Par Valsts aizsardzības koncepciju

1Ievads

2Latvijas valsts aizsardzības

3koncepcija ir veidota balstoties uz valsts drošības vispārējo un

4militāro apdraudējumu analīzes. Apdraudējumu novēršanai tiek

5veidota valsts aizsardzības politika un stratēģija. Aizsardzības

6sistēmas principus, mērķus, uzdevumus un tiesiskos mehānismus

7nosaka LR Satversme, Latvijas Nacionālās Drošības un Ārpolitikas

8koncepcija un citi LR normatīvie akti. Latvijas likumi un citi

9tiesību akti valsts aizsardzības jautājumos (Nacionālās drošības

10likums, Mobilizācijas likums, Civilās aizsardzības likums, Valsts

11aizsardzības plāns, Valsts aizsardzības operatīvais plāns,

12Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns u.c.) tiek pilnveidoti

13un savstarpēji saskaņoti, balstoties uz Latvijas valsts

14aizsardzības koncepcijas nostādnēm. Latvijas valsts aizsardzības

15koncepcijas mērķis ir noteikt un pamatot valsts aizsardzības

16pamatprincipus un to izpildes vadlīnijas.

1Latvijas

2drošības situācijas raksturojums

3Latvijas drošības situāciju nosaka

4tās ģeopolitiskais stāvoklis, ekonomikas attīstības līmenis,

5vēsturiskās attiecības ar ārvalstīm, tautas izglītotības un

6kultūras potenciāls, militārās un civilās aizsardzības sistēmas

7iespējas, ekoloģiskā situācija un citi būtiski faktori.

8Pēc Aukstā kara beigām drošības

9situācija ir ievērojami mainījusies - globāla kara draudi ir

10būtiski samazinājušies, tomēr vienlaicīgi pieaug riski, kuru

11pamatā ir reģionālas un lokālas krīzes, kuras ierosina etniski

12konflikti, masveida migrācija, dabas un tehnogēnās katastrofas,

13terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, organizētā

14noziedzība.

15Latvijas interesēs ir uzturēt un

16pastāvīgi nostiprināt labas un draudzīgas attiecības ar

17kaimiņvalstīm, balstoties uz starptautisko tiesību normu un

18saistību godprātīgas izpildes, savstarpējās uzticības un

19izdevīguma principiem.

20Latvijas drošība cieši saistīta ar

21starptautiskajiem drošības procesiem, to starpā īpaši ar

22Igaunijas un Lietuvas aizsardzības sistēmu nostiprināšanu.

23Nepieciešama intensīva Baltijas valstu un to aizsardzības spēku

24sadarbība pašaizsardzības spēju nodrošināšanai un to vienlaicīgai

25integrācijai Eiropas un transatlantiskajās drošības un

26aizsardzības struktūrās.

27Latvijas lielākajā kaimiņvalstī

28Krievijā tiek veidota demokrātiska sabiedrība un tirgus

29ekonomika. Tomēr Krievijā joprojām saglabājas nestabilitāte, tās

30iekšpolitiskā un ārpolitiskā attīstība ir grūti prognozējama.

31Krievijas bruņotie spēki reģionā kopš Aukstā kara beigām ir

32būtiski samazināti.

33Eiropas drošības pamatā ir

34transatlantiskās un Eiropas drošības un aizsardzības struktūras -

35Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), Eiropas drošības un

36sadarbības organizācija (EDSO), kurām tiek noteikti mērķi un

37uzdevumi, kas sekmē mieru un stabilitātes uzturēšanu reģionā.

38Pilntiesīga Latvijas dalība šajās organizācijās ir Latvijas

39drošības politikas prioritāte. Ne mazāk svarīga ir Latvijas

40aktīva iesaistīšanās Eiropas Savienības (ES) drošības un

41aizsardzības politikā. Tādējādi tiks nodrošināta Latvijas

42efektīva iesaistīšanās Eiropas ātrās reaģēšanas spēku formējumos.

43Tas paaugstinās civilo un militāro krīžu pārvarēšanas spējas, kā

44arī veicinās iesaistīšanos miera uzturēšanas procesā.

45Amerikas Savienoto Valstu (ASV)

46loma Eiropas drošības veidošanā un attīstībā ir nozīmīga un

47neaizstājama. Arī Baltijas valstu neatkarības un drošības

48nostiprināšanai un sasniegšanai ASV atbalsts ir bijis un būs

49izšķirošs. Tāpēc arī turpmāka sadarbība ar ASV ir viena no

50Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību

51prioritātēm.

1Valsts

2aizsardzības pamatprincipi

3Valsts aizsardzība tiek veidota

4saskaņā ar šādiem principiem:

53.1. Totālās aizsardzības

6princips

7Latvijas sabiedrība ir skaitliski

8neliela un materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ valsts

9aizsardzība jābalsta uz militārā personāla un civilo iedzīvotāju

10ciešu un profesionālu sadarbību visu veidu valsts apdraudējumu

11pārvarēšanai un iespējamās militārās agresijas novēršanai. Lai to

12panāktu, valsts aizsardzība tiek organizēta saskaņā ar totālās

13aizsardzības principu, kas nosaka, ka valsts pastāvēšanas un

14aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet gan

15vispārnacionāls uzdevums.

16Saskaņā ar totālās aizsardzības

17principu tiek īstenots valsts un visas sabiedrības kopējs

18uzdevums - pašaizsardzības spēju attīstība un nostiprināšana.

19Valsts pašaizsardzības spējas

20raksturo valsts rīcībā esošie resursi (cilvēki, materiālie,

21dabas, finansu u.c. resursi), kā arī to gatavība valsts

22aizsardzībai valsts apdraudējuma gadījumā.

23Valsts pašaizsardzības spējām

24jāgarantē maksimāla iedzīvotāju drošība, valsts suverenitāte un

25neatkarība. Tā panākama, atturot potenciāla militāra spēka

26lietošanu pret valsti un nodrošinot sauszemes teritorijas, jūras

27akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību.

28Valsts aizsardzībā tiek iesaistīta

29visa sabiedrība kopumā un šī uzdevuma interesēs tiek izmantoti

30visi pieejamie valsts un sabiedrības civilie un militārie

31resursi, kā arī notiek pastāvīga civilo un militārpersonu

32sadarbība.

33Totālās aizsardzības sistēmas

34pamatā ir savstarpēji sadarboties spējīgas militārās un civilās

35aizsardzības sistēmas. Totālās aizsardzības pamatelementi ir

36profesionāli sagatavots militārais un civilais personāls, kā arī

37obligātais militārais dienests. Tas ļauj valsts aizsardzības

38vajadzībām sagatavot nepieciešamo brīvprātīgo un rezerves

39personāla apjomu.

403.2. Teritoriālās aizsardzības

41princips

42Lai novērstu un nepieciešamības

43gadījumā aizsargātu valsts teritoriju pret iespējamā agresora

44militāru uzbrukumu, teritoriālās aizsardzības princips paredz, ka

45Nacionālie bruņotie spēki (tālāk tekstā - NBS) nodrošina spējas

46operatīvi koncentrēt spēkus apdraudētās valsts teritorijas

47aizsardzībai, tiklīdz agresors pārkāpj Latvijas gaisa, jūras vai

48sauszemes robežu. Lai NBS spētu izpildīt šādus uzdevumus, ir

49jāattīsta teritoriālās novērošanas, militāro spēku klātbūtnes,

50koncentrēšanas un vadības operatīvās spējas visā valstī.

51Teritoriālās aizsardzības mērķis

52ir atturēt iespējamo agresoru no uzbrukuma, likt tam rēķināties

53ar ievērojamiem militāriem un politiskiem zaudējumiem.

54Teritoriālā aizsardzība dod

55iespēju saglabāt kontroli pār ievērojamu valsts teritoriju,

56tādējādi iegūstot laiku starptautiskā politiskā un militārā

57atbalsta piesaistīšanai.

58NBS tiek veidoti, rēķinoties ar

59pretošanās nepieciešamību arī valsts okupētas teritorijas

60situācijā, mazinot agresorvalsts politisko mērķu un bruņoto spēku

61uzdevumu sasniegšanas iespējas.

623.3. Obligātā militārā dienesta un

63mobilizācijas princips

64Lai nodrošinātu militāro mācību

65nepārtrauktību, dežūrspēku kaujas gatavību un speciālo uzdevumu

66izpildi miera laikā, NBS attīsta un uztur arī skaitliski nelielus

67profesionālos spēkus.

68Profesionālu karavīru veidotiem

69bruņotiem spēkiem nepieciešami lieli finansiāli resursi, tādēļ

70vienīgi obligātais militārais dienests un mobilizācija, kas

71balstās uz totālās aizsardzības principa, var nodrošināt visas

72valsts teritorijas aizsardzību.

73Obligātais militārais dienests

74sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē.

75Personālu pēc aktīvā obligātā militārā dienesta beigšanas

76paredzēts iekļaut mobilizācijas vienībās.

773.4. Nacionālo bruņoto spēku un

78sabiedrības sadarbības princips

79NBS apliecina savu atbildību

80sabiedrības priekšā ne tikai ar savu gatavību veikt valsts

81aizsardzību kara laikā, bet arī ar palīdzību dabas un iespējamo

82tehnogēno nelaimju novēršanā un to seku likvidēšanā; nesprāgušas

83munīcijas neitralizēšanā, kā arī ar piedalīšanos meklēšanas un

84glābšanas darbos.

85Aizsardzības ministrija un NBS,

86pamatojoties uz Vides aizsardzības stratēģiju, sniedz atbalstu

87sabiedrībai ekoloģiskās uzraudzības jomā.

88Veiksmīgu NBS uzdevumu izpildi

89nodrošina sabiedrības atbalsts un izpratne par valsts

90aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku lomu un uzdevumiem.

91Sabiedrības izpratnes palielināšana par to individuālās

92līdzatbildības nozīmīgumu valsts aizsardzības sistēmas

93nostiprināšanā veido noturīgu sabiedrības atbalstu valsts

94drošībai un aizsardzībai.

95Sabiedrības atbalsts nosaka

96nepieciešamo resursu pieejamību aizsardzības mērķiem. Efektīva un

97stabila valsts ekonomikas attīstība un izaugsme ir nozīmīgs

98faktors valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai. Attīstīta

99valsts ekonomika rada pamatu NBS materiāltehniskajam

100nodrošinājumam.

1013.5. Starptautiskās sadarbības un

102līdzdalības princips:

1033.5.1. Baltijas valstu

104sadarbība

105Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis

106nosaka to, ka viens no Latvijas drošības nostiprināšanas un

107garantēšanas pamatelementiem ir intensīva Baltijas valstu un to

108aizsardzības spēku sadarbība. Draudi pret vienu Baltijas valsti

109ir uzskatāmi kā draudi pret ikvienu no tām, jo Latvijas drošība

110nav apskatāma atrauti no pārējo Baltijas valstu drošības.

111Svarīgs sadarbības elements

112Baltijas valstu starpā ir savstarpējās sadarbības līgumi.

1133.5.2. Cita veida starptautiskā

114sadarbība un līdzdalība

115Latvija ir ieinteresēta labās

116attiecībās ar kaimiņvalstīm un stabilitātē reģionā, kā arī

117Eiropas drošībā kopumā. Eiropas drošība ir nedalāma, tādēļ

118Latvijas dalība Eiropas kopīgo problēmu risināšanā veicina arī

119Latvijas drošību. Piedalīšanās ANO vai NATO vadītās operācijās,

120kā arī iekļaušanās Eiropas ātrās reaģēšanas spēku sastāvā parāda

121Latvijas gatavību dot savu ieguldījumu kopīgās drošības veidošanā

122un demokrātisko vērtību nostiprināšanā. Darbojoties kopīgās

123operācijās ar NATO, Latvija attīsta savas savietojamības spējas

124un iegūst vērtīgu pieredzi militārajā plānošanā un vienību

125darbībā reāla apdraudējuma apstākļos. Lai panāktu spēju darboties

126miera nodrošināšanas operācijās, NBS nodrošina labi sagatavotus

127un attīstītus bruņotos spēkus.

1283.6. Savietojamības ar

129Ziemeļatlantijas līguma organizāciju princips

130Latvijas Republikas Ārpolitikas un

131Drošības koncepcijā noteikta prioritāte - Latvijas pilntiesīga

132dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Šāds mērķis prasa

133Latvijas aizsardzības sistēmas savietojamību ar NATO, kuru

134raksturo, pirmkārt, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spējas

135piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības uzdevumu izpildē un,

136otrkārt, nacionālo institūciju kopdarbība ar NATO civilās

137aizsardzības sistēmu miera, krīzes un kara laikā (savietojamība

138ar NATO krīzes kontroles un trauksmes sistēmām, uzņemot

139papildspēkus savā teritorijā u.c.).

1Militārā

2aizsardzība

34.1. Nacionālo bruņoto spēku mērķi

4un uzdevumi

54.1.1. Vispārējie nosacījumi un

6uzdevumi

7Militārās aizsardzības pamatu

8veido Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Nacionālo bruņoto spēku

9darbības mērķi izriet no nacionālo vērtību, interešu un to

10apdraudējuma faktoru analīzes, kā arī no Nacionālās drošības

11koncepcijas kopumā. NBS mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts

12suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no

13agresijas.

14NBS uzdevumi ir pakārtoti

15minētajam mērķim un izriet no Valsts militāro draudu analīzes.

16Šie uzdevumi veido pamatu NBS struktūrai, kā arī aizsardzības un

17NBS attīstības plāniem. NBS uzdevumu daudzveidība aptver

18situāciju spektru no miera līdz kara laikam.

19Miera laikā NBS:

20- nodrošina valsts sauszemes

21teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas

22neaizskaramību;

23- piedalās starptautiskajās miera

24uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās likumos un

25starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

26- nodrošina personāla un militārā

27dienesta rezervju apmācības, gatavo personāla un mobilizācijas

28rezerves;

29- sniedz atbalstu valsts

30pārvaldes, pašvaldību iestādēm un sabiedrībai ārkārtēju situāciju

31novēršanā un to radīto seku likvidēšanā;

32- piedalās meklēšanas un glābšanas

33darbos;

34- veic militārās izlūkošanas un

35savas iekšējās drošības pasākumus.

36Valsts apdraudējuma laikā NBS:

37- pilda valsts apdraudējuma

38novēršanai paredzētos uzdevumus;

39- novērš vardarbīgu likumīgās

40valdības nomaiņu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas

41maiņu;

42- pamatojoties uz Valsts totālās

43aizsardzības, Mobilizācijas un Aizsardzības operatīvajiem

44plāniem, aizstāv valsts sauszemes, jūras un gaisa robežu,

45teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu;

46- veic militārās izlūkošanas un

47savas iekšējās drošības pasākumus.

48Pamatojoties uz Valsts militāro

49draudu analīzi un šajā koncepcijā noteiktajiem principiem,

50izstrādājot Valsts aizsardzības plānu, tiek ņemti vērā vairāki

51faktori:

52- iebrukums valstī var notikt no

53sauszemes, jūras un gaisa un ļoti īsā laikā tam var būt pakļauta

54visa Latvijas teritorija;

55- Latvijas gadījumā nav iespējams

56paļauties uz lielām valstīm raksturīgo aizsardzības stratēģisko

57dziļumu, kas varētu aizkavēt agresora iebrukumu;

58- Latvijai jānodrošina gatavība

59saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu, iekļaujot militāros

60papildspēkus savā aizsardzības sistēmā, nodrošinot to apgādi,

61atbalstu un savstarpēju sadarbību, izpildot konkrētus kaujas un

62mācību uzdevumus.

634.1.2. Latvijas valsts

64suverenitātes nodrošināšana un valsts varas īstenošana

65Valsts suverenitātes nodrošināšana

66un valsts varas īstenošana ir miera laika uzdevums. Galvenā

67atbildība par šo uzdevumu izpildi miera laikā ir Iekšlietu

68ministrijai un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm,

69bet NBS likumā noteiktā kārtībā pilda arī nozīmīga atbalstītāja

70funkcijas, tajā skaitā piedalās ārkārtējo situāciju seku

71likvidācijas pasākumos, tomēr pamatā koncentrējot uzmanību NBS

72militāro mērķu sasniegšanai.

73Tas nozīmē, ka NBS jāspēj izpildīt

74NATO savietojamības prasības, jāsekmē Latvijas iekļaušanās NATO,

75kas nodrošinās NBS spējas ātri un efektīvi novērst un ierobežot

76ikvienu agresijas mēģinājumu pret Latvijas valsti, izmantojot

77politiskos līdzekļus un koncentrējot nepieciešamos NBS un

78partnervalstu militāros spēkus.

794.1.3. Valsts apdraudējuma

80situāciju pārvarēšana

81Izstrādātajā Valsts militāro

82draudu analīzē ir aprakstīti dažādi rīcības scenāriji situācijām,

83kuras var rasties, ja incidenti pāriet valsts apdraudējuma

84stāvokļos un tad pakāpeniski - karā.

85Nacionālie bruņotie spēki piedalās

86valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanā kopā ar citām

87ministrijām un valsts institūcijām. Krīzes saasināšanās gadījumā

88var rasties nepieciešamība izmantot militāru spēku. Lai efektīvi

89piedalītos valsts apdraudējuma situācijas novēršanas pasākumos,

90NBS tiek attiecīgi organizēti, apmācīti un ekipēti.

91Efektīva valsts apdraudējuma vai

92kara novēršana ar militāriem līdzekļiem balstās uz diviem

93principiem:

941) NBS ātras izvēršanas spēja gan

95uz sauszemes, gan jūras teritorijās;

962) spēja saglabāt kontroli pār

97izvēršanās rajonu. Valsts apdraudējumu situāciju savlaicīga

98pārvarēšana ir politiskās gribas un militārā spēka parādīšana,

99lai novērstu iespējamo situācijas saasināšanos. Tādēļ valsts

100apdraudējuma situāciju pārvarēšanai nepieciešama atbilstošu

101militāro resursu izmantošanas iespēja un visu triju spēku veidu

102vienību piedalīšanās.

1034.1.4. Teritoriālā aizsardzība

104Valsts militārās aizsardzības

105sistēma tiek veidota atbilstoši teritoriālās aizsardzības

106principam.

107Teritoriālās aizsardzības

108realizācijai tiek attīstītas NBS operatīvās spējas veikt

109teritoriālo novērošanu, nodrošinot nepieciešamā militāro spēku

110apjoma klātbūtni un operatīvu koncentrāciju saskaņā ar

111aizsardzības plāniem un agresora darbību.

112Teritoriālā aizsardzība veido

113priekšnoteikumus spējai atturēt, apturēt vai palēnināt iebrukumu

114Latvijas teritorijā. Tā dod iespējas koncentrēt un taktiski

115izmantot mobilas vienības sadarbībā ar teritoriālajām vienībām

116tā, lai ienaidniekam tiktu radīti pēc iespējas nepārvarami

117šķēršļi un zaudējumi. Teritoriālās aizsardzības efektivitāti

118palielina savlaicīgas brīdināšanas sistēmas esamība, kā arī ātra

119un efektīva mobilizācijas sistēma.

1204.1.5. Militārās izlūkošanas un

121iekšējās drošības pasākumi

122Efektīvas militārās aizsardzības

123pamatā ir agresora potenciālo nolūku un militāro spēku

124koncentrēšanas savlaicīga izlūkošana.

125Valsts drošības iestāžu darbība

126garantē valsts pārvaldes struktūru iekšējo drošību un

127aizsardzību. Valsts drošības iestādes veic izlūkošanas un

128operatīvās darbības pasākumus gan miera, valsts apdraudējuma, gan

129arī kara laikā. Kara laikā šie uzdevumi kļūst par neatņemamu

130teritoriālās aizsardzības daļu.

131Latvijas likumi garantē

132klasificētas informācijas aizsardzības sistēmas funkcionēšanu.

133Klasificētas informācijas aizsardzība tiek veidota saskaņā ar

134NATO drošības prasībām.

135Latvijā jāattīsta sistēmas/tīkli

136klasificētās informācijas apstrādei, uzglabāšanai un

137nosūtīšanai.

1384.1.6. Piedalīšanās

139starptautiskajās operācijās

140Viens no svarīgākajiem NBS

141uzdevumiem miera laikā ir dalība starptautiskajās miera

142operācijās.

143NBS piedalās starptautiskajās

144miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt

145mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam nav

146tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir

147nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, un starptautiskajās miera

148nodrošināšanas operācijās, kurās iesaistītajam personālam

149nepieciešamības gadījumā var nākties piedalīties karadarbībā.

150NBS piedalās starptautiskajās

151miera uzturēšanas operācijās pirmām kārtām saskaņā ar Baltijas

152bataljona (BALTBAT) darbības plāniem. Tālāka resursu

153piesaistīšana un Latvijas militāro spēku attīstība ļaus NBS

154piedalīties sarežģītākās starptautiskajās miera nodrošināšanas

155operācijās.

1564.1.7. Piedalīšanās meklēšanas un

157glābšanas pasākumos

158NBS jāattīsta spējas pildīt

159uzdevumus meklēšanas un glābšanas pasākumos. Meklēšanas un

160glābšanas uzdevumus nosaka starptautiskās konvencijas, vietējā

161rakstura apdraudējumi miera laikā. Sarežģītākās operācijas, kurās

162NBS jāspēj izpildīt konkrētus uzdevumus, tiek veiktas uz jūras.

163Šāda veida iespējām būs arvien lielāka nozīme, jo palielinās

164jūras un īpaši gaisa telpā veikto komerciālo aktivitāšu

165skaits.

166Meklēšanas un glābšanas pasākumos

167NBS piedalās ar to rīcībā esošajiem resursiem, Jūras spēku kuģiem

168un Gaisa spēku helikopteriem tajā skaitā.

169Piedalīšanos meklēšanas un

170glābšanas operācijās reglamentē speciāls nolikums.

1714.2. Nacionālo bruņoto spēku

172struktūra miera un kara laikā

1734.2.1. Vispārējie principi

174Pamatojoties uz NBS ilgtermiņa

175attīstības plānu, operatīvās situācijas izpēti, teritoriālās

176aizsardzības un apvienoto štābu principiem, kā arī atbilstoši

177modernajām kolektīvās aizsardzības spējām un krīžu vadībai

178Eiroatlantiskajā telpā, Latvijas teritorija tiks sadalīta

179aizsardzības novados.

180NBS struktūru miera laikā nosaka

181miera laika uzdevumi, kuru pamatmērķis ir NBS gatavības

182nodrošināšana rīcībai kara laika situācijā. Struktūra cieši

183saistīta ar valsts atvēlētajiem resursiem. NBS komandvadības

184ķēdei kara un miera laikā jābūt viegli izvēršamai. Mobilizācijas

185gadījumā NBS jāsasniedz plānotais skaitliskais lielums.

186Nepieciešamības gadījumā var mobilizēt arī tikai atsevišķas NBS

187apakšvienības.

1884.2.2. Nacionālo bruņoto spēku

189struktūras un spēju raksturojums miera laikā

190NBS miera laika skaitlisko sastāvu

191pamato Militāro draudu analīze, Valsts aizsardzības operatīvais

192plāns un valsts aizsardzības vajadzībām piešķirtie finansu

193līdzekļi.

194Miera laika NBS struktūra un

195skaitliskais sastāvs nosaka mūsu valsts gatavību atvairīt pēkšņu

196uzbrukumu Latvijai, kā arī NBS nepieciešamību sagatavot

197rezervistus.

198Miera laikā NBS sastāvā ir trīs

199spēku veidi - Sauszemes, Jūras un Gaisa spēki. NBS komandē NBS

200komandieris. NBS veidu komandieri atbild par sava NBS veida

201struktūrvienību attīstību, budžeta plānošanu un izlietošanu,

202apakšvienību komplektēšanu, mācībām un kaujas gatavību.

203Nākotnē NBS struktūra tiks

204organizēta šādi - NBS štābs, spēku veidu vadības un to štābi

205izveidos Apvienoto NBS štābu un Aizsardzības novadu štābus, kā

206arī Gaisa operāciju centru.

207Jaunās struktūras pamatā ir jaunā

208pakļautības kārtība. Tā paredz uzdevumu un atbildības pārdalījumu

209starp SzS vienībām un pilnvaru deleģēšanu uz leju pakļautajām

210vienībām līdz iespējami zemākam līmenim. Jaunās struktūras

211ieviešana balstās uz nepieciešamību:

212- samazināt pārejas laiku no miera

213laika uz kara laika struktūru;

214- novērst pienākumu

215dublēšanos;

216- izveidot saīsinātāku vadības

217ķēdi;

218- uzlabot sistēmas

219pārskatāmību.

220Miera laikā NBS attīsta to

221mobilitāti, apbruņojumu, sagatavotību, attīsta organizatorisko,

222tehnisko un informatīvo savietojamību un sadarbošanās spējas ar

223NATO militārajām struktūrām.

224NBS attīsta ātrās reaģēšanas

225spējas Latvijas valsts teritorijā, veidojot kaujas vienības,

226kuras spējīgas aktivizēties īsā laika posmā.

227NBS miera laika struktūrā

228noteicoša ir NBS vadības sistēma, kas, pamatojoties uz

229administratīvās un operatīvās vadības principiem, nodrošina ne

230tikai miera laika uzdevumu izpildi, bet, kas ir īpaši svarīgi, -

231nodrošina kara laika NBS izvēršanu un vadību.

232Operatīvajā vadības sistēmā NBS

233komandieris un štābs, NBS veidu komandieri un to štābi veido

234vienotu valsts aizsardzības operatīvi stratēģisko līmeni.

235Teritoriālās aizsardzības novadu komandieri un štābi - veido

236operatīvi taktisko vadības līmeni, teritoriālās aizsardzības

237rajonu (bataljonu) komandieri un štābi - taktisko vadības līmeni.

238NBS komandieris kopā ar NBS štābu, NBS spēku veidu komandieriem

239un štābiem vada valsts militāro aizsardzību, plāno un nosaka

240kaujas un mācību uzdevumus un resursus zemākajiem vadības

241līmeņiem, īpašu vērību pievēršot NBS savietojamībai un sadarbībai

242ar NATO u.c. draudzīgo valstu bruņotajiem spēkiem. 4.2.3.

243Nacionālo bruņoto spēku struktūras un spēju raksturojums kara

244laikā

245Lai izpildītu kara laika

246uzdevumus, palielinātu brīdinājuma laiku, liekot ienaidniekam

247veikt ievērojamu spēku koncentrēšanu un izvēršanu, NBS lielums

248kara laika situācijai tiek noteikts 50 000 karavīru apjomā. Uz

2492008.gadu ir paredzēts sasniegt spējas mobilizēt 32 300 karavīru

250lielu spēku.

251NBS kā miera, tā arī kara laikā

252sastāvēs no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.

253Kara laikā NBS papildina Robežapsardzības spēki.

254Lielākā NBS daļa ir Sauszemes

255spēki, kurus veido profesionālas vienības (1. kājnieku

256bataljons), obligātā militārā dienesta vienības (Alūksnes Mobilo

257strēlnieku bataljons, Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrs,

258Sauszemes spēku štāba bataljons), kā arī Zemessardzes brīvprātīgo

259vienības (bataljoni).

260Gaisa un Jūras spēkos tiek

261izmantoti gan profesionālie, gan arī obligātā militārā dienesta

262un rezerves karavīri.

263NBS kara laikā balstīsies uz

264Valsts aizsardzības plānā noteiktajām totālās aizsardzības

265pamatnostādnēm.

266Aizsardzība tiks balstīta uz

267aizsardzības novadu principa. Galvenās kaujas vienības būs

268bataljoni, kuri tiks papildināti ar atsevišķām mazākām kaujas

269atbalsta, krasta apsardzes un jūras spēku vienībām.

270Darbības un attīstības plānošana,

271NBS struktūra, militārās mācības un ekipējums vienībās tiek

272veidots saskaņā ar NATO noteiktajiem standartiem.

2734.3. Personāls

274Valsts aizsardzības sistēmas

275potenciāla paaugstināšana, kā arī NBS un NATO savietojamības

276spēju attīstība ir iespējama, ja valstij ir pieejams pietiekami

277sagatavots, apzinīgs, mērķtiecīgs un profesionāls civilais un

278militārais personāls.

279Aizsardzības sistēmas

280(Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos)

281personālu veido:

282- aktīvā militārā dienesta

283karavīri:

284a) profesionālā militārā dienesta

285karavīri, kuri noslēguši līgumu;

286b) obligātā militārā dienesta

287karavīri;

288- civilie darbinieki,

289- zemessargi,

290- uz mācībām iesauktie rezerves

291karavīri.

292Kara laikā NBS papildina

293Robežapsardzības spēki.

294Lai nodrošinātu aizsardzības

295sistēmu ar kvalificētu personālu, tiek ieviesta NATO standartiem

296atbilstoša militārās karjeras plānošanas sistēma, kā arī veidota

297funkcionējoša un moderna militārā personāla datu bāze.

2984.3.1. Militārā apmācība

299Nacionālo bruņoto spēku

300pamatuzdevums miera laikā ir visu kategoriju karavīru,

301brīvprātīgo, rezervistu un robežsardzes personāla apmācība

302darbībai valsts apdraudējumu situācijas pārvarēšanai un kara

303laika uzdevumu veikšanai. Tam nepieciešams izmantot Latvijas

304militārās izglītības un apmācības sistēmu, sākot mācību procesu

305NBS vienībās un mācību centros, Nacionālajā Aizsardzības

306akadēmijā (NAA), Baltijas aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL)

307Tartu. Daļa Latvijas civilo un militārpersonu tiek sagatavotas

308Latvijas partnervalstīs. Robežapsardzības spēku apmācība tiks

309veikta gan Valsts robežsardzes mācību iestādes (par pamatu ņemot

310NBS mācību programmas), gan ārvalstīs.

311NBS militārās mācības un

312izglītības pasākumi tiek organizēti ar šādiem uzdevumiem un

313mērķauditorijām:

3141) jauniešu pilsoniskā audzināšana

315pirms dienesta NBS;

3162) aktīvā OMD karavīru

317mācības;

3183) rezerves karavīru un zemessargu

319mācības;

3204) apakšvirsnieku

321sagatavošana;

3225) virsnieku sagatavošana;

3236) rezerves virsnieku un

324apakšvirsnieku sagatavošana.

325Jauniešu pilsoniskā audzināšana

326pirms dienesta NBS galvenokārt notiek skolās, izmantojot

327vispārizglītojošo mācību programmu, aktivizējot patriotismu un

328cieņas audzināšanu pret valsti, kā arī fizisko sagatavošanu. Šāda

329audzināšana ir savietojama ar līdzvērtīgu militāro sagatavotību

330Jaunsardzē, kas tiek veikta, ņemot vērā brīvprātības

331principu.

332Aktīvā obligātā militārā dienesta

333mācības ir sadalītas periodos, kuru laikā tiek veikti šādi

334uzdevumi: karavīru pamatapmācība, kas iekļauj jaunkareivja

335mācības un kareivja speciālista (ložmetējnieka, sapiera,

336mīnmetējnieka utt.) vai grupas komandiera kaprāļa savrupējās

337mācības, kā arī karavīru sagatavošanu saliedētai darbībai grupā,

338nodaļā, vadā, rotā un bataljonā.

339Rezerves karavīru mācības notiek

34012 mēnešu aktīvā OMD laikā, kurā bataljoni sasniedz pieņemamu

341sagatavotības līmeni. Rezerves karavīrus un rezervistus var

342iesaukt ne biežāk kā reizi gadā, un mācību ilgums nedrīkst

343pārsniegt 30 dienas četros gados. Rezerves virsniekiem un

344apakšvirsniekiem mācības jārīko biežāk.

345Lai saņemtu dienesta pakāpes

346(kaprālis - virsniekvietnieks) vai ieņemtu noteiktu amatu,

347pretendentam jābeidz atbilstoši mācību kursi. Šo kursu laikā

348galveno uzmanību vērš uz tiešajiem dienesta (darba) pienākumiem,

349nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi.

350Virsnieki tiek sagatavoti NAA.

351Virsnieku apmācības programmā uzņem tikai augstskolu beidzējus.

352Lai iegūtu militāro virsnieku pakāpi, ir jāiziet virsnieka

353militārās apmācības kurss NAA vai atbilstošā ārvalstu militārā

354iestādē. NAA veic arī vidējā līmeņa virsnieku sagatavošanu. Šīm

355apmācību programmām ir jābūt saskaņotām ar Baltijas aizsardzības

356koledžas apmācību programmu, kur norit bataljona komandiera

357līmeņa apmācība. Augstāko virsnieku apmācība norit attiecīgajās

358ārvalstu mācību iestādēs.

3594.4. Bruņojums

360Pamatojoties uz NBS operatīvo

361koncepciju, tiek noteikti NBS uzdevumi, spēku veidu un vienību

362struktūra, vajadzīgais bruņojums un ekipējums. Katrā konkrētajā

363gadījumā galīgo izvēli nosaka politisko, militāro un finansiālo

364nosacījumu kopums.

365Latvijai kā iespējamai NATO

366kandidātvalstij ir jāizpilda priekšnoteikums, tas ir, - bruņoto

367spēku apgāde ar pilnvērtīgu bruņojumu. Apbruņošanas programmas

368struktūra balstās iegādē no vienkāršākā uz arvien sarežģītākiem

369kaujas tehnikas paraugiem.

370Lai efektīvāk izmantotu

371ierobežotos līdzekļus, tiek attīstīta Baltijas valstu kopēja

372sadarbība iegāžu jomā.

3734.5. Informācijas drošība

374Valsts aizsardzības sistēmas

375veiksmīgai funkcionēšanai krīzes un kara situācijā, kā arī lai

376valsts spētu nodrošināt laicīgu un efektīvu informācijas plūsmu

377starp Latviju un NATO, tiek attīstītas Latvijas spējas raidīt,

378saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Lai to nodrošinātu,

379prioritāra ir spēja apmainīties ar klasificētu informāciju valsts

380iekšienē, kā arī ar NATO un Latvijas pārstāvniecībām NATO

381valstīs. Tiek attīstītas visas aizsardzības sistēmas spējas

382uzglabāt klasificētu informāciju atbilstoši NATO standartiem līdz

383vienību līmenim.

3844.6. Resursi

385Lai spētu veiksmīgi izpildīt NATO

386dalības kritērijus un paaugstināt valsts pašaizsardzības spējas,

387LR Ministru kabinets ir apņēmies paaugstināt valsts aizsardzības

388un integrācijas NATO budžeta finansējumu līdz 2% no iekšzemes

389kopprodukta 2003. gadā. Lai veiksmīgi spētu izmantot iedalītos

390līdzekļus, ir pilnībā jāsasniedz aizsardzības budžeta

391caurskatāmība, ieviešot Plānošanas, programmēšanas un

392budžetēšanas sistēmu. Ir jāveic personāla apmācība finansu

393vadības un kontroles jautājumos, kā arī jānostiprina finansu

394kontroles sistēma.

395Civilā aizsardzība

396Civilā aizsardzība ir valsts

397totālās aizsardzības sastāvdaļa. Valsts civilo aizsardzību

398nodrošina

399Civilās aizsardzības sistēma.

400Civilās aizsardzības sistēmā tiek

401iekļautas visas varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas,

402uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas

403neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma formas, kā

404arī visas pilngadību sasniegušās darba spējīgās personas, kurām

405ir Latvijas valstiskā piederība.

406Civilās aizsardzības sistēma

407atbilstoši Civilās aizsardzības likumā noteiktajiem uzdevumiem un

408principiem savus uzdevumus veic visā valsts teritorijā. Sistēmas

409organizācijas pamatā ir teritoriālais princips.

410Visas ministrijas plāno savus

411budžeta līdzekļus Valsts totālās aizsardzības sistēmas

412vajadzībām. Aizsardzības ministrijas budžetā tiek iekļauti

413līdzekļi, kas plānoti valsts militāro aizsardzības spēju

414attīstībai.

415Civilās aizsardzības sistēmas

416darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Iekšlietu

417ministrija.

418Secinājumi

419Pastāvot dažādiem draudiem, valstī

420nepieciešams organizēt un uzturēt dienestus un spēku vienības,

421kuru uzdevums ir sabiedrības aizsardzības garantēšana. Potenciālu

422risku klātbūtne nosaka arī bruņotu spēku nepieciešamību. To

423efektīva darbība tiek panākta, realizējot attīstības plānus -

424izstrādājot un īstenojot personāla teorētiskas un praktiskas

425apmācības, piedaloties kopējās mācībās ar citu valstu bruņotajiem

426spēkiem, īstenojot bruņojuma un ekipējuma iegādes plānus,

427attīstot savietojamību ar NATO, veicinot sabiedrības atbalstu

428bruņotajiem spēkiem u.c.

429Latvijai veidojot valsts

430aizsardzības sistēmu, tajā ir jāiesaista ne tikai visi civilie un

431militārie resursi, bet arī visa sabiedrība kopumā, tādēļ ir

432svarīgi panākt tās izpratni par bruņoto spēku nepieciešamību un

433to darbības principiem.