Vairogs11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz
2019. gada 1. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma
novērtējumu.
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola
(Ministru kabineta
2017. gada 24. maija
rīkojums Nr. 245)
valsts nodokļu politikas
PAMATNOSTĀDNES 2018.-2021. GADAM
2017
Satura
rādītājs
SAĪSINĀJUMU SARAKSTS
I Pamatnostādņu
kopsavilkums
II problēmas un
risinājumi
III Nodokļu POLITIKAS
MĒRĶI UN Rīcības virzieni
IV Politikas rezultāti
un rezultatīvie rādītāji
V Rīcības virzieni un
uzdevumi
VI Ietekmes
novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem
SAĪSINĀJUMU
SARAKSTS
AN - akcīzes nodoklis
AS - akciju sabiedrība
BICEPS - Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas
studiju centrs
CSDD - Ceļu satiksmes drošības direkcija
CSP - Centrālā statistikas pārvalde
DRN - dabas resursu nodoklis
EDS - elektroniskā deklarēšanas sistēma
EEZ - Eiropas ekonomiskā zona
EK - Eiropas Komisija
EN - elektroenerģijas nodoklis
ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES - Eiropas Savienība
FM - Finanšu ministrija
GID - gada ienākumu deklarācija
IAN - izložu un azartspēļu nodoklis
IIN - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IK - individuālais komersants
IKP - iekšzemes kopprodukts
IU - individuālais uzņēmums
LAPK - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
MK - ministru kabinets
MU - mikrouzņēmumi
MUN - mikrouzņēmumu nodoklis
NACE - ES Saimniecisko darbību statistiskā
klasifikācija
NĪN - nekustāmā īpašuma nodoklis
OECD - Organisation for Economic Co-operation and
Development (Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācija)
PVN - pievienotās vērtības nodoklis
SIA - sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SEN - subsidētās elektroenerģijas nodoklis
TA - Tiesu administrācija
TEN - transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis
UIN - uzņēmumu ienākuma nodoklis
UR - Uzņēmumu reģistrs
UVTN - uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis
VAMN - vieglo automobiļu un motociklu nodoklis
VARAM - Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības
Ministrija
VAS - Valsts administrācijas skola
VID - Valsts ieņēmumu dienests
VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VSAOI - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas
ZS - zemnieku saimniecība
ZvS - zvejnieku saimniecība
I Pamatnostādņu
kopsavilkums
Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 23.uzdevumu Finanšu
ministrijai kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības
partneriem ir uzdots izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu
politikas pamatnostādnes.
Finanšu ministrija kopīgi ar valdības sociālajiem un
sadarbības partneriem ir izstrādājusi nodokļu politikas reformu,
kura tiek iekļauta nodokļu politikas pamatnostādnēs un kura tika
konceptuāli atbalstīta 2017.gada 28.februārī Ministru
kabinetā notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes
sēdē.
Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem
procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un
eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu.
Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību,
uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot
valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.
Latvijā spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās
uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem
nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski
grozīti vai pieņemti no jauna. Laika gaitā atbilstoši
ekonomiskajai situācijai mainījušies nodokļu veidi, likmes, kā
arī ar nodokļiem apliekamie objekti. Kā neatņemama sastāvdaļa
nodokļu sistēmas pilnveides procesā jāmin arī nodokļu likumu
saskaņošana ar ES prasībām.
Nodokļu sistēmu Latvijā veido nodokļi, kuru ieņēmumi ir
paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldību funkciju finansēšanai.
Daļa valsts iekasēto nodokļu ir personalizēti un saistīti ar
saņemamā pakalpojuma apjomu, piemēram, slimības pabalsti, bērnu
kopšanas pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti. Savukārt tādi
publiskie pakalpojumi, no kuriem iegūst visi valsts iedzīvotāji,
piemēram, izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts
ārējā un iekšējā drošība, valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests, tiek finansēti no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.
Tomēr, nepietiekamās nodokļu iekasējamības dēļ, valsts funkciju
finansēšana nākotnē var tikt apdraudēta.
Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un
radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu NAP 2020 galveno mērķi - ekonomisko
izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus:
mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto
nodokļu apjomu 2021.gadā 1/3 no IKP, paaugstināt VID darbības
efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, gan arī,
lai sasniegtu VID stratēģijā noteikto - palielināt uzticamības
rādītāju, un atrastu papildu finansējumu veselības nozarei
(Latvijā ir ievērojama atšķirība finansējuma apjomā salīdzinājumā
ar citām Eiropas Savienības valstīm).
Ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir nedaudz sabremzējusies,
kavējoties ES fondu investīcijām. Gadā kopumā IKP palielinājies
par 2,0%, kas ir lēnāka izaugsme nekā 2015.gadā, kad IKP
palielinājās par 2,7%. Galvenais izaugsmes samazināšanās iemesls
2016.gadā ir kopējais investīciju kritums, kad investīcijas
pamatkapitālā 2016.gadā samazinājās kopumā par 11,2%. 2017.gadā,
līdz ar aktīvāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un straujāku
ekonomikas izaugsmi Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs,
Finanšu ministrija prognozē ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos
līdz 3,2%. Par straujāku ekonomikas izaugsmi 2017.gadā liecina
jau 2016.gada ceturtā ceturkšņa dati, kad IKP gada pieaugums
paātrinājies līdz 2,6%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā ceturksnī.
Tāpat uzlabojas situācija ārējā vidē, par ko liecina konfidences
indikatoru uzlabošanās ES, fondu tirgu kāpums un uzlabotas
ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulei kopumā un Latvijas
tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijas reālais IKP turpina
palielināties pašreizējā tempā - tas ir par 3% gadā, bet ES reālā
izaugsme paātrinās līdz 2% gadā, ES vidējais līmenis pēc IKP pēc
pirktspējas paritātes uz 1 iedzīvotāju tiks sasniegs tikai pēc
45-50 gadiem.
Pēc Pasaules Bankas veiktās analīzes, secināms, ka Latvijā
salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši augsti
darbaspēka nodokļi, bet ļoti zemi kapitāla nodokļi. Savukārt
salīdzinot ar OECD dalībvalstīm, 2014.gadā Latvijā bija nedaudz
lielāks nodokļu ieņēmumu apjoms no patēriņa (pievienotās vērtības
nodokļa), taču iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļu
ieņēmumi bija nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Arī ieņēmumu daļa
no kapitāla ienākumiem bija zemāka. Ja salīdzina Latviju ar
tuvākā reģiona valstīm - Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Poliju un
Slovākiju, secināms, ka Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas bija zemākas par 2,5 līdz 6 procentpunktiem no IKP, ko
varētu skaidrot ar zemāku VSAOI standarta likmi, bet IIN
attiecība pret IKP bija augstāka nekā visās citās minētajās
valstīs. To varētu skaidrot ar to, ka Latvijā ir salīdzinoši
augsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ar salīdzinošu nelielu
neapliekamo minimumu. Citās līdzīgās valstīs bija vai nu augstāks
neapliekamais minimums vai arī zemāka nodokļu likme. Tāpat
secināms, ka Latvija iekasē lielākus pievienotās vērtības nodokļa
ieņēmumus procentuālā izteiksmē no IKP nekā līdzīgas valstis
reģionā, izņemot Igauniju. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu
īpatsvars pret IKP Latvijā bija tāds pats kā Lietuvā, Igaunijā un
Polijā, bet zemāks nekā Slovākijā un Čehijā.
Lai Latvija sasniegtu NAP 2020 paredzēto ekonomikas izrāvienu,
būtiski jāpalielinās tādu uzņēmumu skaits un apgrozījums, kuri
vienlaikus ir ar:
• fokusu uz eksportu;
• augstu produktivitāti;
• augstu vidējā atalgojuma līmeni.
Tādējādi ir iespējams gūt lielākus nodokļu ieņēmumus, jo:
• ir vairāk tādu maksātāju;
• esošajiem uzņēmējiem pieaug pelnītspēja un biznesa
apjoms;
• pieaug godīgu nodokļu maksātāju motivācija un
konkurētspēja.
Finanšu ministrija jau vairāk kā gadu ciešā sadarbība ar
valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie
priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Tika
saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas,
Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.
Visi šie priekšlikumu iesniedzēji minēja, ka Latvijā ir liels
darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši uz mazām algām, ir
nepieciešams reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (Pasaules Bankas
un OECD iesaka pārskatīt atvieglojumus un atbrīvojumus, savukārt
pārējie - ieviest UIN piemērošanu sadalītajai peļņai, nevis
gūtajai peļņai, un vienādot ienākumu nodokļu likmes dažādiem
ienākumiem. Tāpat viens no Latvijas budžeta papildus
izaicinājumiem ir atrast papildus finansējumu veselības
nozarei.
Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie plānotie virzieni ir
atlikt UIN līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta,
piemērojot 20% likmi, samazināt IIN algota darba ienākumam,
vienādot citu ienākuma veidu nodokļu likmes, kā arī integrēt
solidaritātes nodokli valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās.
Lai mazinātu reformas negatīvo fiskālo ietekmi, plānots
paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, azartspēļu nodokļa likmes
spēļu galdiem un automātiem, sakārtot nekustamā īpašuma
kadastrālās vērtības, noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem
izdevumiem, saglabāt līdzšinējo TEN maksāšanas kārtību, īstenot
ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus (t.sk. PVN reversās
maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšanu, reģistrācijas VID
PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšanu un PVN deklarācijā
atšifrējamo darījumu sliekšņa precizēšanu), kā arī īstenot
nodokļu administrēšanas pasākumus un pilnveidot piedziņas
procesus un sodu politiku.
Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas
kā pārējās Baltijas valstīs, veicinās konkurētspēju reģiona
līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu
attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju
ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī
to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu
maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.
Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana
nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama vismaz līdz
2021.gadam. Turklāt tiks izpildīta EK rekomendācija par nodokļu
īpatsvaru samazināšanu darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba
ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā,
proti, novirzot uzsvaru uz vides, patēriņa un īpašuma nodokļiem
un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.
Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā
arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas
galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties ES
fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums
reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020.gadam var pārsniegt
4%, salīdzinot ar pašreizējā Latvijas stabilitātes programmas
2017.-2020.gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.
Papildus nodokļu politikas izmaiņām nepieciešams risināt tādas
problēmas kā ieņēmumu krituma kompensēšanu pašvaldībām, veselības
finansēšanas jautājumus un no valsts sociālās apdrošināšanas
speciālā budžeta izmaksājamo īstermiņa pabalstu lielumu
ierobežošanu. Sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik
ir zema. Tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības,
veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un
neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskā drošībā
u.tml. Latvijai ir ļoti ierobežota budžeta telpa jebkādiem
atbalsta un modernizācijas pakalpojumiem. Tāpēc būtiski ir
palielināt nodokļu ieņēmu īpatsvaru ekonomikā. Zemu nodokļu
ievākumu nosaka iespējas nemaksāt un izvairīties no nodokļu
maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar
atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts
aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem
pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno
papildus ienākumu avotu budžetā. Galvenie rīcības virzieni ir PVN
izkrāpšanas gadījumu apkarošana, PVN reversās maksāšanas kārtības
piemērošanas paplašināšana, tiešsaistes tirdzniecības darījumu
reģistra ieviešana, vienotā konta un uzkrājuma principa
ieviešana, saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana
mazajai uzņēmējdarbībai, VID pakalpojumu pieejamības un
kvalitātes uzlabošana, padziļinātas sadarbības programmas
reforma, ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana
būvniecības nozarē, u.c. Jaunie pasākumi iesaistītajām
ministrijām jāiesniedz izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas
padomē un pēc to apstiprināšanas tiks papildināts Valsts iestāžu
darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai. Lielākajai daļai
iniciatīvu jāstājas spēkā 2018.gadā.
Papildus tam tiks pārskatīti nelietderīgie budžeta izdevumi,
kā arī tiks meklētas iespējas nodokļu reformas laikā palielināt
budžeta deficītu.
II problēmas un
risinājumi
Ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir nedaudz sabremzējusies,
kavējoties ES fondu investīcijām. Gadā kopumā IKP palielinājies
par 2,0%, kas ir lēnāka izaugsme nekā 2015.gadā, kad IKP
palielinājās par 2,7%. Galvenais izaugsmes samazināšanās iemesls
2016.gadā ir kopējais investīciju kritums, kad investīcijas
pamatkapitālā 2016.gadā samazinājās kopumā par 11,2%. Ja Latvijas
reālais IKP turpina palielināties pašreizējā tempā - tas ir par
3% gadā, bet ES reālā izaugsme paātrinās līdz 2% gadā, ES
vidējais līmenis pēc IKP pēc pirktspējas paritātes uz 1
iedzīvotāju tiks sasniegs tikai pēc 45-50 gadiem.
1.att. IKP izmaiņas, salīdzināmās
cenas, gads pret gadu, %
Ekonomikas izaugsme pie nemainīgas politikas 2018.gadam šobrīd
tiek prognozēta 3,4% apmērā, un sagaidāms, ka potenciālā IKP
izaugsme vidējā termiņā būs aptuveni 3% līmenī. Izlaižu starpība
starp faktisko un potenciālo ekonomikas izlaidi 2017.gadā vēl
saglabāsies negatīva, bet jau nākamajos gados faktiskā izlaide
būs lielāka par potenciālo, līdz 2020.gadam izlaižu starpībai
sasniedzot 0,7%. Latvijas ekonomikas potenciālo izaugsmi vidējā
termiņā noteiks kapitāla un produktivitātes pieaugums, savukārt
nodarbinātības pieauguma ietekme, samazinoties darbspējas vecuma
iedzīvotāju skaitam, būs nebūtiska.
2.att. Rezidentu kredītdinamika no
2011.-2016.gadam, tūkst. euro
Avots: FKTK
Kreditēšanas aktivitāte laikā kopš ekonomiskās krīzes Latvijā
ir bijusi zema un kopējais rezidentiem izsniegto kredītu
portfelis līdz pat 2016.gadam pastāvīgi samazinājās. Kopējais
rezidentiem izsniegto kredītu apjoms no pāri par 20 miljardiem
euro 2008.gada beigās bija samazinājies līdz 12,4
miljardiem euro 2015.gada beigās. Kredītportfeļa pieaugums
atsākās tikai 2016.gadā, kad rezidentiem jaunizsniegtie kredīti
salīdzinājumā ar 2015.gadu palielinājās par 46%, sasniedzot 2
miljardus euro. Attiecīgi kopējais rezidentu
kredītportfelis 2016.gada 4.ceturkšņa beigās veidoja 12,8
miljardus euro, kas bija par 3,1% vairāk nekā 2015.gada
4.ceturkšņa beigās.
* Nefinanšu komersantu
(komercsabiedrību) ilgtermiņa ieguldījumi (tajā skaitā
nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finanšu
ieguldījumi) atbilstoši uzņēmumu bilances aktīvu posteņiem, CSP
apkopotie dati
3.att. Nefinanšu komersantu
(komercsabiedrību) ilgtermiņa ieguldījumi* un uzkrātās ārvalstu
tiešās investīcijas perioda beigās, milj. euro
Avots: CSP, Latvijas
banka
Statistikas dati par uzņēmumu ilgtermiņa ieguldījumiem
liecina, ka uzņēmumu uzkrātās investīcijas kopš 2015.gada vidus
vairs nepieaug, un tāpat 2016.gada sākumā ir samazinājušās
uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas. Lai gan ārvalstu tiešās
investīcijas investīciju samazinājumu 2016.gada sākumā ir
ietekmējuši arī vienreizēji un ar kopējo investīciju vidi tieši
nesaistīti faktori, kā Swedbank AS pamatkapitāla samazinājums par
367,9 milj. euro, kopējā investīciju dinamika uzrādīja
investīciju samazināšanos ekonomikā. 2016.gadā kopā investīcijas
pamatkapitālā (bruto pamatkapitāla veidošana) bijušas par 11,2%
mazākas nekā pirms gada, un investīciju līmenis ekonomikā jau no
2013.gada ir bijis zems.
Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu ieņēmumu īpatsvariem
IKP ES1. Nodokļu ieņēmumu prognozes liecina, ka
turpmākajos gados nodokļu ieņēmumu pieaugums pakāpeniski
palielināsies2, tomēr šāds nodokļu ieņēmumu pieauguma
temps nenodrošina Valdības deklarācijā noteiktā mērķa sasniegšanu
- 2020.gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP. Tāpat
Valdības deklarācijā noteikts, ka primāri mērķa sasniegšanai
ieņēmumi jāgūst no ēnu ekonomikas mazināšanas3.
4.att. Latvijas, ES valstu un OECD valstu nodokļu
ienākumu salīdzinājums pret IKP 2014.gadā
Avots: Pasaules Banka, Eurostat, OECD un VID
Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Latvija ierindojas starp
astoņām ES dalībvalstīm ar augstāko PVN plaisas
rādītāju4. VID aprēķinājis, ka lielākā neiekasētā
nodokļu masa veidojas no aplokšņu algām tirdzniecības, transporta
pakalpojumu, būvniecības un saimnieciskās darbības jeb
individuālo pakalpojumu (skaistumkopšanas, tulku, aukļu,
apbedītāju u.tml. pakalpojumu) sektorā.
5.att. Džini koeficients ES valstīs
2015.gadā
Avots: Eurostat
Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas
Savienībā. Pēc Eurostat datiem Latvijā 2015.gadā Džini
koeficients bija 35,4%, kas ir viens no visaugstākajiem Eiropas
Savienībā (vidēji ES 2015.gadā tas bija 31,0%). Savukārt
darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs5 strādājošajam bez
apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas,
pēc Eurostat datiem 2015.gadā Latvijā bija 41,9%, Lietuvā
- 39,2%, bet Igaunijā - 38,0%.
6.att. Darba ņēmēju skaita
sadalījums pēc bruto darba ienākumiem, euro mēnesī
Avots: CSP dati
2016.gada oktobris
Latvijā ir ievērojams zemo algu saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar
CSP datiem 2016.gada oktobrī 74,7% nodarbināto saņēma bruto algu
līdz 1000 euro mēnesī, savukārt lielākais darba ņēmēju
skaits (191 275 jeb 24,0% no kopējā nodarbināto skaita) saņēma
bruto darba algu 300 - 500 euro mēnesī apmērā.
Tāpat joprojām aktuāls jautājums ir arī par "aplokšņu
algām". Kā liecina CSP dati (4.att.) no kopējā darba ņēmēju
skaita 21,6% strādājošajiem tiek oficiāli uzrādīti mēneša darba
ienākumi, kas ir vienādi vai zemāki par minimālo algu. Pasaules
Bankas un profesora Dr. M.Hazana pētījums liecina, ka, jo lielāki
ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo mazāka ienākumu
daļa tiek samaksāta kā "aplokšņu alga". Savukārt, jo
mazāki ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo procentuāli
lielāka ienākumu daļa tiek maksāta kā "aplokšņu
alga".
7.att. Aplokšņu algas daļa mēneša ienākumos
Latvijā
Avots: Pasaules Bankas,
Dr.mat., prof. M.Hazana aprēķini
Līdzīgi kā ar zemo algu saņēmējiem, tāpat arī pensionāru
sadalījumā pēc piešķirtā vecuma pensijas apmēra ir vērojams liels
īpatsvars mazo pensiju saņēmēju skaitam. Jau šobrīd apmēram 1/3
pensionāru saņem pensiju ar IIN neapliekamā pensionāru minimuma
apmērā - 235 euro. Ja pensionāru neapliekamais minimums
tiktu paaugstināts līdz 300 euro, tad jau tiktu atbalstīti
69,4% pensionāru, saņemot aprēķināto pensiju pilnā apmērā, kurai
netiek piemērots IIN. Pensijas, kas piešķirtas līdz 1996.gadam,
neapliekamais minimums sakrīt ar pensijas apmēru, kas var būt arī
lielāks par 235 euro.
8.att. Vecuma pensiju sadalījums pēc
piešķirtā apmēra (ar piemaksu), euro mēnesī
Avots: VSAA dati uz
2016.gada septembri
Jāatzīmē, ka 2016.gadā starp "mazo" nodokļu režīmiem
pēc maksātāju skaita populārākais bija mikrouzņēmuma nodokļa
režīms, savukārt vismazāk tika izmantots patentmaksu režīms.
Mikrouzņēmuma nodokļa režīms vairs nepilda tā sākotnējo mērķi, jo
statistika liecina, ka liela daļa šo nodokļa režīmu izmanto
nodokļu optimizācijai, kropļojot konkurenci. Otra būtiska
problēma ir "mazajos" nodokļu režīmos strādājošo
sociālā aizsardzība, kas nākotnē sociālās apdrošināšanas
iestāšanās gadījumā var radīt būtiskas finansiālas problēmas
šajos režīmos strādājošajiem. Pēc VID informācijas
"mazo" nodokļu režīmu maksātāju skaits 2016.gadā bija
(nodokļu maksātāji var izvēlētie vairākus nodokļu režīmus
vienlaikus):
- patentmaksas (t.sk. samazinātās patentmaksas) - 3,4
tūkst.6;
- atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku
tūrisma, sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un
ziedu, kā arī parka vīngliemežu vākšanas - 13,0 tūkst.;
- vispārējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms
saimnieciskās darbības veicējiem - 90,7 tūkst7.;
- mikrouzņēmumu nodokļa režīms (darba ņēmēji) - 95,0
tūkst.
Pēdējos gados nodokļu politika ir vērsta uz darbaspēka nodokļu
ieņēmumu īpatsvara samazināšanu kopējos nodokļu ieņēmumos un
attiecīgi IKP. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un ienākumu
nodokļu sistēmas progresivitātes palielināšanai ar 2016.gadu tika
ieviests ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais
diferencētais minimums un solidaritātes nodoklis. Tai pašā laikā
šis samazinājums nav kompensēts ar patēriņa, īpašuma, kapitāla un
vides nodokļu attiecīgu pieaugumu. Pēc Eurostat datiem
2014.gadā patēriņa nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP Latvijā bija
par 0,5 procentpunktiem augstāks kā vidēji ES, vides nodokļu
īpatsvars par 0,2 procentpunktiem augstāks kā vidēji ES, tomēr
kapitāla nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija otrais zemākais
starp ES dalībvalstīm.
9.att. Kapitāla, darbaspēka un
patēriņa faktiskās (netiešās) nodokļu likmes Latvijā un
salīdzināmajās valstīs 2014.gadā
Avots: Eurostat
(Pasaules bankas pētījums)
Arī pēc Pasaules Bankas veiktās analīzes, secināms, ka Latvijā
salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši augsti
darbaspēka nodokļi, bet ļoti zemi kapitāla nodokļi. Salīdzinot ar
OECD dalībvalstīm, 2014.gadā Latvijā bija nedaudz lielāks nodokļu
ieņēmumu apjoms no patēriņa (pievienotās vērtības nodokļa), taču
iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumi bija
nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Arī ieņēmumu daļa no kapitāla
ienākumiem bija zemāka. Tāpat jāuzsver, ka kapitāla ienākumu
nodokļu likmes ir dažādas un tās nepieciešams vienādot.
Lai sasniegtu Valdības deklarācijā noteikto mērķi, kā arī NAP
2020 galveno mērķi - ekonomisko izrāvienu, ir svarīgi veikt
radikālas izmaiņas nodokļu politikas sistēmā.
Galvenie nodokļu
politikas pamatnostādnēs piedāvātie risinājumi:
1) reformēt UIN sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts
peļņas sadales brīdī nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%,
ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) - piemērojot 20%
likmi (t.i., izmaksām, kas netiek investētas uzņēmuma attīstībā,
t.sk., dividendēm, ar saimniecisko darbību nesaistītajiem
izdevumiem, reprezentācijas izmaksām, kas pārsniedz noteikto
apmēru, u.c.). Tāpat tiek noteikts pārejas periods kas paredzēs
iespēju izmantot UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektu,
ja tas apstiprināts Ministru kabinetā līdz 2017.gada
31.decembrim. Tiks saglabāta arī UIN atlaide, kas piemērojama
atbilstoši likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un
speciālajās ekonomiskajās zonās" normām.
Papildus tam tiks noteikts atbalsts ziedojumiem, paredzot UIN
atvieglojumu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām ar
ierobežojumu:
a) ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 10% apmērā
no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai
b) ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 3% no
iepriekšējā pārskata gadā izmaksātā darba algas apmēra; vai
c) pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām dividendēm
var samazināt - noteiktā apmērā no ziedotās summas, bet ne
vairāk, kā noteiktā apmērā no aprēķinātās UIN summas (darbs ar
ierobežojumu noteikšanu turpināsies tiesību aktu izstrādes
laikā);
2) reformēt darbaspēka nodokļu sistēmu:
- ieviešot divas IIN pamatlikmes (pašreiz
pamatlikme ir 23%):
20% - ienākumiem līdz 45 000 euro
gadā;
23% - ienākumiem virs 45 000 euro
gadā (pārsniegumam);
- būtiski paaugstinot ar IIN neapliekamo diferencēto
minimumu, (atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma
piemērošanas rezumējošā kārtība, piemērojot to pilnā apmērā jau
taksācijas gada laikā):
0-250 euro mēnesī (250 euro
mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440
līdz 1 000 euro mēnesī (2019.gadā - ienākumiem no 440 līdz
1 100 euro mēnesī) - neapliekamais minimums atbilstoši
formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākumiem virs 1 000
euro mēnesī (2019.gadā - ienākumiem virs 1 100 euro
mēnesī) - tas sasniedz 0;
- paaugstinot atvieglojumu par apgādībā esošām personām
uz 250 euro mēnesī (pašlaik 175 euro
mēnesī)
- atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta
maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 euro
gadā:
ienākumiem līdz 55 000 euro gadā tiek
veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās
apdrošināšanas pakalpojumi
ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 euro gadā
(2018.gadam plānotā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga
x 100) - tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai
pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī;
no ienākumiem virs 95 100 euro gadā -
sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā;
- paaugstinot minimālo mēneša darba algu līdz 430
euro (pašlaik 380 euro);
- paaugstinot neapliekamo minimumu pensionāriem vidējā
termiņā līdz 300 euro mēnesī (pašlaik 235
euro mēnesī);
- ar 2018.gadu identificē pacienta sasaisti VSAOI.
3) vienādot IIN likmes dažādiem ienākumu veidiem,
nosakot tās 20% un 23% apmērā līdzīgi kā algota darba
ienākumam:
- 20% IIN likme - ienākumam no kapitāla un kapitāla
pieaugumam (pašreiz IIN likme ienākumam no kapitāla, kas nav
kapitāla pieaugums (piemēram, dividendēm, procentu ienākumam) ir
10%, bet ienākumam no kapitāla pieauguma - 15%). Izņēmums ir
dividendes (tad 0% likme), ja tās jau ir apliktas ar 20% ienākuma
nodokļa likmi uzņēmuma līmenī peļņas sadales brīdī;
- 20/23% IIN likme - saimnieciskās darbības
veicējiem (pašreiz 23% likme):
20% IIN likme - apliekamajam ienākumam līdz 45 000
euro gadā;
23% IIN likme - apliekamajam ienākumam virs 45 000
euro gadā;
VSAOI objekts - no apliekamā ienākuma, ja tas
nepārsniedz 430 euro mēnesī, veic iemaksas privātajā
pensiju fondā (3.pensiju līmenis) vismaz 5% apmērā. Apliekamajam
ienākumam, kas pārsniedz 430 euro mēnesī - līdzšinējā
kārtība, t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne mazāks kā
vismaz minimālās algas apmērā, likme par 430 euro -
līdzšinējā (atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa),
pārsniegumam 5% (samazināta VSAOI likme un samazināts sociālo
garantiju apjoms, piemēram, tikai pensijas apdrošināšana);
izmaiņas apliekamā ienākuma no saimnieciskās
darbības noteikšanas kārtībā, nosakot ierobežojumu saimnieciskās
darbības izdevumiem - līdz 80% no saimnieciskās darbības
ieņēmumiem (attiecīgi jāatsakās arī no pirmstaksācijas gadu
zaudējumu pārnešanas, nosakot pārejas periodu iepriekš
uzkrātajiem zaudējumiem). Minēto ierobežojumu nepiemēro, ja
izdevumu limita pārsniegumu rada algota darba izmaksas. Papildu
regulējums tiks noteikts lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā
pastāvošu īpašu režīmu attiecībā uz subsīdiju uzskaiti
apgrozījumā;
pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana saskaņā ar
saimnieciskās darbības noteikto kārtību, taču šo kārtību var
mainīt tikai pie noteiktiem nosacījumiem (piemēram, pēc 5 gadiem,
ar īpašu pamatojumu u.tml.);
- 20/23% IIN likme - maksātājiem, kas gūst ienākumus
uz uzņēmumu līguma pamata, bet nav reģistrējuši saimniecisko
darbību (pašreiz 23% likme), saglabājot iepriekšējo nodokļu
piemērošanas kārtību:
20% IIN likme - apliekamajam ienākumam līdz 45 000
euro gadā;
23% IIN likme - apliekamajam ienākumam virs 45 000
euro gadā;
VSAOI - tāpat kā algas nodokļa maksātājiem;
- 20/23% IIN likme - autoratlīdzību saņēmējiem,
saglabājot likumā noteiktas normas:
20% IIN likme - apliekamajam ienākumam līdz 45 000
euro gadā;
23% IIN likme - apliekamajam ienākumam virs 45 000
euro gadā;
VSAOI likme 5% no izmaksātāja līdzekļiem (pensiju
apdrošināšanai), ko ietur izmaksas brīdī Ja autoratlīdzība
pārsniedz 430 euro mēnesī, ieturētā summa tiek novirzīta
uz 1.un 2. pensiju līmenim. Ja autoratlīdzība ir mazāka par 430
euro mēnesī izvērtē iemaksas ieskaitīšanas iespēju
3.pensiju līmenī;
precizēt attaisnoto izdevumu normas autoriem,
paredzot 50 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par
šādu darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu
(arhitektūras darbiem, vizuālās mākslas darbiem, muzikāliem
darbiem ar vai bez teksta, audiovizuāliem, horeogrāfiskiem un
teātra darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem un rūpnieciskiem
paraugiem); 15 % literāriem darbiem, tai skaitā darbiem, kas
radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos
masu informācijas līdzekļos;
autortiesību mantiniekiem - saglabājas līdzšinējā
kārtība, t.i., VSAOI iemaksas nav jāveic;
- 20% IIN likme - ienākumam no nomas/īres,
nereģistrējot saimniecisko darbību (pašreiz IIN likme 10%),
nosakot 50% izdevumu
normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā
faktiskos izdevumus) (pašreiz nav, ir tikai NĪN par nekustamo
īpašumu);
- 20% IIN likme - ienākumam no augoša
meža/kokmateriālu pārdošanas (pašreiz IIN likme 10%), nosakot
50% izdevumu
normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā
faktiskos izdevumus) (pašreiz izdevumu norma ir 25% no augoša
meža pārdošanas (ar meža atjaunošanu saistītie izdevumi) un 50%
no kokmateriālu pārdošanas ienākuma (ar kokmateriālu
sagatavošanu/pārdošanu saistītie izdevumi));
- 20% IIN likme - ienākumam no metāllūžņu
pārdošanas (pašreiz IIN likme 10%), nosakot 50% izdevumu normu (bez
attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus
(pašreiz faktiskie izdevumi netiek ņemti vērā));
- 20% IIN likme - izložu vai azartspēļu
laimestus, kas pārsniedz 3000 euro (izņēmums - simtgades
loterija);
4) samazināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma
slieksni, vienādojot to ar reģistrācijas VID PVN maksātāju
reģistrā slieksni (apgrozījuma slieksnis - līdz 40 000
euro gadā, pašreiz 100 000 euro gadā), kā arī
noteikt mikrouzņēmumu nodokļa dividendēm 20% IIN likmi,
palielināt maksimālās darba algas ierobežojumussaglabāt
līdzšinējos ierobežojumus un uzlabot VID kontroli attiecībā uz
mikrouzņēmumiem;
5) uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb
"dzīvesstila" uzņēmējiem, vienādojot likmes
(pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 euro
atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), vienkāršojot
to samaksu un administrēšanu, bet saglabājot līdzšinējos
ierobežojumus, kā arī ieviest brīvprātīgu risinājumu visiem, kuri
maksā nodokli no apgrozījuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu
kontu.
Iepriekšminētās izmaiņas samazina kopējus nodokļu ieņēmumus
valstī no darbaspēka nodokļiem, tāpēc vienlaikus tiek īstenoti
šādi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļa sloga pārvirzi
no darba spēka uz patēriņu un kapitālu (t.sk. atbilstoši vairāku
starptautisku organizāciju ieteikumiem):
1) sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un
pārskatīt atsevišķu nekustamo īpašumu pielietojuma
kategorijas;
2) par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un
spēļu galdiem;
3) pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā
akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs;
1.tab. Plānotās
akcīzes nodokļa likmju izmaiņas naftas produktiem
Naftas
produkti
01.01.2015.
01.01.2016.
01.01.2018.
01.01.2020.
Svinu nesaturošs benzīns, euro par 1000 l
411,21
436,0
470,0
495,0
Svinu saturošs benzīns, euro par 1000 l
455,32
455,3
564,0
594,0
Dīzeļdegviela, petroleja, degviel eļļa, euro par
1000 l
332,95
341,0
378,0
425,0
Sašķidrinātā naftas gāze, euro par 1000 kg
161,00
206,0
231,0
278,0
2.tab. Plānotās
akcīzes nodokļa likmju izmaiņas tabakas izstrādājumiem
2016
2017
2018
2019
2020
No
01.07.
No
01.07.
No
01.07.
No
01.07.
No
01.07.
No
01.07.
Cigaretēm
Specifiskā likme, euro
56,20
67,00
69,5
70,70
74,60
78,70
Ad Valorem
25%
20%
20%
20%
20%
20%
Minimālais līmenis, euro
93,70
99,00
103,5
104,00
109,20
114,70
No
01.01.
No
01.01.
No
01.01.
No
01.01.
No
01.01.
Cigāriem un cigarellām, euro
42,69
58,0
73,0
88,00
95,20
Smēķējamai tabakai euro par 1000
g, tai skaitā:
Smalki sagriezta tabaka
58,0
62,00
66,0
70,0
75,0
Cita smēķējamā tabaka, tabakas lapas
58,0
62,00
66,0
70,0
75,0
Karsējamā tabaka
62,0
(no 01.03)
62,00
66,0
70,0
75,0
3.tab. Plānotās
akcīzes nodokļa likmju izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem un
alum
Alkoholiskie dzērieni
un alus, euro par 100 l
Plānotais
Priekšlikums
01.03.2016.
01.03.2017.
01.03.2018.
01.03.2018.
01.03.2019.
01.03.2020.
Vīns, raudzētie dzērieni (virs 6%), starpprodukti līdz
15 tilpumprocentiem
74,0
78,0
82,0
92,0
101,0
111,0
Starpprodukti no 15 līdz 22 tilpumprocentiem
120,0
130,0
135,0
150,0
170,0
190,0
Pārējie alkoholiskie dzērieni, par absolūtā spirta
%
1 400,0
1 450,0
1 500,0
1 670,0
1 840,0
2 025,0
Alus, par katru absolūtā spirta
tilpumprocentu
4,2
4,5
4,8
5,6
6,1
6,8
Alus, minimālā likme
7,8
8,2
8,6
10,3
11,1
12,5
4) noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, tai
skaitā:
- noteikt gan procentuālu (50% no apliekamā ienākuma), gan
summāru ierobežojumu - 600 euro gadā (par sevi un katru
savu ģimenes locekli) - kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par
ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī
ziedojumiem politiskajām partijām, saglabājot iespēju attaisnotos
izdevumus pārnest uz nākamajiem trīs taksācijas gadiem. Atļaut
attaisnoto izdevumu atgūšanu par personām ar I. un II. grupas
invaliditāti - brāļiem un māsām, ja tiem nav laulātā un nodokļa
maksātājs ir tam vienīgais radinieks;
- noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma),
gan summāru ierobežojumu - 4 000 euro gadā -
attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos
un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, pārveidot attaisnoto
izdevumu piemērošanas nosacījumus, pagarinot dzīvības
apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) periodu (piemēram,
uz 10 gadiem) un nodrošināt apdrošināšanas prēmiju maksājumu
regularitāti, kā arī pagarināt veikto iemaksu turēšanas periodu
privātajos pensiju fondos (piemēram, līdz 5 gadiem), vienlaikus
nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības
apdrošināšanas līgumiem un iemaksām privātajos pensiju
fondos.
5) saglabāt līdzšinējo TEN maksāšanas kārtību arī 2019.gadā un
turpmāk.
Ārpus nodokļu struktūras pasākumiem tiek rosināts pilnveidot
nodokļu administrēšanas pasākumus un nodrošināt aktīvāku ēnu
ekonomikas apkarošanu:
1) īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, kuru
pamatvirzieni izriet no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna.
Galvenie virzieni ēnu ekonomikas apkarošanai ir:
- PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana
(būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas
piegādēm);
- reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa
samazināšana no 50 000 euro uz 40 000 euro;
- noteikt pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas
atšifrēšanas slieksni 150 euro un to attiecināt tikai uz
darījumiem ar reģistrētiem PVN maksātājiem; ;
- tiešsaistes tirdzniecības darījumu reģistra ieviešana
u.c.;
2) īstenot nodokļu administrēšanas pasākumus, galvenie no
tiem:
- vienotā konta un uzkrājuma principa ieviešana;
- saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai
uzņēmējdarbībai;
- VID "nodokļu rēķina" automātiskas apmaksas
risinājuma ieviešana;
- VID pakalpojumu pieejamība un kvalitāte;
- padziļinātas sadarbības programmas reforma;
- grāmatvedības prasību pārskatīšana atkarībā no apgrozījuma,
statusa un darbības veida;
- IIN attaisnoto izmaksu administrēšanas optimizācija;
3) pilnveidot piedziņas procesus un sodu politiku.
Nodokļu
reformas ietekme uz ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecību
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā bija saistīta ar
zemo ES fondu investīciju plūsmu, kas bijusi 225 miljonu
euro apmērā - vairāk nekā par 300 miljoniem euro
mazāka nekā bija plānots 2015.gada vidū un tāpat arī būtiski
zemāka par 2016.gada sākumā plānoto. Sagaidāms, ka nākamajos
gados, - laikā, kad paredzēta nodokļu sistēmas reforma, ES fondu
investīciju aktivitāte būtiski palielināsies, 2020.gadā ES fondu
investīcijām sasniedzot 720 miljonus euro. Šobrīd ir
pieņemti lēmumi (MK noteikumi un citi priekšnosacījumi) par
lielāko daļu no investīcijām visam plānošanas periodam (ES fondi
4,4, miljardi euro), notiek intensīvs projektu atlašu un
līgumslēgšanas posms. Tādēļ jo svarīgi ir radīt stimulus
uzņēmējdarbības un investīciju vides pievilcībai un attīstībai.
Ir būtiski, lai ES investīciju plūsma būtu atbilstoša plānotajam,
palīdzot nodrošināt spēcīgu ekonomikas izaugsmi, kas attiecīgi
nodrošinātu arī ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā. Sagaidāms, ka
nodokļu sistēmas reforma varētu dot pozitīvus stimulus.
10. att. IKP faktiskajās cenās, milj. euro
Avots: CSP, FM
aprēķini
Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, tiks veicināts arī papildu
pieprasījums pēc kredītiem. Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā,
paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma
nodokli, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un
kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē.
Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī
pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija
manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu
maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas
motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām
būtu radīta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus. Pieeja
papildus līdzfinansējumam veicinās arī raitāku ES fondu
apguvi.
IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā
no jauna izsniegto kredītu apjoms turpmākajos gados varētu
pieaugt par papildus 5 procentpunktiem, attiecīgi stimulējot
privāto patēriņu. Tā rezultātā, kopējais rezidentu
kredītportfelis pieaugs straujāk nekā bāzes scenārija.
11.att. Rezidentu kopējais kredītportfelis, milj.
euro un pieauguma temps (%)
Avots: FKTK, FM
aprēķini
Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā
arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas
galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties ES
fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums
reformas realizācijas periodā laikā līdz 2021.gadam var pārsniegt
4%, salīdzinot ar pašreizējā Latvijas stabilitātes programmas
2017.-2020.gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.
12. att. IKP izaugsmes potenciāls
nodokļu reformas rezultātā
Nodokļu politikas reforma veicinās konkurētspēju reģiona
līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu
attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju
ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī
to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu
maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. Tāpat nodokļu
politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu
sistēma būtu prognozējama vismaz līdz 2021.gadam. Līdz ar to
sagaidāms, ka pieaugs arī nodokļu ieņēmumi, sasniedzot Valdības
deklarācijā noteikto mērķi - vidējā termiņā iekasēto nodokļu
apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
12. att. Nodokļu slogs, % no IKP
Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies
ēnu ekonomikas apjoms, par apmēram 1 procentpunktu gadā, kas
naudas izteiksmē ir aptuveni 60 milj. euro. Šādu ēnu
ekonomikas mazināšanas tempu plānots saglabāt arī turpmāk,
2021.gadā sasniedzot 18,3% no IKP.
13.att. Aplēse par ēnu ekonomikas
apjomu Latvijā 2010.-2015.gadā (% no IKP) (pēc ekon. prof.F.
Šneidera pieejas)
UIN reformas priekšlikuma mērķis ir veicināt
tautsaimniecības attīstību, stimulējot uzņēmumus lielāku peļņas
daļu atstāt uzņēmumā un veicinot investīciju pieaugumu. Ieviešot
0% likmi nesadalītajai peļņai, uzņēmumiem radīsies papildus
motivācija un iespēja veikt investīcijas, piemēram, palielināt
ražošanas vai pakalpojumu jaudu, mainīt ražošanas procesu.
14.att. Kopējā pamatkapitāla veidošana, milj.
euro
Avots: CSP, FM
aprēķini
Peļņa, kas tiks atstāta uzņēmumā, palielinās pamatkapitāla
apjomu un uzlabos uzņēmuma bilanci kopumā. Dati par uzņēmumu pašu
kapitālu Igaunijā apliecina, ka Igaunijas uzņēmumi kopumā ir
krietni labāk kapitalizēti salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmumiem.
Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka uzlabosies arī Latvijas uzņēmumu
kapitalizācija, turklāt tiem mazināsies motivācija slēpt īsto
peļņas apmēru. Tādējādi lielāks pamatkapitāls kopā ar citiem
uzņēmējdarbības rādītājiem (apgrozījums, peļņa) uzlabos uzņēmumu
pieeju kredītresursiem. 2015. un 2016.gadā no jauna izsniegto
kredītu apjoms uzņēmumiem pieauga attiecīgi par 21% un 33%.
Realizējot UIN reformu, no jauna izsniegto kredītu apjoms
turpmākajos trijos gados varētu pieaugt par 5 procentpunktiem
straujāk nekā bāzes scenārijā, dodot papildus stimulu uzņēmumu
investīcijām.
Uzlabojoties uzņēmumu bilancēm, kā papildus investīcijas
stimulējošs faktors varētu būt Eiropas Savienības fondu
investīciju plūsmas paātrināšanās vidēji par 50 milj. euro
gadā, tāpat palielinot uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar
bāzes scenāriju.
15. att. IKP un investīciju
pieauguma tempi, bāzes scenārijs un nodokļu ietekmes scenārijs,
gada pieauguma tempi %
Avots: CSP, FM aprēķini
UIN atliktās maksājuma kārtības ieviešana radītu vairākus
pozitīvus efektus uz tautsaimniecību, kas savukārt palielinātu
nodokļu ieņēmumus valsts budžetā:
- palielinātos uzņēmumu finanšu resursi, jo UIN ir jāmaksā
tikai par dividendēs sadalāmo peļņu, kas savukārt veicinātu
uzņēmumus neņemt tik lielu peļņas daļu ārā dividendēs. Turklāt,
ņemot vērā, ka uzņēmums UIN maksās tad, kad peļņa faktiski tiek
sadalīta, līdz ar to netiks noteikti avansa maksājumi , kas
kopumā veicina uzņēmumu finanšu resursu pieaugumu un iespēju
iegūt papildu ārējo finansējumu, palielinot uzņēmumu pašu
kapitālu;
- pieaugtu privāto investīciju apjoms, jo uzņēmumiem būtu
lielāka finanšu neatkarība un noturība, kā arī lielāka
uzņēmējdarbības un investīciju aktivitāte. Tas veicina mazāku
rezidentu kapitāla aizplūšanu un lielāku rezidentu investīciju
plūsmu;
- pieaugtu IKP un mazinātos ēnu ekonomika, ko veicinātu
uzņēmumu skaita pieaugums un mazāka ieņēmumu slēpšana gadījumos,
kad uzņēmumi neatbilst mikrouzņēmuma kritērijiem, kur kopējais
nodokļu slogs ir salīdzinoši zemāks. Tas savukārt veicinātu
uzņēmumu kvalitatīvās izaugsmes palielināšanos, produktivitātes
celšanos, neto apgrozījuma pieaugumu, pašizmaksu samazināšanos
(ņemot vērā, ka vienlaicīgi tiks samazināti darbaspēka nodokļi)
un rentabilitātes paaugstināšanos.
Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt IIN
slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot
zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī
minimālo algu.
Nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi
valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus. IIN likmes
samazinājums no 23% līdz 20% ienākumiem, kuri nepārsniedz 45 000
euro gadā, skars visus strādājošos, palielinot to rīcībā
esošo ienākumus, kurus varēs izmantot patēriņam, investīcijām vai
uzkrājumiem. Arī nodarbinātie ar ienākumiem, kas ir augstāki par
45 000 euro gadā, iegūs no IIN likmes samazinājuma, jo 23%
IIN likme tiks piemērota tikai tiem ienākumiem, kuri pārsniedz
minēto slieksni.
16. att. Nodokļu plaisas izmaiņas
pēc nodokļu reformas
Avots: FM
aprēķini
Papildus pozitīva ietekme uz strādājošo iedzīvotāju ienākumiem
būs IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanai, kas visbūtiskāk
ietekmēs tieši zemāk atalgoto iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus
ar diferencētās IIN likmes ieviešanu mazinot ienākumu
nevienlīdzību. Balstoties uz Finanšu ministrijas nodokļu reformas
novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs
5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz
privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas,
palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes
iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt
uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu
līdzekļus.
Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no
pašreizējiem 380 līdz 430 euro palielinās iedzīvotāju ienākumus,
kā arī mazinās strādājošo nevienlīdzību. Tiešā ietekme uz privātā
patēriņa pieaugumu šim minimālās algas palielinājumam ir
nenozīmīga, taču tas mazinās ēnu ekonomikas daļu, kas daļēji jau
tiek ietverta IKP aprēķinos. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka
minimālās algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts
vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu,
nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās
uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas
reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami
zemāks.
Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas
kā pārējās Baltijas valstīs pie tam pēc reformas Latvijā būs
lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp
pārējām Baltijas valstīs. Tā piemēram, Igaunijā minimālā mēneša
darba alga pašreiz ir būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā
(2017.gadā Igaunijā tā ir 470 euro mēnesī, bet Latvijā un
Lietuvā - 380 euro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā būs
430 euro mēnesī, kas ir būtiski augstāka kā Lietuvā, bet
joprojām zemāka kā Igaunijā. Arī Latvijā noteiktā IIN pamatlikme,
kas pašreiz ir 23%, tiks pielīdzināta Igaunijā noteiktajai - 20%
(Lietuvā tā ir 15%). Tāpat ar IIN neapliekamais minimums tiks
tuvināts pārējo Baltijas valstu līmenim (Igaunijā 2017.gadā tas
ir 180 euro mēnesī, bet no 2018.gada to plānots diferencēt
no 0-500 euro mēnesī atkarībā no ienākumu līmeņa, Lietuvā
- 2017.gadā neapliekamais minimums ir noteikts 0-310 euro
mēnesī, ko arī piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa, bet Latvijā
2017.gadā tas ir 60-115 euro mēnesī (tāpat piemēro
atkarībā no ienākuma līmeņa), bet pēc reformas to plānots
paaugstināt uz 0-250 euro mēnesī. Jāatzīmē, ka VSAOI likme
Latvijā ir viszemākā (Latvijā 2017.gadā tā ir 34,09%, no tās
darba devēja likme - 23,59%, bet darba ņēmēja likme - 10,5%,
Lietuvā - 40,2% un Igaunijā - 37,4%). Pēc Finanšu ministrijas
aprēķiniem, ieviešot plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas,
darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs8 strādājošajam bez
apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas,
Latvijā samazināsies no 41,9% 2015.gadā (Eurostat dati)
līdz pat 38,1% (pēc Eurostat datiem 2015.gadā Lietuvā tas
bija - 39,2%, bet Igaunijā - 38,0%).
Pēc nodokļu reformas darba ņēmējs saņems lielākus ieņēmumus,
kas savukārt uzlabos Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas
valstīm. Ja 2017.gadā pie vienas bruto algas (910,1 euro
mēnesī) Latvijā strādājošais (bez apgādībā esošām personām) saņem
neto algu - 641,0 euro mēnesī, tad pēc reformas - viņš
saņems - 666,0 euro mēnesī (Lietuvā 2017.gadā pie
vienādiem nosacījumiem strādājošā neto alga sastāda - 698,7
euro mēnesī, bet Igaunijā - 738,2 euro mēnesī).
17. att. Neto ienākumu izmaiņas
strādājošajiem atkarībā no bruto ienākuma (2018.gads)
Avots: FM
aprēķini
Nodokļu reforma pozitīvi ietekmēs arī Džini koeficientu
strādājošajiem. Tā piemēram, strādājošais (bez apgādībā esošām
personām), kas pelna minimālo darba algu, pēc nodokļu reformas
saņems par 69,2 euro mēnesī vairāk kā 2017.gadā,
strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna 700
euro mēnesī, - par 28,1 euro mēnesī vairāk, bet
strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna 1 000
euro mēnesī, - par 18,8 euro mēnesī vairāk. Tāpat
arī strādājošie ar apgādībā esošām personām gūs būtisku ikmēneša
atbalstu. Piemēram, strādājošais (ar 2 apgādībā esošām personām),
kas pelna minimālo darba algu, pēc nodokļu reformas saņems par
31,7 euro mēnesī vairāk kā 2017.gadā, strādājošais (ar 2
apgādībā esošām personām), kas pelna 700 euro mēnesī, -
par 42,6 euro mēnesī vairāk, bet strādājošais (ar 2
apgādībā esošām personām), kas pelna 1 000 euro mēnesī, -
par 38,3 euro mēnesī vairāk.
18. att. Džini koeficients
strādājošajiem
Avots: FM
aprēķini
Solidaritātes nodokļa integrēšana valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksās, vienlaikus ierobežojot īstermiņa
pabalstu izmaksu apjomu, ir loģisks solis, kas nepalielinās
darbaspēka nodokļu slogu un paaugstinās valsts speciālā budžeta
kapacitāti. No 2002.gada, paaugstinoties valsts ekonomiskās
izaugsmes tempiem, ko veicināja arī iestāšanās Eiropas Savienībā
un investīciju ieplūdums valstī, palielinoties iedzīvotāju
līdzdalībai reģistrētajā darba tirgū, kā arī pieaugot darbspējīgā
vecuma iedzīvotāju skaitam, jo darba tirgū ienāca astoņdesmitajos
gados (labvēlīgas demogrāfiskas situācijas gados) dzimušie,
valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā pamazām
veidojās naudas līdzekļu pārpalikums. 2008.gadā valsts speciālā
budžeta uzkrājuma līmenis bija sasniedzis augstāko punktu, kopumā
veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP (pēc Eiropas
kontu sistēmas (ESA) metodoloģijas; pēc naudas plūsmas naudas
līdzekļu atlikumi uz 01.01.2009 bija 1,4 miljardi euro).
2009.gadā, strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai
situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba
ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi valsts sociālās
apdrošināšanas speciālajā budžetā, kā rezultātā samazinājās
valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātais naudas
līdzekļu atlikums, un 2013.gada beigās tas sasniedza 266,2 milj.
euro. Sākot no 2014.gada valsts sociālās apdrošināšanas
speciālajā budžetā ir novērojama pozitīva tendence, kad ieņēmumi
pārsniedz izdevumus, attiecīgi uz 2017.gada sākumu valsts
sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums
sasniedz 506,3 milj. euro. Ierosinātās izmaiņas
solidaritātes nodoklī, autoratlīdzību regulējumā, kā arī
minimālās algas pieaugums nodrošina papildu ieņēmumus sociālajā
budžetā, nodrošinot, ka uzkrājuma līmenis valsts speciālajā
budžetā ir pietiekošs, lai pārvarētu ekonomikas attīstības
cikliskās svārstības.
2017.gadā veiktās izmaiņas Veselības ministrijas programmu
struktūrā turpmāk no drošinās lielāku izdevumu izsekojamību un
caurskatāmību. Tomēr joprojām aktuāls ir jau tā jums par papildus
finansējuma piesaisti veselības nozarei. Tāpēc nodokļu politikas
pamatnostādņu kontekstā risināmie jautājumi ir sociālās
apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares
finansējumu un VSAOI maksātāju identifikācija, saņemot veselības
pakalpojumus. Tāpat jārisina arī jautājumi ārpus nodokļu
politikas ietvara, t.i. nozares politikas ietvaros. Jāatzīmē, ka
vidējā termiņā papildus finansējums veselības nozares reformu
īstenošanai, līdztekus valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek
piešķirti jaunu politikas iniciatīvu finansēšanas ietvaros, tiek
nodrošināts arī ar papildu atkāpi no budžeta deficīta mērķa un
saskaņā ar pašreizējām prognozēm atkāpes apmērs ir attiecīgi 0,1%
no IKP 2017.gadā, 0,4% no IKP 2018.gadā un 0,5% no IKP 2019.gadā.
Tomēr jānorāda, ka atkāpe saskaņā ar Eiropas Savienības fiskālās
disciplīnas regulējumu tiek piešķirta uz noteiktu termiņu (trim
gadiem), līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums ilgtspējīgu
veselības finansēšanas modeli Latvijā.
IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmumu avots. 2016.gadā
tas veidoja 83,9% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Ir
prognozējams, ka nodokļu politikas reforma ieviešanas pirmajos
gados samazināsies gan kopējie pašvaldību IIN ieņēmumi, gan arī
izmainīsies šī nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldībām. Lai
vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību
budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei,
piedāvājam noteikt, ka pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu un tam
pielīdzinātu maksājumu īpatsvars vispārējās valdības nodokļu
ieņēmumos nav mazāks par 19,5%. Nodokļu reformas pirmajos divos
gados (2018. un 2019.gadā), kad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
prognozi nosakot IIN tiks izmantoti 2016.un 2017.gada dati un tos
neietekmēs nodokļu reformas pasākumi, tiek piedāvāts ieviest
pārejas periodu un paredzēt īpašu kompensācijas mehānismu -
speciālo dotāciju, kuras apmērs tiks aprēķināts tāds, lai
pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar šo speciālo dotāciju
veidotu augšminētos 19,5% no vispārējās valdības nodokļu
ieņēmumiem. Šī speciālā dotācija tiks integrēta pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc IIN sadales principiem.
Tālākais pašvaldību finansēšanas modelis tiks diskutēts ikgadēju
sarunu ietvaros ar LPS, LLPA un Finanšu ministriju.
Patēriņa nodokļu, tajā skaitā akcīzes nodokļa likmju
paaugstināšanas ietekme uz nominālo patēriņu ir neitrāla - tā
nesamazinās iedzīvotāju kopējos izdevumus konkrēto akcīzes preču
iegādei, taču var samazināt atsevišķu akcīzes preču patēriņa
apjomus. Reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa
samazināšana, PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas
paplašināšana, kā arī PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu
sliekšņa precizēšana ir ēnu ekonomiku mazinoši pasākumi, tādejādi
veicinot godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā.
Kopumā Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka patēriņa cenu
kāpums 2018. gadā varētu būt par aptuveni 0,8 procentpunktiem
straujāks nekā bāzes scenārijā, tādējādi sasniedzot nepilnus trīs
procentus. Savukārt, 2019-2020.gadā inflāciju paaugstinoša
ietekme no paredzētajām nodokļu izmaiņām nedaudz piebremzēsies,
palielinot inflācijas līmeni attiecīgi par 0,4 un 0,6
procentpunktiem vairāk nekā bāzes scenārijā , kā rezultātā
inflācija sasniegtu 2,4-2,6% gadā. Jāatzīmē, ka lielākais cenu
pieaugums sagaidāms no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas
naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas
izstrādājumiem. Svarīgi atzīmēt, ka izstrādājot ietekmes
scenāriju tika pieņemts, ka naftas cenas pasaules tirgos
turpmākajos gados mēreni pieaugs un kopumā būs stabilas. Ja
notiks nozīmīgas energoresursu cenu svārstības pasaules tirgos,
tad tas var būtiski ietekmēt degvielas cenas un vidējo inflāciju
kopumā - pieauguma vai samazinājuma virzienā.
IIN likmju vienādošanu dažādiem ienākumu veidiem
- šie pasākumi, tāpat kā minimālās darba algas
paaugstināšana, neatstāj tiešu nozīmīgu ietekmi uz patēriņa
pieaugumu, taču tiem ir būtiska loma ēnu ekonomikas mazināšanas
kontekstā, ierobežojot iespējas optimizēt nodokļu maksājumus,
uzrādot atšķirīgus ienākumu veidus. Nodokļu likmju vienādošana
arī mazina pašreizējo nevienlīdzību, kad turīgāko iedzīvotāju
daļai, kas gūst ienākumus no sava kapitāla pieauguma, nodokļa
likme ir zemāka nekā tā ir strādājošajiem iedzīvotājiem par
ienākumiem no darbaspēka.
"Mazo" nodokļu režīmu sakārtošana, tai
skaitā, mikrouzņēmuma nodokļa režīma sakārtošana uzlabos uzņēmumu
konkurētspēju, samazinās nodokļu optimizācijas problēmas, kā arī
zināmā mērā risinās sociālās aizsardzības jautājumu.
Mikrouzņēmumu maksimālās algas apmērs tiks tuvināts tādam
līmenim, lai 2018.gadā VSAOI maksājums (80% no mikrouzņēmumu
nodokļa, kas tiek novirzīts VSAOI) atbilstu VSAOI maksājumam no
valstī noteiktā minimālās algas apmēra, kas mikrouzņēmumos
strādājošajiem nodrošinātu vismaz minimālo pensijas līmeni. Tāpat
tiks ņemta vērā atšķirīga situācija dažādās nozarēs, piemēram,
lauksaimniecībā (pastāv īpašs regulējums attiecībā uz subsīdiju
uzskaiti apgrozījumā).
Neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem līdz
300 euro mēnesī (pašlaik 235 euro mēnesī) samazinās
pensionāru maksājamo IIN, tādejādi palielinot pensionāru rīcībā
esošos ienākumus.
Vecuma pensiju vidējais apmērs 2016.gada decembrī bija 301
euro mēnesī. IIN maksā pensionāri, kuru pensijas pārsniedz
pensionāru neapliekamo minimumu, kas pašreiz ir 235 euro
mēnesī, jeb 70% no visiem vecuma pensionāriem Ja neapliekamo
minimumu pensionāriem palielinātu līdz 300 euro mēnesī,
tad IIN maksātu tikai 33% no visiem vecuma pensionāriem. Arī
pārējo pensionārus stāvoklis uzlabotos. Piemēram, pensionārs,
kura pensija ir 301 euro mēnesī (vienāda ar vidējo),
nodoklī šobrīd samaksā 15 euro mēnesī, paaugstinot
neapliekamo minimumu līdz 300 euro, viņam nodoklis saruktu
līdz dažiem centiem. Tāpat arī IIN likmes samazināšana sniegs
pozitīvu efektu, palielinot pensionāru ienākumus.
19. att. Neto pensijas izmaiņas
atkarībā no pensijas lieluma (2018.gads)
Avots: FM
aprēķini
III Nodokļu
POLITIKAS MĒRĶI UN Rīcības virzieni
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķis
(apakšmērķi) ir:
1) valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana;
2) ienākumu nevienlīdzības mazināšana;
3) sasniegt nodokļu ieņēmumus 1/3 no IKP apmērā.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu stratēģijas ietvars ir:
1) nodokļu struktūras un likmju pārskatīšana;
2) nodokļu administrēšanas uzlabošana;
3) ēnu ekonomikas apkarošana.
IV Politikas
rezultāti un rezultatīvie rādītāji