10. pants

Tabula "Valsts autoceļu

būvniecībai pieejamais finansējums, milj. EUR"

Finansējuma

avots

Gads

20218

20227

20237

Valsts budžets

72,0

126,3

125,7

tajā skaitā:

Valsts galvenajiem

autoceļiem

17,5

36,8

37,5

Valsts reģionālajiem

autoceļiem

22,8

42,5

44,0

Valsts vietējiem

autoceļiem

3,4

10,0

10,0

Tiltiem un satiksmes drošības

uzlabošanai

14,6

14,9

16,4

Citi kapitālieguldījumu

(projektēšana, zemju iegāde utml.)

13,7

22,1

17,8

Eiropas reģionālās attīstības fonds

-

-

-

Kohēzijas fonds

-

-

-

Papildus finansējums

100,0

-

-

Papildus finansējums valsts autoceļu

attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo

reformu

55,0

Kopā

227,0

126,3

125,7

3.1.1.1. Latvijas Nacionālais

attīstības plāns 2021. - 2027. gadam

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027.gadam

4.prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju

attīstība" 282.uzdevums "Vietējās mobilitātes

nodrošināšana nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot

infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes

risinājumiem" paredz valsts programmas izveidi ceļu pārbūvei

un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem,

nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Šai programmai paredzēts

valsts budžeta finansējums 300 milj. EUR apmērā.9

3.1.1.2. Eiropas Savienības fondu

līdzekļi

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. -

2027.gada plānošanas perioda darbības programmas ietvaros ir

paredzēts10 finansējums:

• valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un modernizācijai 40,8

milj. EUR apmērā, no kuriem 34,6 milj. EUR ir Eiropas Reģionālās

attīstības fonda finansējums;

• valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai vai modernizācijai,

tai skaitā robežšķērsošanas vietu (RŠV "Terehova",

"Silene" un "Pāternieki" modernizācijas

pabeigšana) infrastruktūras attīstībai drošai Latvijas nākotnei,

ietverot nepieciešamo zaļo mobilitātes infrastruktūru, 330,2

milj. EUR, no kuriem 280,7 milj. EUR Kohēzijas fonda

finansējums.

ES fondu darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam šobrīd

ir izstrādes stadijā, attiecīgi norādītais plānotais ES fondu

finansējums ir indikatīvs.

3.1.2. Valsts

autoceļu būvniecības iespējamie papildus finansējuma avoti

3.1.2.1. Valsts budžets un likuma

"Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteiktie

finanšu līdzekļi

Likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā

noteikts, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts

autoceļu fonds" veido valsts budžeta ieņēmumi no

transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas

nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta

ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja

gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi ievērojami pārsniedz 600

milj. EUR, taču no valsts budžeta finansējums autoceļu

būvniecībai, uzturēšanai un pārvaldīšanai ik gadu tiek piešķirts

ievērojami mazākā apjomā.

11. tabula "Ceļu lietotāju

samaksātie nodokļi un nodevas, milj. EUR"

Nodokļu veidi

Gads

Fakts

Plāns

2019

2020

202111

2022

2023

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis

95,299

97,446

103,664

106,140

108,678

Autoceļu lietošanas nodeva

27,881

28,411

31,370

32,630

33,930

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

540,565

556,902

567,900

590,300

611,300

Kopā

663,746

682,760

702,934

729,070

753,908

Pakāpeniski palielinot ceļu lietotāju samaksāto nodokļu un

nodevu apjomu, kas tiek novirzīts valsts autoceļiem, iespējams

nodrošināt likuma "Par autoceļiem" 12.panta ceturtajā

daļā noteikto finansējuma apjomu.

Taču, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ar

mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un tās radīto ekonomisko

lejupslīdi, autoceļu būvniecības, uzturēšanas un pārvaldīšanas

finansējuma palielināšanu ar nodokļu un nodevu ieņēmumu

palielināšanu, iespējams uzsākt tikai no 2023.gada.

Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu

piešķiršanu 2022.gadā un turpmākajos gados ir skatāms

likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un

likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022.,

2023. un 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu

ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu

pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

3.1.2.2. Likuma "Par

autoceļiem" pārejas noteikumu 23. punktā noteiktais

Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" pārejas noteikumu

23.punktā noteiktajam Valsts budžeta programmai "Valsts

autoceļu fonds" piešķirto finansējumu no valsts budžeta

dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielina, līdz tiek

sasniegts likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā

daļā noteiktais apmērs, šādā veidā:

1) no 2018.gada - par summu, kas nav mazāka par starpību starp

valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par

naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā

plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem,

ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos

ieņēmumus, par bāzes gadu pieņemot pēdējo gadu, par kuru zināmi

akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi;

2) papildus šā punkta 1.apakšpunktā minētajam no 2020.gada -

par vismaz pieciem procentiem gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā

gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds"

novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes

kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par pieciem

procentiem.

Ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem saskaņā ar

likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un

2023.gadam" 2021.gadā plānoti 567,900 milj. EUR, savukārt

iekšzemes kopprodukta pieaugums 2021.gadā prognozēts 5,1%

apmērā12.

3.1.2.3. Publiskā un privātā

partnerība (turpmāk - PPP)

Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk -

PPP likums) kapitālo ieguldījumu veikšana valsts autoceļu tīklā,

var tikt finansēta, izmantojot "Publiskās un privātās

partnerības" modeli.

2014.gada 6.oktobrī Ministru kabinets pieņēma pirmo

konceptuālo lēmumu par Ķekavas apvedceļa būvniecību. 2016. gada

10. martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 "Par

valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas

apvedceļš" PPP iepirkuma procedūras uzsākšanu".

2020.gada 13.augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 442

"Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts

galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" PPP

projekta īstenošanai", uz kuru pamatojoties Iepirkuma

komisija pieņēma lēmumu par tiesību slēgt PPP līgumu piešķiršanu

vienam no pretendentiem.

Ķekavas apvedceļa būvniecībai izvēlēts PPP modelis ar šādiem

nosacījumiem:

• līguma veids - DBFM (design, build, finance and

maintain jeb projektēšana, būvniecība, finansēšana un

uzturēšana),

• līguma darbības laiks: līdz 23 gadiem (līdz 3 gadiem

projektēšanai un būvniecībai, 20 gadi - uzturēšanai),

• publiskā partnera maksājumu veids privātajam partnerim -

pieejamības maksājumi.

Ķekavas apvedceļa pamattrases 17,58 km garumā, paralēlo ceļu

20,66 km garumā un citu ar objektu saistīto inženierbūvju

būvniecība kā PPP projekts paredz veikt aptuveni 122,0 milj. EUR

kapitālieguldījumus būvniecības perioda laikā.

PPP modeļa projekts izvēlēts kā piemērotākais risinājums,

pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:

• privātā sektora (būvniecības uzņēmumi, bankas u.c.) iesaiste

publisko pakalpojumu nodrošināšanā (šajā gadījumā - publiskais

partneris jeb pasūtītājs ir Latvijas Republikas Satiksmes

ministrija),

• efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt

projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, kā arī abpusējs

finansiāls izdevīgums,

• optimāls risku sadalījums starp partneriem,

• iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus

risinājumus.

3.1.2.4. Citi

Saskaņā ar 2020. gada 21. jūlijā pieņemto Eiropas

atveseļošanās plānu, kur būtiska daļa Eiropas atveseļošanas

finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam

(Recovery and Resilience Facility, turpmāk - ANM) -

jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai. Programmas

mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tādas, kas

saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt

krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējums pieejams

laika periodam līdz 2026.gada vidum.

IV.

Secinājumi