8. pants

Autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un

dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.

Papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar

pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju

un velosipēdu) infrastruktūra un komunikāciju koridori, kas

paredzēti dažāda veida sakaru kabeļu izvietošanai vienuviet un

satiksmes digitalizācijai, tajā skaitā 5G infrastruktūras

izveidei. Arī Eiropas Komisijas Savienojamības

paziņojumā3 kā viens no stratēģiskajiem mērķiem ir

nodrošināt visām sauszemes transporta maģistrālēm nepārtrauktu 5G

pārklājumu. Šobrīd kā pilotprojekts plānots 5G atbalstošās

infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā, kur tiks attīstīta

elektronisko sakaru infrastruktūra un energoapgādes tīkli 2021.

-2027. gada plānošanas periodā.

Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu

brauktuvju autoceļus, viena km vidējās būvniecības izmaksas

2020.gada cenās ir aptuveni 6,0 milj. EUR, kas sadalās:

• autoceļa pārbūve vai izbūve - 1,8 milj. EUR;

• paralēlie ceļi - 0,7 milj. EUR;

• vairāklīmeņu mezgli - 1,6 milj. EUR;

• citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves - 1,1

milj. EUR;

• pārējie darbi (zemju atsavināšana, stāvlaukumi,

papildaprīkojums - zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi,

autobusu pieturas u.c.) - 0,8 milj. EUR.

Pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena km pārbūves

izmaksas ir aptuveni 1,0 - 3,0 milj. EUR.

Katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc

detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no

objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem

faktoriem.

1 000 km valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu

brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada

cenās kopā ir 5 206 milj. EUR.

1.attēls "Divu brauktuvju

valsts galvenā autoceļa risinājums"

No ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem

ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi - ir jāizstrādā izpētes

projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā

būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas

process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam

vidēji paiet 6 - 7 gadi. Būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta

apmēriem ir vidēji 2 - 4 gadi.

Analizējot situāciju valsts galveno autoceļu tīklā, valsts

galveno autoceļu posmu pārbūve vai būvniecība tiek plānota trijos

posmos

1. posms no 2020. līdz 2030.gadam;

2. posms no 2030. līdz 2035.gadam;

3. posms no 2035. līdz 2040.gadam.

Par pamatu pārbūvējamo autoceļu sadalei posmos ir ņemti vērā

sekojoši kritēriji:

- autoceļu posmu maršruta nozīmīgums;

- satiksmes intensitāte un drošība konkrētajā posmā;

- autoceļa posma būvniecības projekta gatavība;

- tautsaimniecības ieguvums no veiktajiem uzlabojumiem

minētajā posmā.

Pēc katra posma īstenošanas ir paredzēts veikt

starpizvērtējumu un analizēt tālākos veicamos uzdevumus -

nepieciešamības gadījumā pārskatot Stratēģijas 2040 īstenošanas

posmos iekļautās prioritātes.

2.1.1. Valsts

galveno autoceļu pārbūves 1.posms no 2020.gada līdz

2030.gadam

Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais

attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve, kuras ietvaros

plānots īstenot sekojošus projektus:

1. projekts - "Autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers -

Saulkalne) pārbūve" - 20,5 km.

2. projekts - "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils -

Babīte) posma no valsts galvenā autoceļa A10 līdz perspektīvajam

Ķekavas apvedceļam pārbūve" - 26,5 km.

3. projekts - "Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār

Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība".

Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts jauns apvienotais tilts pār

Daugavu un ar to saistītā ceļu infrastruktūra - tilta pieejas ar

divām brauktuvēm, vairāklīmeņu ceļa mezgla A4/A6 pārbūve, jauns

pievienojums esošajam valsts reģionālajam autoceļam P85,

paralēlie vietējie ceļi un nepieciešamais aprīkojums

(apgaismojums, prettrokšņa sienas u.c.).

4. projekts - "Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš

(Salaspils-Babīte) posma Jaunais tilts pār Daugavu - Ķekavas

apvedceļa mezgls izbūve" - 12,0 km.

2.attēls "Valsts galveno

autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības

virziens"

Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers -

Saulkalne) (turpmāk - autoceļš A4) pārbūves projektam ir

izstrādāts projekts "Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas

apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) iespējamās pārbūves ietekmes uz

vidi novērtējums", kura projekta risinājumi ir būvprojekta

minimālā sastāvā stadijā un autoceļa risinājums ir projektēts kā

vispārīgas lietošanas autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu 90

km/h. Lai nodrošinātu autoceļa atbilstību ātrgaitas ceļa

prasībām, ir jāveic šī projekta aktualizācija, kas ietver arī

ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) veikšanu un tālāka

būvprojekta izstrādi, kas ilgs 2,5 gadus. Savukārt zemju

atsavināšana paredzēta 2-3 gadu laikā un tiks uzsākta uzreiz pēc

būvniecības ieceres apstiprināšanas. Agrākais būvdarbu uzsākšanas

laiks - 2025.gads. Būvdarbu ilgums - 2-3 gadi.

2.tabula "Valsts galveno

autoceļu pārbūves 1.posma pirmā attīstības virziena projektu

ieviešanas un finansēšanas grafiks, milj. EUR"

Projekts

Plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu

finansējums

20214

20224

20234

20215

20225

20235

20245

20255

20265

20275

20285

Kopā