10. pants

1Tabula "Valsts autoceļu

2būvniecībai pieejamais finansējums, milj. EUR"

3Finansējuma

4avots

5Gads

620218

720227

820237

9Valsts budžets

1072,0

11126,3

12125,7

13tajā skaitā:

14Valsts galvenajiem

15autoceļiem

1617,5

1736,8

1837,5

19Valsts reģionālajiem

20autoceļiem

2122,8

2242,5

2344,0

24Valsts vietējiem

25autoceļiem

263,4

2710,0

2810,0

29Tiltiem un satiksmes drošības

30uzlabošanai

3114,6

3214,9

3316,4

34Citi kapitālieguldījumu

35(projektēšana, zemju iegāde utml.)

3613,7

3722,1

3817,8

39Eiropas reģionālās attīstības fonds

40-

41-

42-

43Kohēzijas fonds

44-

45-

46-

47Papildus finansējums

48100,0

49-

50-

51Papildus finansējums valsts autoceļu

52attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo

53reformu

5455,0

55Kopā

56227,0

57126,3

58125,7

593.1.1.1. Latvijas Nacionālais

60attīstības plāns 2021. - 2027. gadam

61Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027.gadam

624.prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju

63attīstība" 282.uzdevums "Vietējās mobilitātes

64nodrošināšana nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot

65infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes

66risinājumiem" paredz valsts programmas izveidi ceļu pārbūvei

67un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem,

68nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Šai programmai paredzēts

69valsts budžeta finansējums 300 milj. EUR apmērā.9

703.1.1.2. Eiropas Savienības fondu

71līdzekļi

72Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. -

732027.gada plānošanas perioda darbības programmas ietvaros ir

74paredzēts10 finansējums:

75• valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un modernizācijai 40,8

76milj. EUR apmērā, no kuriem 34,6 milj. EUR ir Eiropas Reģionālās

77attīstības fonda finansējums;

78• valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai vai modernizācijai,

79tai skaitā robežšķērsošanas vietu (RŠV "Terehova",

80"Silene" un "Pāternieki" modernizācijas

81pabeigšana) infrastruktūras attīstībai drošai Latvijas nākotnei,

82ietverot nepieciešamo zaļo mobilitātes infrastruktūru, 330,2

83milj. EUR, no kuriem 280,7 milj. EUR Kohēzijas fonda

84finansējums.

85ES fondu darbības programma Latvijai 2021.-2027. gadam šobrīd

86ir izstrādes stadijā, attiecīgi norādītais plānotais ES fondu

87finansējums ir indikatīvs.

883.1.2. Valsts

89autoceļu būvniecības iespējamie papildus finansējuma avoti

903.1.2.1. Valsts budžets un likuma

91"Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā noteiktie

92finanšu līdzekļi

93Likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā daļā

94noteikts, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts

95autoceļu fonds" veido valsts budžeta ieņēmumi no

96transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas

97nodevas un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta

98ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja

99gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

100Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi ievērojami pārsniedz 600

101milj. EUR, taču no valsts budžeta finansējums autoceļu

102būvniecībai, uzturēšanai un pārvaldīšanai ik gadu tiek piešķirts

103ievērojami mazākā apjomā.

10411. tabula "Ceļu lietotāju

105samaksātie nodokļi un nodevas, milj. EUR"

106Nodokļu veidi

107Gads

108Fakts

109Plāns

1102019

1112020

112202111

1132022

1142023

115Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis

11695,299

11797,446

118103,664

119106,140

120108,678

121Autoceļu lietošanas nodeva

12227,881

12328,411

12431,370

12532,630

12633,930

127Akcīzes nodoklis naftas produktiem

128540,565

129556,902

130567,900

131590,300

132611,300

133Kopā

134663,746

135682,760

136702,934

137729,070

138753,908

139Pakāpeniski palielinot ceļu lietotāju samaksāto nodokļu un

140nodevu apjomu, kas tiek novirzīts valsts autoceļiem, iespējams

141nodrošināt likuma "Par autoceļiem" 12.panta ceturtajā

142daļā noteikto finansējuma apjomu.

143Taču, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ar

144mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un tās radīto ekonomisko

145lejupslīdi, autoceļu būvniecības, uzturēšanas un pārvaldīšanas

146finansējuma palielināšanu ar nodokļu un nodevu ieņēmumu

147palielināšanu, iespējams uzsākt tikai no 2023.gada.

148Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu

149piešķiršanu 2022.gadā un turpmākajos gados ir skatāms

150likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un

151likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022.,

1522023. un 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu

153ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu

154pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

1553.1.2.2. Likuma "Par

156autoceļiem" pārejas noteikumu 23. punktā noteiktais

157Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" pārejas noteikumu

15823.punktā noteiktajam Valsts budžeta programmai "Valsts

159autoceļu fonds" piešķirto finansējumu no valsts budžeta

160dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielina, līdz tiek

161sasniegts likuma "Par autoceļiem" 12. panta ceturtajā

162daļā noteiktais apmērs, šādā veidā:

1631) no 2018.gada - par summu, kas nav mazāka par starpību starp

164valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par

165naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā

166plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem,

167ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos

168ieņēmumus, par bāzes gadu pieņemot pēdējo gadu, par kuru zināmi

169akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi;

1702) papildus šā punkta 1.apakšpunktā minētajam no 2020.gada -

171par vismaz pieciem procentiem gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā

172gadā valsts budžeta programmai "Valsts autoceļu fonds"

173novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes

174kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par pieciem

175procentiem.

176Ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem saskaņā ar

177likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un

1782023.gadam" 2021.gadā plānoti 567,900 milj. EUR, savukārt

179iekšzemes kopprodukta pieaugums 2021.gadā prognozēts 5,1%

180apmērā12.

1813.1.2.3. Publiskā un privātā

182partnerība (turpmāk - PPP)

183Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu (turpmāk -

184PPP likums) kapitālo ieguldījumu veikšana valsts autoceļu tīklā,

185var tikt finansēta, izmantojot "Publiskās un privātās

186partnerības" modeli.

1872014.gada 6.oktobrī Ministru kabinets pieņēma pirmo

188konceptuālo lēmumu par Ķekavas apvedceļa būvniecību. 2016. gada

18910. martā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 172 "Par

190valsts galvenā autoceļa projekta "E67/A7 Ķekavas

191apvedceļš" PPP iepirkuma procedūras uzsākšanu".

1922020.gada 13.augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 442

193"Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts

194galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" PPP

195projekta īstenošanai", uz kuru pamatojoties Iepirkuma

196komisija pieņēma lēmumu par tiesību slēgt PPP līgumu piešķiršanu

197vienam no pretendentiem.

198Ķekavas apvedceļa būvniecībai izvēlēts PPP modelis ar šādiem

199nosacījumiem:

200• līguma veids - DBFM (design, build, finance and

201maintain jeb projektēšana, būvniecība, finansēšana un

202uzturēšana),

203• līguma darbības laiks: līdz 23 gadiem (līdz 3 gadiem

204projektēšanai un būvniecībai, 20 gadi - uzturēšanai),

205• publiskā partnera maksājumu veids privātajam partnerim -

206pieejamības maksājumi.

207Ķekavas apvedceļa pamattrases 17,58 km garumā, paralēlo ceļu

20820,66 km garumā un citu ar objektu saistīto inženierbūvju

209būvniecība kā PPP projekts paredz veikt aptuveni 122,0 milj. EUR

210kapitālieguldījumus būvniecības perioda laikā.

211PPP modeļa projekts izvēlēts kā piemērotākais risinājums,

212pamatojoties uz sekojošiem kritērijiem:

213• privātā sektora (būvniecības uzņēmumi, bankas u.c.) iesaiste

214publisko pakalpojumu nodrošināšanā (šajā gadījumā - publiskais

215partneris jeb pasūtītājs ir Latvijas Republikas Satiksmes

216ministrija),

217• efektīvs veids, kā piesaistīt finansējumu un nodrošināt

218projekta īstenošanu iespējami īsā laikā, kā arī abpusējs

219finansiāls izdevīgums,

220• optimāls risku sadalījums starp partneriem,

221• iespēja izmantot jaunas tehnoloģijas un inovatīvus

222risinājumus.

2233.1.2.4. Citi

224Saskaņā ar 2020. gada 21. jūlijā pieņemto Eiropas

225atveseļošanās plānu, kur būtiska daļa Eiropas atveseļošanas

226finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam

227(Recovery and Resilience Facility, turpmāk - ANM) -

228jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai. Programmas

229mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tādas, kas

230saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt

231krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējums pieejams

232laika periodam līdz 2026.gada vidum.

233IV.

234Secinājumi