Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam

1Uz brauktuves nav paredzēta apstāšanās/stāvēšana, kā arī

2automobiļa braukšana atpakaļgaitā.

1Pa autoceļu nav atļauta lēngaitas satiksmes, velosipēdu, kā

2arī gājēju pārvietošanās.

1Autobusu pieturas jāparedz tikai atdalītas no brauktuves.

2Autobusa pasažieru plūsma pāri brauktuvei jāparedz pa

3vairāklīmeņu šķērsojumu, norobežojot iespējas veikt šķērsošanu

4vienā līmenī ar brauktuvi.

1Autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un

2dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.

3Papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar

4pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju

5un velosipēdu) infrastruktūra un komunikāciju koridori, kas

6paredzēti dažāda veida sakaru kabeļu izvietošanai vienuviet un

7satiksmes digitalizācijai, tajā skaitā 5G infrastruktūras

8izveidei. Arī Eiropas Komisijas Savienojamības

9paziņojumā3 kā viens no stratēģiskajiem mērķiem ir

10nodrošināt visām sauszemes transporta maģistrālēm nepārtrauktu 5G

11pārklājumu. Šobrīd kā pilotprojekts plānots 5G atbalstošās

12infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā, kur tiks attīstīta

13elektronisko sakaru infrastruktūra un energoapgādes tīkli 2021.

14-2027. gada plānošanas periodā.

15Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu

16brauktuvju autoceļus, viena km vidējās būvniecības izmaksas

172020.gada cenās ir aptuveni 6,0 milj. EUR, kas sadalās:

18• autoceļa pārbūve vai izbūve - 1,8 milj. EUR;

19• paralēlie ceļi - 0,7 milj. EUR;

20• vairāklīmeņu mezgli - 1,6 milj. EUR;

21• citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves - 1,1

22milj. EUR;

23• pārējie darbi (zemju atsavināšana, stāvlaukumi,

24papildaprīkojums - zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi,

25autobusu pieturas u.c.) - 0,8 milj. EUR.

26Pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena km pārbūves

27izmaksas ir aptuveni 1,0 - 3,0 milj. EUR.

28Katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc

29detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no

30objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem

31faktoriem.

321 000 km valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu

33brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada

34cenās kopā ir 5 206 milj. EUR.

351.attēls "Divu brauktuvju

36valsts galvenā autoceļa risinājums"

37No ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem

38ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi - ir jāizstrādā izpētes

39projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā

40būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas

41process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam

42vidēji paiet 6 - 7 gadi. Būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta

43apmēriem ir vidēji 2 - 4 gadi.

44Analizējot situāciju valsts galveno autoceļu tīklā, valsts

45galveno autoceļu posmu pārbūve vai būvniecība tiek plānota trijos

46posmos

471. posms no 2020. līdz 2030.gadam;

482. posms no 2030. līdz 2035.gadam;

493. posms no 2035. līdz 2040.gadam.

50Par pamatu pārbūvējamo autoceļu sadalei posmos ir ņemti vērā

51sekojoši kritēriji:

52- autoceļu posmu maršruta nozīmīgums;

53- satiksmes intensitāte un drošība konkrētajā posmā;

54- autoceļa posma būvniecības projekta gatavība;

55- tautsaimniecības ieguvums no veiktajiem uzlabojumiem

56minētajā posmā.

57Pēc katra posma īstenošanas ir paredzēts veikt

58starpizvērtējumu un analizēt tālākos veicamos uzdevumus -

59nepieciešamības gadījumā pārskatot Stratēģijas 2040 īstenošanas

60posmos iekļautās prioritātes.

612.1.1. Valsts

62galveno autoceļu pārbūves 1.posms no 2020.gada līdz

632030.gadam

64Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais

65attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, kuras ietvaros

66plānots īstenot sekojošus projektus:

671. projekts - "Autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers -

68Saulkalne) pārbūve" - 20,5 km.

692. projekts - "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils -

70Babīte) posma no valsts galvenā autoceļa A10 līdz perspektīvajam

71Ķekavas apvedceļam pārbūve" - 26,5 km.

723. projekts - "Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār

73Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība".

74Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts jauns apvienotais tilts pār

75Daugavu un ar to saistītā ceļu infrastruktūra - tilta pieejas ar

76divām brauktuvēm, vairāklīmeņu ceļa mezgla A4/A6 pārbūve, jauns

77pievienojums esošajam valsts reģionālajam autoceļam P85,

78paralēlie vietējie ceļi un nepieciešamais aprīkojums

79(apgaismojums, prettrokšņa sienas u.c.).

804. projekts - "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš

81(Salaspils-Babīte) posma Jaunais tilts pār Daugavu - Ķekavas

82apvedceļa mezgls izbūve" - 12,0 km.

832.attēls "Valsts galveno

84autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības

85virziens"

86Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers -

87Saulkalne) (turpmāk - autoceļš A4) pārbūves projektam ir

88izstrādāts projekts "Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas

89apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) iespējamās pārbūves ietekmes uz

90vidi novērtējums", kura projekta risinājumi ir būvprojekta

91minimālā sastāvā stadijā un autoceļa risinājums ir projektēts kā

92vispārīgas lietošanas autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 90

93km/h. Lai nodrošinātu autoceļa atbilstību ātrgaitas ceļa

94prasībām, ir jāveic šī projekta aktualizācija, kas ietver arī

95ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) veikšanu un tālāka

96būvprojekta izstrādi, kas ilgs 2,5 gadus. Savukārt zemju

97atsavināšana paredzēta 2-3 gadu laikā un tiks uzsākta uzreiz pēc

98būvniecības ieceres apstiprināšanas. Agrākais būvdarbu uzsākšanas

99laiks - 2025.gads. Būvdarbu ilgums - 2-3 gadi.

1002.tabula "Valsts galveno

101autoceļu pārbūves 1.posma pirmā attīstības virziena projektu

102ieviešanas un finansēšanas grafiks, milj. EUR"

103Projekts

104Plānotais finansējums

105Nepieciešamais papildu

106finansējums

10720214

10820224

10920234

11020215

11120225

11220235

11320245

11420255

11520265

11620275

11720285

118Kopā

1Tabula "Valsts autoceļu

2būvniecībai pieejamais finansējums, milj. EUR"

3Finansējuma

4avots

5Gads

620218

720227

820237

9Valsts budžets

1072,0

11126,3

12125,7

13tajā skaitā:

14Valsts galvenajiem

15autoceļiem

1617,5

1736,8

1837,5

19Valsts reģionālajiem

20autoceļiem

2122,8

2242,5

2344,0

24Valsts vietējiem

25autoceļiem

263,4

2710,0

2810,0

29Tiltiem un satiksmes drošības

30uzlabošanai

3114,6

3214,9

3316,4

34Citi kapitālieguldījumu

35(projektēšana, zemju iegāde utml.)

3613,7

3722,1

3817,8

39Eiropas reģionālās attīstības fonds

40-

41-

42-

43Kohēzijas fonds

44-

45-

46-

47Papildus finansējums

48100,0

49-

50-

51Papildus finansējums valsts autoceļu

52attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo

53reformu

5455,0

55Kopā

56227,0

57126,3

58125,7

593.1.1.1. Latvijas Nacionālais

60attīstības plāns 2021. - 2027. gadam

61Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027.gadam

624.prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju

63attīstība" 282.uzdevums "Vietējās mobilitātes

64nodrošināšana nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot

65infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes

66risinājumiem" paredz valsts programmas izveidi ceļu pārbūvei

67un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem,

68nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Šai programmai paredzēts

69valsts budžeta finansējums 300 milj. EUR apmērā.9

703.1.1.2. Eiropas Savienības fondu

71līdzekļi

72Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. -

732027.gada plānošanas perioda darbības programmas ietvaros ir

74paredzēts10 finansējums:

75• valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un modernizācijai 40,8

76milj. EUR apmērā, no kuriem 34,6 milj. EUR ir Eiropas Reģionālās

77attīstības fonda finansējums;

78• valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai vai modernizācijai,

79tai skaitā robežšķērsošanas vietu (RŠV "Terehova",

80"Silene" un "Pāternieki" modernizācijas

81pabeigšana) infrastruktūras attīstībai drošai Latvijas nākotnei,

82ietverot nepieciešamo zaļo mobilitātes infrastruktūru, 330,2

83milj. EUR, no kuriem 280,7 milj. EUR Kohēzijas fonda

84finansējums.

85ES fondu darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam šobrīd

86ir izstrādes stadijā, attiecīgi norādītais plānotais ES fondu

87finansējums ir indikatīvs.

883.1.2. Valsts

89autoceļu būvniecības iespējamie papildus finansējuma avoti

903.1.2.1. Valsts budžets un likuma

91"Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteiktie

92finanšu līdzekļi

93Likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā

94noteikts, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts

95autoceļu fonds" veido valsts budžeta ieņēmumi no

96transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas

97nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta

98ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja

99gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

100Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi ievērojami pārsniedz 600

101milj. EUR, taču no valsts budžeta finansējums autoceļu

102būvniecībai, uzturēšanai un pārvaldīšanai ik gadu tiek piešķirts

103ievērojami mazākā apjomā.

10411. tabula "Ceļu lietotāju

105samaksātie nodokļi un nodevas, milj. EUR"

106Nodokļu veidi

107Gads

108Fakts

109Plāns

1102019

1112020

112202111

1132022

1142023

115Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis

11695,299

11797,446

118103,664

119106,140

120108,678

121Autoceļu lietošanas nodeva

12227,881

12328,411

12431,370

12532,630

12633,930

127Akcīzes nodoklis naftas produktiem

128540,565

129556,902

130567,900

131590,300

132611,300

133Kopā

134663,746

135682,760

136702,934

137729,070

138753,908

139Pakāpeniski palielinot ceļu lietotāju samaksāto nodokļu un

140nodevu apjomu, kas tiek novirzīts valsts autoceļiem, iespējams

141nodrošināt likuma "Par autoceļiem" 12.panta ceturtajā

142daļā noteikto finansējuma apjomu.

143Taču, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ar

144mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un tās radīto ekonomisko

145lejupslīdi, autoceļu būvniecības, uzturēšanas un pārvaldīšanas

146finansējuma palielināšanu ar nodokļu un nodevu ieņēmumu

147palielināšanu, iespējams uzsākt tikai no 2023.gada.

148Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu

149piešķiršanu 2022.gadā un turpmākajos gados ir skatāms

150likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un

151likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022.,

1522023. un 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu

153ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu

154pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

1553.1.2.2. Likuma "Par

156autoceļiem" pārejas noteikumu 23. punktā noteiktais

157Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" pārejas noteikumu

15823.punktā noteiktajam Valsts budžeta programmai "Valsts

159autoceļu fonds" piešķirto finansējumu no valsts budžeta

160dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielina, līdz tiek

161sasniegts likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā

162daļā noteiktais apmērs, šādā veidā:

1631) no 2018.gada - par summu, kas nav mazāka par starpību starp

164valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par

165naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā

166plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem,

167ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos

168ieņēmumus, par bāzes gadu pieņemot pēdējo gadu, par kuru zināmi

169akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi;

1702) papildus šā punkta 1.apakšpunktā minētajam no 2020.gada -

171par vismaz pieciem procentiem gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā

172gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds"

173novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes

174kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par pieciem

175procentiem.

176Ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem saskaņā ar

177likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un

1782023.gadam" 2021.gadā plānoti 567,900 milj. EUR, savukārt

179iekšzemes kopprodukta pieaugums 2021.gadā prognozēts 5,1%

180apmērā12.

1813.1.2.3. Publiskā un privātā

182partnerība (turpmāk - PPP)

183Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk -

184PPP likums) kapitālo ieguldījumu veikšana valsts autoceļu tīklā,

185var tikt finansēta, izmantojot "Publiskās un privātās

186partnerības" modeli.

1872014.gada 6.oktobrī Ministru kabinets pieņēma pirmo

188konceptuālo lēmumu par Ķekavas apvedceļa būvniecību. 2016. gada

18910. martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 "Par

190valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas

191apvedceļš" PPP iepirkuma procedūras uzsākšanu".

1922020.gada 13.augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 442

193"Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts

194galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" PPP

195projekta īstenošanai", uz kuru pamatojoties Iepirkuma

196komisija pieņēma lēmumu par tiesību slēgt PPP līgumu piešķiršanu

197vienam no pretendentiem.

198Ķekavas apvedceļa būvniecībai izvēlēts PPP modelis ar šādiem

199nosacījumiem:

200• līguma veids - DBFM (design, build, finance and

201maintain jeb projektēšana, būvniecība, finansēšana un

202uzturēšana),

203• līguma darbības laiks: līdz 23 gadiem (līdz 3 gadiem

204projektēšanai un būvniecībai, 20 gadi - uzturēšanai),

205• publiskā partnera maksājumu veids privātajam partnerim -

206pieejamības maksājumi.

207Ķekavas apvedceļa pamattrases 17,58 km garumā, paralēlo ceļu

20820,66 km garumā un citu ar objektu saistīto inženierbūvju

209būvniecība kā PPP projekts paredz veikt aptuveni 122,0 milj. EUR

210kapitālieguldījumus būvniecības perioda laikā.

211PPP modeļa projekts izvēlēts kā piemērotākais risinājums,

212pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:

213• privātā sektora (būvniecības uzņēmumi, bankas u.c.) iesaiste

214publisko pakalpojumu nodrošināšanā (šajā gadījumā - publiskais

215partneris jeb pasūtītājs ir Latvijas Republikas Satiksmes

216ministrija),

217• efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt

218projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, kā arī abpusējs

219finansiāls izdevīgums,

220• optimāls risku sadalījums starp partneriem,

221• iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus

222risinājumus.

2233.1.2.4. Citi

224Saskaņā ar 2020. gada 21. jūlijā pieņemto Eiropas

225atveseļošanās plānu, kur būtiska daļa Eiropas atveseļošanas

226finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam

227(Recovery and Resilience Facility, turpmāk - ANM) -

228jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai. Programmas

229mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tādas, kas

230saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt

231krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējums pieejams

232laika periodam līdz 2026.gada vidum.

233IV.

234Secinājumi

1Veicot valsts autoceļu attīstību atbilstoši Stratēģijā 2040

2noteiktajam, valsts autoceļu tīklā aptuveni 1000 km valsts

3galveno autoceļu tiktu pārbūvēti par ātrgaitas autoceļiem,

4kas:

51.1. 2020.gada cenās ir aptuveni 5,2 miljardi EUR;

61.2. ceļā patērētā laika samazinājumos, ceļu satiksmes

7negadījumu samazinājumos un ieguvumos no CO2 izmešu

8samazinājuma sniegtu ieguvumus Latvijas ekonomikai 162,907 milj.

9EUR gadā;

101.3. 1.posmam ir sastādīts projektu ieviešanas un finansēšanas

11grafiks. Šos projektus plānots īstenot līdz 2028.gadam un tam

12nepieciešamais finansējums ir 542,29 milj. EUR;

131.4. 1.posma realizācija ceļā patērētā laika samazinājumos,

14ceļu satiksmes negadījumu samazinājumos un ieguvumos no CO2

15izmešu samazinājuma sniegtu ieguvumus Latvijas ekonomikai 62,23

16milj. EUR gadā.

1Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma īstenošanas laikā

2jāveic valsts autoceļu attīstības stratēģijas 2040 īstenošanas

3starpizvērtējums un atbilstoši secinājumiem jāpārskata

4prioritātes un jāizstrādā Stratēģijas 2040 grozījumi.

1Atbilstoši TEN-T Regulas 39.panta otrās daļas c) punktā

2noteiktajam, TEN-T pamattīkla autoceļiem līdz 2030.gadam

3jāatbilst automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.

4Eiropas Komisija atbilstoši TEN-T Regulas 39.panta trešajā

5daļā noteiktajam pēc dalībvalsts lūguma attiecībā uz autoceļu

6infrastruktūru pienācīgi pamatotos gadījumos, ja ir nodrošināta

7pienācīga drošības pakāpe, var piešķirt atbrīvojumus no 17. panta

83. punkta a) vai b) apakšpunkta.

9Ņemot vērā Stratēģijā 2040 noteikto, kā arī noteiktā izpildei

10nepieciešamā finansējuma apjomu, līdz 2030.gadam nav paredzēts un

11iespējams veikt visu TEN-T pamattīklā esošo valsts galveno

12autoceļu pārbūvi par ātrgaitas autoceļiem (automaģistrālēm vai

13ātrsatiksmes autoceļiem).

14Līdz ar to Satiksmes ministrijai jāizstrādā visu TEN-T

15pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūves līdz 2030.gadam

16pamatojums.

1Valsts autoceļu tīkla attīstība ir tieši saistīta ar

2Latvijas teritorijas administratīvo iedalījumu, kā arī reģionāla

3un vietēja līmeņa sasniedzamību.

4Līdz ar to kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas

5īstenošanu Satiksmes ministrijai jāizvērtē esošais valsts ceļu

6tīkls:

74.1. valsts galvenie autoceļi 1 673 km garumā;

84.2. valsts reģionālie autoceļi 5 448 km garumā;

94.3. valsts vietējie autoceļi 12 880 km garumā.

10Satiksmes ministrs T.Linkaits

11Vīza: valsts sekretāre I.Stepanova