16. pants

Pieņemot lēmumu, Konkurences

padome ņēma vērā:

16.1. Līgums ir konkurenci

ierobežojoša vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem

siltumapgādes tirgus dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās

teritorijas Daugavas labajā krastā. Konkurences ierobežojums

izpaužas kā Līgumā iekļautais garantētais siltumenerģijas

iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt

no Latvenergo, un kas sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada

apkures sezonā no Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82

TWh, un 87,37% no visa 2002.gadā 2,975 TWh iepirktā, kas siltas

ziemas apstākļos var sastādīt visu nepieciešamo iepirktās

siltumenerģijas daudzumu, vai pat to pārsniegt. Tādējādi Līgums

ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma līgums, kur

Rīgas siltums faktiski apņemas iepirkt siltumenerģiju tikai no

Latvenergo;

16.2. Vienošanās uzliek Rīgas

siltumam ilgtermiņa pienākumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk kā

2,6 TWh) no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām esošā

siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās

teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi

ilgtermiņā uz 10 gadiem ierobežojot vertikālās attiecībās esošās

Rīgas siltuma rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu,

izvēlēties nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus

atkarībā no iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes

sistēmās abos krastos, un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var

būt lētāka par iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām

rekonstrukcijām siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku

uzstādīšanu, sevišķi ņemot vērā to, ka tiek paplašināta Rīgas

siltuma uzņēmējdarbība lokāli centralizētā un lokālajā

siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas siltums

potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas ražošanas

palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no Latvenergo

piedāvātās iepirkuma cenas;

16.3. Līguma darbības rezultātā

nav paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana

gala lietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod tiešu labumu

patērētājam, kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa

- nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas

palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi

nedodot labumu sabiedrībai;

16.4. vienošanās nosacījumi nav

saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētāja

uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas

realizāciju;

16.5. vienošanās rezultātā

dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais

Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam

pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās

siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltumam savas produkcijas

iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas aprēķināta pēc SPRK vai

citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas Līguma darbības

laikā apstiprinātas metodikas;

16.6. vienošanās ir daudz vairāk

izdevīga tikai vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, jo

nodrošina ilgtermiņā līdz 2013.gadam praktiski visa Latvenergo

saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums

nenodrošina Rīgas siltuma garantijas iepirkto apjomu

realizēt;

16.7. vienošanās nākotnē var kavēt

konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka

iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū.

Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek

par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā

apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs

spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt

siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē

potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem,

kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus

siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu

konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī

Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt

barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas

tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju

liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas

nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus

veidošanos.

16.8. Līgums stimulē Latvenergo

iespēju izšķiroši ietekmēt Rīgas siltums darbību un stimulē divu

siltumapgādes tirgus dalībnieku - Latvenergo un Rīgas siltums

darbību koordināciju, radot Rīgas pilsētas teritorijā

siltumapgādes tirgū monopola rašanās draudus.

16.9. SPRK izteica viedokli, ka

Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un

drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par

nākotnē iespējami zemākām cenām;

16.10. Rīgas regulators neatbalsta

Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltuma

finansiālo stāvokli un ir Latvenergo interesēs;

16.11. Rīgas dome un EEKP atbalsta

Līguma slēgšanu, jo tas palīdzēšot ilgtermiņā uzturēt stabilus un

zemus siltumenerģijas tarifus galapatērētājam;

16.12. Latvenergo kā valstij

stratēģiski svarīga uzņēmuma elektroenerģijas apgādes tirgū

investīciju riska samazināšanas nepieciešamību.

Koģenerācijas procesā

siltumenerģijas un elektroenerģijas cena un nodrošinājums ir

savstarpēji saistīti. Brīvā elektroenerģija tirgus apstākļos

Baltijā un Eiropas Savienībā Latvijas valsts interesēs ir

Latvenergo kā konkurētspējīgs elektroenerģijas ražotājs, kas

garantē elektroenerģijas, kā arī siltumenerģijas apgādes

drošību;

16.13. valsts politiku samazināt

Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa, radīt apstākļus

elektroenerģijas tirgus atvēršanai un veicināt koģenerācijas

attīstību, siltuma enerģiju piegādājot galvenokārt centralizētai

siltuma apgādes sistēmai (MK 11.09.2001. akceptētā Enerģētikas

politika elektroenerģijas sektorā);

TEC-1 pēc rekonstrukcijas varēs

izstrādāt trīs reizes vairāk elektroenerģijas pie tā paša

saražotā siltuma daudzuma (04.04.2003. saņ.dok.Nr.178, Latvenergo

22.08.2001.ziņojums Rīgas pilsētas domei Par Rīgas TEC-1

rekonstrukcijas projektu) un elektroenerģijai iespējamā cena

no TEC-1 ir sagaidāma zemāka par pašreizējo un mazāka par

iepējamo konkurentu cenām (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183);

16.14. informāciju, ka

siltumenerģijas cena pēc TEC-1 rekonstrukcijas tiks samazināta un

pielīdzināta TEC-2 siltumenerģijas realizācijas cenai, kas

pašlaik ir vidējās siltumenerģijas iepirkuma cenas 3,16%

pazeminājums.

Tādējādi tiks uzlabots Rīgas

siltuma finansiālais stāvoklis un konkurētspēja, kā rezultātā būs

radīta iespēja galapatērētājam nākotnē iespējami sagaidīt

siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšanu, ņemot vērā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības

stratēģija un pamatprincipi (SPRK Padomes 09.01.2002. lēmums)

iestrādāto (p.2), ka Regulators izveidos "(..) uz patērētājiem

orientētu cenu un tarifu noteikšanas metodiku, kas nosaka

ekonomiski pamatotas (..) cenas", un "Regulators īstenos

tādu cenu un tarifu politiku, kas sekmēs taisnīgu ieguvumu sadali

starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem" (p.14.).

16.15. Rīgas siltums vairākkārtīgi

izteikto pārliecību par reālām iespējām realizēt Līgumā

iestrādāto garantēto siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā un

vairāk;

16.16. siltumenerģijas pārdošanas

centralizētai siltumapgādes sistēmai tirgū Rīgas administratīvās

teritorijas Daugavas labajā krastā tuvāko gadu laikā lielo

investīciju dēļ nepastāv situācija, lai parādītos jauns tirgus

dalībnieks - Latvenergo konkurents, kas saražoto siltumenerģiju

varētu pārdot Rīgas siltumam nepieciešamajā apjomā par

konkurētspējīgām cenām. Līdz ar to Rīgas siltums,

konkurētspējīgas iepirkuma cenas trūkuma dēļ, tuvākā nākotnē

paliek ieinteresēts turpināt iepirkt siltumenerģiju tikai no

Latvenergo, kuram pēc Līguma noslēgšanas siltumenerģijas

pārdošanas tirgū Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā,

salīdzinot ar pastāvošo situāciju, apstākļi neizmainās;

16.17. 02.09.1997. pieņemtā

Latvijas enerģētikas nacionālā programma paredz sasaistīt

koģenerācijas jaudu ieviešanu ar neatkarīgo elektroenerģijas

ražotāju attīstību. Līdz ar to iespējama potenciāla siltumapgādes

tirgus dalībnieka parādīšanās ar progresīvākās tehnoloģijas

izmantošanu;

16.18. nav skaidra Rīgas pilsētas

siltumapgādes attīstības stratēģija.

Sarunu gaitā Rīgas siltums sniedza

informāciju, ka tiek prognozēta jaunas siltumapgādes attīstības

koncepcija (07.05.2003. Sarunu protokols).

16.19. Līguma 2.2.punkta

nosacījuma atbilstības izvērtējums nav KP kompetence.

Ievērojot minēto un pamatojoties

uz 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,

11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un 7.punktu, 11.panta otro

daļu, Padome

nolēma: