Par vienošanos

1Valsts akciju sabiedrība

2"Latvenergo" ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 08.10.1991. ar

3reģistrācijas Nr.000303294 un tās galvenie darbības veidi ir

4elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, elektroenerģijas

5pārvade, sadale un realizācija. Ar Ministru kabineta 06.11.2002.

6rīkojumu Nr.636 apstiprinātajos statūtos kā komercdarbības veids

7minēta arī siltumenerģijas realizācija. Latvenergo valsts

8kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija (100%) (Uzņēmumu

9reģistra 20.12.2002. Nr.2.4-104774sd, saņemtā dok. Nr.669).

10Latvenergo termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 ar tās apakšstruktūru

11siltumcentrāli (turpmāk - SC) "Andrejsala" un Rīgas TEC-2

12pārvalda filiāle "Rīgas termostacijas", kurai izsniegta licence

13Nr.11010/21023 elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai līdz

1413.10.2017. Saskaņā ar licenci saražotā siltumenerģija var tikt

15nodota Pārvades vai Sadales tīklā vai tieši Lietotājam (SPRK

1615.11.2002.,1-2.82/83-1993., saņemtā dok. Nr.620). Latvenergo nav

17licences siltumenerģijas realizācijai patērētājam.

18No Latvenergo filiāles "Rīgas

19termostacijas", kas atrodas Daugavas labajā krastā, koģenerācijas

20procesā saražotās siltumenerģijas 2001.gadā Rīgas siltumam tika

21pārdoti 99,65%, iedzīvotājiem (ciematā, kur atrodas TEC-2

22ražotne) - 0,003%, un pārējiem patērētājiem - 0,15%, kā arī

23izlietots energosistēmas saimnieciskajam patēriņam - 0,2%

24(Latvenergo 28.10.2002., saņemtā dok. Nr. 580).

25Siltumenerģijas pārdošanas tarifi

26(bez PVN) nav mainījušies no 1998./1999.gada (izņemot SC

27"Andrejsala") un ir šādi: Rīgas TEC-1 - 8,41 Ls/MWh, TEC-2 -7,64

28Ls/MWh (spēkā līdz 01.10.2003.), SC "Andrejsala" - 8.41 Ls/MWh

29līdz 31.07.2001., un 10,3 Ls/MWh līdz 01.10.2002., bet turpmāk

30saskaņā ar SPRK 20.06.2002. lēmuma Nr.64 skaidrojumu Latvenergo

31ir juridiskas tiesības noslēgt saimniecisku līgumu ar Rīgas

32siltumu par siltumenerģijas piegādi no SC "Andrejsala" kā

33avārijas rezerves SC (http://www.sprk.gov.lv).

34TEC-1 rekonstrukciju plānots

35pabeigt uz 2004./2005. apkures sezonas sākumu, un tā rezultātā

36plānotā siltumenerģijas jauda samazināsies no 616 MW līdz 380 MW,

37saražotā siltumenerģija pieaugs no 600 uz 920 GWh, realizācijas

38tarifs samazināsies no 8,41 uz 7,64 Ls/MWh ar nosacījumu, ka

39dabasgāzes iepirkuma cena būs 52 Ls/tūkst.kub.m. un Rīgas siltums

40pasūtījuma apjoms tāds kā 2002.g., t.i., 3,093 TWh. Tiks

41sabalansētas siltuma jaudas reālai siltumenerģijas slodzei.

42Gadījumā, ja būs gāzes cenas pieaugums, siltumenerģijas cenas

43pieaugums būs proporcionāls (Latvenergo 24.07.2002., saņemtā dok.

44Nr.381, 28.10.2002., saņemtā dok. Nr.580).

45Ņemot vērā minēto, Konkurences

46likuma 1.panta 1., 9.un 10.punkta izpratnē Latvenergo:

471) ir siltumapgādes tirgus

48dalībnieks Rīgas administratīvās teritorijas Daugavas labajā

49krastā (ražo un pārdod siltumenerģiju);

502) atrodas dominējošā stāvoklī ar

5170% tirgus daļu siltumenerģijas pārdošanas tirgū centralizētai

52siltumapgādes sistēmai Rīgas administratīvajā teritorijā (abos

53krastos);

543) atrodas dominējošā stāvoklī ar

5599,65% tirgus daļu siltumenerģijas pārdošanas tirgū centralizētai

56siltumapgādes sistēmai Rīgas administratīvās teritorijas labajā

57krastā;

584) ir koģenerācijas tirgus

59dalībnieks Rīgas administratīvajā teritorijā;

605) ir potenciāls siltumenerģijas

61realizācijas tirgus dalībnieks Rīgas administratīvās teritorijas

62labajā krastā.

1Rīgas siltums strauji samazina

2no neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem iepirkto

3daudzumu.

4Saskaņā ar Enerģētikas likuma

549.pantu siltumapgādes sistēmas operators, slēdzot līgumus par

6siltumenerģijas iepirkšanu no ražotājiem vai arī atsakoties tos

7noslēgt, vadās pēc šādiem ekonomiskā pakāpeniskuma principa

8kritērijiem: 1) piedāvātās siltumenerģijas cena un samaksas

9nosacījumi; 2) siltumenerģijas pārvades izmaksas; 3)

10siltumenerģijas ražošanas režīma atbilstība patēriņa režīmam; 4)

11piedāvātās siltumenerģijas atbilstība sistēmas operatora

12noteiktajiem tehniskajiem parametriem.

13Rīgas siltums, darbojoties

14centralizētajā siltumapgādes sistēmā, 1998./1999. iepirka

15siltumenerģiju (neskaitot Latvenergo labajā krastā) vēl no

16pieciem neatkarīgajiem ražotājiem kreisajā krastā (a/s

17"Bolderāja", a/s "Aurora", p/u "Rīgas ūdens" katlumāja (KM)

18"Daugava", a/s "Komēta un SIA "Mekora"), bet 2002./2003. iepērk

19vairs tikai no diviem (a/s "Komēta un SIA "Mekora"). 1999./2000.

20no visa tīklā realizācijai nodotā daudzuma iepirkums no citiem

21neatkarīgajiem ražotājiem sastādīja 0,2%, bet 2002./2003.

22prognozēts iepirkt 0,04%. Ilgtermiņā no neatkarīgajiem ražotājiem

23plānots iepirkuma samazinājums no 6639 MWh 2001./2002. līdz 2060

24MWh 2012./2013. (par 69%). No autonomiem ražotājiem Rīgas siltums

25pārpalikumu neiepērk. Rīgas siltums par neatkarīgo piegādātāju

26apjoma iepirkuma samazināšanās pamatiemesliem uzskata

27nepietiekamo siltumenerģijas kvalitāti (daudz siltumapgādes

28pārtraukumu un siltuma piegāde ar nepietiekamiem parametriem

29sakarā ar neatkarīgo ražotāju siltuma avotu slikto tehnisko

30stāvokli) un augstās siltumenerģijas cenas, kas ievērojami

31pārsniedz Latvenergo piedāvātās, kā arī pārsniedz Rīgas siltums

32pašražotās siltumenerģijas izmaksas, un līdz ar to neatkarīgo

33piegādātāju klienti pakāpeniski tiek pieslēgti centralizētās

34siltumapgādes tīklam. (Rīgas siltums 04.12.2002. Nr.1.4/6626,

35saņemtā dok.Nr.640, Rīgas siltums 1999./2000. un 2000./2001.

36finansu gada pārskats).

37Regulatora apstiprinātajā Rīgas

38siltums realizācijas tarifā 2001./2002.gadam ir iekļautas

39sekojošas pirktās siltumenerģijas izmaksas un iepirktais apjoms

40procentos no kopējās pirktās siltumenerģijas: no KM Daugava -

4112,18 Ls/MWh (0,11%), a/s "Komēta" - 12,31 Ls/MWh (0,05%), SIA

42"Aurora Baltika" - 14.14 Ls/MWh (0,05%), SIA "Mekora" - 18,90

43Ls/MWh (0,01%), kas ievērojami pārsniedz Latvenergo piedāvātās no

44TEC-2 - 7.64 Ls/MWh (75,9%), no Andrejsala (5,3%) un TEC-1 - 8,41

45Ls/MWh (18,6%). (Rīgas regulators 20.12.2002., saņemtā

46dok.Nr.660, Rīgas siltums 11.04.2003. Nr.4/3811).

47Rīgas siltums palielina savu

48siltumapgādes tirgus daļu, darbojoties centralizētās

49siltumapgādes sistēmā, pārņemot siltumapgādi klientiem, kurus

50iepriekš nodrošināja pašvaldību un ražošanas uzņēmumu katlumājas,

51kas darbojās lokāli centralizētajā siltumapgādes sistēmā, un arī

52turpmākā Rīgas siltums darbības stratēģija ir attīstīt ražošanu

53autonomās automatizētās bezpersonu katlumājās ārpus centralizētās

54siltumapgādes zonas, darbojoties lokālajā siltumapgādes

55sistēmā.

56No minētā redzams, ka pašreiz

57Latvenergo kā siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekam Rīgas

58administratīvajā teritorijā un labajā krastā nav reāla

59konkurenta, un Latvenergo ietekme ir palielināta sakarā ar lielā

60ražošanas apjoma dēļ radītajām izmaksu priekšrocībām, kā arī

61Enerģētikas likumā iestrādātājām Rīgas siltums tiesībām

62atteikties no neatkarīgo ražotāju siltumenerģijas iepirkuma

63piedāvājuma.

1Patērētājs var tikt nodrošināts

2ar siltumenerģiju, izmantojot dažādus alternatīvus, savstarpēji

3aizvietojamus siltumapgādes veidus - centralizēto un lokālo. No

4kopējā siltumenerģijas patēriņa Rīgā aptuveni 3/4 tiek

5nodrošinātas, izmantojot centralizēto siltumapgādi. Lokāli

6centralizētā jeb decentralizētā siltumapgāde ir vairāku objektu

7siltumapgāde, kuru nodrošina viens siltumenerģijas avots

8ierobežotā teritorijā. Lokālā siltumapgāde ir vienas mājas vai

9dzīvokļu siltumapgāde, kuru nodrošina viens siltumenerģijas

10avots. Lokālo siltumapgādi nodrošina autonomais ražotājs. No

11visas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pieslēgtās

12kopējās siltumslodzes 18,8% ir lokālā siltumapgādē, pārējā

13aptuveni 81% - centralizētajai un lokāli centralizētai sistēmai.

14(Latenergoprojekts, saņemtā dok. Nr.603). Saskaņā ar

1502.09.1997.pieņemtajā Latvijas Enerģētikas nacionālajā programmā

16(turpmāk - Enerģētikas nacionālā programma) minēto no Rīgas

17pilsētas kopējās siltumslodzes, 1995.gadā lēsta 3200 MW apjomā,

18pie centralizētās siltumapgādes sistēmām ir pieslēgta slodze 2351

19MW (t.sk. no TEC -1461 MW, Rīgas siltums - 714 MW, rūpnīcu

20katlumājām -176 MW), bet lokālajai siltumapgādes sistēmai

21pieslēgtā siltumslodze sastāda 849 MW.

22Lai salīdzinātu siltumapgādes

23variantu konkurētspēju, jāsalīdzina nepieciešamie

24kapitālieguldījumi un saražotās siltumenerģijas cena.

25Latenergoprojekts 2001. darbā "Centralizētās un lokālās

26siltumapgādes zonu izvietojums Rīgas pilsētas administratīvajā

27teritorijā" (saņemtā dok. Nr.603) minēts, ka lokālā siltumapgādē,

28kur siltumavoti ir katlumāja, autonomie apkures katli,

29individuālie gāzes katli, siltumenerģijas cenā kurināmā izmaksas

30sastāda 2,0 - 3,0 Ls/MWh - šķelda un koksnes atkritumi, līdz 28,7

31Ls/MWh - dīzeļdegviela, līdz 33,0 Ls/MWh - elektroenerģijai, bet

32izmantojot dabas gāzi 6,5 - 7,5 Ls/MWh., kā arī siltumenerģijas

33vidējās ražošanas izmaksas, neskaitot gāzes vadu izbūves

34izmaksas, ja par kurināmo izmanto dabas gāzi, lokālos avotos

35sastāda aptuveni 11-12 Ls/MWh (pie 2001.g. pastāvošajām gāzes

36cenām), bet tiek atzīmēts, ka siltumenerģijas vidējās izmaksas

37lielā mērā atkarīgas no gāzes vada izbūves izmaksām. Tiešās

38izmaksas (maksa par kurināmo, pirkto siltumenerģiju,

39elektroenerģiju un ūdeni) centralizētās siltumapgādes sistēmas

40izmaksās sastāda 69-70%, lokāli - centralizētās sistēmās no

4153-75% (atkarībā no katlumājas jaudas), bet lokālās - no 34-50%

42(atkarībā no katla jaudas). Rīgas siltums izsaka viedokli

43(17.02.2003. Nr.4/1301), ka pēc Rīgas siltums aplēsēm lokālajos

44siltuma avotos kurināmā sastāvdaļa ir ne mazāk kā 60-65%.

45Ņemot vērā centralizētās

46siltumapgādes papildu izdevumus siltumenerģijas pārvadē un

47sadalē, Rīgas Regulators ar 25.10.2002. lēmumu (prot.Nr.33) ir

48noteicis Rīgas siltums, kas nodrošina siltumapgādi centralizētās

49siltumapgādes sistēmās, siltumenerģijas realizācijas tarifu

502002./2003. apkures sezonai: juridiskām personām - 14.02 Ls/MWh

51(bez PVN) un iedzīvotājiem - 15,93 Ls/MWh (iekļauts uzņēmuma PVN

52priekšnodoklis 1,91 Ls/MWh). (Rīgas Regulators 20.12.2002.,

53saņemtā dokumenta Nr.660 un 15.01.2003., saņemtā dok. Nr.16).

54Tādējādi redzams, ka lokālā un

55lokāli centralizētā siltumapgāde ar dabasgāzes izmantošanu gāzes

56katlos ir alternatīva centralizētai siltumapgādei un pie

57pastāvošajām dabasgāzes cenām ir vairāk konkurētspējīga. Tā kā

58centralizētajai siltumapgādes sistēmai dabasgāzes cenas pieauguma

59gadījumā pastāv kurināmā izmantošanas alternatīva, tad lokālās

60siltumapgādes konkurētspēja ilgtermiņa skatījumā būs lielākā mērā

61atkarīga no dabas gāzes cenu izmaiņām.

1Konkurences likuma 11.panta

2pirmā daļa nosaka, ka "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža

3spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai

4sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana

5Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par (..) 7) darbībām,

6(..) kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu

7konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka

8iekļūšana kādā konkrētajā tirgū".

9Savukārt 11.panta otrā daļa

10nosaka, ka "Konkurences padome šā panta pirmajā daļā minētās

11vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar

12nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču

13ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un

14tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

151) neuzliek attiecīgajiem tirgus

16dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu

17sasniegšanai;

182) nedod

19iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā".

20Konkurences likuma 1.panta

2111.punkts nosaka, ka "vienošanās - divu vai vairāku tirgus

22dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki

23piedalās (..)".

24Rīgas administratīvās teritorijas

25labajā krastā Latvenergo ir siltumenerģijas ražotājs un 99,65% no

26saražotā pārdod Rīgas siltums, kas siltumenerģiju iepērk tikai no

27Latvenergo. Latvenergo uzņēmējdarbības galaprodukts - saražotais

28siltumenerģijas apjoms ir nepieciešams Rīgas siltums kā sākuma

29produkts uzņēmējdarbības veikšanai siltumapgādē ar centralizētās

30siltumapgādes sistēmu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas

31abos krastos. Rīgas siltums ir Latvenergo produkcijas

32vairumpircējs. Tādējādi Rīgas siltums darbojas no Latvenergo

33lejupejošā siltumenerģijas pārdošanas tirgū un abi Līguma

34slēdzēji atrodas vertikālās piegādātāja (pārdevēja) un pircēja

35attiecībās. Šajās attiecībās Latvenergo ir tirgus vara

36piegādātāja (pārdevēja) līmenī, jo Rīgas siltums nepastāv cita

37piegādātāja izvēles iespējas, Latvenergo ir vienīgais piegādātājs

38labajā krastā. Savukārt arī Latvenergo nepastāv izvēles iespējas

39savas produkcijas realizēšanā kā vienīgi Rīgas siltums. Tādējādi

40labajā krastā Rīgas siltums šajās vertikālajās attiecībās ir

41tirgus vara pircēja līmenī.

42Gan Latvenergo, gan Rīgas siltums

43interesēs ir nodrošināt savas produkcijas garantētu realizāciju.

44Ja vienai no pusēm ir ietekme tirgū (tirgus vara), tā var mēģināt

45palielināt savu peļņu vai gūt citus labumus uz otras puses

46rēķina. Latvenergo ietekme siltumenerģijas pārdošanas tirgū ir

47palielināta sakarā ar izmaksu priekšrocībām, bet Rīgas siltums

48ietekme ir tā, ka tā ir vienīgais pircējs.

49Tādējādi Konkurences likuma

501.panta 11.punkts izpratnē Līgums starp Latvenergo un Rīgas

51siltums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās

52siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā ir vērtējams

53kā vertikāla vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus

54dalībniekiem, no kuriem katrs darbojas atšķirīgos pārdošanas

55ķēdes līmeņos un ar šo vienošanos tiek noteikti nosacījumi, pie

56kādiem puses ilgtermiņā pārdod un pērk siltumenerģiju Daugavas

57labajā krastā centralizētai siltumapgādes sistēmai Rīgas pilsētas

58administratīvajā teritorijā.

59Konkurences ierobežojums Līgumā

60izpaužas kā Līguma 2.1.punktā iekļautais garantētais

61siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums

62apņemas iepirkt no Latvenergo. Ņemot vērā minēto, Konkurences

63padome, darbojoties savas kompetences ietvaros, izvērtēja Līguma

642.1.punktā iekļautā nosacījuma par garantēto siltumenerģijas

65iepirkuma apjoma atbilstību Konkurences likuma 11.panta otrajai

66daļai.

1Līguma 1.variants.

27.1. Rīgas siltums nesniedza

3pārliecinošu Līgumā paredzēto garantētās siltumenerģijas apjoma

4ne mazāk kā 2,6 TWh gadā iepirkuma līdz 2017.gadam izvēles

5pamatojumu (Līguma 2.1.punkts) (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā

6dok.Nr.640).

7Garantēto piegādes apjoma 2,6 TWh

8izvēli Rīgas siltums pamato šādi: "Garantētais siltumenerģijas

9apjoms tika novērtēts, veicot pēdējo 5 gadu siltumenerģijas

10patēriņa analīzi un izdarot siltumenerģijas realizācijas prognožu

11aprēķinus nākamiem 7-8 gadiem. Analīze un aprēķini tika veikti,

12ņemot vērā iespējamo ārgaisa temperatūras izmaiņu ietekmi uz

13prognožu rezultātiem. Pēdējo 5 gadu analīzes rezultāti rāda, ka

14straujā realizācijas lejupslīde ir samazinājusies un vēl tā var

15turpināties nākamos 2 gadus, pēc kā prognozējama stabilizācija un

16pat neliels realizācijas pieaugums. (..) iepirkuma apjoms 2,6 TWh

17ir aprēķināts pie minimālās slodžu prognozes un vēl veicot

18pārrēķinu uz ārgaisa temperatūru - pie siltas ziemas apstākļiem.

19Siltās ziemas apstākļi pieņemti pēc pēdējo 10 gadu apkures

20sezonas ar visaugstāko vidējo temperatūru (..)".

21Rīgas siltums plānotais

22siltumenerģijas iepirkuma apjoms (TWh) no Latvenergo:

23pārrēķins uz 10 gadu

24perioda

25pārrēķins uz

26vissiltāko ziemas temp.

27ilggadējo temp.

282002./2003.

292,605

303,008

312003./2004.

322,588

332,985

342004./2005.

352,588

362,985

372005./2006.

382,623

393,029

40No sniegtajiem datiem redzams, ka

41Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma apjoms no

42Latvenergo siltās ziemās nenodrošina Līgumā paredzēto bāzes

43garantijas apjomu 2,6 TWh. Tādā gadījumā saskaņā ar Latvenergo

4425.10.2002. sniegto informāciju pie dabasgāzes iepirkuma cenu

45līmeņa 52 Ls/1000 kub.m siltuma cena būs ap 8,20 Ls/MWh (saņemtā

46dok. Nr.580), kas ir par 3,9% lielāka nekā pašreizējā vidējā

47iepirkuma cena 7,89 Ls/MWh.

48Rīgas siltums pauž viedokli, ka

49noteiktais garantētais iepirkuma apjoms juridiski nav vērtējams

50kā Līguma uzlikts ierobežojums, jo par iepirkuma apjoma izmaiņām

51(palielināšanu vai samazināšanu), kā arī par pirmstermiņa līguma

52laušanu nav paredzētas soda sankcijas un noteiktais garantētais

53apjoms nav uzskatāms par obligāti izpildāmo iepirkumu, bet gan

54par bāzi (pamatu) bāzes tarifa aprēķinam (04.12.2002.

55Nr.1.4/6626), kā arī, "(..) tā saucamais "garantētais" apjoms

56atbilstoši līguma projekta p.3.5.1. faktiski neuzliek nekādas

57būtiskas saistības a/s "Rīgas siltums", izņemot to, ka neizpildes

58gadījumā ir jāpārrēķina tarifs, kas ir pats par sevi saprotams

59arī bez līguma noslēgšanas, atbilstoši SPRK apstiprinātajai

60tarifu metodikai" (17.02.2003. Nr.4/1301).

61Minētais arguments nav pamatots,

62jo Līguma priekšmets ir "(..) a/s "Rīgas siltums" apņemas

63iepirkt siltumenerģiju (..) ne mazāk kā 2,6 Twh gadā, saglabājot

64un paplašinot esošos iepirkuma apjomus, pieslēdzot jaunus siltuma

65patērētājus (..)". (Līguma 2.1. p.).

667.2. Konkurences padomes rīcībā

67nav pārliecinošu pierādījumu par Rīgas siltums iespējām

68palielināt siltumenerģijas apjoma realizāciju.

69Saskaņā ar Līguma 3.2.punktu:

70"(..) Latvenergo siltumavotu (TEC-1; TEC-2) siltumenerģijas

71tarifu noteikšanas principi ilgtermiņā paredz, palielinoties a/s

72"Rīgas siltums" iepirktās siltumenerģijas apjomam no a/s

73"Latvenergo" siltuma avotiem, siltumenerģijas tarifu samazināšanu

74(šeit un turpmāk līgumā, termins siltumenerģijas tarifu

75samazināšana tiek lietots relatīvi, pie tam ar nosacījumu, ka

76nemainās citi (bez siltumenerģijas piegādes apjoma)

77siltumenerģijas ražošanas izmaksu iespaidojošie faktori (lata

78devalvācija, izmaiņas nodokļos, inflācija, kurināmā cenu izmaiņas

79u.c.) un ciktāl tas nav pretrunā Sabiedrisko pakalpojumu

80regulēšanas komisijas vai Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu

81regulēšanas komisijas (..) lēmumiem, kas nodrošina

82galalietotājiem piegādātās siltumenerģijas konkurētspējas

83pieaugumu, stimulējot realizācijas apjomu palielinājumu".

847.2.1. Rīgas siltums kā garantu

85palielinātai apjoma realizācijai gan tuvākajā laikā (līdz

862005.g.), gan līdz 2017.g (lai nodrošinātu Līguma mērķu

87realizēšanu) nemin neko konkrētu (04.12.2002. Nr.1.4/6626,

88saņemtā dok.Nr.640). Rīgas siltums norāda, ka galvenais faktors

89palielinātai apjoma realizācijai ir siltumenerģijas realizācijas

90cena galapatērētājam, un, jo tā zemāka, jo lielākas iespējas

91realizēt lielākus apjomus. Realizācijas cenas pamatā ir

92siltumenerģijas iepirkuma cena, ko savukārt varētu pazemināt, ja

93Rīgas siltumam būtu iespēja vairāk realizēt. Tādējādi

94palielinātas realizācijas pamatojums ir realizācijas cenas

95pazeminājums patērētājam.

96Normālas temperatūras ziemā (kas

97nav garantēta) Rīgas siltums plānotais siltumenerģijas iepirkuma

98apjoma palielinājums no 3,008 TWh 2002./2003. uz 3,029 TWh

992005./2006. jeb 0,7% ir niecīgs. Ilgtermiņa prognoze sniegta līdz

1002012/2013.gadam, Līguma darbības laiks ir līdz 2017.g. Sniegtajā

101ilgtermiņa prognozē iepirkuma pieaugums no Latvenergo plānots

102līdz 3,51 TWh gadā jeb 7,6%. No Latvenergo iepirktie kopējie

103siltumenerģijas apjomi no 1994.gada līdz 2001.gadam ir

104samazinājušies par 32,7%, bet pret 2003.g. prognozējamo - par 37%

105.

106Rīgas siltums siltumenerģijas

107realizācijas apjomu krišanos skaidro ar abonentu atslēgšanos no

108centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāreju uz alternatīvu

109apkures veidu, izbūvējot autonomas gāzes katlumājas, jaunu

110automatizētu individuālo siltuma mezglu, kas paver plašas

111regulēšanas iespējas, uzstādīšanu ēkās, kā arī ēku siltināšanu ar

112mūsdienīgiem materiāliem, silto ziemas meteoroloģisko apstākļu

113ietekmi, karstā ūdens skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos (94,6%),

114Rīgas siltums remonta darbu kvalitātes un organizācijas

115uzlabošanos.

116Lai arī Rīgas siltums veic

117intensīvu darbu jaunu klientu piesaistē (1998./99. gada noslēgto

118līgumu rezultātā ir pieslēgta siltumslodze virs 84 MW, kopējais

119noslēgto līgumu skaits ar jaunpiesaistītajiem klientiem no

1201999./2000. līdz 2001./2002. pieaudzis par 36,8%, t.sk. labajā

121krastā (kur pērk no Latvenergo) - par 20,8%, bet kreisajā krastā

122- par 122%), Rīgas siltums atzīst, ka virkne potenciālo klientu

123darba gaitā maina savu viedokli un vairāk nevēlas pieslēgties

124centralizētajai apkurei, bet ierīko individuālo gāzes katlumāju,

125un šo procesu veicina a/s "Latvijas gāze" mārketinga politika

126jaunu klientu piesaistē, lielas investīcijas gāzes vadu izbūvē

127jaunajiem industriālajiem patērētājiem un dabasgāzes cena, kas

128praktiski neatšķiras mazajiem un lielajiem patērētājiem. Rīgas

129domes 12.12.2000. izdotie grozījumi saistošajos noteikumos Nr.15

130brīvi pieļauj alternatīvas apkures sistēmas izveidi ēkās, kaut

131arī tā atrodas centralizētās siltumapgādes zonā. Jaunu klientu

132piesaisti apgrūtina arī 10.05.2001. grozījumi Enerģētikas likuma

13350 - 52.pantā, kas dod tiesības ēku un būvju īpašniekiem

134izvēlēties tiem izdevīgāko siltumapgādes veidu.

1357.2.2. Latenergoprojekts 2001.

136darbā "Centralizētās un lokālās siltumapgādes zonu izvietojums

137Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā" (11.11.2002., saņemtā

138dok. Nr.603) norādīts, ka, neskatoties uz siltumenerģijas

139pieprasījuma pieaugumu sakarā ar jauno apbūvi, ir vērojams

140kopējais siltumenerģijas pieprasījuma samazinājums. Prognoze par

141siltumenerģijas lietotājiem, kas varētu atslēgties no

142centralizētās siltumapgādes sistēmas un pāriet uz alternatīvajiem

143veidiem (pie 2001.gadā pastāvošām dabas gāzes cenām mazajiem

144dabas gāzes patērētājiem), liecina, ka centralizētās

145siltumapgādes slodze Rīgas pilsētā līdz 2015.gadam samazināsies,

146lokālās un lokāli centralizētās pieaugs, bet siltumenerģijas

147pieprasījuma prognozē norāda, ka centralizētās siltumapgādes

148sistēmas patērētāju siltumenerģijas pieprasījums (pieslēgtā

149siltumslodze) 2015.gadā sastādīs 2,585 TW.

1507.2.3. Līguma 2.4. punktā

151noteiktais Līguma darbības laiks līdz 2017.gadam nav vienādi

152izdevīgs abiem vienošanās dalībniekiem, bet daudz lielākā mērā

153izdevīgs Latvenergo.

154Līguma darbības laika līdz

1552017.gadam izvēli (15 gadi) noteica Latvenergo, pamatojot ar

156TEC-1 rekonstrukcijā ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās laiku (Rīgas

157siltums 04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640).

158Rīgas siltums darbības stratēģija

159(04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņ. dok. Nr.640) ir savu siltumavotu

160modernizācija, nomainot esošās iekārtas SC ar koģenerācijas

161iekārtām. Koģenerācijas process ieplānots visās nākotnē

162strādājošās SC, tajā skaitā labajā krastā vienā - SC Vecmīlgrāvis

163un kreisajā krastā - trijās, t.i., SC Imanta, SC Ziepniekkalns un

164SC Daugavgrīva. Vidējas jaudas rajonu gāzes katlumājas un mazās

165cietā kurināmā un gāzes katlumājas pakāpeniski tiek slēgtas,

166pieslēdzot centralizētajiem tīkliem vai tiek pārveidotas par

167bezpersonāla automatizētajām katlumājām. Automatizēto gāzes

168katlumāju bez apkalpojošā personāla būvniecība ir aizsākta

1691999.g. 2002.g. ir uzbūvētas un rekonstruētas 6, pašlaik kopējais

170skaits ir 15, un 2003.g. paredzēts gazificēt un pārņemt

171apkalpošanā vēl 19 Rīgas domes Skolu valdes mazās katlumājas.

172Nākotnē paredzēts attīstīt ražošanu autonomās automatizētās

173bezpersonu katlumājās ārpus centralizētās siltumapgādes zonas. Kā

174izmainīsies nākotnē modernizācijas rezultātā kopējā uzstādītā

175siltumenerģijas jauda, Rīgas siltums nav norādījis.

176Konkurences padome uzskata, ka 15

177gadu laikā sevi var aktīvi pieteikt jaunāko siltumapgādes

178tehnoloģiju aktīva realizēšana, kā rezultātā varētu ievērojami

179samazināties Rīgas siltums pašu siltumavotos saražotās

180siltumenerģijas izmaksas un, attiecīgi samazinot realizācijas

181tarifus, palielinātos savas saražotās siltumenerģijas

182realizācijas iespējas. Tādējādi no Latvenergo garantētais

183iepirkuma apjoms Rīgas siltums darbībai siltumapgādes tirgū ir

184ierobežojošs.

1857.3. Konkurences padomes rīcībā

186nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka Līguma 1.2. punktā

187norādītais Līguma mērķis "Nodrošināt centralizētās

188siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot

189ar lokālo apkuri, (..) minimizējot a/s "Rīgas siltums" piegādes

190sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus samazinot kaitīgu ietekmi

191uz apkārtējo vidi" Līguma darbības rezultātā būtu reāli

192sasniedzams.

1937.3.1. Rīgas siltums izsaka

194viedokli (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok. Nr.640;

19524.10.2002. Nr.1.4./5805, saņemtā dok.Nr.578), ka konkurētspēja

196ir atkarīga no piegādātās siltumenerģijas kvalitātes,

197pieejamības, servisa līmeņa un citiem faktoriem, bet galvenokārt

198no piedāvātās siltumenerģijas cenas un "(..) šī cena ir vāji

199konkurētspējīga ar gāzes alternatīvajiem siltumavotiem (..),

200Rīgas siltums nav konkurētspējīga ar siltumenerģijas cenu

201enerģijai, ko saražo dzīvoklī vai individuālā mājā ar mazo gāzes

202katlu". Rīgas siltums uzskata, ka pamatiemesls ir dabasgāzes

203cenas nepietiekamā diferenciācija starp vairumtirgotāju un

204mazumtirgotāju. Lokālās siltumapgādes konkurētspēju nodrošina

205relatīvi zemā dabasgāzes cena. Apkurei iedzīvotāji saņem gāzi par

206cenu, kas ir par 25 % zemāka, nekā to saņem siltumapgādes

207uzņēmumi. (dabasgāzes cena iedzīvotājiem - 50 Ls/tūkst.kub.m,

208siltumapgādes uzņēmumiem - 66,7 Ls/tūkst.kub.m). Tas ietekmē

209lokālās apkures izmaksas un līdz ar to konkurētspēju.

210Tādējādi Rīgas siltums

211centralizētās siltumapgādes konkurētspēja ar lokālo apkuri lielā

212mērā atkarīga no a/s "Latvijas gāze" tarifu politikas, kuras

213regulēšana, pamatojoties uz Ministru kabineta 03.07.2001.

214noteikumiem Nr.297 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko

215pakalpojumu veidiem" un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu

216regulatoriem" ir SPRK kompetencē.

2177.3.2. Ja Rīgas siltums spēs

218ievērojami palielināt realizāciju, tad Līgums dos iespēju nākotnē

219samazināt tikai iepirkuma cenu no Latvenergo, tādējādi uzlabojot

220Rīgas siltums finansiālos rādītājus, bet Līgums līdz 2017.gadam

221neparedz zemākas iepirkuma cenas visam no Latvenergo iepērkamajam

222siltumenerģijas apjomam, bet tikai tam apjomam, ko Rīgas siltums

223iepirks virs 2002.gadā esošā apjoma, kas ir 3,0 TWh gadā un kas

224ir arī bāzes apjoms, kas ir pamatā Rīgas regulatora

225apstiprinātajam tarifam.

226Rīgas siltums nesniedza atbildes

227uz Konkurences padomes 06.11.2002. vēstulē Nr.5-1036 pieprasīto

228informāciju argumentēti pamatot ilgtermiņa līguma noslēgšanas

229rezultātā iegūtos labumus attiecībā uz centralizētās

230siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanos, salīdzinot

231ar lokālo apkuri (piemēram, aptuvenais nepieciešamais

232realizācijas apjoma pieaugums, lai Rīgas siltums realizācijas

233cena būtu konkurētspējīga ar lokālās apkures izmaksām, kādu daļu

234no Rīgas siltums izmaksu ekonomijas nākotnē sastādīs ieguvumi no

235Līguma un kādu daļu paša Rīgas siltums veiktās darbības

236efektivitātes uzlabošanā un modernizācijā, kāda loma Līguma

237kontekstā būs pēc TEC-1 rekonstrukcijas Latvenergo

238siltumenerģijas realizācijas cenai, kas 2005.gadā būs

239pazeminājusies no 7.89 Ls/MWh uz 7.64 Ls/MWh) , kā arī kādas

240iespējamās sekas varētu būt, ja Rīgas siltums obligāti iepērkamo

241apjomu saskaņā ar Līguma nosacījumiem nevarēs realizēt.

2427.3.3. Neskatoties uz to, ka

243Līguma mērķī (1.2.punkts) ir nodefinēta centralizētās

244siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšana, Konkurences

245padomei nav iesniegti pierādījumi, ka Līguma darbības rezultātā

24615 gadu laikā paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifu

247samazināšana galapatērētājam.

248Ja nemainīsies gāzes cenas un, kā

249nosaka Līguma 2.1.punkts, Rīgas siltums iepirks no Latvenergo

250siltumenerģiju 2002.gada līmeņa apjomā 3.0 TWh, tad Līguma

251darbības rezultātā siltumenerģijas realizācijas tarifi

252galapatērētājiem paliks esošajā līmenī.

253Ja nemainīsies gāzes cenas un

254Rīgas siltums iepirks no Latvenergo siltumenerģiju apjomā zem 3,0

255TWh, bet ne mazāk kā garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā,

256tad Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā siltumenerģijas

257iepirkuma cena, līdz ar to izmaksas Rīgas siltums pieaugs. Ja

258iepirkums būs zem garantētā iepirkuma apjoma 2,6 TWh gadā, tad

259Līguma 3.5.punkta nosacījumu rezultātā Rīgas siltums izmaksas

260pieaugs vēl vairāk un iespējams var rasties situācija, ka būs

261nepieciešams paaugstināt siltumenerģijas realizācijas cenu

262galapatērētājam.

2637.3.4. SPRK (15.11.2002.

2641-2.82/83-1993, saņemtā dok. Nr.620) Rīgas siltums konkurences

265spēju uzlabošanos min nevis kā ilgtermiņa līguma darbības

266rezultātu, bet tikai saistībā ar SC "Imanta" rekonstrukciju,

267norādot, ka tās "(..) rekonstrukcija ļaus Rīgas siltums

268nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, siltumcentrāles

269modernizācija atmaksāsies uz papildu saražotās elektroenerģijas

270rēķina. Projekts atmaksāsies aptuveni 10 gadu laikā un vēlāk dos

271peļņu, kas tiks izmantota uzņēmuma tālākai attīstībai",

272savukārt modernizācija (koģenerācija) paaugstinās siltumcentrāles

273darbības efektivitāti, dos iespēju slēgt katlumāju Zasulauks un

274citas mazas katlumājas, nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam

275un tās pārpalikuma pārdošanu, kas kopumā ļaus uzlabot Rīgas

276siltums konkurences spējas siltumapgādes tirgū.

277Tādējādi Rīgas siltums

278konkurētspēja iespējami varētu uzlaboties tikai 10 gadus pēc

279elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas 2004.gadā, tas ir, pēc

2802014.gada, bet SC "Imanta" rekonstrukcija nepalielinās Rīgas

281siltums konkurētspēju ar lokālo siltumapgādi, jo tā ļaus Rīgas

282siltums tikai nepaaugstināt siltumenerģijas tarifus, bet

283konkurētspēja var palielināties tikai tad, ja tiek samazināti

284siltumenerģijas realizācijas tarifi.

285Ņemot vērā minēto, vienošanās

286(Līgums) nedos labumu galapatērētājam, bet gadījumā, ja Rīgas

287siltums nespēs palielināt no Latvenergo iepirktos palielinātos

288siltumenerģijas apjomus, tas būs spiests samazināt savus

289siltumenerģijas ražošanas apjomus un, iespējams, lūgt Rīgas

290regulatoram siltumenerģijas realizācijas cenas paaugstināšanu

291galapatērētājam.

2927.3.5. Rīgas siltums neiesniedza

293informāciju, kādā veidā Līguma darbības rezultātā varēs

294realizēties Līguma 1.2.punktā norādītais mērķis par Rīgas siltums

295piegādes sistēmu izmaksu zudumu minimizēšanu un zudumu

296samazināšanu (04.12.2002. Nr.1.4/6626, saņemtā dok.Nr.640).

2977.4. Līguma 3.5.punktā iestrādātā

298Latvenergo pārdodamās siltumenerģijas cenas (tarifa) noteikšanas

299principi ir pretrunā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

300regulatoriem" 19.panta pirmajā daļā un SPRK 20.08.2002. ar lēmumu

301Nr.80 apstiprinātajā "Koģenerācijas stacijās saražotās

302siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4

303megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika

3042002.-2003.gada apkures sezonai" (turpmāk - Metodika)

305noteikto.

306Likums "Par sabiedrisko

307pakalpojumu regulatoriem" nosaka, ka SPRK un pašvaldības

308regulators "nosaka tarifus, ja nozaru speciālie likumi

309neparedz citu tarifu noteikšanas kārtību" (9.panta pirmās

310daļas 3.punkts), bet tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka SPRK

311(pašvaldību regulators šo funkciju nepilda) (9.panta pirmās daļas

3122.punkts). Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

31319.panta pirmajā daļā noteikts, ka "Sabiedrisko pakalpojumu

314tarifus regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji

315aprēķina saskaņā ar noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un

316iesniedz regulatoram aprēķināto tarifu projektus kopā ar aprēķina

317projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu".

318Ar SPRK 20.08.2002. lēmumu Nr.80

319apstiprinātā metodika"Koģenerācijas stacijās saražotās

320siltumenerģijas un koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 4

321megavatiem saražotās elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika

3222002.-2003.gada apkures sezonai" neparedz Līgumā minētos

323tarifu noteikšanas principus un neparedz, ka siltumenerģijas

324ražotājs un siltumenerģijas saņēmējs, savstarpēji vienojoties,

325varētu noteikt piegādātās siltumenerģijas tarifu vai to

326aprēķināšanas kārtību (metodiku). (SPRK 15.11.2002.

327Nr.1-2.82/83-1993; Rīgas Regulators 02.12.2002./Nr.353).

3287.5. Par Līgumu Rīgas regulators

32902.12.2002./Nr.353 ir sniedzis sekojošu viedokli (saņemtā dok.

330Nr.639):

3317.5.1. Līguma projekts paredz, ka

332garantēto siltumenerģijas apjomu (2,6 TWh gadā) Rīgas siltums

333apmaksās pēc palielināta (salīdzinot ar SPRK apstiprināto)

334tarifa. Esošais 2002./2003.g. tarifs aprēķināts, iekļaujot visas

335pastāvīgās un mainīgās izmaksas pie bāzes realizācijas apjoma 3,0

336TWh. Pārrēķinot esošo tarifu uz samazināto (garantēto)

337realizācijas apjomu - 2,6 TWh pēc Līguma projektā paredzētās

338kārtības, var secināt, ka Līguma nosacījumi nav izdevīgi Rīgas

339siltumam situācijā, kad samazinās iepirktās siltumenerģijas

340apjoms. Līgumā paredzētā norēķinu kārtība pie realizācijas apjoma

341samazināšanas palielina siltumenerģijas cenu, un pie garantēta

342bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas cena pieaug par 5,1%.

3437.5.2. Rīgas Regulatora rīcībā nav

344informācijas, uz kā pamata varētu prognozēt siltumenerģijas

345patēriņa pieaugumu no Rīgas siltums centralizētās siltumapgādes

346sistēmas un attiecīgi no Latvenergo iepirktās siltumenerģijas

347apjoma palielināšanu. Tieši otrādi, vesela virkne objektīvo

348faktoru liecina par to, ka reāli siltumenerģijas realizācija no

349Rīgas siltums siltumtīkliem var samazināties. Šo tendenci sekmē

350Rīgas siltums realizētā siltumenerģijas zudumu samazināšanās

351modernu siltumenerģijas ražošanas un tīklu remonta tehnoloģiju un

352materiālu pielietošanas rezultātā; dzīvojamo māju un citu objektu

353siltināšana, māju iekšējo siltumsistēmu sakārtošana un

354sabalansēšana; moderno siltummezglu uzstādīšana ar plašām

355automatiskās regulēšanas iespējām dažādos režīmos, piem., nakts

356režīmā vai individuālā regulēšana neatkarīgā sistēmā; abonentu

357aktīva atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas un

358pāreja uz alternatīvo individuālo vai lokālo siltumapgādi, kas

359var aktivizēties sakarā ar plānoto iedzīvotāju maksājumu par

360siltumenerģiju aplikšanu ar PVN no 2005.gada un dabas gāzes cenas

361pieaugumu lielajiem piegādātājiem.

3627.5.3. Rīgas siltums plānoto

363rekonstrukciju siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu

364rezultātā Rīgas siltums saražotā siltumenerģija var kļūt lētāka

365par iepirkto no Latvenergo.

3667.5.4. Līguma nosacījumi pārsvarā

367ir Latvenergo interesēs, nodrošinot pie realizācijas

368samazināšanas automātisko siltumenerģijas cenas pieaugumu, kas

369reāli var sadārdzināt iedzīvotājiem un pārējiem lietotājiem

370sniegtos pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, var pasliktināt

371Rīgas siltums finansiālo stāvokli, kā arī konkurētspēju,

372salīdzinot ar lokālo un individuālo siltumpiegādi.

1Līguma rezultātā Latvenergo

2iegūtie labumi ir lielāki nekā Rīgas siltums.

3Vienošanās dalībnieki par Līguma

4rezultātā iegūtajiem labumiem ir snieguši sekojošu

5informāciju:

68.1. Latvenergo (Latvenergo

724.07.2002., Nr.010100-17/1470 un 28.10.2002. saņemtā dok.

8Nr.580):

9- samazināsies jaunu efektīvu

10tehnoloģiju (TEC-1) ieviešanas risks.

11Tiek nodrošināta TEC-1 saražotās

12siltumenerģijas realizācija ne mazāk kā 2,6 TWh gadā līdz

132017.gadam, kas sakrīt ar TEC-1 kredīta atmaksas termiņu un kas

14rada drošību par TEC-1 rekonstrukcijas projekta Ls 40 milj.

15izmaksu segšanu;

16- paaugstināsies Rīgas TEC

17konkurētspēja elektroenerģijas tirgū.

18Saražotā elektroenerģija pieaug no

19200 līdz 950 GWh, kurināmā izmantošanas efektivitāte pieaug no 75

20uz 88%, iespējamā elektroenerģijas cena no TEC-1 ir sagaidāma

21zemāka par pašreizējo un mazāka par iespējamo konkurentu cenām,

22varēs slēgt SC Andrejsala 2004.g., kā rezultātā samazināsies

23kopējās Latvenergo izmaksas;

24- siltumenerģijas realizācijas

25samazināšanās gadījumā ieņēmumu samazināšanās risks tiek sadalīts

26starp Rīgas siltums un Latvenergo;

27- Līguma noslēgšana došot iespēju

28Latvenergo realizēt uz ekonomiski izdevīgākiem nosacījumiem Rīgas

29TEC-1 rekonstrukcijas projektu.

308.2. Rīgas siltums (Rīgas siltums

3124.10.2002. Nr.1.4./5805, saņemtā dok.Nr.578; 04.12.2002.,

32Nr.1.4/6626, saņemtā dok. Nr.640)

33- Līgums dos iespēju "(..)

34nākotnē palielinoties siltumenerģijas iepirkuma apjomiem,

35samazināt tās iepirkuma cenu".

36- pēc TEC-1 rekonstrukcijas (uz

372004./2005.apkures sezonu) Latvenergo siltumenerģijas

38realizācijas cena būs 7,64 Ls/MWh, pašreizējā vidējā realizācijas

39cena ir 7,89 Ls/MWh;

40- siltumapgādes drošības un

41stabilitātes palielināšanās no Latvenergo siltuma avotiem sakarā

42ar tur veiktajiem rekonstrukcijas darbiem.

43- labajā krastā Latvenergo

44siltumapgādes zonā sakarā ar siltumtīklu ievērojamo apjomu un

45nepilnīgo noslogojumu ir paaugstinātas pārvades un sadales

46izmaksas, kuru kompensēšanai nepieciešams maksimāli minimizēt

47siltumenerģijas iepirkuma cenu, ko varētu dot Līgums.

1Kopsavilkumā, vadoties no

2iepriekš minētā, projekts "Ilgtermiņa līgums par sadarbību

3koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas efektīvā

4izmantošanā un realizācijā" starp Latvenergo un Rīgas

5siltums:

69.1. ir konkurenci ierobežojoša

7vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem siltumapgādes tirgus

8dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas Daugavas

9labajā krastā. Konkurences ierobežojums izpaužas kā Līgumā

10iekļautais garantētais siltumenerģijas iepirkuma apjoms 2,6 TWh

11gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt no Latvenergo un kas

12sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada apkures sezonā no

13Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82 TWh, kas tuvākā

14nākotnē siltas ziemas apstākļos sastādīs visu nepieciešamo

15iepirktās siltumenerģijas daudzumu vai pat to pārsniegs. Tādējādi

16Līgums ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma

17līgums, kur Rīgas siltums faktiski apņemas apmierināt visu savu

18nepieciešamību pēc iepirktās siltumenerģijas tikai no

19Latvenergo;

209.2. Vienošanās uzliek Rīgas

21siltumam ilgtermiņa ierobežojumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk

22kā 2,6 TWh), saglabājot un paplašinot 2002.gadā esošos iepirkuma

23apjomus 3,0 TWh no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām

24esošā siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās

25teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi

26ilgtermiņā ierobežojot vertikālās attiecībās esošās Rīgas siltums

27rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu, izvēlēties

28nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus atkarībā no

29iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes sistēmās abos

30krastos un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var būt lētāka par

31iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām rekonstrukcijām

32siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku uzstādīšanu, sevišķi ņemot

33vērā to, ka tiek paplašināta uzņēmējdarbība lokāli centralizētā

34un lokālajā siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas

35siltums potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas

36ražošanas palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no

37Latvenergo piedāvātās iepirkuma cenas;

389.3. Līguma darbības rezultātā nav

39paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana

40galalietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod labumu patērētājam,

41kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa - nodrošināt

42centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas

43palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi

44nedodot labumu sabiedrībai, bet siltumenerģijas realizācijas

45samazināšanās gadījumā (zem 3,0 TWh gadā) rada draudus

46siltumenerģijas realizācijas tarifa palielināšanai;

479.4. vienošanās nosacījumi nav

48saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētājam

49uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas

50realizāciju;

519.5. vienošanās rezultātā

52dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais

53Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam

54pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās

55siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltums savas produkcijas

56iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas stimulē iepirkuma

57palielinājumu;

589.6. vienošanās ir izdevīga tikai

59vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, un nav izdevīga Rīgas

60siltumam, jo nodrošina ilgtermiņā līdz 2017.gadam visa Latvenergo

61saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums

62nenodrošina Rīgas siltums garantijas iepirkto apjomu realizēt.

63Līgums būs izdevīgs Rīgas siltumam tikai ar nosacījumu, ka tas no

64Latvenergo iepirkto apjomu, kas būs lielāks nekā 2001./2002.gadā

65iepirktais un pārsniegs 3,0 TWh, spēs realizēt, turklāt pie

66garantētā bāzes apjoma (2,6 TWh) siltumenerģijas iepirkuma cena

67ir lielāka - 8,20 Ls/MWh, nekā tā būtu, ja Rīgas siltums to

68pirktu par regulatora apstiprināto tarifu - vidējo 7,8 Ls/MWh,

69kas savukārt būtu, ja vienošanās nosacījumi nepastāvētu. No

70vienošanās noteikumiem izriet, ka pie garantētā bāzes apjoma 2,6

71TWh Rīgas siltums izmaksas pieaugs par 5,1%;

729.7. vienošanās nosacījumu

73neizpildes sekas var būt siltumenerģijas realizācijas cenas

74celšanās galapatērētājam;

759.8. vienošanās Līgumā iestrādātie

76tarifu noteikšanas principi starp siltumenerģijas ražotāju un

77siltumenerģijas saņēmēju, savstarpēji vienojoties, ir pretrunā ar

78normatīvajiem aktiem, kas nosaka, ka tarifu noteikšana ir tikai

79regulatora kompetencē un notiek tikai saskaņā ar regulatora

80apstiprinātu metodiku;

819.9. vienošanās nākotnē var kavēt

82konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka

83iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū.

84Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek

85par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā

86apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs

87spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt

88siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē

89potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem,

90kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus

91siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu

92konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī

93Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt

94barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas

95tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju

96liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas

97nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus

98veidošanos;

999.10. SPRK izteica viedokli, ka

100Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un

101drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par

102iespējami zemākām cenām, vienlaikus sniedzot šo viedokli

103noraidošu pamatojumu;

1049.11. Rīgas regulators neatbalsta

105Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltums

106finansiālo stāvokli, ir Latvenergo interesēs, pie realizācijas

107samazināšanās reāli var sadārdzināt Rīgas siltums sniegtos

108pakalpojumus - apkuri un karsto ūdeni, kā arī samazināt

109konkurētspēju ar lokālo un individuālo siltumapgādi;

1109.12. Līguma radītie iespējamie

111zaudējumi sabiedrībai un konkurences ierobežojumi nav adekvāti

112tiem labumiem, kurus sabiedrība un konkurences situācija var

113iegūt bez Līguma.

114Līguma uzliktie konkurences

115ierobežojumi nav nepieciešami Līgumā norādītā mērķa

116sasniegšanai.

117Ievērojot minēto, Konkurences

118padome 22.01.2003. sēdē (prot. Nr.3, 3.§) nolēma informēt

119Latvenergo un Rīgas siltums par lietā konstatētajiem faktiem,

120t.i., ka, pamatojoties uz Konkurences likuma 11.panta pirmās

121daļas 7.punktu, otro un trešo daļu, projekts "Ilgtermiņa

122līgums par sadarbību koģenerācijas procesā saražotās

123siltumenerģijas efektīvā izmantošanā un realizācijā" nav

124atļaujams.

1Līguma 2.variants.

210.1. Līguma 2.variantā

3(Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/477) Līguma priekšmets ir:

4"VAS Latvenergo" apņemas ilgtermiņā no saviem siltuma avotiem

5(TEC-1 un TEC-2) piegādāt un pārdot a/s "Rīgas siltums"

6siltumenerģiju, savukārt a/s "Rīgas siltums" apņemas iepirkt

7siltumenerģiju no VAS "Latvenergo" (..) kārtējam tarifu aprēķina

8periodam savstarpēji saskaņotu siltumenerģijas apjomu, bet ne

9mazāk kā 2,6 TWh gadā, saskaņā ar pieprasīto maksimālo (avārijas

10režīmā) siltuma jaudu, kas ir 1370 MW" (2.1.punkts).

11"Augšminētie lielumi ir pamats siltumenerģijas tarifa

12aprēķinam" (2.2.punkts). Tarifu aprēķini tiek veikti pēc SPRK

13vai citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas apstiprinātas

14metodikas līguma darbības laikā (2.3.punkts).

15Atšķirībā no 1.varianta ir

16palielinājusies maksimālā siltuma jauda (bija 1230 MW), Līguma

17darbības termiņš noteikts 10 gadi (3.2.punkts) (iepriekš 15

18gadu), un tarifu aprēķinu paredzēts veikt pēc SPRK apstiprinātas

19metodikas līguma. Līguma 1. un 2.variantā garantētais iepirkuma

20apjoms, kas Rīgas siltumam ir jānopērk no Latvenergo, paliek

21nemainīgs, tāpat kā Līguma mērķis: "Nodrošināt centralizētās

22siltumapgādes sistēmas konkurētspējas palielināšanu, salīdzinot

23ar lokālo apkuri, šai nolūkā minimizējot siltumenerģijas

24ražošanas izmaksas VAS "Latvenergo" siltuma avotos (TEC-1,

25TEC-2), palielinot to ražošanas apjomus, un minimizējot a/s

26"Rīgas siltums" piegādes sistēmu izmaksas, zudumus un vienlaikus

27samazinot kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi"

28(1.2.punkts).

2910.2. Konkurences padome uzskata,

30ka tās kompetencē nav vērtēt Līguma 2.varianta 2.2.punktā

31iestrādāto nosacījumu, ka garantētais iepirkuma apjoms 2,6 TWh

32gadā un maksimālā (avārijas režīmā) siltuma jauda 1370 MW jauda

33ir pamats siltumenerģijas tarifa aprēķinam.

34Likuma "Par sabiedrisko

35pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmā daļa nosaka:

36"Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamās nozarēs

37sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji aprēķina saskaņā ar noteikto

38tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz regulatoram aprēķināto

39tarifu projektus kopā ar tarifu aprēķina projektā minēto tarifus

40veidojošo izmaksu pamatojumu".

41Tādējādi Līguma 2.2.punkta

42nosacījuma atbilstības izvērtējums likuma "Par sabiedrisko

43pakalpojumu regulatoriem" prasībām ir SPRK kompetence.

4410.3. Līgums nav akceptēts ne

45Latvenergo, ne Rīgas siltuma padomēs.

46Latvenergo ir saskaņots tikai

47kompānijas vadības līmenī, bet nav akceptēts nedz kompānijas

48valdē, nedz padomē. Tas tiks izdarīts, ja Konkurences padome to

49atbalstīs. (Latvenergo 04.04.2003. Nr.01RD23-04/777). Rīgas

50siltums Valde 04.07. 2002. ir pieņēmusi lēmumu Nr.102 "atzīt

51par lietderīgu noslēgt ilgtermiņa līgumu ar VAS "Latvenergo" par

52sadarbību koģenerācijas procesā saražotās siltumenerģijas

53efektīvā izmantošanā un realizācijā" un "Jautājums par

54ilgtermiņa līguma slēgšanu tiek plānots Padomes sēdē un pēc tam

55arī akcionāru pilnsapulcē tikai pēc Konkurences padomes akcepta

56saņemšanas" (11.04.2003. Nr.4/3811).

5710.4. Pamatojoties uz likuma "Par

58sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta otro daļu, kas

59nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā

60kārtībā aprēķināto tarifu projektus izvērtē SPRK, un ņemot vērā

61Līguma 2.varianta 2.3.punktā iestrādāto, ka tarifu aprēķini tiks

62veikti pēc SPRK vai citas likumā noteiktas regulējošas

63institūcijas apstiprinātas metodikas līguma darbības laikā,

6404.04.2003. Latvenergo iesniegtās informācijas (saņ. dok. Nr.183)

65"Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā

66TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa

67iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000

68kub.m.) izvērtējums nav Konkurences padomes kompetence.

69No Latvenergo vienlaikus ar Līguma

702.variantu 04.04.2003. saņemtajā (saņ. dok. Nr.183) informācijā

71"Siltumenerģijas realizācijas ilgtermiņa līgums" sadaļā

72TEC-1 projekta realizācijas un siltumenerģijas patēriņa

73iespaids uz cenu (pie pastāvošā gāzes cenu līmeņa 53 Ls/1000

74kub.m.) minēts: "Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem

75plānoto 3,0 TWh gadā, tad vidējā cena ir ap 7,89 Ls/MWh.

76Realizējot TEC-1 rekonstrukciju, siltumenerģijas vidējā tarifa

77samazināšanās no 7,89 Ls/MWh līdz 7,64 Ls/MWh (pie 3.0MWh gadā).

78Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums" izņem vairāk par plānoto 3,0TWh,

79vidējā cena ir mazāka (papildus piegādātai siltumenerģijai

80(virs 2,6TWh) - ap 6 Ls/MWh). Gadījumā, ja a/s "Rīgas siltums"

81izņem 2,6 TWh gadā, siltuma cena ir ap 8,20 Ls/MWh".

8210.5. Latvenergo apņemas pēc TEC-1

83rekonstrukcijas pārdot Rīgas siltums par tādu pašu tarifu kā

84pirktajai siltumenerģijai no TEC-2.

85Latvenergo un Rīgas siltums

8624.04.2002. parakstīja Nodomu protokolu, (20.03.2003.

87saņ.dok.Nr.136), kurā vienojās, ka pēc TEC-1 rekonstrukcijas

88siltumenerģijas piegādes cena no TEC-1 ražotnes Rīgas siltums

89tiks samazināta līdz TEC-2 ražotnes siltumenerģijas piegādes

90cenai, kas būs noteikta tajā laikā, bet tas nav tulkojams

91"(..) kā tādu saistību uzņemšanās vai rašanās, kuru pilnīga

92vai daļēja neizpilde radītu pamatu pušu savstarpējām finansiāla

93vai cita rakstura prasībām vai zaudējumu piedziņai".

9407.05.2003. sarunās gan Rīgas

95siltums, gan Latvenergo atzīmēja, ka Nodomu protokolā paustā

96apņemšanās ir spēkā (07.05.2003. Sarunu protokols).

97Konkurences padome secina, ka

98iespējamās siltumenerģijas iepirkuma izmaksu samazināšanās

99rezultātā Rīgas siltuma finansiālais stāvoklis pēc TEC-1

100rekonstrukcijas iespējami uzlabosies.

10110.6. Rīgas siltums konkurētspēja

102ar Latvenergo siltumapgādes tirgū Rīgas pilsētas administratīvās

103teritorijas Daugavas labajā krastā pieaugs pēc SC Imanta un

104pārējo SC, tajā skaitā SC Vecmīlgrāvis labajā krastā

105modernizācijas programmas īstenošanas.

106Rīgas siltums siltumenerģijas

107realizācijas tarifs tiek piemērots visam realizētajam apjomam

108Daugavas abos krastos (gan ar centralizēto siltumapgādes veidu

109labajā krastā, gan lokāli centralizēto siltumapgādes veidu

110kreisajā un labajā krastā), un tiek noteikts, ņemot vērā Rīgas

111siltuma izmaksas gan labajā, gan kreisajā krastā. Ilgtermiņa

112vienošanās rezultātā siltumenerģijas iepirkuma cena iespaido

113Rīgas siltuma siltumenerģijas realizācijas tarifu, tātad arī

114konkurētspēju abos krastos.

115Saskaņā ar Rīgas siltums

11611.04.2003. vēstulē Nr.4/3811 sniegto informāciju jau

1172001./2002.finanšu gadā SC Imanta (kreisais krasts) saražotās

118siltumenerģijas izmaksas sastādīja 7,74 Ls/MWh. Atbilstoši

119attīstības plānam SC Imanta siltumapgādes zonu ir paredzēts

120paplašināt, kopumā slēdzot piecus siltuma avotus (mazās

121katlumājas), un tāpēc 2002./2003. finanšu gadā siltumenerģijas

122ražošanas pašizmaksa tiek plānota 7,60 Ls/MWh (pēc trīs

123siltumavotu slēgšanas), un nākotnē, slēdzot vēl divus

124siltumavotus un "(..) vēl palielinot siltumenerģijas ražošanu

125(..), ražošanas pašizmaksa var vēl nedaudz samazināties.

126Veicot tālāko SC Imanta modernizāciju ar koģenerācijas

127energobloka uzstādīšanu, projekta biznesa plānā tiek paredzēts,

128ka pēc modernizācijas siltumenerģijas pašizmaksa nepalielināsies,

129un tiks noteikta rekonstrukcijas uzsākšanas gada līmenī".

130Visi jaunuzceltie siltuma avoti aizvieto vecos neefektīvos

131(galvenokārt ogļu un šķidrā kurināmā katlumājas), un nākotnē,

132piesaistot jaunus siltumenerģijas patērētājus un izbūvējot

133lokālās katlumājas, Rīgas siltums izskatīs arī Rīgas regulatora

134(05.11.2001./Nr.38) atbalstīto iespēju noteikt atsevišķus

135(pazeminātus) tarifus, kas pamatoti ar tehniski-ekonomiskajiem

136aprēķiniem saskaņā ar Rīgas Regulatora prasībām. Savos siltuma

137avotos Rīgas siltuma ražotās siltumenerģijas ražošanas izmaksas

1382001./2002. finanšu gadā bija 8.63 Ls/MWh.

139Tādējādi jau 2002./2003.finanšu

140gadā Rīgas siltums siltumavotā SC Imanta pirms koģenerācijas

141bloka uzstādīšanas saražotās siltumenerģijas pašizmaksa ir

142praktiski vienāda ar Latvenergo TEC-2 saražotās siltumenerģijas

143realizācijas tarifu 7.64 Ls/MWh.

1Pēc SPRK 09.04.2003. pieņemtā

2lēmuma palielināt dabas gāzes cenu un palielināt gāzes cenu

3diferenci starp lietotājiem ar gada patēriņu virs 126 milj.kub.m.

4un līdz 25 tūkst.kub.m. līdz 1,3 reizes no 01.05.2003., un līdz

51,5 reizēm no 01.05.2005. (http://www.sprk.gov.lv), centralizētās

6siltumapgādes sistēmas konkurētspēja ar lokālo siltumapgādi

7palielinās.

8Saskaņā ar SPRK 10.04.2003.

9pieņemto lēmumu no 01.07.2003. palielināt gāzes cenu starpību

10starp lielākajiem gāzes patērētajiem (Latvenergo, Rīgas siltumu)

11un maziem patērētājiem (izmanto dabas gāzi apkurei) no 37% līdz

1259% 2005.gadā (vidēji Eiropā šī cenu diference ir robežās starp

1380-100%), kad gāzes tarifi būs sakārtoti pēc to faktiskajām

14izmaksām, centralizētās siltumapgādes sistēma būs

15konkurētspējīgāka par decentralizēto (Latvenergo 27.05.2003.

16Nr.01RD23-04/1164).

1Pēc iepazīšanās ar Konkurences

2padomes konstatēto lietas apstākļu izklāstu un izdarītajiem

3secinājumiem par Līguma 1.variantu Konkurences padome par Līguma

42.variantu ir saņēmusi šādus vienošanās dalībnieku viedokļus:

512.1. Latvenergo

612.1.1. Līguma projekta mērķis ir

7juridiski nostiprināt Latvenergo un Rīgas siltuma sadarbību

8centralizētās siltumapgādes jomā, "(..) nosakot konkrētus

9siltuma iepirkuma apjomus, kas ir nepieciešami Rīgas TEC-1

10rekonstrukcijas projekta realizācijai (nepieciešamo investīciju

11apjoms 80 milj.EUR), kas vērsts uz tālāku siltumenerģijas izmaksu

12samazinājumu, (..). Lai līgums kalpotu par zināmu garantiju

13starptautskajām finansu institūcijam, tādām kā Eiropas

14Investīciju banka (EIB) un Ziemeļu investīciju banka (NIB), kuras

15piedalīsies VAS "Latvenergo" kreditēšanā, tai skaitā TEC-1

16rekonstrukcijas projektam" (Latvenergo 19.02.2003.

17Nr.01RD23-04/440). "(..) līdz šim neviena no kredītiestādēm,

18kuras ir nodrošinājušas VAS "Latvenergo" projektu finansēšanu,

19nav rakstiski pieprasījušas šādu līgumu nepieciešamību, bet

20sarunās ar tām tiek uzsvērts, ka šādu līgumu eksistence

21ievērojami palielinātu konkrēta projekta kredītreitingu un

22samazinātu tā realizācijas riska faktoru. Papildus jāatzīmē par

23ilgtermiņa līgumu plašu pielietošanas praksi kredītlīgumu

24sagatavošanas procesā, kas daudzos gadījumos kalpo kā galvenais

25arguments drošām projektu realizācijas garantijām".

26(04.04.2003. Nr.01RD23-04/777).

27Konkurences padome uzskata, ka tās

28lēmums par Līguma akceptēšanu nav TEC-1 rekonstrukcijai

29nepieciešamo kredītlīdzekļu saņemšanas nosacījums, jo šie

30līdzekļi ir jau piešķirti.

31Saskaņā ar Konkurences padomes

32rīcībā esošo informāciju Latvenergo Padome pieņēma lēmumu

33akceptēt Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekta realizāciju jau

3431.05.2000. (04.04.2003. saņ. dok. Nr.178), Latvenergo Padome

35lēmumu "Atzīt par nepieciešamu Rīgas TEC-1 rekonstrukciju"

36ir pieņēmusi jau 30.05.2001. (prot. Nr.9 (8), 11.§), 18.06.2002.

37ir pieņemts Valdes lēmums Nr. 126/26, kas, pamatojoties uz

38augšminēto Padomes lēmumu, apstiprina konkursa nolikumu Rīgas

39TEC-1 rekonstrukcijai attiecībā uz gāzes turbīnu stacijas

40projektēšanu, iekārtu piegādi un būviecības darbiem (20.03.2003.

41saņ. dok. Nr.136). Konkursa rezultātus Latvenergo Valde ir

42apstiprinājusi 19.03.2003., ir pieņemts Valdes lēmums par līguma

43slēgšanu ar konkursa uzvarētāju (LETA 29.05.2003), kura

44piedāvājums paredz TEC-1 rekonstrukciju veikt par 63,74 milj.latu

45(LETA 20.05 2003.). TEC-1 rekonstrukcija mērķiem Latvenergo jau

462002.gada oktobrī bija noslēdzis līgumu par sindicēto kredītu 15

47milj. latu apmērā, un 17.06.2002. ir parakstījusi ilgtermiņa

48aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju bankas kredītu (EIB) par

49kopējo summu 80 milj.eiro (ap 46,8 milj.latu). kā arī 2002.gada

50maijā ar Ziemeļu investīciju banku par 22 miljonu latu aizņēmumu

51(BNS 25.10.2002.). Lai Latvenergo varētu izmantot EIB aizdevumu,

52ir parakstīts sindicētais garantijas līgums ar trīs bankām par

53garantiju piešķiršanu ("Dienas Bizness" 13.05.2003.,

5406.06.2003.).

55Konkurences padome atzīmē, ka

56sākotnējais 2001.gada TEC-1 rekonstrukcijas plāns paredzēja

57rekonstrukcijā ieguldīt 45 milj.latu ( Latvenergo attīstības

58programma līdz 2010.g.), bet 2003.gadā tās tiek plānotas jau līdz

5970 milj.Ls apmērā (LETA 30.06.2003.).

6012.1.2. Ja netiek realizēta TEC-1

61rekonstrukcija (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183) "(..) Rīgas TEC-1

62esošās koģenerācijas iekārtas ir jāaptur, kā rezultātā būtiska

63elektroenerģijas daļa (ap 10%) netiks izstrādāta, izmantojot

64koģenerācijas cikla iespējas; ražojot elektroenerģiju par

65konkurētspējīgām cenām, ar TEC-1 enerģētiskas daļas apturēšanu

66saistītie izdevumi jāsadala samazinātai enerģijas izstrādei,

67tālāk pasliktinot tās konkurētspēju; samazinās centralizētās

68siltumapgādes ekonomiskā efektivitāte, konkurētspēja un drošums;

69palielināsies Latvijas atkarība no elektroenerģijas importa, kā

70arī valsts elektroapgādes risks (nodrošinājums, cena); būtiski

71samazinās energokompānijas iespēja gūt peļņu nākotnē, izmantojot

72vides prasībām visatbilstošāko tehnoloģiju; (..) risinājums ir

73pretrunā Latvijas valdības pamatnostādnēm enerģētikā".

74Konkurences padome uzskata, ka

75minētais attiecas uz TEC-1 rekonstrukcijas projekta

76nerealizēšanu, nevis uz ilgtermiņa Līgumu nenoslēgšanu un TEC-1

77rekonstrukcijas projekta realizācija nav atkarīga no Līguma

78pastāvēšanas (skat. punktu 12.1.1.).

7912.2. Rīgas siltums

8012.2.1. "(..) nevaram piekrist,

81ka līgumā noteiktais garantētais siltumenerģijas apjoms ne mazāk

82kā 2,6 TWh gadā nav pamatots vai ir pārāk augsts. Par to liecina

83arī 2001./2002.g. siltumenerģijas iepirkuma rādītāji, kas

84sastādīja 2,826 TWh gadā pie apkures sezonas vid. temperatūras

85T ārg=+0,9°C (kas vērtējama kā silta ziema), bet jau

862002./2003.g. apkures sezonas lielākās daļas rādītāji liecina, ka

87iepirkums sastādīs 3,045 TWh gadā pie ārgaisa prognozējamās

88temperatūras T ārg=-0,3°C (kas vērtējama kā tuva normatīvai

89temperatūrai)" (17.02.2003. Nr.4/1301).

90Saskaņā ar Konkurences padomes

91rīcībā esošo informāciju 2002.gadā Rīgas siltums no Latvenergo ir

92iepircis 2,975 TWh, un 2002./2003.g. apkures sezonas vidējā gaisa

93temperatūra ir bijusi T ārg= -1,1°C (Rīgas siltuma fakss

9402.07.2003.). Rīgas siltuma 2002./2003. apkures sezonā tīklā

95lietderīgi nodotā siltumenerģija ir 3,14 TWh, kas ir 120%,

96salīdzinot ar 2001./2002.g.apkures sezonā nodoto 2,617 TWh

97(09.06.2003. Nr.4/5806).

9807.05.2003. sarunu laikā Rīgas

99siltuma pārstāvji apliecināja, ka "(..) katru gadu 15, 20

100megavatu apjomā dabūjam klāt jaunos abonentus, tirdzniecības

101centrus, arī jaunceltās dzīvojamās mājas. (..) absolūti nav

102pamata izteikt kādas pesimistiskas prognozes par nākotni, ka

103realizētās siltumenerģijas daudzums varētu samazināties, (..)

104tautsaimniecībai stabilizējoties, šiem apjomiem būtu jābūt ar

105kāpjošu tendenci".

106Konkurences padome pieņem

107zināšanai Rīgas siltuma vairākkārtīgi izteikto pārliecību par

108reālām iespējām realizēt Līgumā iestrādāto garantēto

109siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā, kā arī atzīmē, ka Rīgas

110siltuma padomes 19.12.2002. sēdē zināšanai pieņemtais "A/s

111"Rīgas siltums" finansu vadības plāns periodam no 2003./2004.f.g.

112līdz 2012./2013.f.g." (30.04.2003. saņ. dok.Nr.218) (turpmāk

113- Rīgas siltuma finanšu vadības plāns) siltumenerģijas

114realizācijas prognoze ir plānots, ka pirktās siltumenerģijas

115apjoms periodā līdz 2012./2013. tikai 2003./2004.gadā pārsniegs

1163,0 TWh (3,026 TWh), bet pārējos gados samazināsies no līdz

1172,979TWh 2004./2005.g. līdz 2,959TWh 2012./2013.g.

11812.2.2. Rīgas siltums un

119Latvenergo neredz iespēju rasties neatkarīgajiem ražotājiem

120labajā krastā, kas varētu par vēl zemākām cenām nekā Latvenergo

121piedāvāt siltumenerģiju Rīgas siltumam vajadzīgajos apjomos un

122kvalitātē.

123Rīgas labajā krastā maģistrālie

124pārvades un sadales tīkli ir tā strukturēti un organizēti, ka

125Rīgas siltumam visizdevīgāk siltumenerģiju saņemt no abiem TEC,

126un TEC-1 rekonstrukcijā Rīgas siltums ir ieinteresēts tieši

127sakarā ar siltuma apgādes drošības nodrošinājumu atbilstoši

128mūsdienu prasībām, ko grūti panākt ar ļoti novecojušām TEC-1

129iekārtām (07.05.2003. Sarunu protokols). Neatkarīgajam ražotājam

130jābūt spējīgam nodrošināt centralizētā siltuma tīkla parametru

131prasības, garantētu piegādi ilgtermiņā, kā arī konkurētspējīgu

132cenu (Rīgas siltums 11.04.2003. Nr.4/3811). Gadījumā, ja

133siltumapgādes tirgū labajā krastā ienāktu jauns dalībnieks,

134Latvenergo jebkurā gadījumā ir ar TEC saistītās maģistrālo tīklu

135izvietojuma radītās priekšrocības, kā arī jaunais TEC-1 tiks

136celts blakus esošajam. Tādējādi Latvenergo izmantos arī pastāvošo

137infrastruktūru, kā nebūs iespējamam potenciālajam tirgus

138dalībniekam, un līdz ar to viņa konkurētspēja ar Latvenergo

139praktiski nav iespējama. Savukārt mazo uzņēmumu piedāvātais

140siltumenerģijas apjoms un cena nevar konkurēt ar Latvenergo

141piedāvāto apjomu un cenu. Latvenergo atzīmē, ka pie lielāka

142siltumapgādes tirgus dalībnieku skaita būtu jāvērtē, vai

143Latvenergo izmaksas par pienākumu nodrošināt "pīķa" stundas un

144uzturēt avārijas jaudas nebūtu jāsedz arī pārējiem tirgus

145dalībniekiem - neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, kas

146paaugstinātu viņu piedāvāto siltumenerģijas realizācijas cenu

147(07.05.2003. Sarunu protokols).

148Konkurences padome atzīmē, ka

149Rīgas siltuma finanšu vadības plānā Rīgas siltuma attīstības

150bāzes scenārijā paredzēts, ka no citiem siltumenerģijas

151ražotājiem, izņemot Latvenergo, Rīgas siltums siltumenerģiju

152iepirks tikai līdz 2003./2004.f.g.

153Tādējādi Rīgas siltums paredzējis

154visu nepieciešamo iepērkamo siltumenerģiju pirkt tikai no

155Latvenergo .

1Par sabiedrisko labumu un ko

2galapatērētājs iegūs Līguma 2.varianta noslēgšanas rezultātā,

3saņemti šādi viedokļi:

413.1. Latvenergo

5Galapatērētājs iegūs šādus

6labumus: pēc rekonstrukcijas Rīgas TEC-1 spēs nodrošināt Latvijas

7vides normatīvu prasību izpildi, uzlabosies elektroenerģijas

8apgādes drošība, perspektīvā pieaugot elektroenerģijas slodzei,

9TEC-1 varēs ieviest integrētās vadības sistēmas un iegūt

10kvalitātes sertifikātus, būtiski samazināsies (par aptuveni 80%)

11virszemes ūdens patēriņš un ievērojami tiks samazināts notekūdeņu

12apjoms, kurināmā izmantošanas lietderības koeficients pieaugs no

1374% līdz 88%, kā rezultātā vienas enerģijas vienības izmaksas

14samazināsies no 8.99 Ls/MWh uz 7,54 Ls/MWh (pie gāzes cenas 61,17

15Ls/1000 kub.m), un šis cenu samazinājuma ieguvums tiks sadalīts

16starp siltuma un elektrisko enerģijām saskaņā ar SPRK noteikto

17tarifu aprēķinu metodiku. "Galapatērētāji iegūs gan lētāku

18siltuma enerģiju, gan lētāku elektroenerģiju, jo abas šīs preces

19tiks ražotas koģenerācijas režīmā" (27.05.2003.

20Nr.01RD23-04/1164).

21Sarunu gaitā 07.05.2003. tika

22atzīmēts, ka Līgumā noteiktais garantētais apjoma 2,6 TWh

23iepirkums ļaus Latvenergo palielināt elektroenerģijas ražošanu,

24un tas ļaus realizēt valsts politiku - samazināt elektroenerģijas

25importa apjomu, kā arī nodrošinās Latvenergo investīciju

26aizsardzību (07.05.2003. Sarunu protokols).

2713.2. Rīgas siltums

28Noslēdzot ilgtermiņa līgumu

29Latvenergo būs pamats un iespējas droši realizēt TEC-1

30modernizācijas projektu. Uzstādot jaunas un progresīvas

31tehnoloģijas, palielināsies siltumapgādes drošība un kvalitāte,

32samazināsies režīmu un tehnoloģisko traucējumu skaits. Pārejot uz

33vienotu tarifu abos siltuma avotos (TEC-1, TEC-2), būs iespējas

34brīvi pārdalīt siltumapgādes zonas vai strādāt paralēli vienotā

35tīklā, kas uzlabotu siltumapgādes režīmus un kopumā siltumapgādes

36kvalitāti. "Uzskatām, ka pieminētie faktori veicinās

37siltumenerģijas ražošanas uzlabošanos, veicinās ekonomisko

38progresu un rezultātā dos zināmu labumu arī patērētājiem"

39(11.04.2003. Nr.4/3811).

40Saskaņā ar Rīgas siltuma sniegto

41informāciju (11.04.2003. Nr.4/3811), izmantojot Latvenergo

42piedāvātos tarifu aprēķinu principus, tuvinātie aprēķini par

43iespējamām siltumenerģijas realizācijas cenas (pārdošanas cena

44galapatērētājam) izmaiņām atkarībā no iepirktā siltumenerģijas

45apjoma rāda, ka, palielinoties Rīgas siltuma realizācijai par

4610%, no Latvenergo iepirktais siltumenerģijas apjoms

47palielināsies par 12,3%, bet vidējā iepirkuma cena samazināsies

48par 2,2%, kas kopumā siltumenerģijas pārdošanas gala tarifam dos

49samazinājumu par 4,8%, bet te jāpiezīmē, ka galapatērētājam

50tarifa samazinājumu dod ne tikai iepirktās enerģijas cenas

51samazinājums, bet arī siltumenerģijas apjoma pieaugums. Rīgas

52siltums atzīmē (17.02.2003. Nr.4/1301), "(..) ka iepirkuma

53apjoma samazinājuma rezultātā siltumenerģijas cena pieaugs

54jebkurā gadījumā. Domājam, ka īpaši tas var notikt, ja līgums

55netiks noslēgts un TEC-1 modernizācijas projekts netiks realizēts

56un siltumenerģija tiks ražota ar novecojušām neekonomiskām

57iekārtām".

5813.3. Rīgas dome

59Ir "(..) atbalstāma divu lielu

60siltumapgādes uzņēmumu cieša sadarbība, kā ilgtermiņa Līguma

61noslēgšana (..)", jo tas cels siltumapgādes drošumu Rīgas

62labā krasta patērētājiem, optimizēs uzņēmumu resursus un finanšu

63līdzekļu izmantošanu un samazinās izdevumus, veicinās pušu

64atbildības pakāpi vienam pret otru, kā rezultātā ieguvējs varētu

65būt galapatērētājs, un Līguma noslēgšanas fakts ievērojami

66palielinātu TEC-1 projekta kredītreitingu un veicinātu "(..)

67vēl sekojošu problēmu risinājumu: a) nodrošinātu enerģijas

68ražošanu enerģētiski augstākā kvalitātē pēc Rīgas TEC-1 esošās

69koģenerācijas iekārtas pilnas nolietošanās; b) palielinātu Rīgas

70TEC-1 darbības ekonomisko efektivitāti un konkurētspēju; c)

71samazinātu elektrostacijas ietekmi uz apkārtējo vidi; d)

72vienlaicīgi palielinātu Rīgas pilsētas iedzīvotāju elektroapgādes

73drošumu" (14.05.2003. Nr.1-36/RD-03-2404-nd).

7413.4. Rīgas pilsētas energoapgādes

75ekspertu konsultatīvā padome (turpmāk - EEKP) Līguma noslēgšana

76atbilst Rīgas iedzīvotāju interesēm, jo palīdzēs ilgtermiņā

77uzturēt stabilus un zemus siltumenerģijas tarifus un iespējami

78viszemāko gaisa piesārņojuma līmeni no siltuma avotiem, atbilst

79Koncepcijai un Enerģētikas hartas pamatnostādnēm, jo balstās uz

80maksimāli iespējamu siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas

81procesā, augstu energoefektivitāti un kaitīgo izmešu samazināšanu

82koģenerācijas procesa rezultātā (19.02.2003. sēdes Nr.3

83prot.4.§), (Fax 07.03.2003.).

84Vērtējot Latvenergo, Rīgas

85siltuma, Rīgas domes un EEKP minētos sabiedriskos ieguvumus,

86Konkurences padome uzskata, ka Līguma noslēgšanas rezultātā

87sabiedrības kā patērētāja ieguvums būs siltumenerģijas

88realizācijas apjoma nodrošinājuma rezultātā palielināta

89elektroenerģijas ieguve, kas savukārt nodrošinās valsts politikas

90realizēšanu elektroenerģijas sektorā, un šā mērķa realizēšanai

91nepieciešamā investīciju aizsardzība.

92Pārējie norādītie sabiedrības

93ieguvumi nav saistāmi ar Konkurences likuma 11.punkta otrās daļas

94izpratnē nepieciešamo Līguma noslēgšanas rezultātā saņemto

95sabiedrisko ieguvumu, t.i., tie nesniedz pamatojumu, kādā veidā

96Līguma noslēgšana par garantēto iepirkuma apjomu uz 10 gadiem

97veicinātu realizācijas vai ražošanas uzlabošanos Rīgas siltumā un

98Latvenergo, turklāt pēc Līguma noslēgšanas neietekmētu Rīgas

99siltuma interesi attiecībā uz siltumenerģijas iepirkšanu no

100nākotnē iespējamā potenciālā Latvenergo konkurenta. Līdz ar to

101sabiedriskais ieguvums no vides normatīvu rādītāju uzlabošanās,

102elektroenerģijas apgādes drošības palielināšanās, perspektīvā

103pieaugot elektroenerģijas slodzei, un siltumapgādes drošības un

104kvalitātes palielināšanās ir vērtējams nevis kā Līguma 2.varianta

105noslēgšanas, bet gan TEC-1 rekonstrukcijas rezultāts.

106Ja Latvenergo un Rīgas siltums

107TEC-1 rekonstrukcijas rezultātā paredzētā enerģijas vienības

108izmaksu samazināšanās rezultātā netiek plānota siltumenerģijas un

109elektroenerģijas realizācijas tarifu samazināšana, tad minētie

110labumi tikai uzlabos vienošanās dalībnieku - Latvenergo un Rīgas

111siltuma finansiālo stāvokli un konkurētspēju, nedodot labumu

112galapatērētājam.

113Konkurences padome pieņem

114zināšanai EEKP viedokli (Latvenergo fakss 07.03.2003.), ka, ja

115vides piesārņojuma līmenis to nepieļauj, ierobežotā pilsētas

116rajonā nevar rasties jauns siltuma avots, kas balstās uz kurināmā

117sadedzināšanu un varētu būt konkurents jau esošajai ražotnei,

118kurai līdz ar to veidojas nosacīts dabīgs monopolstāvoklis.

119Konkurents siltumapgādē te varētu būt tikai elektroenerģija,

120saules enerģija vai siltuma sūkņu izmantošana, kas ir dārgāks

121siltumenerģijas iegūšanas veids nekā centralizētā siltumapgāde ar

122siltuma izstrādi koģenerācijas procesā.

1Rīgas domes norādītā

2siltumapgādes stratēģija ir pretrunā ar reālo situāciju.

3Saskaņā ar Enerģētikas likuma

451.panta otro daļu siltumapgādes attīstību savas administratīvās

5teritorijas attīstības plāna ietvaros nosaka pašvaldība.

602.09.1997. pieņemtā Latvijas enerģētikas nacionālā programma

7nosaka, ka vietās, kurā attīstīta centralizētā siltumapgāde,

8pašvaldībām ir jāizstrādā konceptuālās programmas un jāveic

9konkrēta siltumapgādes attīstības prognozēšana un plānošana.

1026.01.1999. Rīgas dome ar lēmumu

11Nr.6981 nolēma atbalstīt un veicināt Rīgas centralizētās

12siltumapgādes rehabilitācijas projekta sastāvā izstrādātās

13centralizētās siltumapgādes attīstības 3.alternatīvas

14realizāciju. Tā paredzēja Daugavas abu krastu siltumtīklu

15savienošanu un siltumenerģijas realizācijas apjoma palielināšanu

16nodrošināt, pilnīgāk noslogojot TEC-2 ražošanas jaudas. Saskaņā

17ar Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) un

18Zviedrijas konsultantu FVB izstrādātā rehabilitācijas projekta

19(turpmāk - Rehabilitācijas projekts) 1999.gada nobeiguma ziņojuma

20īsajā kopsavilkumā minēto, 3.alternatīvas variants nodrošināja

21viszemākās tarifa likmes, labus finanšu rādītājus un ilglaicīgu

22centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību tās konkurētspējas

23dēļ ar lokālo gāzes katlu siltumapgādi ilgtermiņā, bet ar

24nosacījumu, ja siltuma iepirkuma cena būtu zemāka, nekā tā bija

251999.gadā (projekta zemāko izmaksu analīzes secinājumi).

26Saskaņā ar Rīgas siltuma

27informāciju (04.12.2002. Nr.1.4/6626) vienošanās ar Latvenergo

28par ilgtermiņa iepirkuma cenām, kas nodrošinātu 3.alternatīvas

29nosacījumus, netika panākta. Līdz ar to "(..) varam teikt, ka

30Rīgas domes 26.01.1999. lēmums Nr.6981 (..) nav spēkā. (..)

31Neraugoties uz to, ka netika realizēta Pasaules bankas un SIDA

32ilgtermiņa kredīta piesaistīšana, jo valdība atteica garantijas,

33uzskatām, ka rehabilitācijas projekta realizācija šobrīd notiek

34veiksmīgi, (..) tiek plānota koģenerācijas stacijas izbūve SC

35"Imanta", kas praktiski atbilst rehabilitācijas projekta

362.alternatīvas realizācijai".

37A/s "Siltumprojekts" darbā

38"Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un a/s "Rīgas siltums"

39siltumtīklu izmantošanas un attīstības kompleksā shēma laika

40posmā līdz 2015.gadam" (20.03.2003. saņ.dok.Nr.136) norādīts,

41ka Rehabilitācijas projekta 2.alternatīva paredz siltumenerģijas

42ražošanas izmaksu samazināšanu kreisajā krastā, investējot

43līdzekļus Rīgas siltuma koģenerācijas stacijas veidošanā, un abu

44krastu tīklos siltuma padeve tiek realizēta ar vismazākajām

45izmaksām, kreisās puses tīklos iekļaujot lokālos tīklus, slodzi

46nodrošina SC Imanta un SC Zasulauks, savukārt labajā krastā TEC-2

47nodrošina pamatslodzi, bet esošais TEC-1 un Andrejsala -

48maksimumslodzi.

49Sakarā ar jauna TEC-1 būvniecību

50un pakāpenisku koģenerācijas cikla ieviešanu visās Rīgas siltuma

51SC (04.12.2002. Nr.1.4/6626), Rīgas siltumapgāde attīstās pēc

52scenārija, kas nav analizēts Rīgas domes akceptētajā

53Rehabilitācijas projektā. Uz Konkurences padomes pieprasījumu

54(19.11.2002. Nr.5-1077, 06.02.2003. Nr.5-121) informēt par

55pašreizējo Rīgas siltumapgādes stratēģiju Rīgas dome (14.05.2003.

56Nr. 1-36/RD-03-2404-nd) atsaucās uz "(..) centralizētās

57siltumapgādes turpmāko attīstību saskaņā ar jau izstrādāto a/s

58"Siltumprojekts" darbu "Rīgas TEC-1, TEC-2, SC "Andrejsala" un

59a/s "Rīgas siltums" siltumtīklu izmantošanas un attīstības

60kompleksā shēma laika posmā līdz 2015.gadam" (turpmāk - Domes

61norādītā siltumapgādes stratēģija).

62Minētajā darbā Rīgas siltuma

63attīstības programmas pasākumos līdz 2010.g neparādās neviena

64Rīgas siltuma siltumavota darbības pāreja uz koģenerācijas režīmu

65(tab. 1.6.2.), kā arī, ņemot vērā, ka Rehabilitācijas projektā

66par lietderīgāko Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstības virzienu

67ir atzīta Daugavas krastos izvietoto centralizētās siltumapgādes

68sistēmas (turpmāk - CSS) savienošana, kā arī pieņemts, ka

69siltumapgādes nodrošināšana pamatā ir no Rīgas TEC-2, kā

70pamatvarianti tiek izskatīti tie, kur siltumenerģija tiek nodota

71no Daugavas labā krasta CSS uz kreisā krasta CSS, ar pamatmērķi

72maksimāli noslogot sistēmas efektīvāko siltumavotu Rīgas TEC-2,

73maksimāli paplašināt tā apgādes zonu, samazināt darbināmo

74siltumavotu skaitu.

75Tādējādi, ņemot vērā, ka krastu

76savienošanas gadījumā rodas cits lietā vērtējamais siltumapgādes

77ģeogrāfiskais tirgus ar atšķirīgu esošās un potenciālās

78konkurences stāvokļa vērtējumu, Konkurences padome nevar veikt

79iespējamās konkurences situācijas vērtējumu Līgumā paredzētajā 10

80gadu ilgtermiņā.

1Konkurences padome atzīmē, ka

2Domes norādītajā siltumapgādes stratēģijā ir minēta:

31) Rīgas CSS kopējās siltumslodzes

4samazināšanās prognoze, konkrēti, ja CSS kopējā slodze, kas

5ietver TEC-1, TEC-2, SC Andrejsala, SC Imanta, SC Zasulauks, SC

6Ziepniekkalns apgādes zonas, 1998.g. ir 1838 MW, tad 2015.gadā tā

7būs 1735 MW. Norādīts, ka prognozes noteikšanā ir izmantots Rīgas

8attīstības plāns, Latvijas nacionālā enerģētikas programma, LR

9Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības attīstības un

10makroekonomisko rādītāju prognozes, dažādu attīstības programmu

11ietvaros izstrādātie projekti par enerģijas izmantošanas

12efektivitāti un citi pētījumi šajā jomā;

132) labā krasta siltumapgādes zonā,

14slēdzot SC Andrejsala un veicot TEC-1 un TEC-2 rekonstrukciju, ar

15jaunu koģenerācijas jaudu uzstādīšanu iespējams samazināt

16siltumenerģijas īpatnējās izmaksas par aptuveni 10-16%, bet pēc

17abu krastu siltumapgādes zonu savienošanas tās var samazināt vēl

18par aptuveni 15%;

193) galvenie siltumavoti nerada

20piezemes atmosfēras slānī paaugstinātas kaitīgo vielu

21koncentrācijas. Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas pārsniegums

22saistīts ar citu avotu izmešiem, ieskaitot autotransporta

23izmešus.

1Pieņemot lēmumu, Konkurences

2padome ņēma vērā:

316.1. Līgums ir konkurenci

4ierobežojoša vertikāla ilgtermiņa vienošanās starp diviem

5siltumapgādes tirgus dalībniekiem Rīgas pilsētas administratīvās

6teritorijas Daugavas labajā krastā. Konkurences ierobežojums

7izpaužas kā Līgumā iekļautais garantētais siltumenerģijas

8iepirkuma apjoms 2,6 TWh gadā, ko Rīgas siltums apņemas iepirkt

9no Latvenergo, un kas sastāda 92,2% no visa 2001./2002.gada

10apkures sezonā no Latvenergo iepirktā siltumenerģijas apjoma 2,82

11TWh, un 87,37% no visa 2002.gadā 2,975 TWh iepirktā, kas siltas

12ziemas apstākļos var sastādīt visu nepieciešamo iepirktās

13siltumenerģijas daudzumu, vai pat to pārsniegt. Tādējādi Līgums

14ir vērtējams kā de facto ekskluzīvais pirkuma līgums, kur

15Rīgas siltums faktiski apņemas iepirkt siltumenerģiju tikai no

16Latvenergo;

1716.2. Vienošanās uzliek Rīgas

18siltumam ilgtermiņa pienākumu pirkt garantēto apjomu (ne mazāk kā

192,6 TWh) no dominējošā stāvoklī ar 99,65% tirgus daļām esošā

20siltumenerģijas pārdošanas tirgus Rīgas administratīvās

21teritorijas labajā krastā dalībnieka Latvenergo, tādējādi

22ilgtermiņā uz 10 gadiem ierobežojot vertikālās attiecībās esošās

23Rīgas siltuma rīcības brīvību pašam attīstīt savu ražošanu,

24izvēlēties nepieciešamos siltumenerģijas iepirkuma apjomus

25atkarībā no iespējām tos realizēt centralizētajās siltumapgādes

26sistēmās abos krastos, un iespējami iegūt siltumenerģiju, kas var

27būt lētāka par iepirkto no Latvenergo, pateicoties plānotajām

28rekonstrukcijām siltumcentrālēs ar koģenerācijas bloku

29uzstādīšanu, sevišķi ņemot vērā to, ka tiek paplašināta Rīgas

30siltuma uzņēmējdarbība lokāli centralizētā un lokālajā

31siltumapgādes sistēmā. Līdz ar vienošanos Rīgas siltums

32potenciāli atsakās no tiesībām uz savu siltumenerģijas ražošanas

33palielināšanu un tādējādi palielina savu atkarību no Latvenergo

34piedāvātās iepirkuma cenas;

3516.3. Līguma darbības rezultātā

36nav paredzēta siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšana

37gala lietotājiem, un tādējādi vienošanās nedod tiešu labumu

38patērētājam, kā arī līdz ar to nenodrošina Līgumā norādītā mērķa

39- nodrošināt centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspējas

40palielināšanu, salīdzinot ar lokālo apkuri, sasniegšanu, tādējādi

41nedodot labumu sabiedrībai;

4216.4. vienošanās nosacījumi nav

43saistīti ar siltumenerģijas realizācijas galapatērētāja

44uzlabošanos, un tādējādi vienošanās neveicina siltumenerģijas

45realizāciju;

4616.5. vienošanās rezultātā

47dominējošā stāvoklī siltumenerģijas pārdošanas tirgū esošais

48Latvenergo paredz vertikālās attiecībās esošajam un tikai vienam

49pircējam - dominējošā stāvoklī siltumapgādes tirgū centralizētās

50siltumapgādes sistēmā esošam Rīgas siltumam savas produkcijas

51iepirkuma nodrošinājumu par cenu, kas aprēķināta pēc SPRK vai

52citas likumā noteiktas regulējošas institūcijas Līguma darbības

53laikā apstiprinātas metodikas;

5416.6. vienošanās ir daudz vairāk

55izdevīga tikai vienam vienošanās dalībniekam - Latvenergo, jo

56nodrošina ilgtermiņā līdz 2013.gadam praktiski visa Latvenergo

57saražotā siltumenerģijas apjoma garantētu realizāciju, bet Līgums

58nenodrošina Rīgas siltuma garantijas iepirkto apjomu

59realizēt;

6016.7. vienošanās nākotnē var kavēt

61konkurences attīstību un apgrūtināt potenciāla tirgus dalībnieka

62iekļūšanu siltumenerģijas pārdošanas tirgū.

63Sakarā ar to, ka vienošanās uzliek

64par pienākumu Rīgas siltumam pirkt siltumenerģiju garantētā

65apjomā, apgrūtinātas realizācijas apstākļos Rīgas siltums būs

66spiests samazināt savu ražošanu, kā arī atteikties iepirkt

67siltumenerģiju no citiem esošajiem vai ilgtermiņa periodā nākotnē

68potenciālajiem siltumenerģijas pārdošanas tirgus dalībniekiem,

69kas gribētu ienākt tirgū, izmantojot jaunākos sasniegumus

70siltumapgādes tehnoloģijās, un uz to bāzes iespējami spētu

71konkurēt ar Latvenergo, tāpat kā to iespējami spētu darīt arī

72Rīgas siltums. Tādējādi garantētais iepirkuma apjoms var radīt

73barjeras ienākšanai siltumapgādes un siltumenerģijas pārdošanas

74tirgū, kas ir pretrunā ar Enerģētikas likumā iestrādāto iespēju

75liberalizēt siltumapgādes tirgu un Eiropas Enerģētikas hartas

76nolīguma prasībām sekmēt konkurējoša enerģētikas tirgus

77veidošanos.

7816.8. Līgums stimulē Latvenergo

79iespēju izšķiroši ietekmēt Rīgas siltums darbību un stimulē divu

80siltumapgādes tirgus dalībnieku - Latvenergo un Rīgas siltums

81darbību koordināciju, radot Rīgas pilsētas teritorijā

82siltumapgādes tirgū monopola rašanās draudus.

8316.9. SPRK izteica viedokli, ka

84Līguma noslēgšana radīs pozitīvus priekšnosacījumus stabilai un

85drošai Rīgas pilsētas apgādei ar siltumenerģiju ilgtermiņā par

86nākotnē iespējami zemākām cenām;

8716.10. Rīgas regulators neatbalsta

88Līguma slēgšanu, jo vienošanās var pasliktināt Rīgas siltuma

89finansiālo stāvokli un ir Latvenergo interesēs;

9016.11. Rīgas dome un EEKP atbalsta

91Līguma slēgšanu, jo tas palīdzēšot ilgtermiņā uzturēt stabilus un

92zemus siltumenerģijas tarifus galapatērētājam;

9316.12. Latvenergo kā valstij

94stratēģiski svarīga uzņēmuma elektroenerģijas apgādes tirgū

95investīciju riska samazināšanas nepieciešamību.

96Koģenerācijas procesā

97siltumenerģijas un elektroenerģijas cena un nodrošinājums ir

98savstarpēji saistīti. Brīvā elektroenerģija tirgus apstākļos

99Baltijā un Eiropas Savienībā Latvijas valsts interesēs ir

100Latvenergo kā konkurētspējīgs elektroenerģijas ražotājs, kas

101garantē elektroenerģijas, kā arī siltumenerģijas apgādes

102drošību;

10316.13. valsts politiku samazināt

104Latvijas atkarību no elektroenerģijas importa, radīt apstākļus

105elektroenerģijas tirgus atvēršanai un veicināt koģenerācijas

106attīstību, siltuma enerģiju piegādājot galvenokārt centralizētai

107siltuma apgādes sistēmai (MK 11.09.2001. akceptētā Enerģētikas

108politika elektroenerģijas sektorā);

109TEC-1 pēc rekonstrukcijas varēs

110izstrādāt trīs reizes vairāk elektroenerģijas pie tā paša

111saražotā siltuma daudzuma (04.04.2003. saņ.dok.Nr.178, Latvenergo

11222.08.2001.ziņojums Rīgas pilsētas domei Par Rīgas TEC-1

113rekonstrukcijas projektu) un elektroenerģijai iespējamā cena

114no TEC-1 ir sagaidāma zemāka par pašreizējo un mazāka par

115iepējamo konkurentu cenām (07.04.2003. saņ. dok.Nr.183);

11616.14. informāciju, ka

117siltumenerģijas cena pēc TEC-1 rekonstrukcijas tiks samazināta un

118pielīdzināta TEC-2 siltumenerģijas realizācijas cenai, kas

119pašlaik ir vidējās siltumenerģijas iepirkuma cenas 3,16%

120pazeminājums.

121Tādējādi tiks uzlabots Rīgas

122siltuma finansiālais stāvoklis un konkurētspēja, kā rezultātā būs

123radīta iespēja galapatērētājam nākotnē iespējami sagaidīt

124siltumenerģijas realizācijas tarifa samazināšanu, ņemot vērā

125Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības

126stratēģija un pamatprincipi (SPRK Padomes 09.01.2002. lēmums)

127iestrādāto (p.2), ka Regulators izveidos "(..) uz patērētājiem

128orientētu cenu un tarifu noteikšanas metodiku, kas nosaka

129ekonomiski pamatotas (..) cenas", un "Regulators īstenos

130tādu cenu un tarifu politiku, kas sekmēs taisnīgu ieguvumu sadali

131starp pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem" (p.14.).

13216.15. Rīgas siltums vairākkārtīgi

133izteikto pārliecību par reālām iespējām realizēt Līgumā

134iestrādāto garantēto siltumenerģijas apjomu 2,6 TWh gadā un

135vairāk;

13616.16. siltumenerģijas pārdošanas

137centralizētai siltumapgādes sistēmai tirgū Rīgas administratīvās

138teritorijas Daugavas labajā krastā tuvāko gadu laikā lielo

139investīciju dēļ nepastāv situācija, lai parādītos jauns tirgus

140dalībnieks - Latvenergo konkurents, kas saražoto siltumenerģiju

141varētu pārdot Rīgas siltumam nepieciešamajā apjomā par

142konkurētspējīgām cenām. Līdz ar to Rīgas siltums,

143konkurētspējīgas iepirkuma cenas trūkuma dēļ, tuvākā nākotnē

144paliek ieinteresēts turpināt iepirkt siltumenerģiju tikai no

145Latvenergo, kuram pēc Līguma noslēgšanas siltumenerģijas

146pārdošanas tirgū Rīgas administratīvās teritorijas labajā krastā,

147salīdzinot ar pastāvošo situāciju, apstākļi neizmainās;

14816.17. 02.09.1997. pieņemtā

149Latvijas enerģētikas nacionālā programma paredz sasaistīt

150koģenerācijas jaudu ieviešanu ar neatkarīgo elektroenerģijas

151ražotāju attīstību. Līdz ar to iespējama potenciāla siltumapgādes

152tirgus dalībnieka parādīšanās ar progresīvākās tehnoloģijas

153izmantošanu;

15416.18. nav skaidra Rīgas pilsētas

155siltumapgādes attīstības stratēģija.

156Sarunu gaitā Rīgas siltums sniedza

157informāciju, ka tiek prognozēta jaunas siltumapgādes attīstības

158koncepcija (07.05.2003. Sarunu protokols).

15916.19. Līguma 2.2.punkta

160nosacījuma atbilstības izvērtējums nav KP kompetence.

161Ievērojot minēto un pamatojoties

162uz 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,

16311.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu un 7.punktu, 11.panta otro

164daļu, Padome

165nolēma: