4. pants

Militārā

aizsardzība

4.1. Nacionālo bruņoto spēku mērķi

un uzdevumi

4.1.1. Vispārējie nosacījumi un

uzdevumi

Militārās aizsardzības pamatu

veido Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Nacionālo bruņoto spēku

darbības mērķi izriet no nacionālo vērtību, interešu un to

apdraudējuma faktoru analīzes, kā arī no Nacionālās drošības

koncepcijas kopumā. NBS mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts

suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no

agresijas.

NBS uzdevumi ir pakārtoti

minētajam mērķim un izriet no Valsts militāro draudu analīzes.

Šie uzdevumi veido pamatu NBS struktūrai, kā arī aizsardzības un

NBS attīstības plāniem. NBS uzdevumu daudzveidība aptver

situāciju spektru no miera līdz kara laikam.

Miera laikā NBS:

- nodrošina valsts sauszemes

teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas

neaizskaramību;

- piedalās starptautiskajās miera

uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās likumos un

starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

- nodrošina personāla un militārā

dienesta rezervju apmācības, gatavo personāla un mobilizācijas

rezerves;

- sniedz atbalstu valsts

pārvaldes, pašvaldību iestādēm un sabiedrībai ārkārtēju situāciju

novēršanā un to radīto seku likvidēšanā;

- piedalās meklēšanas un glābšanas

darbos;

- veic militārās izlūkošanas un

savas iekšējās drošības pasākumus.

Valsts apdraudējuma laikā NBS:

- pilda valsts apdraudējuma

novēršanai paredzētos uzdevumus;

- novērš vardarbīgu likumīgās

valdības nomaiņu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas

maiņu;

- pamatojoties uz Valsts totālās

aizsardzības, Mobilizācijas un Aizsardzības operatīvajiem

plāniem, aizstāv valsts sauszemes, jūras un gaisa robežu,

teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu;

- veic militārās izlūkošanas un

savas iekšējās drošības pasākumus.

Pamatojoties uz Valsts militāro

draudu analīzi un šajā koncepcijā noteiktajiem principiem,

izstrādājot Valsts aizsardzības plānu, tiek ņemti vērā vairāki

faktori:

- iebrukums valstī var notikt no

sauszemes, jūras un gaisa un ļoti īsā laikā tam var būt pakļauta

visa Latvijas teritorija;

- Latvijas gadījumā nav iespējams

paļauties uz lielām valstīm raksturīgo aizsardzības stratēģisko

dziļumu, kas varētu aizkavēt agresora iebrukumu;

- Latvijai jānodrošina gatavība

saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu, iekļaujot militāros

papildspēkus savā aizsardzības sistēmā, nodrošinot to apgādi,

atbalstu un savstarpēju sadarbību, izpildot konkrētus kaujas un

mācību uzdevumus.

4.1.2. Latvijas valsts

suverenitātes nodrošināšana un valsts varas īstenošana

Valsts suverenitātes nodrošināšana

un valsts varas īstenošana ir miera laika uzdevums. Galvenā

atbildība par šo uzdevumu izpildi miera laikā ir Iekšlietu

ministrijai un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm,

bet NBS likumā noteiktā kārtībā pilda arī nozīmīga atbalstītāja

funkcijas, tajā skaitā piedalās ārkārtējo situāciju seku

likvidācijas pasākumos, tomēr pamatā koncentrējot uzmanību NBS

militāro mērķu sasniegšanai.

Tas nozīmē, ka NBS jāspēj izpildīt

NATO savietojamības prasības, jāsekmē Latvijas iekļaušanās NATO,

kas nodrošinās NBS spējas ātri un efektīvi novērst un ierobežot

ikvienu agresijas mēģinājumu pret Latvijas valsti, izmantojot

politiskos līdzekļus un koncentrējot nepieciešamos NBS un

partnervalstu militāros spēkus.

4.1.3. Valsts apdraudējuma

situāciju pārvarēšana

Izstrādātajā Valsts militāro

draudu analīzē ir aprakstīti dažādi rīcības scenāriji situācijām,

kuras var rasties, ja incidenti pāriet valsts apdraudējuma

stāvokļos un tad pakāpeniski - karā.

Nacionālie bruņotie spēki piedalās

valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanā kopā ar citām

ministrijām un valsts institūcijām. Krīzes saasināšanās gadījumā

var rasties nepieciešamība izmantot militāru spēku. Lai efektīvi

piedalītos valsts apdraudējuma situācijas novēršanas pasākumos,

NBS tiek attiecīgi organizēti, apmācīti un ekipēti.

Efektīva valsts apdraudējuma vai

kara novēršana ar militāriem līdzekļiem balstās uz diviem

principiem:

1) NBS ātras izvēršanas spēja gan

uz sauszemes, gan jūras teritorijās;

2) spēja saglabāt kontroli pār

izvēršanās rajonu. Valsts apdraudējumu situāciju savlaicīga

pārvarēšana ir politiskās gribas un militārā spēka parādīšana,

lai novērstu iespējamo situācijas saasināšanos. Tādēļ valsts

apdraudējuma situāciju pārvarēšanai nepieciešama atbilstošu

militāro resursu izmantošanas iespēja un visu triju spēku veidu

vienību piedalīšanās.

4.1.4. Teritoriālā aizsardzība

Valsts militārās aizsardzības

sistēma tiek veidota atbilstoši teritoriālās aizsardzības

principam.

Teritoriālās aizsardzības

realizācijai tiek attīstītas NBS operatīvās spējas veikt

teritoriālo novērošanu, nodrošinot nepieciešamā militāro spēku

apjoma klātbūtni un operatīvu koncentrāciju saskaņā ar

aizsardzības plāniem un agresora darbību.

Teritoriālā aizsardzība veido

priekšnoteikumus spējai atturēt, apturēt vai palēnināt iebrukumu

Latvijas teritorijā. Tā dod iespējas koncentrēt un taktiski

izmantot mobilas vienības sadarbībā ar teritoriālajām vienībām

tā, lai ienaidniekam tiktu radīti pēc iespējas nepārvarami

šķēršļi un zaudējumi. Teritoriālās aizsardzības efektivitāti

palielina savlaicīgas brīdināšanas sistēmas esamība, kā arī ātra

un efektīva mobilizācijas sistēma.

4.1.5. Militārās izlūkošanas un

iekšējās drošības pasākumi

Efektīvas militārās aizsardzības

pamatā ir agresora potenciālo nolūku un militāro spēku

koncentrēšanas savlaicīga izlūkošana.

Valsts drošības iestāžu darbība

garantē valsts pārvaldes struktūru iekšējo drošību un

aizsardzību. Valsts drošības iestādes veic izlūkošanas un

operatīvās darbības pasākumus gan miera, valsts apdraudējuma, gan

arī kara laikā. Kara laikā šie uzdevumi kļūst par neatņemamu

teritoriālās aizsardzības daļu.

Latvijas likumi garantē

klasificētas informācijas aizsardzības sistēmas funkcionēšanu.

Klasificētas informācijas aizsardzība tiek veidota saskaņā ar

NATO drošības prasībām.

Latvijā jāattīsta sistēmas/tīkli

klasificētās informācijas apstrādei, uzglabāšanai un

nosūtīšanai.

4.1.6. Piedalīšanās

starptautiskajās operācijās

Viens no svarīgākajiem NBS

uzdevumiem miera laikā ir dalība starptautiskajās miera

operācijās.

NBS piedalās starptautiskajās

miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt

mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam nav

tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir

nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, un starptautiskajās miera

nodrošināšanas operācijās, kurās iesaistītajam personālam

nepieciešamības gadījumā var nākties piedalīties karadarbībā.

NBS piedalās starptautiskajās

miera uzturēšanas operācijās pirmām kārtām saskaņā ar Baltijas

bataljona (BALTBAT) darbības plāniem. Tālāka resursu

piesaistīšana un Latvijas militāro spēku attīstība ļaus NBS

piedalīties sarežģītākās starptautiskajās miera nodrošināšanas

operācijās.

4.1.7. Piedalīšanās meklēšanas un

glābšanas pasākumos

NBS jāattīsta spējas pildīt

uzdevumus meklēšanas un glābšanas pasākumos. Meklēšanas un

glābšanas uzdevumus nosaka starptautiskās konvencijas, vietējā

rakstura apdraudējumi miera laikā. Sarežģītākās operācijas, kurās

NBS jāspēj izpildīt konkrētus uzdevumus, tiek veiktas uz jūras.

Šāda veida iespējām būs arvien lielāka nozīme, jo palielinās

jūras un īpaši gaisa telpā veikto komerciālo aktivitāšu

skaits.

Meklēšanas un glābšanas pasākumos

NBS piedalās ar to rīcībā esošajiem resursiem, Jūras spēku kuģiem

un Gaisa spēku helikopteriem tajā skaitā.

Piedalīšanos meklēšanas un

glābšanas operācijās reglamentē speciāls nolikums.

4.2. Nacionālo bruņoto spēku

struktūra miera un kara laikā

4.2.1. Vispārējie principi

Pamatojoties uz NBS ilgtermiņa

attīstības plānu, operatīvās situācijas izpēti, teritoriālās

aizsardzības un apvienoto štābu principiem, kā arī atbilstoši

modernajām kolektīvās aizsardzības spējām un krīžu vadībai

Eiroatlantiskajā telpā, Latvijas teritorija tiks sadalīta

aizsardzības novados.

NBS struktūru miera laikā nosaka

miera laika uzdevumi, kuru pamatmērķis ir NBS gatavības

nodrošināšana rīcībai kara laika situācijā. Struktūra cieši

saistīta ar valsts atvēlētajiem resursiem. NBS komandvadības

ķēdei kara un miera laikā jābūt viegli izvēršamai. Mobilizācijas

gadījumā NBS jāsasniedz plānotais skaitliskais lielums.

Nepieciešamības gadījumā var mobilizēt arī tikai atsevišķas NBS

apakšvienības.

4.2.2. Nacionālo bruņoto spēku

struktūras un spēju raksturojums miera laikā

NBS miera laika skaitlisko sastāvu

pamato Militāro draudu analīze, Valsts aizsardzības operatīvais

plāns un valsts aizsardzības vajadzībām piešķirtie finansu

līdzekļi.

Miera laika NBS struktūra un

skaitliskais sastāvs nosaka mūsu valsts gatavību atvairīt pēkšņu

uzbrukumu Latvijai, kā arī NBS nepieciešamību sagatavot

rezervistus.

Miera laikā NBS sastāvā ir trīs

spēku veidi - Sauszemes, Jūras un Gaisa spēki. NBS komandē NBS

komandieris. NBS veidu komandieri atbild par sava NBS veida

struktūrvienību attīstību, budžeta plānošanu un izlietošanu,

apakšvienību komplektēšanu, mācībām un kaujas gatavību.

Nākotnē NBS struktūra tiks

organizēta šādi - NBS štābs, spēku veidu vadības un to štābi

izveidos Apvienoto NBS štābu un Aizsardzības novadu štābus, kā

arī Gaisa operāciju centru.

Jaunās struktūras pamatā ir jaunā

pakļautības kārtība. Tā paredz uzdevumu un atbildības pārdalījumu

starp SzS vienībām un pilnvaru deleģēšanu uz leju pakļautajām

vienībām līdz iespējami zemākam līmenim. Jaunās struktūras

ieviešana balstās uz nepieciešamību:

- samazināt pārejas laiku no miera

laika uz kara laika struktūru;

- novērst pienākumu

dublēšanos;

- izveidot saīsinātāku vadības

ķēdi;

- uzlabot sistēmas

pārskatāmību.

Miera laikā NBS attīsta to

mobilitāti, apbruņojumu, sagatavotību, attīsta organizatorisko,

tehnisko un informatīvo savietojamību un sadarbošanās spējas ar

NATO militārajām struktūrām.

NBS attīsta ātrās reaģēšanas

spējas Latvijas valsts teritorijā, veidojot kaujas vienības,

kuras spējīgas aktivizēties īsā laika posmā.

NBS miera laika struktūrā

noteicoša ir NBS vadības sistēma, kas, pamatojoties uz

administratīvās un operatīvās vadības principiem, nodrošina ne

tikai miera laika uzdevumu izpildi, bet, kas ir īpaši svarīgi, -

nodrošina kara laika NBS izvēršanu un vadību.

Operatīvajā vadības sistēmā NBS

komandieris un štābs, NBS veidu komandieri un to štābi veido

vienotu valsts aizsardzības operatīvi stratēģisko līmeni.

Teritoriālās aizsardzības novadu komandieri un štābi - veido

operatīvi taktisko vadības līmeni, teritoriālās aizsardzības

rajonu (bataljonu) komandieri un štābi - taktisko vadības līmeni.

NBS komandieris kopā ar NBS štābu, NBS spēku veidu komandieriem

un štābiem vada valsts militāro aizsardzību, plāno un nosaka

kaujas un mācību uzdevumus un resursus zemākajiem vadības

līmeņiem, īpašu vērību pievēršot NBS savietojamībai un sadarbībai

ar NATO u.c. draudzīgo valstu bruņotajiem spēkiem. 4.2.3.

Nacionālo bruņoto spēku struktūras un spēju raksturojums kara

laikā

Lai izpildītu kara laika

uzdevumus, palielinātu brīdinājuma laiku, liekot ienaidniekam

veikt ievērojamu spēku koncentrēšanu un izvēršanu, NBS lielums

kara laika situācijai tiek noteikts 50 000 karavīru apjomā. Uz

2008.gadu ir paredzēts sasniegt spējas mobilizēt 32 300 karavīru

lielu spēku.

NBS kā miera, tā arī kara laikā

sastāvēs no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.

Kara laikā NBS papildina Robežapsardzības spēki.

Lielākā NBS daļa ir Sauszemes

spēki, kurus veido profesionālas vienības (1. kājnieku

bataljons), obligātā militārā dienesta vienības (Alūksnes Mobilo

strēlnieku bataljons, Ādažu Mobilo strēlnieku mācību centrs,

Sauszemes spēku štāba bataljons), kā arī Zemessardzes brīvprātīgo

vienības (bataljoni).

Gaisa un Jūras spēkos tiek

izmantoti gan profesionālie, gan arī obligātā militārā dienesta

un rezerves karavīri.

NBS kara laikā balstīsies uz

Valsts aizsardzības plānā noteiktajām totālās aizsardzības

pamatnostādnēm.

Aizsardzība tiks balstīta uz

aizsardzības novadu principa. Galvenās kaujas vienības būs

bataljoni, kuri tiks papildināti ar atsevišķām mazākām kaujas

atbalsta, krasta apsardzes un jūras spēku vienībām.

Darbības un attīstības plānošana,

NBS struktūra, militārās mācības un ekipējums vienībās tiek

veidots saskaņā ar NATO noteiktajiem standartiem.

4.3. Personāls

Valsts aizsardzības sistēmas

potenciāla paaugstināšana, kā arī NBS un NATO savietojamības

spēju attīstība ir iespējama, ja valstij ir pieejams pietiekami

sagatavots, apzinīgs, mērķtiecīgs un profesionāls civilais un

militārais personāls.

Aizsardzības sistēmas

(Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos)

personālu veido:

- aktīvā militārā dienesta

karavīri:

a) profesionālā militārā dienesta

karavīri, kuri noslēguši līgumu;

b) obligātā militārā dienesta

karavīri;

- civilie darbinieki,

- zemessargi,

- uz mācībām iesauktie rezerves

karavīri.

Kara laikā NBS papildina

Robežapsardzības spēki.

Lai nodrošinātu aizsardzības

sistēmu ar kvalificētu personālu, tiek ieviesta NATO standartiem

atbilstoša militārās karjeras plānošanas sistēma, kā arī veidota

funkcionējoša un moderna militārā personāla datu bāze.

4.3.1. Militārā apmācība

Nacionālo bruņoto spēku

pamatuzdevums miera laikā ir visu kategoriju karavīru,

brīvprātīgo, rezervistu un robežsardzes personāla apmācība

darbībai valsts apdraudējumu situācijas pārvarēšanai un kara

laika uzdevumu veikšanai. Tam nepieciešams izmantot Latvijas

militārās izglītības un apmācības sistēmu, sākot mācību procesu

NBS vienībās un mācību centros, Nacionālajā Aizsardzības

akadēmijā (NAA), Baltijas aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL)

Tartu. Daļa Latvijas civilo un militārpersonu tiek sagatavotas

Latvijas partnervalstīs. Robežapsardzības spēku apmācība tiks

veikta gan Valsts robežsardzes mācību iestādes (par pamatu ņemot

NBS mācību programmas), gan ārvalstīs.

NBS militārās mācības un

izglītības pasākumi tiek organizēti ar šādiem uzdevumiem un

mērķauditorijām:

1) jauniešu pilsoniskā audzināšana

pirms dienesta NBS;

2) aktīvā OMD karavīru

mācības;

3) rezerves karavīru un zemessargu

mācības;

4) apakšvirsnieku

sagatavošana;

5) virsnieku sagatavošana;

6) rezerves virsnieku un

apakšvirsnieku sagatavošana.

Jauniešu pilsoniskā audzināšana

pirms dienesta NBS galvenokārt notiek skolās, izmantojot

vispārizglītojošo mācību programmu, aktivizējot patriotismu un

cieņas audzināšanu pret valsti, kā arī fizisko sagatavošanu. Šāda

audzināšana ir savietojama ar līdzvērtīgu militāro sagatavotību

Jaunsardzē, kas tiek veikta, ņemot vērā brīvprātības

principu.

Aktīvā obligātā militārā dienesta

mācības ir sadalītas periodos, kuru laikā tiek veikti šādi

uzdevumi: karavīru pamatapmācība, kas iekļauj jaunkareivja

mācības un kareivja speciālista (ložmetējnieka, sapiera,

mīnmetējnieka utt.) vai grupas komandiera kaprāļa savrupējās

mācības, kā arī karavīru sagatavošanu saliedētai darbībai grupā,

nodaļā, vadā, rotā un bataljonā.

Rezerves karavīru mācības notiek

12 mēnešu aktīvā OMD laikā, kurā bataljoni sasniedz pieņemamu

sagatavotības līmeni. Rezerves karavīrus un rezervistus var

iesaukt ne biežāk kā reizi gadā, un mācību ilgums nedrīkst

pārsniegt 30 dienas četros gados. Rezerves virsniekiem un

apakšvirsniekiem mācības jārīko biežāk.

Lai saņemtu dienesta pakāpes

(kaprālis - virsniekvietnieks) vai ieņemtu noteiktu amatu,

pretendentam jābeidz atbilstoši mācību kursi. Šo kursu laikā

galveno uzmanību vērš uz tiešajiem dienesta (darba) pienākumiem,

nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi.

Virsnieki tiek sagatavoti NAA.

Virsnieku apmācības programmā uzņem tikai augstskolu beidzējus.

Lai iegūtu militāro virsnieku pakāpi, ir jāiziet virsnieka

militārās apmācības kurss NAA vai atbilstošā ārvalstu militārā

iestādē. NAA veic arī vidējā līmeņa virsnieku sagatavošanu. Šīm

apmācību programmām ir jābūt saskaņotām ar Baltijas aizsardzības

koledžas apmācību programmu, kur norit bataljona komandiera

līmeņa apmācība. Augstāko virsnieku apmācība norit attiecīgajās

ārvalstu mācību iestādēs.

4.4. Bruņojums

Pamatojoties uz NBS operatīvo

koncepciju, tiek noteikti NBS uzdevumi, spēku veidu un vienību

struktūra, vajadzīgais bruņojums un ekipējums. Katrā konkrētajā

gadījumā galīgo izvēli nosaka politisko, militāro un finansiālo

nosacījumu kopums.

Latvijai kā iespējamai NATO

kandidātvalstij ir jāizpilda priekšnoteikums, tas ir, - bruņoto

spēku apgāde ar pilnvērtīgu bruņojumu. Apbruņošanas programmas

struktūra balstās iegādē no vienkāršākā uz arvien sarežģītākiem

kaujas tehnikas paraugiem.

Lai efektīvāk izmantotu

ierobežotos līdzekļus, tiek attīstīta Baltijas valstu kopēja

sadarbība iegāžu jomā.

4.5. Informācijas drošība

Valsts aizsardzības sistēmas

veiksmīgai funkcionēšanai krīzes un kara situācijā, kā arī lai

valsts spētu nodrošināt laicīgu un efektīvu informācijas plūsmu

starp Latviju un NATO, tiek attīstītas Latvijas spējas raidīt,

saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Lai to nodrošinātu,

prioritāra ir spēja apmainīties ar klasificētu informāciju valsts

iekšienē, kā arī ar NATO un Latvijas pārstāvniecībām NATO

valstīs. Tiek attīstītas visas aizsardzības sistēmas spējas

uzglabāt klasificētu informāciju atbilstoši NATO standartiem līdz

vienību līmenim.

4.6. Resursi

Lai spētu veiksmīgi izpildīt NATO

dalības kritērijus un paaugstināt valsts pašaizsardzības spējas,

LR Ministru kabinets ir apņēmies paaugstināt valsts aizsardzības

un integrācijas NATO budžeta finansējumu līdz 2% no iekšzemes

kopprodukta 2003. gadā. Lai veiksmīgi spētu izmantot iedalītos

līdzekļus, ir pilnībā jāsasniedz aizsardzības budžeta

caurskatāmība, ieviešot Plānošanas, programmēšanas un

budžetēšanas sistēmu. Ir jāveic personāla apmācība finansu

vadības un kontroles jautājumos, kā arī jānostiprina finansu

kontroles sistēma.

Civilā aizsardzība

Civilā aizsardzība ir valsts

totālās aizsardzības sastāvdaļa. Valsts civilo aizsardzību

nodrošina

Civilās aizsardzības sistēma.

Civilās aizsardzības sistēmā tiek

iekļautas visas varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas,

uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas

neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma formas, kā

arī visas pilngadību sasniegušās darba spējīgās personas, kurām

ir Latvijas valstiskā piederība.

Civilās aizsardzības sistēma

atbilstoši Civilās aizsardzības likumā noteiktajiem uzdevumiem un

principiem savus uzdevumus veic visā valsts teritorijā. Sistēmas

organizācijas pamatā ir teritoriālais princips.

Visas ministrijas plāno savus

budžeta līdzekļus Valsts totālās aizsardzības sistēmas

vajadzībām. Aizsardzības ministrijas budžetā tiek iekļauti

līdzekļi, kas plānoti valsts militāro aizsardzības spēju

attīstībai.

Civilās aizsardzības sistēmas

darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Iekšlietu

ministrija.

Secinājumi

Pastāvot dažādiem draudiem, valstī

nepieciešams organizēt un uzturēt dienestus un spēku vienības,

kuru uzdevums ir sabiedrības aizsardzības garantēšana. Potenciālu

risku klātbūtne nosaka arī bruņotu spēku nepieciešamību. To

efektīva darbība tiek panākta, realizējot attīstības plānus -

izstrādājot un īstenojot personāla teorētiskas un praktiskas

apmācības, piedaloties kopējās mācībās ar citu valstu bruņotajiem

spēkiem, īstenojot bruņojuma un ekipējuma iegādes plānus,

attīstot savietojamību ar NATO, veicinot sabiedrības atbalstu

bruņotajiem spēkiem u.c.

Latvijai veidojot valsts

aizsardzības sistēmu, tajā ir jāiesaista ne tikai visi civilie un

militārie resursi, bet arī visa sabiedrība kopumā, tādēļ ir

svarīgi panākt tās izpratni par bruņoto spēku nepieciešamību un

to darbības principiem.