Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz

2019. gada 1. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā

informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma

novērtējumu.

Ministru prezidents Māris

Kučinskis

Finanšu ministre Dana

Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta

2017. gada 24. maija

rīkojums Nr. 245)

valsts nodokļu politikas

PAMATNOSTĀDNES 2018.-2021. GADAM

2017

Satura

rādītājs

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

I Pamatnostādņu

kopsavilkums

II problēmas un

risinājumi

III Nodokļu POLITIKAS

MĒRĶI UN Rīcības virzieni

IV Politikas rezultāti

un rezultatīvie rādītāji

V Rīcības virzieni un

uzdevumi

VI Ietekmes

novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

SAĪSINĀJUMU

SARAKSTS

AN - akcīzes nodoklis

AS - akciju sabiedrība

BICEPS - Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas

studiju centrs

CSDD - Ceļu satiksmes drošības direkcija

CSP - Centrālā statistikas pārvalde

DRN - dabas resursu nodoklis

EDS - elektroniskā deklarēšanas sistēma

EEZ - Eiropas ekonomiskā zona

EK - Eiropas Komisija

EN - elektroenerģijas nodoklis

ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES - Eiropas Savienība

FM - Finanšu ministrija

GID - gada ienākumu deklarācija

IAN - izložu un azartspēļu nodoklis

IIN - iedzīvotāju ienākuma nodoklis

IK - individuālais komersants

IKP - iekšzemes kopprodukts

IU - individuālais uzņēmums

LAPK - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

MK - ministru kabinets

MU - mikrouzņēmumi

MUN - mikrouzņēmumu nodoklis

NACE - ES Saimniecisko darbību statistiskā

klasifikācija

NĪN - nekustāmā īpašuma nodoklis

OECD - Organisation for Economic Co-operation and

Development (Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācija)

PVN - pievienotās vērtības nodoklis

SIA - sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SEN - subsidētās elektroenerģijas nodoklis

TA - Tiesu administrācija

TEN - transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis

UIN - uzņēmumu ienākuma nodoklis

UR - Uzņēmumu reģistrs

UVTN - uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

VAMN - vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

VARAM - Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības

Ministrija

VAS - Valsts administrācijas skola

VID - Valsts ieņēmumu dienests

VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VSAA - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VSAOI - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas

ZS - zemnieku saimniecība

ZvS - zvejnieku saimniecība

I Pamatnostādņu

kopsavilkums

Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 23.uzdevumu Finanšu

ministrijai kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības

partneriem ir uzdots izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu

politikas pamatnostādnes.

Finanšu ministrija kopīgi ar valdības sociālajiem un

sadarbības partneriem ir izstrādājusi nodokļu politikas reformu,

kura tiek iekļauta nodokļu politikas pamatnostādnēs un kura tika

konceptuāli atbalstīta 2017.gada 28.februārī Ministru

kabinetā notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes

sēdē.

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem

procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un

eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu.

Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību,

uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot

valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

Latvijā spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās

uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem

nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski

grozīti vai pieņemti no jauna. Laika gaitā atbilstoši

ekonomiskajai situācijai mainījušies nodokļu veidi, likmes, kā

arī ar nodokļiem apliekamie objekti. Kā neatņemama sastāvdaļa

nodokļu sistēmas pilnveides procesā jāmin arī nodokļu likumu

saskaņošana ar ES prasībām.

Nodokļu sistēmu Latvijā veido nodokļi, kuru ieņēmumi ir

paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldību funkciju finansēšanai.

Daļa valsts iekasēto nodokļu ir personalizēti un saistīti ar

saņemamā pakalpojuma apjomu, piemēram, slimības pabalsti, bērnu

kopšanas pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti. Savukārt tādi

publiskie pakalpojumi, no kuriem iegūst visi valsts iedzīvotāji,

piemēram, izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts

ārējā un iekšējā drošība, valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienests, tiek finansēti no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem.

Tomēr, nepietiekamās nodokļu iekasējamības dēļ, valsts funkciju

finansēšana nākotnē var tikt apdraudēta.

Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un

radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu NAP 2020 galveno mērķi - ekonomisko

izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus:

mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto

nodokļu apjomu 2021.gadā 1/3 no IKP, paaugstināt VID darbības

efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, gan arī,

lai sasniegtu VID stratēģijā noteikto - palielināt uzticamības

rādītāju, un atrastu papildu finansējumu veselības nozarei

(Latvijā ir ievērojama atšķirība finansējuma apjomā salīdzinājumā

ar citām Eiropas Savienības valstīm).

Ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir nedaudz sabremzējusies,

kavējoties ES fondu investīcijām. Gadā kopumā IKP palielinājies

par 2,0%, kas ir lēnāka izaugsme nekā 2015.gadā, kad IKP

palielinājās par 2,7%. Galvenais izaugsmes samazināšanās iemesls

2016.gadā ir kopējais investīciju kritums, kad investīcijas

pamatkapitālā 2016.gadā samazinājās kopumā par 11,2%. 2017.gadā,

līdz ar aktīvāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un straujāku

ekonomikas izaugsmi Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs,

Finanšu ministrija prognozē ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos

līdz 3,2%. Par straujāku ekonomikas izaugsmi 2017.gadā liecina

jau 2016.gada ceturtā ceturkšņa dati, kad IKP gada pieaugums

paātrinājies līdz 2,6%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā ceturksnī.

Tāpat uzlabojas situācija ārējā vidē, par ko liecina konfidences

indikatoru uzlabošanās ES, fondu tirgu kāpums un uzlabotas

ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulei kopumā un Latvijas

tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijas reālais IKP turpina

palielināties pašreizējā tempā - tas ir par 3% gadā, bet ES reālā

izaugsme paātrinās līdz 2% gadā, ES vidējais līmenis pēc IKP pēc

pirktspējas paritātes uz 1 iedzīvotāju tiks sasniegs tikai pēc

45-50 gadiem.

Pēc Pasaules Bankas veiktās analīzes, secināms, ka Latvijā

salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši augsti

darbaspēka nodokļi, bet ļoti zemi kapitāla nodokļi. Savukārt

salīdzinot ar OECD dalībvalstīm, 2014.gadā Latvijā bija nedaudz

lielāks nodokļu ieņēmumu apjoms no patēriņa (pievienotās vērtības

nodokļa), taču iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļu

ieņēmumi bija nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Arī ieņēmumu daļa

no kapitāla ienākumiem bija zemāka. Ja salīdzina Latviju ar

tuvākā reģiona valstīm - Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Poliju un

Slovākiju, secināms, ka Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas

iemaksas bija zemākas par 2,5 līdz 6 procentpunktiem no IKP, ko

varētu skaidrot ar zemāku VSAOI standarta likmi, bet IIN

attiecība pret IKP bija augstāka nekā visās citās minētajās

valstīs. To varētu skaidrot ar to, ka Latvijā ir salīdzinoši

augsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ar salīdzinošu nelielu

neapliekamo minimumu. Citās līdzīgās valstīs bija vai nu augstāks

neapliekamais minimums vai arī zemāka nodokļu likme. Tāpat

secināms, ka Latvija iekasē lielākus pievienotās vērtības nodokļa

ieņēmumus procentuālā izteiksmē no IKP nekā līdzīgas valstis

reģionā, izņemot Igauniju. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu

īpatsvars pret IKP Latvijā bija tāds pats kā Lietuvā, Igaunijā un

Polijā, bet zemāks nekā Slovākijā un Čehijā.

Lai Latvija sasniegtu NAP 2020 paredzēto ekonomikas izrāvienu,

būtiski jāpalielinās tādu uzņēmumu skaits un apgrozījums, kuri

vienlaikus ir ar:

• fokusu uz eksportu;

• augstu produktivitāti;

• augstu vidējā atalgojuma līmeni.

Tādējādi ir iespējams gūt lielākus nodokļu ieņēmumus, jo:

• ir vairāk tādu maksātāju;

• esošajiem uzņēmējiem pieaug pelnītspēja un biznesa

apjoms;

• pieaug godīgu nodokļu maksātāju motivācija un

konkurētspēja.

Finanšu ministrija jau vairāk kā gadu ciešā sadarbība ar

valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie

priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Tika

saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas,

Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.

Visi šie priekšlikumu iesniedzēji minēja, ka Latvijā ir liels

darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši uz mazām algām, ir

nepieciešams reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (Pasaules Bankas

un OECD iesaka pārskatīt atvieglojumus un atbrīvojumus, savukārt

pārējie - ieviest UIN piemērošanu sadalītajai peļņai, nevis

gūtajai peļņai, un vienādot ienākumu nodokļu likmes dažādiem

ienākumiem. Tāpat viens no Latvijas budžeta papildus

izaicinājumiem ir atrast papildus finansējumu veselības

nozarei.

Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie plānotie virzieni ir

atlikt UIN līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta,

piemērojot 20% likmi, samazināt IIN algota darba ienākumam,

vienādot citu ienākuma veidu nodokļu likmes, kā arī integrēt

solidaritātes nodokli valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās.

Lai mazinātu reformas negatīvo fiskālo ietekmi, plānots

paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, azartspēļu nodokļa likmes

spēļu galdiem un automātiem, sakārtot nekustamā īpašuma

kadastrālās vērtības, noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem

izdevumiem, saglabāt līdzšinējo TEN maksāšanas kārtību, īstenot

ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus (t.sk. PVN reversās

maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšanu, reģistrācijas VID

PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšanu un PVN deklarācijā

atšifrējamo darījumu sliekšņa precizēšanu), kā arī īstenot

nodokļu administrēšanas pasākumus un pilnveidot piedziņas

procesus un sodu politiku.

Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas

kā pārējās Baltijas valstīs, veicinās konkurētspēju reģiona

līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu

attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju

ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī

to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu

maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.

Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana

nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama vismaz līdz

2021.gadam. Turklāt tiks izpildīta EK rekomendācija par nodokļu

īpatsvaru samazināšanu darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba

ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā,

proti, novirzot uzsvaru uz vides, patēriņa un īpašuma nodokļiem

un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.

Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā

arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas

galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties ES

fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums

reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020.gadam var pārsniegt

4%, salīdzinot ar pašreizējā Latvijas stabilitātes programmas

2017.-2020.gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.

Papildus nodokļu politikas izmaiņām nepieciešams risināt tādas

problēmas kā ieņēmumu krituma kompensēšanu pašvaldībām, veselības

finansēšanas jautājumus un no valsts sociālās apdrošināšanas

speciālā budžeta izmaksājamo īstermiņa pabalstu lielumu

ierobežošanu. Sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik

ir zema. Tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības,

veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un

neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskā drošībā

u.tml. Latvijai ir ļoti ierobežota budžeta telpa jebkādiem

atbalsta un modernizācijas pakalpojumiem. Tāpēc būtiski ir

palielināt nodokļu ieņēmu īpatsvaru ekonomikā. Zemu nodokļu

ievākumu nosaka iespējas nemaksāt un izvairīties no nodokļu

maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar

atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts

aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem

pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno

papildus ienākumu avotu budžetā. Galvenie rīcības virzieni ir PVN

izkrāpšanas gadījumu apkarošana, PVN reversās maksāšanas kārtības

piemērošanas paplašināšana, tiešsaistes tirdzniecības darījumu

reģistra ieviešana, vienotā konta un uzkrājuma principa

ieviešana, saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana

mazajai uzņēmējdarbībai, VID pakalpojumu pieejamības un

kvalitātes uzlabošana, padziļinātas sadarbības programmas

reforma, ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana

būvniecības nozarē, u.c. Jaunie pasākumi iesaistītajām

ministrijām jāiesniedz izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas

padomē un pēc to apstiprināšanas tiks papildināts Valsts iestāžu

darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai. Lielākajai daļai

iniciatīvu jāstājas spēkā 2018.gadā.

Papildus tam tiks pārskatīti nelietderīgie budžeta izdevumi,

kā arī tiks meklētas iespējas nodokļu reformas laikā palielināt

budžeta deficītu.

II problēmas un

risinājumi

Ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir nedaudz sabremzējusies,

kavējoties ES fondu investīcijām. Gadā kopumā IKP palielinājies

par 2,0%, kas ir lēnāka izaugsme nekā 2015.gadā, kad IKP

palielinājās par 2,7%. Galvenais izaugsmes samazināšanās iemesls

2016.gadā ir kopējais investīciju kritums, kad investīcijas

pamatkapitālā 2016.gadā samazinājās kopumā par 11,2%. Ja Latvijas

reālais IKP turpina palielināties pašreizējā tempā - tas ir par

3% gadā, bet ES reālā izaugsme paātrinās līdz 2% gadā, ES

vidējais līmenis pēc IKP pēc pirktspējas paritātes uz 1

iedzīvotāju tiks sasniegs tikai pēc 45-50 gadiem.

1.att. IKP izmaiņas, salīdzināmās

cenas, gads pret gadu, %

Ekonomikas izaugsme pie nemainīgas politikas 2018.gadam šobrīd

tiek prognozēta 3,4% apmērā, un sagaidāms, ka potenciālā IKP

izaugsme vidējā termiņā būs aptuveni 3% līmenī. Izlaižu starpība

starp faktisko un potenciālo ekonomikas izlaidi 2017.gadā vēl

saglabāsies negatīva, bet jau nākamajos gados faktiskā izlaide

būs lielāka par potenciālo, līdz 2020.gadam izlaižu starpībai

sasniedzot 0,7%. Latvijas ekonomikas potenciālo izaugsmi vidējā

termiņā noteiks kapitāla un produktivitātes pieaugums, savukārt

nodarbinātības pieauguma ietekme, samazinoties darbspējas vecuma

iedzīvotāju skaitam, būs nebūtiska.

2.att. Rezidentu kredītdinamika no

2011.-2016.gadam, tūkst. euro

Avots: FKTK

Kreditēšanas aktivitāte laikā kopš ekonomiskās krīzes Latvijā

ir bijusi zema un kopējais rezidentiem izsniegto kredītu

portfelis līdz pat 2016.gadam pastāvīgi samazinājās. Kopējais

rezidentiem izsniegto kredītu apjoms no pāri par 20 miljardiem

euro 2008.gada beigās bija samazinājies līdz 12,4

miljardiem euro 2015.gada beigās. Kredītportfeļa pieaugums

atsākās tikai 2016.gadā, kad rezidentiem jaunizsniegtie kredīti

salīdzinājumā ar 2015.gadu palielinājās par 46%, sasniedzot 2

miljardus euro. Attiecīgi kopējais rezidentu

kredītportfelis 2016.gada 4.ceturkšņa beigās veidoja 12,8

miljardus euro, kas bija par 3,1% vairāk nekā 2015.gada

4.ceturkšņa beigās.

* Nefinanšu komersantu

(komercsabiedrību) ilgtermiņa ieguldījumi (tajā skaitā

nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finanšu

ieguldījumi) atbilstoši uzņēmumu bilances aktīvu posteņiem, CSP

apkopotie dati

3.att. Nefinanšu komersantu

(komercsabiedrību) ilgtermiņa ieguldījumi* un uzkrātās ārvalstu

tiešās investīcijas perioda beigās, milj. euro

Avots: CSP, Latvijas

banka

Statistikas dati par uzņēmumu ilgtermiņa ieguldījumiem

liecina, ka uzņēmumu uzkrātās investīcijas kopš 2015.gada vidus

vairs nepieaug, un tāpat 2016.gada sākumā ir samazinājušās

uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas. Lai gan ārvalstu tiešās

investīcijas investīciju samazinājumu 2016.gada sākumā ir

ietekmējuši arī vienreizēji un ar kopējo investīciju vidi tieši

nesaistīti faktori, kā Swedbank AS pamatkapitāla samazinājums par

367,9 milj. euro, kopējā investīciju dinamika uzrādīja

investīciju samazināšanos ekonomikā. 2016.gadā kopā investīcijas

pamatkapitālā (bruto pamatkapitāla veidošana) bijušas par 11,2%

mazākas nekā pirms gada, un investīciju līmenis ekonomikā jau no

2013.gada ir bijis zems.

Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu ieņēmumu īpatsvariem

IKP ES1. Nodokļu ieņēmumu prognozes liecina, ka

turpmākajos gados nodokļu ieņēmumu pieaugums pakāpeniski

palielināsies2, tomēr šāds nodokļu ieņēmumu pieauguma

temps nenodrošina Valdības deklarācijā noteiktā mērķa sasniegšanu

- 2020.gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP. Tāpat

Valdības deklarācijā noteikts, ka primāri mērķa sasniegšanai

ieņēmumi jāgūst no ēnu ekonomikas mazināšanas3.

4.att. Latvijas, ES valstu un OECD valstu nodokļu

ienākumu salīdzinājums pret IKP 2014.gadā

Avots: Pasaules Banka, Eurostat, OECD un VID

Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Latvija ierindojas starp

astoņām ES dalībvalstīm ar augstāko PVN plaisas

rādītāju4. VID aprēķinājis, ka lielākā neiekasētā

nodokļu masa veidojas no aplokšņu algām tirdzniecības, transporta

pakalpojumu, būvniecības un saimnieciskās darbības jeb

individuālo pakalpojumu (skaistumkopšanas, tulku, aukļu,

apbedītāju u.tml. pakalpojumu) sektorā.

5.att. Džini koeficients ES valstīs

2015.gadā

Avots: Eurostat

Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas

Savienībā. Pēc Eurostat datiem Latvijā 2015.gadā Džini

koeficients bija 35,4%, kas ir viens no visaugstākajiem Eiropas

Savienībā (vidēji ES 2015.gadā tas bija 31,0%). Savukārt

darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs5 strādājošajam bez

apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas,

pēc Eurostat datiem 2015.gadā Latvijā bija 41,9%, Lietuvā

- 39,2%, bet Igaunijā - 38,0%.

6.att. Darba ņēmēju skaita

sadalījums pēc bruto darba ienākumiem, euro mēnesī

Avots: CSP dati

2016.gada oktobris

Latvijā ir ievērojams zemo algu saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar

CSP datiem 2016.gada oktobrī 74,7% nodarbināto saņēma bruto algu

līdz 1000 euro mēnesī, savukārt lielākais darba ņēmēju

skaits (191 275 jeb 24,0% no kopējā nodarbināto skaita) saņēma

bruto darba algu 300 - 500 euro mēnesī apmērā.

Tāpat joprojām aktuāls jautājums ir arī par "aplokšņu

algām". Kā liecina CSP dati (4.att.) no kopējā darba ņēmēju

skaita 21,6% strādājošajiem tiek oficiāli uzrādīti mēneša darba

ienākumi, kas ir vienādi vai zemāki par minimālo algu. Pasaules

Bankas un profesora Dr. M.Hazana pētījums liecina, ka, jo lielāki

ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo mazāka ienākumu

daļa tiek samaksāta kā "aplokšņu alga". Savukārt, jo

mazāki ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo procentuāli

lielāka ienākumu daļa tiek maksāta kā "aplokšņu

alga".

7.att. Aplokšņu algas daļa mēneša ienākumos

Latvijā

Avots: Pasaules Bankas,

Dr.mat., prof. M.Hazana aprēķini

Līdzīgi kā ar zemo algu saņēmējiem, tāpat arī pensionāru

sadalījumā pēc piešķirtā vecuma pensijas apmēra ir vērojams liels

īpatsvars mazo pensiju saņēmēju skaitam. Jau šobrīd apmēram 1/3

pensionāru saņem pensiju ar IIN neapliekamā pensionāru minimuma

apmērā - 235 euro. Ja pensionāru neapliekamais minimums

tiktu paaugstināts līdz 300 euro, tad jau tiktu atbalstīti

69,4% pensionāru, saņemot aprēķināto pensiju pilnā apmērā, kurai

netiek piemērots IIN. Pensijas, kas piešķirtas līdz 1996.gadam,

neapliekamais minimums sakrīt ar pensijas apmēru, kas var būt arī

lielāks par 235 euro.

8.att. Vecuma pensiju sadalījums pēc

piešķirtā apmēra (ar piemaksu), euro mēnesī

Avots: VSAA dati uz

2016.gada septembri

Jāatzīmē, ka 2016.gadā starp "mazo" nodokļu režīmiem

pēc maksātāju skaita populārākais bija mikrouzņēmuma nodokļa

režīms, savukārt vismazāk tika izmantots patentmaksu režīms.

Mikrouzņēmuma nodokļa režīms vairs nepilda tā sākotnējo mērķi, jo

statistika liecina, ka liela daļa šo nodokļa režīmu izmanto

nodokļu optimizācijai, kropļojot konkurenci. Otra būtiska

problēma ir "mazajos" nodokļu režīmos strādājošo

sociālā aizsardzība, kas nākotnē sociālās apdrošināšanas

iestāšanās gadījumā var radīt būtiskas finansiālas problēmas

šajos režīmos strādājošajiem. Pēc VID informācijas

"mazo" nodokļu režīmu maksātāju skaits 2016.gadā bija

(nodokļu maksātāji var izvēlētie vairākus nodokļu režīmus

vienlaikus):

- patentmaksas (t.sk. samazinātās patentmaksas) - 3,4

tūkst.6;

- atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku

tūrisma, sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un

ziedu, kā arī parka vīngliemežu vākšanas - 13,0 tūkst.;

- vispārējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms

saimnieciskās darbības veicējiem - 90,7 tūkst7.;

- mikrouzņēmumu nodokļa režīms (darba ņēmēji) - 95,0

tūkst.

Pēdējos gados nodokļu politika ir vērsta uz darbaspēka nodokļu

ieņēmumu īpatsvara samazināšanu kopējos nodokļu ieņēmumos un

attiecīgi IKP. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un ienākumu

nodokļu sistēmas progresivitātes palielināšanai ar 2016.gadu tika

ieviests ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais

diferencētais minimums un solidaritātes nodoklis. Tai pašā laikā

šis samazinājums nav kompensēts ar patēriņa, īpašuma, kapitāla un

vides nodokļu attiecīgu pieaugumu. Pēc Eurostat datiem

2014.gadā patēriņa nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP Latvijā bija

par 0,5 procentpunktiem augstāks kā vidēji ES, vides nodokļu

īpatsvars par 0,2 procentpunktiem augstāks kā vidēji ES, tomēr

kapitāla nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija otrais zemākais

starp ES dalībvalstīm.

9.att. Kapitāla, darbaspēka un

patēriņa faktiskās (netiešās) nodokļu likmes Latvijā un

salīdzināmajās valstīs 2014.gadā

Avots: Eurostat

(Pasaules bankas pētījums)

Arī pēc Pasaules Bankas veiktās analīzes, secināms, ka Latvijā

salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši augsti

darbaspēka nodokļi, bet ļoti zemi kapitāla nodokļi. Salīdzinot ar

OECD dalībvalstīm, 2014.gadā Latvijā bija nedaudz lielāks nodokļu

ieņēmumu apjoms no patēriņa (pievienotās vērtības nodokļa), taču

iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumi bija

nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Arī ieņēmumu daļa no kapitāla

ienākumiem bija zemāka. Tāpat jāuzsver, ka kapitāla ienākumu

nodokļu likmes ir dažādas un tās nepieciešams vienādot.

Lai sasniegtu Valdības deklarācijā noteikto mērķi, kā arī NAP

2020 galveno mērķi - ekonomisko izrāvienu, ir svarīgi veikt

radikālas izmaiņas nodokļu politikas sistēmā.

Galvenie nodokļu

politikas pamatnostādnēs piedāvātie risinājumi:

1) reformēt UIN sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts

peļņas sadales brīdī nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%,

ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) - piemērojot 20%

likmi (t.i., izmaksām, kas netiek investētas uzņēmuma attīstībā,

t.sk., dividendēm, ar saimniecisko darbību nesaistītajiem

izdevumiem, reprezentācijas izmaksām, kas pārsniedz noteikto

apmēru, u.c.). Tāpat tiek noteikts pārejas periods kas paredzēs

iespēju izmantot UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektu,

ja tas apstiprināts Ministru kabinetā līdz 2017.gada

31.decembrim. Tiks saglabāta arī UIN atlaide, kas piemērojama

atbilstoši likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

speciālajās ekonomiskajās zonās" normām.

Papildus tam tiks noteikts atbalsts ziedojumiem, paredzot UIN

atvieglojumu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām ar

ierobežojumu:

a) ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 10% apmērā

no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai

b) ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 3% no

iepriekšējā pārskata gadā izmaksātā darba algas apmēra; vai

c) pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām dividendēm

var samazināt - noteiktā apmērā no ziedotās summas, bet ne

vairāk, kā noteiktā apmērā no aprēķinātās UIN summas (darbs ar

ierobežojumu noteikšanu turpināsies tiesību aktu izstrādes

laikā);

2) reformēt darbaspēka nodokļu sistēmu:

- ieviešot divas IIN pamatlikmes (pašreiz

pamatlikme ir 23%):

20% - ienākumiem līdz 45 000 euro

gadā;

23% - ienākumiem virs 45 000 euro

gadā (pārsniegumam);

- būtiski paaugstinot ar IIN neapliekamo diferencēto

minimumu, (atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma

piemērošanas rezumējošā kārtība, piemērojot to pilnā apmērā jau

taksācijas gada laikā):

0-250 euro mēnesī (250 euro

mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440

līdz 1 000 euro mēnesī (2019.gadā - ienākumiem no 440 līdz

1 100 euro mēnesī) - neapliekamais minimums atbilstoši

formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākumiem virs 1 000

euro mēnesī (2019.gadā - ienākumiem virs 1 100 euro

mēnesī) - tas sasniedz 0;

- paaugstinot atvieglojumu par apgādībā esošām personām

uz 250 euro mēnesī (pašlaik 175 euro

mēnesī)

- atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta

maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 euro

gadā:

ienākumiem līdz 55 000 euro gadā tiek

veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās

apdrošināšanas pakalpojumi

ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 euro gadā

(2018.gadam plānotā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga

x 100) - tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai

pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī;

no ienākumiem virs 95 100 euro gadā -

sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā;

- paaugstinot minimālo mēneša darba algu līdz 430

euro (pašlaik 380 euro);

- paaugstinot neapliekamo minimumu pensionāriem vidējā

termiņā līdz 300 euro mēnesī (pašlaik 235

euro mēnesī);

- ar 2018.gadu identificē pacienta sasaisti VSAOI.

3) vienādot IIN likmes dažādiem ienākumu veidiem,

nosakot tās 20% un 23% apmērā līdzīgi kā algota darba

ienākumam:

- 20% IIN likme - ienākumam no kapitāla un kapitāla

pieaugumam (pašreiz IIN likme ienākumam no kapitāla, kas nav

kapitāla pieaugums (piemēram, dividendēm, procentu ienākumam) ir

10%, bet ienākumam no kapitāla pieauguma - 15%). Izņēmums ir

dividendes (tad 0% likme), ja tās jau ir apliktas ar 20% ienākuma

nodokļa likmi uzņēmuma līmenī peļņas sadales brīdī;

- 20/23% IIN likme - saimnieciskās darbības

veicējiem (pašreiz 23% likme):

20% IIN likme - apliekamajam ienākumam līdz 45 000

euro gadā;

23% IIN likme - apliekamajam ienākumam virs 45 000

euro gadā;

VSAOI objekts - no apliekamā ienākuma, ja tas

nepārsniedz 430 euro mēnesī, veic iemaksas privātajā

pensiju fondā (3.pensiju līmenis) vismaz 5% apmērā. Apliekamajam

ienākumam, kas pārsniedz 430 euro mēnesī - līdzšinējā

kārtība, t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne mazāks kā

vismaz minimālās algas apmērā, likme par 430 euro -

līdzšinējā (atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa),

pārsniegumam 5% (samazināta VSAOI likme un samazināts sociālo

garantiju apjoms, piemēram, tikai pensijas apdrošināšana);

izmaiņas apliekamā ienākuma no saimnieciskās

darbības noteikšanas kārtībā, nosakot ierobežojumu saimnieciskās

darbības izdevumiem - līdz 80% no saimnieciskās darbības

ieņēmumiem (attiecīgi jāatsakās arī no pirmstaksācijas gadu

zaudējumu pārnešanas, nosakot pārejas periodu iepriekš

uzkrātajiem zaudējumiem). Minēto ierobežojumu nepiemēro, ja

izdevumu limita pārsniegumu rada algota darba izmaksas. Papildu

regulējums tiks noteikts lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā

pastāvošu īpašu režīmu attiecībā uz subsīdiju uzskaiti

apgrozījumā;

pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana saskaņā ar

saimnieciskās darbības noteikto kārtību, taču šo kārtību var

mainīt tikai pie noteiktiem nosacījumiem (piemēram, pēc 5 gadiem,

ar īpašu pamatojumu u.tml.);

- 20/23% IIN likme - maksātājiem, kas gūst ienākumus

uz uzņēmumu līguma pamata, bet nav reģistrējuši saimniecisko

darbību (pašreiz 23% likme), saglabājot iepriekšējo nodokļu

piemērošanas kārtību:

20% IIN likme - apliekamajam ienākumam līdz 45 000

euro gadā;

23% IIN likme - apliekamajam ienākumam virs 45 000

euro gadā;

VSAOI - tāpat kā algas nodokļa maksātājiem;

- 20/23% IIN likme - autoratlīdzību saņēmējiem,

saglabājot likumā noteiktas normas:

20% IIN likme - apliekamajam ienākumam līdz 45 000

euro gadā;

23% IIN likme - apliekamajam ienākumam virs 45 000

euro gadā;

VSAOI likme 5% no izmaksātāja līdzekļiem (pensiju

apdrošināšanai), ko ietur izmaksas brīdī Ja autoratlīdzība

pārsniedz 430 euro mēnesī, ieturētā summa tiek novirzīta

uz 1.un 2. pensiju līmenim. Ja autoratlīdzība ir mazāka par 430

euro mēnesī izvērtē iemaksas ieskaitīšanas iespēju

3.pensiju līmenī;

precizēt attaisnoto izdevumu normas autoriem,

paredzot 50 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par

šādu darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu

(arhitektūras darbiem, vizuālās mākslas darbiem, muzikāliem

darbiem ar vai bez teksta, audiovizuāliem, horeogrāfiskiem un

teātra darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem un rūpnieciskiem

paraugiem); 15 % literāriem darbiem, tai skaitā darbiem, kas

radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos

masu informācijas līdzekļos;

autortiesību mantiniekiem - saglabājas līdzšinējā

kārtība, t.i., VSAOI iemaksas nav jāveic;

- 20% IIN likme - ienākumam no nomas/īres,

nereģistrējot saimniecisko darbību (pašreiz IIN likme 10%),

nosakot 50% izdevumu

normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā

faktiskos izdevumus) (pašreiz nav, ir tikai NĪN par nekustamo

īpašumu);

- 20% IIN likme - ienākumam no augoša

meža/kokmateriālu pārdošanas (pašreiz IIN likme 10%), nosakot

50% izdevumu

normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā

faktiskos izdevumus) (pašreiz izdevumu norma ir 25% no augoša

meža pārdošanas (ar meža atjaunošanu saistītie izdevumi) un 50%

no kokmateriālu pārdošanas ienākuma (ar kokmateriālu

sagatavošanu/pārdošanu saistītie izdevumi));

- 20% IIN likme - ienākumam no metāllūžņu

pārdošanas (pašreiz IIN likme 10%), nosakot 50% izdevumu normu (bez

attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus

(pašreiz faktiskie izdevumi netiek ņemti vērā));

- 20% IIN likme - izložu vai azartspēļu

laimestus, kas pārsniedz 3000 euro (izņēmums - simtgades

loterija);

4) samazināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma

slieksni, vienādojot to ar reģistrācijas VID PVN maksātāju

reģistrā slieksni (apgrozījuma slieksnis - līdz 40 000

euro gadā, pašreiz 100 000 euro gadā), kā arī

noteikt mikrouzņēmumu nodokļa dividendēm 20% IIN likmi,

palielināt maksimālās darba algas ierobežojumussaglabāt

līdzšinējos ierobežojumus un uzlabot VID kontroli attiecībā uz

mikrouzņēmumiem;

5) uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb

"dzīvesstila" uzņēmējiem, vienādojot likmes

(pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 euro

atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), vienkāršojot

to samaksu un administrēšanu, bet saglabājot līdzšinējos

ierobežojumus, kā arī ieviest brīvprātīgu risinājumu visiem, kuri

maksā nodokli no apgrozījuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu

kontu.

Iepriekšminētās izmaiņas samazina kopējus nodokļu ieņēmumus

valstī no darbaspēka nodokļiem, tāpēc vienlaikus tiek īstenoti

šādi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļa sloga pārvirzi

no darba spēka uz patēriņu un kapitālu (t.sk. atbilstoši vairāku

starptautisku organizāciju ieteikumiem):

1) sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un

pārskatīt atsevišķu nekustamo īpašumu pielietojuma

kategorijas;

2) par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un

spēļu galdiem;

3) pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā

akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs;

1.tab. Plānotās

akcīzes nodokļa likmju izmaiņas naftas produktiem

Naftas

produkti

01.01.2015.

01.01.2016.

01.01.2018.

01.01.2020.

Svinu nesaturošs benzīns, euro par 1000 l

411,21

436,0

470,0

495,0

Svinu saturošs benzīns, euro par 1000 l

455,32

455,3

564,0

594,0

Dīzeļdegviela, petroleja, degviel eļļa, euro par

1000 l

332,95

341,0

378,0

425,0

Sašķidrinātā naftas gāze, euro par 1000 kg

161,00

206,0

231,0

278,0

2.tab. Plānotās

akcīzes nodokļa likmju izmaiņas tabakas izstrādājumiem

2016

2017

2018

2019

2020

No

01.07.

No

01.07.

No

01.07.

No

01.07.

No

01.07.

No

01.07.

Cigaretēm

Specifiskā likme, euro

56,20

67,00

69,5

70,70

74,60

78,70

Ad Valorem

25%

20%

20%

20%

20%

20%

Minimālais līmenis, euro

93,70

99,00

103,5

104,00

109,20

114,70

No

01.01.

No

01.01.

No

01.01.

No

01.01.

No

01.01.

Cigāriem un cigarellām, euro

42,69

58,0

73,0

88,00

95,20

Smēķējamai tabakai euro par 1000

g, tai skaitā:

Smalki sagriezta tabaka

58,0

62,00

66,0

70,0

75,0

Cita smēķējamā tabaka, tabakas lapas

58,0

62,00

66,0

70,0

75,0

Karsējamā tabaka

62,0

(no 01.03)

62,00

66,0

70,0

75,0

3.tab. Plānotās

akcīzes nodokļa likmju izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem un

alum

Alkoholiskie dzērieni

un alus, euro par 100 l

Plānotais

Priekšlikums

01.03.2016.

01.03.2017.

01.03.2018.

01.03.2018.

01.03.2019.

01.03.2020.

Vīns, raudzētie dzērieni (virs 6%), starpprodukti līdz

15 tilpumprocentiem

74,0

78,0

82,0

92,0

101,0

111,0

Starpprodukti no 15 līdz 22 tilpumprocentiem

120,0

130,0

135,0

150,0

170,0

190,0

Pārējie alkoholiskie dzērieni, par absolūtā spirta

%

1 400,0

1 450,0

1 500,0

1 670,0

1 840,0

2 025,0

Alus, par katru absolūtā spirta

tilpumprocentu

4,2

4,5

4,8

5,6

6,1

6,8

Alus, minimālā likme

7,8

8,2

8,6

10,3

11,1

12,5

4) noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, tai

skaitā:

- noteikt gan procentuālu (50% no apliekamā ienākuma), gan

summāru ierobežojumu - 600 euro gadā (par sevi un katru

savu ģimenes locekli) - kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par

ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī

ziedojumiem politiskajām partijām, saglabājot iespēju attaisnotos

izdevumus pārnest uz nākamajiem trīs taksācijas gadiem. Atļaut

attaisnoto izdevumu atgūšanu par personām ar I. un II. grupas

invaliditāti - brāļiem un māsām, ja tiem nav laulātā un nodokļa

maksātājs ir tam vienīgais radinieks;

- noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma),

gan summāru ierobežojumu - 4 000 euro gadā -

attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos

un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, pārveidot attaisnoto

izdevumu piemērošanas nosacījumus, pagarinot dzīvības

apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) periodu (piemēram,

uz 10 gadiem) un nodrošināt apdrošināšanas prēmiju maksājumu

regularitāti, kā arī pagarināt veikto iemaksu turēšanas periodu

privātajos pensiju fondos (piemēram, līdz 5 gadiem), vienlaikus

nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības

apdrošināšanas līgumiem un iemaksām privātajos pensiju

fondos.

5) saglabāt līdzšinējo TEN maksāšanas kārtību arī 2019.gadā un

turpmāk.

Ārpus nodokļu struktūras pasākumiem tiek rosināts pilnveidot

nodokļu administrēšanas pasākumus un nodrošināt aktīvāku ēnu

ekonomikas apkarošanu:

1) īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, kuru

pamatvirzieni izriet no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna.

Galvenie virzieni ēnu ekonomikas apkarošanai ir:

- PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana

(būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas

piegādēm);

- reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa

samazināšana no 50 000 euro uz 40 000 euro;

- noteikt pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas

atšifrēšanas slieksni 150 euro un to attiecināt tikai uz

darījumiem ar reģistrētiem PVN maksātājiem; ;

- tiešsaistes tirdzniecības darījumu reģistra ieviešana

u.c.;

2) īstenot nodokļu administrēšanas pasākumus, galvenie no

tiem:

- vienotā konta un uzkrājuma principa ieviešana;

- saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai

uzņēmējdarbībai;

- VID "nodokļu rēķina" automātiskas apmaksas

risinājuma ieviešana;

- VID pakalpojumu pieejamība un kvalitāte;

- padziļinātas sadarbības programmas reforma;

- grāmatvedības prasību pārskatīšana atkarībā no apgrozījuma,

statusa un darbības veida;

- IIN attaisnoto izmaksu administrēšanas optimizācija;

3) pilnveidot piedziņas procesus un sodu politiku.

Nodokļu

reformas ietekme uz ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecību

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā bija saistīta ar

zemo ES fondu investīciju plūsmu, kas bijusi 225 miljonu

euro apmērā - vairāk nekā par 300 miljoniem euro

mazāka nekā bija plānots 2015.gada vidū un tāpat arī būtiski

zemāka par 2016.gada sākumā plānoto. Sagaidāms, ka nākamajos

gados, - laikā, kad paredzēta nodokļu sistēmas reforma, ES fondu

investīciju aktivitāte būtiski palielināsies, 2020.gadā ES fondu

investīcijām sasniedzot 720 miljonus euro. Šobrīd ir

pieņemti lēmumi (MK noteikumi un citi priekšnosacījumi) par

lielāko daļu no investīcijām visam plānošanas periodam (ES fondi

4,4, miljardi euro), notiek intensīvs projektu atlašu un

līgumslēgšanas posms. Tādēļ jo svarīgi ir radīt stimulus

uzņēmējdarbības un investīciju vides pievilcībai un attīstībai.

Ir būtiski, lai ES investīciju plūsma būtu atbilstoša plānotajam,

palīdzot nodrošināt spēcīgu ekonomikas izaugsmi, kas attiecīgi

nodrošinātu arī ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā. Sagaidāms, ka

nodokļu sistēmas reforma varētu dot pozitīvus stimulus.

10. att. IKP faktiskajās cenās, milj. euro

Avots: CSP, FM

aprēķini

Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, tiks veicināts arī papildu

pieprasījums pēc kredītiem. Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā,

paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma

nodokli, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un

kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē.

Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī

pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija

manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu

maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas

motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām

būtu radīta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus. Pieeja

papildus līdzfinansējumam veicinās arī raitāku ES fondu

apguvi.

IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā

no jauna izsniegto kredītu apjoms turpmākajos gados varētu

pieaugt par papildus 5 procentpunktiem, attiecīgi stimulējot

privāto patēriņu. Tā rezultātā, kopējais rezidentu

kredītportfelis pieaugs straujāk nekā bāzes scenārija.

11.att. Rezidentu kopējais kredītportfelis, milj.

euro un pieauguma temps (%)

Avots: FKTK, FM

aprēķini

Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā

arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas

galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties ES

fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums

reformas realizācijas periodā laikā līdz 2021.gadam var pārsniegt

4%, salīdzinot ar pašreizējā Latvijas stabilitātes programmas

2017.-2020.gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.

12. att. IKP izaugsmes potenciāls

nodokļu reformas rezultātā

Nodokļu politikas reforma veicinās konkurētspēju reģiona

līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu

attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju

ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī

to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu

maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. Tāpat nodokļu

politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu

sistēma būtu prognozējama vismaz līdz 2021.gadam. Līdz ar to

sagaidāms, ka pieaugs arī nodokļu ieņēmumi, sasniedzot Valdības

deklarācijā noteikto mērķi - vidējā termiņā iekasēto nodokļu

apjoms sasniegs 1/3 no IKP.

12. att. Nodokļu slogs, % no IKP

Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies

ēnu ekonomikas apjoms, par apmēram 1 procentpunktu gadā, kas

naudas izteiksmē ir aptuveni 60 milj. euro. Šādu ēnu

ekonomikas mazināšanas tempu plānots saglabāt arī turpmāk,

2021.gadā sasniedzot 18,3% no IKP.

13.att. Aplēse par ēnu ekonomikas

apjomu Latvijā 2010.-2015.gadā (% no IKP) (pēc ekon. prof.F.

Šneidera pieejas)

UIN reformas priekšlikuma mērķis ir veicināt

tautsaimniecības attīstību, stimulējot uzņēmumus lielāku peļņas

daļu atstāt uzņēmumā un veicinot investīciju pieaugumu. Ieviešot

0% likmi nesadalītajai peļņai, uzņēmumiem radīsies papildus

motivācija un iespēja veikt investīcijas, piemēram, palielināt

ražošanas vai pakalpojumu jaudu, mainīt ražošanas procesu.

14.att. Kopējā pamatkapitāla veidošana, milj.

euro

Avots: CSP, FM

aprēķini

Peļņa, kas tiks atstāta uzņēmumā, palielinās pamatkapitāla

apjomu un uzlabos uzņēmuma bilanci kopumā. Dati par uzņēmumu pašu

kapitālu Igaunijā apliecina, ka Igaunijas uzņēmumi kopumā ir

krietni labāk kapitalizēti salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmumiem.

Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka uzlabosies arī Latvijas uzņēmumu

kapitalizācija, turklāt tiem mazināsies motivācija slēpt īsto

peļņas apmēru. Tādējādi lielāks pamatkapitāls kopā ar citiem

uzņēmējdarbības rādītājiem (apgrozījums, peļņa) uzlabos uzņēmumu

pieeju kredītresursiem. 2015. un 2016.gadā no jauna izsniegto

kredītu apjoms uzņēmumiem pieauga attiecīgi par 21% un 33%.

Realizējot UIN reformu, no jauna izsniegto kredītu apjoms

turpmākajos trijos gados varētu pieaugt par 5 procentpunktiem

straujāk nekā bāzes scenārijā, dodot papildus stimulu uzņēmumu

investīcijām.

Uzlabojoties uzņēmumu bilancēm, kā papildus investīcijas

stimulējošs faktors varētu būt Eiropas Savienības fondu

investīciju plūsmas paātrināšanās vidēji par 50 milj. euro

gadā, tāpat palielinot uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar

bāzes scenāriju.

15. att. IKP un investīciju

pieauguma tempi, bāzes scenārijs un nodokļu ietekmes scenārijs,

gada pieauguma tempi %

Avots: CSP, FM aprēķini

UIN atliktās maksājuma kārtības ieviešana radītu vairākus

pozitīvus efektus uz tautsaimniecību, kas savukārt palielinātu

nodokļu ieņēmumus valsts budžetā:

- palielinātos uzņēmumu finanšu resursi, jo UIN ir jāmaksā

tikai par dividendēs sadalāmo peļņu, kas savukārt veicinātu

uzņēmumus neņemt tik lielu peļņas daļu ārā dividendēs. Turklāt,

ņemot vērā, ka uzņēmums UIN maksās tad, kad peļņa faktiski tiek

sadalīta, līdz ar to netiks noteikti avansa maksājumi , kas

kopumā veicina uzņēmumu finanšu resursu pieaugumu un iespēju

iegūt papildu ārējo finansējumu, palielinot uzņēmumu pašu

kapitālu;

- pieaugtu privāto investīciju apjoms, jo uzņēmumiem būtu

lielāka finanšu neatkarība un noturība, kā arī lielāka

uzņēmējdarbības un investīciju aktivitāte. Tas veicina mazāku

rezidentu kapitāla aizplūšanu un lielāku rezidentu investīciju

plūsmu;

- pieaugtu IKP un mazinātos ēnu ekonomika, ko veicinātu

uzņēmumu skaita pieaugums un mazāka ieņēmumu slēpšana gadījumos,

kad uzņēmumi neatbilst mikrouzņēmuma kritērijiem, kur kopējais

nodokļu slogs ir salīdzinoši zemāks. Tas savukārt veicinātu

uzņēmumu kvalitatīvās izaugsmes palielināšanos, produktivitātes

celšanos, neto apgrozījuma pieaugumu, pašizmaksu samazināšanos

(ņemot vērā, ka vienlaicīgi tiks samazināti darbaspēka nodokļi)

un rentabilitātes paaugstināšanos.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt IIN

slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot

zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī

minimālo algu.

Nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi

valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus. IIN likmes

samazinājums no 23% līdz 20% ienākumiem, kuri nepārsniedz 45 000

euro gadā, skars visus strādājošos, palielinot to rīcībā

esošo ienākumus, kurus varēs izmantot patēriņam, investīcijām vai

uzkrājumiem. Arī nodarbinātie ar ienākumiem, kas ir augstāki par

45 000 euro gadā, iegūs no IIN likmes samazinājuma, jo 23%

IIN likme tiks piemērota tikai tiem ienākumiem, kuri pārsniedz

minēto slieksni.

16. att. Nodokļu plaisas izmaiņas

pēc nodokļu reformas

Avots: FM

aprēķini

Papildus pozitīva ietekme uz strādājošo iedzīvotāju ienākumiem

būs IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanai, kas visbūtiskāk

ietekmēs tieši zemāk atalgoto iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus

ar diferencētās IIN likmes ieviešanu mazinot ienākumu

nevienlīdzību. Balstoties uz Finanšu ministrijas nodokļu reformas

novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs

5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz

privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas,

palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes

iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt

uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu

līdzekļus.

Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no

pašreizējiem 380 līdz 430 euro palielinās iedzīvotāju ienākumus,

kā arī mazinās strādājošo nevienlīdzību. Tiešā ietekme uz privātā

patēriņa pieaugumu šim minimālās algas palielinājumam ir

nenozīmīga, taču tas mazinās ēnu ekonomikas daļu, kas daļēji jau

tiek ietverta IKP aprēķinos. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka

minimālās algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts

vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu,

nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās

uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas

reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami

zemāks.

Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas

kā pārējās Baltijas valstīs pie tam pēc reformas Latvijā būs

lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp

pārējām Baltijas valstīs. Tā piemēram, Igaunijā minimālā mēneša

darba alga pašreiz ir būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā

(2017.gadā Igaunijā tā ir 470 euro mēnesī, bet Latvijā un

Lietuvā - 380 euro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā būs

430 euro mēnesī, kas ir būtiski augstāka kā Lietuvā, bet

joprojām zemāka kā Igaunijā. Arī Latvijā noteiktā IIN pamatlikme,

kas pašreiz ir 23%, tiks pielīdzināta Igaunijā noteiktajai - 20%

(Lietuvā tā ir 15%). Tāpat ar IIN neapliekamais minimums tiks

tuvināts pārējo Baltijas valstu līmenim (Igaunijā 2017.gadā tas

ir 180 euro mēnesī, bet no 2018.gada to plānots diferencēt

no 0-500 euro mēnesī atkarībā no ienākumu līmeņa, Lietuvā

- 2017.gadā neapliekamais minimums ir noteikts 0-310 euro

mēnesī, ko arī piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa, bet Latvijā

2017.gadā tas ir 60-115 euro mēnesī (tāpat piemēro

atkarībā no ienākuma līmeņa), bet pēc reformas to plānots

paaugstināt uz 0-250 euro mēnesī. Jāatzīmē, ka VSAOI likme

Latvijā ir viszemākā (Latvijā 2017.gadā tā ir 34,09%, no tās

darba devēja likme - 23,59%, bet darba ņēmēja likme - 10,5%,

Lietuvā - 40,2% un Igaunijā - 37,4%). Pēc Finanšu ministrijas

aprēķiniem, ieviešot plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas,

darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs8 strādājošajam bez

apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas,

Latvijā samazināsies no 41,9% 2015.gadā (Eurostat dati)

līdz pat 38,1% (pēc Eurostat datiem 2015.gadā Lietuvā tas

bija - 39,2%, bet Igaunijā - 38,0%).

Pēc nodokļu reformas darba ņēmējs saņems lielākus ieņēmumus,

kas savukārt uzlabos Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas

valstīm. Ja 2017.gadā pie vienas bruto algas (910,1 euro

mēnesī) Latvijā strādājošais (bez apgādībā esošām personām) saņem

neto algu - 641,0 euro mēnesī, tad pēc reformas - viņš

saņems - 666,0 euro mēnesī (Lietuvā 2017.gadā pie

vienādiem nosacījumiem strādājošā neto alga sastāda - 698,7

euro mēnesī, bet Igaunijā - 738,2 euro mēnesī).

17. att. Neto ienākumu izmaiņas

strādājošajiem atkarībā no bruto ienākuma (2018.gads)

Avots: FM

aprēķini

Nodokļu reforma pozitīvi ietekmēs arī Džini koeficientu

strādājošajiem. Tā piemēram, strādājošais (bez apgādībā esošām

personām), kas pelna minimālo darba algu, pēc nodokļu reformas

saņems par 69,2 euro mēnesī vairāk kā 2017.gadā,

strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna 700

euro mēnesī, - par 28,1 euro mēnesī vairāk, bet

strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna 1 000

euro mēnesī, - par 18,8 euro mēnesī vairāk. Tāpat

arī strādājošie ar apgādībā esošām personām gūs būtisku ikmēneša

atbalstu. Piemēram, strādājošais (ar 2 apgādībā esošām personām),

kas pelna minimālo darba algu, pēc nodokļu reformas saņems par

31,7 euro mēnesī vairāk kā 2017.gadā, strādājošais (ar 2

apgādībā esošām personām), kas pelna 700 euro mēnesī, -

par 42,6 euro mēnesī vairāk, bet strādājošais (ar 2

apgādībā esošām personām), kas pelna 1 000 euro mēnesī, -

par 38,3 euro mēnesī vairāk.

18. att. Džini koeficients

strādājošajiem

Avots: FM

aprēķini

Solidaritātes nodokļa integrēšana valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksās, vienlaikus ierobežojot īstermiņa

pabalstu izmaksu apjomu, ir loģisks solis, kas nepalielinās

darbaspēka nodokļu slogu un paaugstinās valsts speciālā budžeta

kapacitāti. No 2002.gada, paaugstinoties valsts ekonomiskās

izaugsmes tempiem, ko veicināja arī iestāšanās Eiropas Savienībā

un investīciju ieplūdums valstī, palielinoties iedzīvotāju

līdzdalībai reģistrētajā darba tirgū, kā arī pieaugot darbspējīgā

vecuma iedzīvotāju skaitam, jo darba tirgū ienāca astoņdesmitajos

gados (labvēlīgas demogrāfiskas situācijas gados) dzimušie,

valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā pamazām

veidojās naudas līdzekļu pārpalikums. 2008.gadā valsts speciālā

budžeta uzkrājuma līmenis bija sasniedzis augstāko punktu, kopumā

veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP (pēc Eiropas

kontu sistēmas (ESA) metodoloģijas; pēc naudas plūsmas naudas

līdzekļu atlikumi uz 01.01.2009 bija 1,4 miljardi euro).

2009.gadā, strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai

situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba

ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi valsts sociālās

apdrošināšanas speciālajā budžetā, kā rezultātā samazinājās

valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātais naudas

līdzekļu atlikums, un 2013.gada beigās tas sasniedza 266,2 milj.

euro. Sākot no 2014.gada valsts sociālās apdrošināšanas

speciālajā budžetā ir novērojama pozitīva tendence, kad ieņēmumi

pārsniedz izdevumus, attiecīgi uz 2017.gada sākumu valsts

sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums

sasniedz 506,3 milj. euro. Ierosinātās izmaiņas

solidaritātes nodoklī, autoratlīdzību regulējumā, kā arī

minimālās algas pieaugums nodrošina papildu ieņēmumus sociālajā

budžetā, nodrošinot, ka uzkrājuma līmenis valsts speciālajā

budžetā ir pietiekošs, lai pārvarētu ekonomikas attīstības

cikliskās svārstības.

2017.gadā veiktās izmaiņas Veselības ministrijas programmu

struktūrā turpmāk no drošinās lielāku izdevumu izsekojamību un

caurskatāmību. Tomēr joprojām aktuāls ir jau tā jums par papildus

finansējuma piesaisti veselības nozarei. Tāpēc nodokļu politikas

pamatnostādņu kontekstā risināmie jautājumi ir sociālās

apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares

finansējumu un VSAOI maksātāju identifikācija, saņemot veselības

pakalpojumus. Tāpat jārisina arī jautājumi ārpus nodokļu

politikas ietvara, t.i. nozares politikas ietvaros. Jāatzīmē, ka

vidējā termiņā papildus finansējums veselības nozares reformu

īstenošanai, līdztekus valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek

piešķirti jaunu politikas iniciatīvu finansēšanas ietvaros, tiek

nodrošināts arī ar papildu atkāpi no budžeta deficīta mērķa un

saskaņā ar pašreizējām prognozēm atkāpes apmērs ir attiecīgi 0,1%

no IKP 2017.gadā, 0,4% no IKP 2018.gadā un 0,5% no IKP 2019.gadā.

Tomēr jānorāda, ka atkāpe saskaņā ar Eiropas Savienības fiskālās

disciplīnas regulējumu tiek piešķirta uz noteiktu termiņu (trim

gadiem), līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums ilgtspējīgu

veselības finansēšanas modeli Latvijā.

IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmumu avots. 2016.gadā

tas veidoja 83,9% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Ir

prognozējams, ka nodokļu politikas reforma ieviešanas pirmajos

gados samazināsies gan kopējie pašvaldību IIN ieņēmumi, gan arī

izmainīsies šī nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldībām. Lai

vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību

budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei,

piedāvājam noteikt, ka pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu un tam

pielīdzinātu maksājumu īpatsvars vispārējās valdības nodokļu

ieņēmumos nav mazāks par 19,5%. Nodokļu reformas pirmajos divos

gados (2018. un 2019.gadā), kad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas

prognozi nosakot IIN tiks izmantoti 2016.un 2017.gada dati un tos

neietekmēs nodokļu reformas pasākumi, tiek piedāvāts ieviest

pārejas periodu un paredzēt īpašu kompensācijas mehānismu -

speciālo dotāciju, kuras apmērs tiks aprēķināts tāds, lai

pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar šo speciālo dotāciju

veidotu augšminētos 19,5% no vispārējās valdības nodokļu

ieņēmumiem. Šī speciālā dotācija tiks integrēta pašvaldību

finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc IIN sadales principiem.

Tālākais pašvaldību finansēšanas modelis tiks diskutēts ikgadēju

sarunu ietvaros ar LPS, LLPA un Finanšu ministriju.

Patēriņa nodokļu, tajā skaitā akcīzes nodokļa likmju

paaugstināšanas ietekme uz nominālo patēriņu ir neitrāla - tā

nesamazinās iedzīvotāju kopējos izdevumus konkrēto akcīzes preču

iegādei, taču var samazināt atsevišķu akcīzes preču patēriņa

apjomus. Reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa

samazināšana, PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas

paplašināšana, kā arī PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu

sliekšņa precizēšana ir ēnu ekonomiku mazinoši pasākumi, tādejādi

veicinot godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā.

Kopumā Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka patēriņa cenu

kāpums 2018. gadā varētu būt par aptuveni 0,8 procentpunktiem

straujāks nekā bāzes scenārijā, tādējādi sasniedzot nepilnus trīs

procentus. Savukārt, 2019-2020.gadā inflāciju paaugstinoša

ietekme no paredzētajām nodokļu izmaiņām nedaudz piebremzēsies,

palielinot inflācijas līmeni attiecīgi par 0,4 un 0,6

procentpunktiem vairāk nekā bāzes scenārijā , kā rezultātā

inflācija sasniegtu 2,4-2,6% gadā. Jāatzīmē, ka lielākais cenu

pieaugums sagaidāms no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas

naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas

izstrādājumiem. Svarīgi atzīmēt, ka izstrādājot ietekmes

scenāriju tika pieņemts, ka naftas cenas pasaules tirgos

turpmākajos gados mēreni pieaugs un kopumā būs stabilas. Ja

notiks nozīmīgas energoresursu cenu svārstības pasaules tirgos,

tad tas var būtiski ietekmēt degvielas cenas un vidējo inflāciju

kopumā - pieauguma vai samazinājuma virzienā.

IIN likmju vienādošanu dažādiem ienākumu veidiem

- šie pasākumi, tāpat kā minimālās darba algas

paaugstināšana, neatstāj tiešu nozīmīgu ietekmi uz patēriņa

pieaugumu, taču tiem ir būtiska loma ēnu ekonomikas mazināšanas

kontekstā, ierobežojot iespējas optimizēt nodokļu maksājumus,

uzrādot atšķirīgus ienākumu veidus. Nodokļu likmju vienādošana

arī mazina pašreizējo nevienlīdzību, kad turīgāko iedzīvotāju

daļai, kas gūst ienākumus no sava kapitāla pieauguma, nodokļa

likme ir zemāka nekā tā ir strādājošajiem iedzīvotājiem par

ienākumiem no darbaspēka.

"Mazo" nodokļu režīmu sakārtošana, tai

skaitā, mikrouzņēmuma nodokļa režīma sakārtošana uzlabos uzņēmumu

konkurētspēju, samazinās nodokļu optimizācijas problēmas, kā arī

zināmā mērā risinās sociālās aizsardzības jautājumu.

Mikrouzņēmumu maksimālās algas apmērs tiks tuvināts tādam

līmenim, lai 2018.gadā VSAOI maksājums (80% no mikrouzņēmumu

nodokļa, kas tiek novirzīts VSAOI) atbilstu VSAOI maksājumam no

valstī noteiktā minimālās algas apmēra, kas mikrouzņēmumos

strādājošajiem nodrošinātu vismaz minimālo pensijas līmeni. Tāpat

tiks ņemta vērā atšķirīga situācija dažādās nozarēs, piemēram,

lauksaimniecībā (pastāv īpašs regulējums attiecībā uz subsīdiju

uzskaiti apgrozījumā).

Neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem līdz

300 euro mēnesī (pašlaik 235 euro mēnesī) samazinās

pensionāru maksājamo IIN, tādejādi palielinot pensionāru rīcībā

esošos ienākumus.

Vecuma pensiju vidējais apmērs 2016.gada decembrī bija 301

euro mēnesī. IIN maksā pensionāri, kuru pensijas pārsniedz

pensionāru neapliekamo minimumu, kas pašreiz ir 235 euro

mēnesī, jeb 70% no visiem vecuma pensionāriem Ja neapliekamo

minimumu pensionāriem palielinātu līdz 300 euro mēnesī,

tad IIN maksātu tikai 33% no visiem vecuma pensionāriem. Arī

pārējo pensionārus stāvoklis uzlabotos. Piemēram, pensionārs,

kura pensija ir 301 euro mēnesī (vienāda ar vidējo),

nodoklī šobrīd samaksā 15 euro mēnesī, paaugstinot

neapliekamo minimumu līdz 300 euro, viņam nodoklis saruktu

līdz dažiem centiem. Tāpat arī IIN likmes samazināšana sniegs

pozitīvu efektu, palielinot pensionāru ienākumus.

19. att. Neto pensijas izmaiņas

atkarībā no pensijas lieluma (2018.gads)

Avots: FM

aprēķini

III Nodokļu

POLITIKAS MĒRĶI UN Rīcības virzieni

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķis

(apakšmērķi) ir:

1) valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana;

2) ienākumu nevienlīdzības mazināšana;

3) sasniegt nodokļu ieņēmumus 1/3 no IKP apmērā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu stratēģijas ietvars ir:

1) nodokļu struktūras un likmju pārskatīšana;

2) nodokļu administrēšanas uzlabošana;

3) ēnu ekonomikas apkarošana.

IV Politikas

rezultāti un rezultatīvie rādītāji