3. pants

Valsts

aizsardzības pamatprincipi

Valsts aizsardzība tiek veidota

saskaņā ar šādiem principiem:

3.1. Totālās aizsardzības

princips

Latvijas sabiedrība ir skaitliski

neliela un materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ valsts

aizsardzība jābalsta uz militārā personāla un civilo iedzīvotāju

ciešu un profesionālu sadarbību visu veidu valsts apdraudējumu

pārvarēšanai un iespējamās militārās agresijas novēršanai. Lai to

panāktu, valsts aizsardzība tiek organizēta saskaņā ar totālās

aizsardzības principu, kas nosaka, ka valsts pastāvēšanas un

aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet gan

vispārnacionāls uzdevums.

Saskaņā ar totālās aizsardzības

principu tiek īstenots valsts un visas sabiedrības kopējs

uzdevums - pašaizsardzības spēju attīstība un nostiprināšana.

Valsts pašaizsardzības spējas

raksturo valsts rīcībā esošie resursi (cilvēki, materiālie,

dabas, finansu u.c. resursi), kā arī to gatavība valsts

aizsardzībai valsts apdraudējuma gadījumā.

Valsts pašaizsardzības spējām

jāgarantē maksimāla iedzīvotāju drošība, valsts suverenitāte un

neatkarība. Tā panākama, atturot potenciāla militāra spēka

lietošanu pret valsti un nodrošinot sauszemes teritorijas, jūras

akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību.

Valsts aizsardzībā tiek iesaistīta

visa sabiedrība kopumā un šī uzdevuma interesēs tiek izmantoti

visi pieejamie valsts un sabiedrības civilie un militārie

resursi, kā arī notiek pastāvīga civilo un militārpersonu

sadarbība.

Totālās aizsardzības sistēmas

pamatā ir savstarpēji sadarboties spējīgas militārās un civilās

aizsardzības sistēmas. Totālās aizsardzības pamatelementi ir

profesionāli sagatavots militārais un civilais personāls, kā arī

obligātais militārais dienests. Tas ļauj valsts aizsardzības

vajadzībām sagatavot nepieciešamo brīvprātīgo un rezerves

personāla apjomu.

3.2. Teritoriālās aizsardzības

princips

Lai novērstu un nepieciešamības

gadījumā aizsargātu valsts teritoriju pret iespējamā agresora

militāru uzbrukumu, teritoriālās aizsardzības princips paredz, ka

Nacionālie bruņotie spēki (tālāk tekstā - NBS) nodrošina spējas

operatīvi koncentrēt spēkus apdraudētās valsts teritorijas

aizsardzībai, tiklīdz agresors pārkāpj Latvijas gaisa, jūras vai

sauszemes robežu. Lai NBS spētu izpildīt šādus uzdevumus, ir

jāattīsta teritoriālās novērošanas, militāro spēku klātbūtnes,

koncentrēšanas un vadības operatīvās spējas visā valstī.

Teritoriālās aizsardzības mērķis

ir atturēt iespējamo agresoru no uzbrukuma, likt tam rēķināties

ar ievērojamiem militāriem un politiskiem zaudējumiem.

Teritoriālā aizsardzība dod

iespēju saglabāt kontroli pār ievērojamu valsts teritoriju,

tādējādi iegūstot laiku starptautiskā politiskā un militārā

atbalsta piesaistīšanai.

NBS tiek veidoti, rēķinoties ar

pretošanās nepieciešamību arī valsts okupētas teritorijas

situācijā, mazinot agresorvalsts politisko mērķu un bruņoto spēku

uzdevumu sasniegšanas iespējas.

3.3. Obligātā militārā dienesta un

mobilizācijas princips

Lai nodrošinātu militāro mācību

nepārtrauktību, dežūrspēku kaujas gatavību un speciālo uzdevumu

izpildi miera laikā, NBS attīsta un uztur arī skaitliski nelielus

profesionālos spēkus.

Profesionālu karavīru veidotiem

bruņotiem spēkiem nepieciešami lieli finansiāli resursi, tādēļ

vienīgi obligātais militārais dienests un mobilizācija, kas

balstās uz totālās aizsardzības principa, var nodrošināt visas

valsts teritorijas aizsardzību.

Obligātais militārais dienests

sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē.

Personālu pēc aktīvā obligātā militārā dienesta beigšanas

paredzēts iekļaut mobilizācijas vienībās.

3.4. Nacionālo bruņoto spēku un

sabiedrības sadarbības princips

NBS apliecina savu atbildību

sabiedrības priekšā ne tikai ar savu gatavību veikt valsts

aizsardzību kara laikā, bet arī ar palīdzību dabas un iespējamo

tehnogēno nelaimju novēršanā un to seku likvidēšanā; nesprāgušas

munīcijas neitralizēšanā, kā arī ar piedalīšanos meklēšanas un

glābšanas darbos.

Aizsardzības ministrija un NBS,

pamatojoties uz Vides aizsardzības stratēģiju, sniedz atbalstu

sabiedrībai ekoloģiskās uzraudzības jomā.

Veiksmīgu NBS uzdevumu izpildi

nodrošina sabiedrības atbalsts un izpratne par valsts

aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku lomu un uzdevumiem.

Sabiedrības izpratnes palielināšana par to individuālās

līdzatbildības nozīmīgumu valsts aizsardzības sistēmas

nostiprināšanā veido noturīgu sabiedrības atbalstu valsts

drošībai un aizsardzībai.

Sabiedrības atbalsts nosaka

nepieciešamo resursu pieejamību aizsardzības mērķiem. Efektīva un

stabila valsts ekonomikas attīstība un izaugsme ir nozīmīgs

faktors valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai. Attīstīta

valsts ekonomika rada pamatu NBS materiāltehniskajam

nodrošinājumam.

3.5. Starptautiskās sadarbības un

līdzdalības princips:

3.5.1. Baltijas valstu

sadarbība

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis

nosaka to, ka viens no Latvijas drošības nostiprināšanas un

garantēšanas pamatelementiem ir intensīva Baltijas valstu un to

aizsardzības spēku sadarbība. Draudi pret vienu Baltijas valsti

ir uzskatāmi kā draudi pret ikvienu no tām, jo Latvijas drošība

nav apskatāma atrauti no pārējo Baltijas valstu drošības.

Svarīgs sadarbības elements

Baltijas valstu starpā ir savstarpējās sadarbības līgumi.

3.5.2. Cita veida starptautiskā

sadarbība un līdzdalība

Latvija ir ieinteresēta labās

attiecībās ar kaimiņvalstīm un stabilitātē reģionā, kā arī

Eiropas drošībā kopumā. Eiropas drošība ir nedalāma, tādēļ

Latvijas dalība Eiropas kopīgo problēmu risināšanā veicina arī

Latvijas drošību. Piedalīšanās ANO vai NATO vadītās operācijās,

kā arī iekļaušanās Eiropas ātrās reaģēšanas spēku sastāvā parāda

Latvijas gatavību dot savu ieguldījumu kopīgās drošības veidošanā

un demokrātisko vērtību nostiprināšanā. Darbojoties kopīgās

operācijās ar NATO, Latvija attīsta savas savietojamības spējas

un iegūst vērtīgu pieredzi militārajā plānošanā un vienību

darbībā reāla apdraudējuma apstākļos. Lai panāktu spēju darboties

miera nodrošināšanas operācijās, NBS nodrošina labi sagatavotus

un attīstītus bruņotos spēkus.

3.6. Savietojamības ar

Ziemeļatlantijas līguma organizāciju princips

Latvijas Republikas Ārpolitikas un

Drošības koncepcijā noteikta prioritāte - Latvijas pilntiesīga

dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Šāds mērķis prasa

Latvijas aizsardzības sistēmas savietojamību ar NATO, kuru

raksturo, pirmkārt, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spējas

piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības uzdevumu izpildē un,

otrkārt, nacionālo institūciju kopdarbība ar NATO civilās

aizsardzības sistēmu miera, krīzes un kara laikā (savietojamība

ar NATO krīzes kontroles un trauksmes sistēmām, uzņemot

papildspēkus savā teritorijā u.c.).