16. pants
1Pieņemot lēmumu, Konkurences
2padome ņēma vērā:
316.1. Līgums ir konkurenci
4ierobežojoša vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem
5siltumapgādes tirgus dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās
6teritorijas Daugavas labajā krastā. Konkurences ierobežojums
7izpaužas kā Līgumā iekļautais garantētais siltumenerģijas
8iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt
9no Latvenergo, un kas sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada
10apkures sezonā no Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82
11TWh, un 87,37% no visa 2002.gadā 2,975 TWh iepirktā, kas siltas
12ziemas apstākļos var sastādīt visu nepieciešamo iepirktās
13siltumenerģijas daudzumu, vai pat to pārsniegt. Tādējādi Līgums
14ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma līgums, kur
15Rīgas siltums faktiski apņemas iepirkt siltumenerģiju tikai no
16Latvenergo;
1716.2. Vienošanās uzliek Rīgas
18siltumam ilgtermiņa pienākumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk kā
192,6 TWh) no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām esošā
20siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās
21teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi
22ilgtermiņā uz 10 gadiem ierobežojot vertikālās attiecībās esošās
23Rīgas siltuma rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu,
24izvēlēties nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus
25atkarībā no iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes
26sistēmās abos krastos, un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var
27būt lētāka par iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām
28rekonstrukcijām siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku
29uzstādīšanu, sevišķi ņemot vērā to, ka tiek paplašināta Rīgas
30siltuma uzņēmējdarbība lokāli centralizētā un lokālajā
31siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas siltums
32potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas ražošanas
33palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no Latvenergo
34piedāvātās iepirkuma cenas;
3516.3. Līguma darbības rezultātā
36nav paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana
37gala lietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod tiešu labumu
38patērētājam, kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa
39- nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas
40palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi
41nedodot labumu sabiedrībai;
4216.4. vienošanās nosacījumi nav
43saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētāja
44uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas
45realizāciju;
4616.5. vienošanās rezultātā
47dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais
48Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam
49pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās
50siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltumam savas produkcijas
51iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas aprēķināta pēc SPRK vai
52citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas Līguma darbības
53laikā apstiprinātas metodikas;
5416.6. vienošanās ir daudz vairāk
55izdevīga tikai vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, jo
56nodrošina ilgtermiņā līdz 2013.gadam praktiski visa Latvenergo
57saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums
58nenodrošina Rīgas siltuma garantijas iepirkto apjomu
59realizēt;
6016.7. vienošanās nākotnē var kavēt
61konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka
62iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū.
63Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek
64par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā
65apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs
66spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt
67siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē
68potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem,
69kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus
70siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu
71konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī
72Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt
73barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas
74tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju
75liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas
76nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus
77veidošanos.
7816.8. Līgums stimulē Latvenergo
79iespēju izšķiroši ietekmēt Rīgas siltums darbību un stimulē divu
80siltumapgādes tirgus dalībnieku - Latvenergo un Rīgas siltums
81darbību koordināciju, radot Rīgas pilsētas teritorijā
82siltumapgādes tirgū monopola rašanās draudus.
8316.9. SPRK izteica viedokli, ka
84Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un
85drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par
86nākotnē iespējami zemākām cenām;
8716.10. Rīgas regulators neatbalsta
88Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltuma
89finansiālo stāvokli un ir Latvenergo interesēs;
9016.11. Rīgas dome un EEKP atbalsta
91Līguma slēgšanu, jo tas palīdzēšot ilgtermiņā uzturēt stabilus un
92zemus siltumenerģijas tarifus galapatērētājam;
9316.12. Latvenergo kā valstij
94stratēģiski svarīga uzņēmuma elektroenerģijas apgādes tirgū
95investīciju riska samazināšanas nepieciešamību.
96Koģenerācijas procesā
97siltumenerģijas un elektroenerģijas cena un nodrošinājums ir
98savstarpēji saistīti. Brīvā elektroenerģija tirgus apstākļos
99Baltijā un Eiropas Savienībā Latvijas valsts interesēs ir
100Latvenergo kā konkurētspējīgs elektroenerģijas ražotājs, kas
101garantē elektroenerģijas, kā arī siltumenerģijas apgādes
102drošību;
10316.13. valsts politiku samazināt
104Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa, radīt apstākļus
105elektroenerģijas tirgus atvēršanai un veicināt koģenerācijas
106attīstību, siltuma enerģiju piegādājot galvenokārt centralizētai
107siltuma apgādes sistēmai (MK 11.09.2001. akceptētā Enerģētikas
108politika elektroenerģijas sektorā);
109TEC-1 pēc rekonstrukcijas varēs
110izstrādāt trīs reizes vairāk elektroenerģijas pie tā paša
111saražotā siltuma daudzuma (04.04.2003. saņ.dok.Nr.178, Latvenergo
11222.08.2001.ziņojums Rīgas pilsētas domei Par Rīgas TEC-1
113rekonstrukcijas projektu) un elektroenerģijai iespējamā cena
114no TEC-1 ir sagaidāma zemāka par pašreizējo un mazāka par
115iepējamo konkurentu cenām (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183);
11616.14. informāciju, ka
117siltumenerģijas cena pēc TEC-1 rekonstrukcijas tiks samazināta un
118pielīdzināta TEC-2 siltumenerģijas realizācijas cenai, kas
119pašlaik ir vidējās siltumenerģijas iepirkuma cenas 3,16%
120pazeminājums.
121Tādējādi tiks uzlabots Rīgas
122siltuma finansiālais stāvoklis un konkurētspēja, kā rezultātā būs
123radīta iespēja galapatērētājam nākotnē iespējami sagaidīt
124siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšanu, ņemot vērā
125Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības
126stratēģija un pamatprincipi (SPRK Padomes 09.01.2002. lēmums)
127iestrādāto (p.2), ka Regulators izveidos "(..) uz patērētājiem
128orientētu cenu un tarifu noteikšanas metodiku, kas nosaka
129ekonomiski pamatotas (..) cenas", un "Regulators īstenos
130tādu cenu un tarifu politiku, kas sekmēs taisnīgu ieguvumu sadali
131starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem" (p.14.).
13216.15. Rīgas siltums vairākkārtīgi
133izteikto pārliecību par reālām iespējām realizēt Līgumā
134iestrādāto garantēto siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā un
135vairāk;
13616.16. siltumenerģijas pārdošanas
137centralizētai siltumapgādes sistēmai tirgū Rīgas administratīvās
138teritorijas Daugavas labajā krastā tuvāko gadu laikā lielo
139investīciju dēļ nepastāv situācija, lai parādītos jauns tirgus
140dalībnieks - Latvenergo konkurents, kas saražoto siltumenerģiju
141varētu pārdot Rīgas siltumam nepieciešamajā apjomā par
142konkurētspējīgām cenām. Līdz ar to Rīgas siltums,
143konkurētspējīgas iepirkuma cenas trūkuma dēļ, tuvākā nākotnē
144paliek ieinteresēts turpināt iepirkt siltumenerģiju tikai no
145Latvenergo, kuram pēc Līguma noslēgšanas siltumenerģijas
146pārdošanas tirgū Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā,
147salīdzinot ar pastāvošo situāciju, apstākļi neizmainās;
14816.17. 02.09.1997. pieņemtā
149Latvijas enerģētikas nacionālā programma paredz sasaistīt
150koģenerācijas jaudu ieviešanu ar neatkarīgo elektroenerģijas
151ražotāju attīstību. Līdz ar to iespējama potenciāla siltumapgādes
152tirgus dalībnieka parādīšanās ar progresīvākās tehnoloģijas
153izmantošanu;
15416.18. nav skaidra Rīgas pilsētas
155siltumapgādes attīstības stratēģija.
156Sarunu gaitā Rīgas siltums sniedza
157informāciju, ka tiek prognozēta jaunas siltumapgādes attīstības
158koncepcija (07.05.2003. Sarunu protokols).
15916.19. Līguma 2.2.punkta
160nosacījuma atbilstības izvērtējums nav KP kompetence.
161Ievērojot minēto un pamatojoties
162uz 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,
16311.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un 7.punktu, 11.panta otro
164daļu, Padome
165nolēma:
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.