apmēra stabilitāti un pieaugumu
9ilgākā laika periodā. Ievērojot ekonomisko situāciju un valsts
10budžeta iespējas, valsts aizsardzības finansējumu ik gadu
11pakāpeniski būtu nepieciešams palielināt, lai nākotnē tiktu
12nodrošināts, ka valsts aizsardzības finansējums sasniedz 2 % no
13iekšzemes kopprodukta. Šo mērķi būtu nepieciešams sasniegt līdz
142020.gadam, un tas ir saistīts ar valsts ekonomiskās izaugsmes
15tempiem un balstās uz nozares finanšu līdzekļu efektīvu apgūšanu,
16mērķtiecīgi sekmējot NBS izaugsmi un
17modernizāciju. Koncepcijas īstenošana ir paredzēta saskaņā
18ar valsts budžetu kārtējam gadam.
1Efektivitātes mērķu sasniegšana:
253.1. lai ieviestu attīstības projektus un
3laikus nodrošinātu ekipējuma atjaunošanu, katru gadu ne mazāk kā
420 % no NBS piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem ir jānovirza
5NBS bruņojuma un ekipējuma iegādei. Vienlaikus jānodrošina, lai
6personāla izmaksas nepārsniedz 50 % no NBS piešķirtajiem valsts
7budžeta līdzekļiem, turpinot NBS profesionālo attīstību, apmācību
8un modernizāciju, kā arī paredzot, ka NBS administratīvais
9elements skaitliski nepārsniedz 10 % no kopējā NBS
10personālsastāva;
1153.2. NBS vienību izvēršanas spēju paaugstināšanai atbilstoši
12NATO kopīgajai politikai Latvija attīsta spējas, lai nodrošinātu,
13ka ne mazāk kā 8 % (jeb 450 karavīru) no NBS kopējā profesionālā
14dienesta personālsastāva atrodas operāciju rajonos. Ne mazāk kā
1550 % no NBS kopējā profesionālā dienesta personālsastāva jābūt
16sagatavotiem dalībai NATO, ES un citu starptautisko organizāciju
17vadītajās operācijās.
1Atbalsts tautsaimniecības attīstībai, veicot militārās
2iegādes. To ir iespējams nodrošināt:
354.1. iesaistoties daudzpusējos sadarbības projektos, bez
4kuriem trūkstošo aizsardzības spēju attīstīšana samazinātā
5aizsardzības budžeta apstākļos citādāk būtu ierobežota vai pat
6neiespējama; rīkojot kopīgus militārus iepirkumus ar pārējām
7Baltijas valstīm, tostarp piedāvājot tām savas mācību
8infrastruktūras izmantošanu;
954.2. veicinot Latvijas uzņēmēju piedalīšanos NATO militārās
10rūpniecības piegādes un tranzīta ķēdēs, kas ceļ valsts eksporta
11spēju un palielina apgrozījuma iespējas;
1254.3. veicinot uzņēmēju konkurētspēju un tehnoloģiju
13attīstību, pievēršot uzmanību vietējo piegādātāju iesaistei liela
14apjoma militāras nozīmes preču iepirkuma līgumu izpildē;
1554.4. veicinot militāro mācību rīkošanu Latvijā, kas ļauj
16piesaistīt vietējos uzņēmumus mācību atbalstam dažādu pakalpojumu
17sniegšanā vai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā.