6. pants

Rīcības

virzieni un uzdevumi

Izvērsts ZTAIP 2027 rīcības virzienu uzdevumu un atbildīgo un

līdzatbildīgo institūciju apraksts laika periodam no 2021.-2024.

gadam ietverts 1. pielikumā. 1. pielikumā ietvertie uzdevumi

sniedz tiešu ieguldījumu pamatnostādnēs definēto nacionālā mērogā

P&A sistēmai izvirzīto uzdevumu īstenošanā. Konkrētas rīcības

virzienu uzdevumu izpildes darbības tiks formulētas IZM Ikgadējo

darbības plānu ietvaros.

1. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības

izcilību un starptautisko sadarbību

Profesionālās zinātkāres virzīta pētniecība ir pamats jaunu

principu un procesu atklāšanai, jaunu ideju un zināšanu radīšanai

un padziļinātu izpratņu veidošanai, kas virza gan zinātnes

attīstību kopumā, gan veido bāzi pētniecībā balstītai un

analītiski augstvērtīgai augstākajai izglītībai un inovācijai.

Starpnozaru, starpinstitūciju un starptautiskai sadarbībai

atvērta pētniecība rada padziļinātu izpratni par sociālajiem,

ekonomiskajiem, kultūras, vides, veselības un politiskajiem

procesiem un, t.sk. izmantojot digitālo tehnoloģiju radītās

iespējas, rada jaunas idejas un risinājumus sabiedrības veselības

stiprināšanai, drošas un kvalitatīvas dzīves vides veidošanai,

nevienlīdzību mazināšanai, radošuma un mākslinieciskās jaunrades

attīstībai, migrācijas un demogrāfisko izaicinājumu risināšanai

un pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku. Starptautiski

konkurētspējīgas pētniecības attīstības un kvalitatīvas,

pētniecībā balstītas augstākās izglītības un augsti kvalificētu

speciālistu sagatavošanas pamatā ir stabils un ilgtspējīgs

P&A finansējums, motivēts, kompetents, mērķtiecīgs un uz

izcilību orientēts P&A cilvēkkapitāls, izcilību virzoša

pētniecības un inovācijas infrastruktūra, t.sk. digitālā

infrastruktūra, un stratēģiska iesaiste sadarbības tīklos un

pētniecības konsorcijos ar Eiropas un citām pasaules valstīm.

Vienlaikus P&A sistēmas efektīvai un ilgtspējīgai

funkcionēšana ir būtiski pilnveidot esošo strukturālo pārvaldības

mehānismu, kas nosaka un regulē dažādās institucionālās

atbildības, deleģētos uzdevumus, pilnvaras un to savstarpējo

koordināciju un izpildi gan nacionālā, gan starptautiskā

mērogā.

1.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

P&A cilvēkkapitāls veido intelektuālo resursu visu

tautsaimniecības nozaru intelektuālās un inovācijas kapacitātes

attīstīšanai, tāpēc īstenojami pasākumi, kas nodrošina

kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas akadēmiskās

karjeras attīstības iespējas, kā arī jau agrīni stimulē un

nodrošina iespējas bakalaura un maģistrantūras studentiem,

doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem iesaistīties pētnieciskajā

darbā augstskolās, zinātniskajās institūcijās, uzņēmumos, valsts

pārvaldes un publiskajās iestādēs, sabiedriskajās organizācijās,

veicinot zināšanu apriti un pārnesi. Vienlaikus studentu

pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības prasmju attīstībai

turpināma esošo augstskolu un starpaugstskolu izveidoto platformu

mērķtiecīga darbība. Vienlīdz liela nozīme ir arī esošā P&A

cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai un starptautiskās

konkurētspējas uzlabošana.

Starptautiski konkurētspējīgas, atvērtas un ilgtspējīgas

akadēmiskās karjeras sistēmas attīstībai, kas nodrošina

pētniecībā balstītu augstāko izglītību un augsti kvalificētu

speciālistu sagatavošanu, un ilgtermiņā veido P&A

cilvēkkapitālu, veicamas būtiskas izmaiņas. Nepieciešams izveidot

jaunu koncepciju, rīcības plānu un tiesisko ietvaru, kas: 1)

veicina pētniecībā balstītu augstāko izglītību, tostarp

doktorantūru30, un nodrošina pēcdoktorantūras

iespējas; 2) stimulē atvērtu, efektīvu, caurskatāmu un godīgu

akadēmiskā personāla atlasi, kā arī amatā paaugstināšanu; 3)

veicina akadēmiskā personāla starptautisko mobilitāti, sadarbības

tīklu veidošanos un pieredzes apmaiņu un kopīgu pētniecības

rezultātu izplatīšanu plašākā mērogā; 4) nosaka skaidrus

pamatprincipus akadēmiskā personāla snieguma novērtējumam un

atalgojumam31. Akadēmiskās karjeras sistēmas

transformācija tiks veikta atbilstoši IZM īstenotā projekta

"Jauns akadēmiskās karjeras ietvars

Latvijai"32 rezultātiem un sniegtajiem

ieteikumiem, t.sk. izveidojot jaunu, vienotu augstākās izglītības

un zinātniskās darbības normatīvo regulējumu, kurā atbilstoši

tiks precizēti esošie termini un definīcijas.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts atbalsts no valsts budžeta

(t.sk papildu paredzētajiem NAP 2027) līdzekļiem doktorantūrai,

fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem kā arī zinātnes

bāzes finansējumam, kā arī no ES fondiem doktorantūras grantiem,

akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanas atbalstam

pēcdoktorantūrai un ārvalstu izcilu zinātnieku piesaistei.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

1.1.1.

Izveidot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, kas skaidri

definē nacionālā mērogā vienotu akadēmisko amatu struktūru

un karjeras izvēles ceļus, nodrošina profesionālās

izaugsmes iespējas un sekmē kvalitatīvu pedagoģiskā un

pētnieciskā darba un mākslinieciskās jaunrades attīstību un

zināšanu radīšanas nepārtrauktību ilgtermiņā

2021-2024

IZM

EM, ZM, VM, KM, LZP, LIZDA, LZA,

augstskolas, zinātniskās institūcijas

PR1/

RR3, RR4, RR5

[139], [156]

1.1.2.

Stimulēt akadēmiskā personāla atjaunotni un jauno

zinātnieku iesaisti pētniecībā un inovācijā, nodrošinot

studējošo, doktorantu un jauno zinātnieku, t.sk. no

ārvalstīm, iesaisti projektos valsts budžeta finansētās un

līdzfinansētās P&A programmās

2021-2023

IZM

EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, valsts un

pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas, zinātniskās

institūcijas

PR1/

RR3, RR4, RR5, RR6, RR7

[139], [156], [199]

1.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības

izcilībai un inovācijai

Zinātniskās izcilības un starptautiskās sadarbības

stiprināšanai nepieciešams attīstīt atbilstošu augstākās

izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības

infrastruktūru, t.sk. digitālo infrastruktūru, kas vienlaikus

nodrošina arī kompetences un resursus RIS3 īstenošanai, RIS3

specializācijas jomu, t.sk. jomu ar horizontālu ietekmi,

attīstībai. Arī turpmāk nodrošināma Latvijas iesaiste

starptautiskās pētniecības infrastruktūru platformās un

konsorcijos, jo īpaši ESFRI un ERIC, dalība Eiropas Kodolpētījumu

organizācijā (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūrā, kas paplašina

Latvijas pētnieku iespējas izmantot ārvalstīs esošās pētniecības

infrastruktūras, kā arī paaugstina Latvijā veiktās pētniecības

redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā.

2021.-2027. gada periodā pētniecības izcilības un inovācijas

attīstīšana tiks īstenota RIS3 pētniecības un inovācijas

izcilības centru ietvaros, kuros pieejamā P&I infrastruktūra,

t.sk. digitālā infrastruktūra, nodrošinās 1) atbildīgas,

starptautiski augstu novērtētas fundamentālās pētniecības

attīstību, 2) testēšanas, pilotēšanas un demonstrācijas iespējas

RIS3 specializācijas jomu, t.sk. jomu ar horizontālo ietekmi, un

RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai; 3) iesaisti

starptautiskos sadarbības tīklos un infrastruktūru koplietošanas

iniciatīvās.

P&A infrastruktūrai vienlaikus jākļūst par sadarbības

tīklu, kas stimulē studentu un akadēmiskā personāla

starpdisciplināru iesaisti RIS3 īstenošanā, nodrošinot holistisku

pieeju un komunikāciju inovācijas attīstībai un pētniecības

rezultātu komercializācijai.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

RIS3 izcilības centru izveidei un daļēji no saistītajām

aktivitātēm zinātnes politikas ieviešanai, vadībai un zinātnes

stratēģiskajai komunikācijai.

Veicamais uzdevums:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

1.2.1.

Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko

sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti

veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3

pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un

veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi

paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības

iespējas starptautiskā mērogā

2021-2024

IZM

EM, ZM, VM, KM, LZA, augstskolas,

zinātniskās institūcijas

PR1,PR2/

RR1, RR2, RR7, RR8, RR10

[143], [199]

1.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības

piesaiste un sadarbība

Latvijai jānostabilizē sava vieta un atpazīstamība pasaules

mērogā kā valstij ar uzticamām, augstas kvalitātes un sadarbībai

atvērtām zinātniskajām institūcijām un talantiem. Latvijas

pilnvērtīgai integrācijai Eiropas un pasaules pētniecības telpā

nepieciešama mērķtiecīga un stratēģiska iesaiste starptautiskos

sadarbības tīklos un pētniecības infrastruktūru platformās, kā

arī pētniecības konsorcijos Apvārsnis Eiropa un citās

starptautiskās programmās, kas nodrošinās zināšanu apriti,

piekļuvi plašākiem un daudzveidīgākiem resursiem un iespēju

līdzvērtīgi darboties pasaules zinātnes un inovācijas norisēs.

Vienlaikus stiprināma reģionālā sadarbība Baltijas valstu un

Baltijas jūras reģiona valstu mērogā, veicinot akadēmiskā

personāla mobilitāti, zināšanu pārnesi un infrastruktūru

koplietošanu P&A attīstībai reģionam nozīmīgu sabiedrības

izaicinājumu risināšanā. Starptautisko sadarbības tīklu

attīstīšanā un izcilu ārvalstu akadēmiskā viespersonāla piesaistē

aktīvi izmantojamas iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un

Latvijas diasporas pētnieki visā pasaulē.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

mobilitātes, pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātēm

starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai, kā arī nodrošinot

Latvijas pilnvērtīgu dalību Apvārsnis Eiropa programmā.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

1.3.1.

Sekmēt akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu)

mobilitāti, t.sk. virtuālo mobilitāti, un piesaisti

Latvijai, un mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas diasporas

pētniekiem, lai veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko

sadarbību un pētniecības infrastruktūru koplietošanu un

zinātniskās darbības ciešāku sasaisti ar pasaules līmeņa

pētniecību, zinātnes nozaru un starpnozaru pētījumu aktuālo

problemātiku

2021-2024

IZM

ZM, VM, KM, LZP, LZA

PR1/

RR6, RR7, RR8

[139]

1.3.2.

Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un

inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona

valstīm

2021-2024

IZM

EM, LZP, LZA

PR1/

RR6, RR7, RR8

[143]

1.3.3.

Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un

inovācijas programmās un iniciatīvās

2021-2027

IZM

EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, LIAA

PR1/

RR6, RR7, RR8

[139]

1.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana,

pārvaldība, monitorings

P&A sistēmas ilgtspējīgas un sekmīgas attīstības

pamatnosacījumi ir stabils P&A finansējums, uz rezultātu

orientēta un efektīva pārvaldība un nepārtraukts monitorings.

Kopš 2015. gada P&A sistēmas finansēšana Latvijā tiek

veidota pēc trīs pīlāru finansēšanas modeļa33. Pirmo

pīlāru veido studiju un zinātniskās darbības bāzes finansējums

augstskolu pamatdarbībai (augstākās izglītības nodrošināšanai un

pētniecībai), kas nodrošina augstākās izglītības un P&A

sistēmas stabilitāti. Otrais pīlārs ir snieguma finansējums, kas

tiek piešķirts par akadēmiskās darbības rezultātiem, kas veicina

savstarpējo konkurenci un paaugstina augstākās izglītības un

pētniecības kvalitāti. Trešais pīlārs ir attīstības finansējums,

kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma

attīstībai atbilstoši zinātniskās institūcijas stratēģiskajai

specializācijai un pētniecības programmai, un ir orientēts uz

stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē.

Lai sekmētu P&A intensitāti, pētniecības izcilību un

stratēģisku Latvijas P&A specializāciju, nepieciešams

aktualizēt 2014. gadā ieviesto zinātniskās darbības bāzes

finansējuma aprēķina principu, turpmāk lielāku īpatsvaru paredzot

pētniecības rezultātu un snieguma rādītājiem (zinātnisko

publikāciju skaits un kvalitāte, piesaistītais P&A projektu

finansējuma apjoms, sadarbība ar uzņēmējdarbības sektoru,

atbalsts pētniecībā nodarbināto zinātniskās kvalifikācijas

paaugstināšanai, utml.). Pašlaik atbilstoši esošajai

kārtībai34 zinātniskajām institūcijām piešķiramā

zinātnes bāzes finansējuma apjomu aprēķinā lielāko īpatsvaru

(~69%) veido nodarbināto zinātnisko darbinieku skaits, 10%

atsevišķi tiek aprēķināti 2013. gada zinātnisko institūciju

starptautiskajā izvērtējumā visaugstāk novērtētajām zinātniskajām

institūcijām, kas tiek sadalīts atbilstoši nodarbināto zinātnisko

darbinieku skaitam, 8% tiek aprēķināti atbilstoši augstskolu

akadēmiskā personāla skaitam un tikai 13% tiek aprēķināti, ņemot

vērā pētniecības rezultātus. Papildus tam, visos ZTAI politikas

instrumentos un P&A programmās, saglabājot nepieciešamo

līdzsvaru starp I un II pīlāru, tiks iestrādāti stimuli, kas

veicina pētniecības rezultātus un P&A sistēmas un zinātnisko

institūciju stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Lai uzlabotu Latvijas P&A sistēmas sniegumu, kura lielāko

daļu veido augstskolas, atvērtību sadarbībai starptautiskā mērogā

un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, nepieciešams sekmēt

ciešāku augstākās izglītības un pētniecības sektora integrāciju,

aktualizēt Latvijas augstskolu tipoloģisko struktūru, kā arī

īstenot stratēģisku augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu

atbilstoši starptautiskajai labajai praksei. Šo mērķu

sasniegšanai ietvaros veicama institucionālā konsolidācijai,

paredzot:

1) stiprināt pētniecības izcilību, lai uzlabotu Latvijas

zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un

pievilcību;

2) paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu

ieguldījumu efektivitāti, attīstot stratēģiskās specializācijas

noteiktās studiju un pētniecības jomās sociālas un ekonomiskas

attīstības un inovācijas veicināšanai.

Plānojot P&A sistēmas finanšu instrumentus ir jāveido

savstarpēji integrēts stratēģisko investīciju portfelis augstākās

izglītības pārvaldības reformu ieviešanai un augstskolu

kapacitātes stiprināšanai, kas ietver 1) augstskolu iekšējo

resursu konsolidāciju, 2) konsorciju veidošanu resursu

koplietošanas risinājumiem, 3) atbalstu institucionālās

integrācijas risinājumiem. Valsts zinātniskajiem institūtiem,

ņemot vērā 2019. gada zinātnisko institūciju darbības

starptautiskā izvērtējuma rezultātus, - sekmīgi novērtētiem

jāizstrādā atbilstoša, izvērtējuma rekomendācijas vērā ņemoša

attīstības stratēģija, bet nesekmīgi novērtētiem jāizskata

iespēja vidējā termiņā konsolidēties ar citu zinātnisko

institūciju. Balstoties uz 2019. gada zinātnisko institūciju

darbības starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, IZM 2021. gadā

izstrādās un valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par šī

izvērtējuma tālāku sasaisti ar P&A finanšu instrumentiem.

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa paredz uzlabot

caurskatāmību, efektivitāti un organizācijas kultūru, kā arī

veicināt specializācijas kompetenču attīstību atbilstoši

aktualizētajai augstskolu un zinātnisko institūciju tipoloģijai,

atvērtību, proaktīvu interesi un gatavību pārmaiņām, pedagoģiskās

un pētniecības prakses integritāti, un labvēlīgu sociālo vidi un

ētisko klimatu. Šajā kontekstā augstskolu un zinātnisko

institūciju attīstības stratēģijas, periodiska zinātnisko

institūciju novērtējuma (analītikas un ekspertīzes) rezultāti,

cikliska augstskolu akreditācija un uzticami un savstarpēji

savietojami P&A sistēmas monitoringa dati būs par pamatu

efektīva dialoga attīstīšanai starp visām ieinteresētajām un

līdzatbildīgajām pusēm.

Vienlaikus nepieciešams izveidot efektīvu zinātnes un

inovācijas politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu,

stiprinot LZP un LIAA administratīvo, koordinācijas un analītisko

kapacitāti un savstarpējo sinerģiju, tādējādi nodrošinot

"vienas pieturas aģentūras" funkcionalitāti. Šīm

aktivitātēm ir jābūt sinerģijā arī ar atbilstošu administratīvo,

analītisko un koordinācijas kapacitāti augstskolās un

zinātniskajās institūcijās.

Šī rīcības virziena uzdevumus paredzēts īstenot esošā valsts

budžeta finansējuma ietvaros, kā arī no ES fondiem paredzētā

finansējuma zinātnes politikas ieviešanai, vadībai un zinātnes

stratēģiskā komunikācijai. Vienlaikus, Eiropas pētniecības telpas

definētais mērķis kopējai ES virzībai uz P&A ieguldījumiem ir

3% apmērā no IKP, un tās valstis, kuras no ES vidējā līmeņa

šobrīd atpaliek, tiek aicinātas palielināt to P&A

ieguldījumus par vismaz 50% . Nodrošinot ZTAIP mērķu un

apakšmērķu izpildei nepieciešamo finansējumu, kurš ir definēts

šajās pamatnostādnēs Latvijai būtu iespēja sasniegt šo Eiropas

pētniecības telpas definēto mērķi, tomēr jāņem vērā, ka jautājums

par papildu finansējuma piešķiršanu pamatnostādnēs iekļauto

pasākumu īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā

valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu

ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro

pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

iespējām.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

1.4.1.

Izveidot ilgtspējīgu P&A finansēšanas sistēmu ar

savstarpēji salāgotiem finansēšanas instrumentiem

2021-2023

IZM

visas ministrijas, PKC, VK

PR1, PR2/

RR1, RR2, RR11, RR13

[140], [202]

1.4.2.

Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas

ieviešanas un pārvaldības mehānismu

2021-2024

IZM

KM, VM, ZM, EM, augstskolas, zinātniskās

institūcijas

PR1, PR2/

RR3, RR4, RR5, RR8, RR9, RR10, RR13

[139],[141], [157],[199]

1.4.3.

Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko

kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam

monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju

un pārstāvniecību

2021-2024

IZM

EM, VM, KM, ZM, VARAM, LZP, LIAA,

plānošanas reģioni

PR1, PR2/

RR8, RR10

[141], [199]

2. apakšmērķis. Paaugstināt

inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un

ekonomisko vērtību

Pētniecībai un tās ietvaros radītajām idejām, zināšanām,

datiem, tehnoloģijām ir nozīmīga sabiedriska un ekonomiska

vērtība, kas var sekmēt sekmētu augstāku darba produktivitāti un

resursefektivitāti, kā arī sociālo un ekonomisko transformāciju.

Zināšanu un pētniecības pievienotās vērtības radīšanai ir

nepieciešama mērķtiecīga izglītības, zinātnes, uzņēmējdarbības un

publiskā sektora sadarbība - starp augstskolām un zinātniskajiem

institūtiem savā starpā, starp zinātniskajām institūcijām un

uzņēmumiem, starp zinātniskajām institūcijām un publiskā sektora

pārstāvjiem (valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām,

sabiedriskajām organizācijām) un sabiedrības iesaiste dažāda

veida sadarbības un zināšanu pārneses un apmaiņas formātos gan

nacionālā, gan starptautiskā mērogā. RIS3 kontekstā būtiska ir

gan esošās P&I kapacitātes stiprināšana gan akadēmiskajā

sektorā, gan nepārtraukta tās paplašināšana un attīstīšana visās

nozarēs.

Dažādu iesaistīto pušu sadarbībā balstīta pētniecība un

inovācija ir sabiedrības ilgtspējas, ekonomiskās attīstības un

valstu starptautiskās konkurētspējas virzītājspēks, kas sekmē 1)

inovatīvas, radošas, zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgas un

sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstību, 2) resursefektīvu,

attiecībā uz vidi un klimatu atbildīgu tehnoloģiju un

starptautiski konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanu un

3) rada kapacitāti iekļauties dažāda mēroga vērtību ķēdēs.

Spēja no zināšanām radīt pievienoto vērtību ir tieši saistīta

ar zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo kompetencēm un

kapacitāti, privātā un publiskā sektora pieprasījumu pēc

zinātniskā darba un P&I aktivitātēs ieguldītā finansējuma

apjoma. Lai ilgtermiņā gūtu atdevi no ieguldījumiem pētniecībā un

tehnoloģiju attīstībā, ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi

publiskā un privātā sektora P&I kapacitātes (cilvēkkapitāla

un infrastruktūras) attīstīšanai un efektīvas zināšanu un

tehnoloģijas pārneses sistēmas izveide. Lai to īstenotu veicama

P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtās zinātnes

kultūras veidošanās, aktīvāka un mērķtiecīgāka nozaru uzņēmumu

iesaiste gan P&A cilvēkkapitāla attīstīšanā (piemēram,

iesaistoties augstākās izglītības procesā un satura veidošanā,

veidojot P&A personāla prakšu un amata vietas, nodrošinot

piekļuvi infrastruktūrai), gan dalība P&I projektos, gan

efektīvi koordinētu infrastruktūru koplietošanas mehānismu

izveide.

Vienlaikus zināšanu un pētniecības sociālās un ekonomiskās

vērtības paaugstināšanai attīstāma stratēģiska sadarbība un

zinātnes komunikācija starp akadēmisko, pētniecības,

uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes sektoru, medijiem un

sabiedrību nacionālā, reģionālā un starptautiskā mērogā, kā arī

plašāka zinātnes-rīcībpolitikas ekosistēmas stiprināšana.

2.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā

transformācija un atvērtā zinātne

P&A sistēmas digitālā transformācija veicama, lai uzlabotu

augstskolu un zinātnisko institūciju administratīvo un

koordinācijas procesu efektivitāti un caurspīdīgumu un datu

apstrādes un pārvaldības iespējas, kā arī lai uzlabotu pētnieku,

uzņēmumu, publiskās pārvaldes un sabiedrības piekļuvi zināšanām,

resursiem, pētniecības rezultātiem, datiem. Veiksmīgi īstenotas

digitalizācijas iniciatīvas ilgtermiņā veicinās zinātnisko

institūciju produktivitāti un ietaupīs resursus, radot mūsdienīgu

darba vidi labāko talantu piesaistei. P&A sistēmas

digitalizācijas sekmīgai īstenošanai veicami pasākumi, kas 1)

nodrošina piekļuvi daudzveidīgām digitālajām infrastruktūrām un

rīkiem gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, 2) attīsta

akadēmiskā un administratīvā personāla digitālās un datu

pārvaldības prasmes, 3) sekmē pētniecības datu infrastruktūru un

to pārvaldības sistēmu attīstību 4) sekmē atvērtās zinātnes

kultūras attīstību, jo īpaši attiecībā uz publiski finansētu

pētniecības datu un rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšanu

atbilstoši FAIR datu principiem (findable, accessible,

interoperable, reusable) principiem35 - atrodami,

piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami. Publiski finansētai

pētniecībai ir jākļūst atvērtākai un pieejamākai plašākai

sabiedrībai, t.sk. attīstot sabiedriskās zinātnes iniciatīvas,

atvērto datu un digitālo komunikācijas rīku koplietošanu un

izmantošanu inovācijas procesos.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

zinātniskās darbības digitalizācijai un dalībai Eiropas Atvērtajā

zinātnes mākonī.

Veicamais uzdevums:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

2.1.1.

Veicināt P&A sistēmas digitālo transformāciju,

atvērtās zinātnes attīstību un pētniecības datu un

rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā

2021-2024

IZM

visas ministrijas, LZP, LZA, LIAA, PKC,

VK

PR1, PR2/

RR6, RR7, RR8, RR10, RR12

[143], [144]

2.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese

inovācijas attīstīšanai

Efektīvi koordinētas un integrētas zināšanu un tehnoloģiju

pārneses sistēma un starpnozaru sadarbība 1) sekmē zināšanu,

ideju, prasmju, kompetenču, pieredzes un datu apmaiņu,

savstarpēju mācīšanos un inovācijas kapacitātes attīstību; 2)

veicina jaunu zināšanu-ietilpīgu tehnoloģiju izgudrošanu un

inovatīvu, starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu produktu un

pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu; 3) stimulē

mērķtiecīgu tehnoloģisko un netehnoloģisko, sociālās, digitālās

un eko-inovācijas attīstību un ieviešanu industriālajos,

sabiedriskajos un publiskās pārvaldes procesos. Vienlaikus,

būtiska ir arī atvērtas, drošas un sadarbspējīgas publisko datu

infrastruktūras attīstība un pieejamība P&I vajadzībām.

Zināšanu un tehnoloģiju pārneses veicināšanai atbalstāma

testēšanas, validācijas, demonstrācijas projektu, "dzīvo

laboratoriju" un pilotprojektu īstenošana, kā arī pasākumi

prasmju attīstīšanai, jo īpaši RIS3 specializācijas jomās,

tostarp jomās ar horizontālu ietekmi, un RIS3 vērtību ķēžu

ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu

ietvaros, t.sk. atvērto laboratoriju veidā. Šādas iniciatīvas

praktiski demonstrēs P&I kompetences un potenciālu,

sadarbības kultūru un atbalstošu institucionālo vidi, kas gan

tiešā, gan netiešā veidā var paaugstināt Latvijas konkurētspēju

gan starptautisku sadarbības partneru, gan investoru piesaistē.

Īpaši veicināma digitālās un eko-inovācijas

attīstīšana36, kā arī visa veida inovācijas ieviešana

privātajā un publiskajā sektorā, t.sk. sadarbības iniciatīvu,

kopīgu projektu veidā un personāla mobilitātes aktivitāšu

ietvaros37.

Zināšanu un tehnoloģiju pārnese un P&I attīstīšana ir

būtiska līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanai, jo īpaši

reģionos izplatīto tradicionālo ekonomikas nozaru transformācijai

uz lielāku resursefektivitāti un produktivitāti, augstākas

pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu un reģionu

sociālās, ekonomiskās un digitālās transformācijas procesā.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no valsts

budžetā papildu paredzētajiem NAP 2027 līdzekļiem tirgus

orientētajiem pētījumiem, kā arī no ES fondiem praktiskas

ievirzes pētījumu programmai un zināšanu pārneses pasākumiem

sabiedrības izaicinājumu risināšanai.

Veicamais uzdevums:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

2.2.1.

Sekmēt sadarbību un efektīvu zināšanu un tehnoloģiju

pārnesi starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem,

uzņēmumiem, publisko pārvaldi, cita starpā, nodrošinot

pētniecības infrastruktūru pieejamību un koplietošanu

nacionālā un starptautiskā mērogā, t.sk. pilotprojektu,

"dzīvo laboratoriju" un demonstrācijas projektu

īstenošanai

2021-2024

IZM

EM, VARAM, ZM, VM, KM LIAA, LZP, LZA

augstskolas, zinātniskās institūcijas, plānošanas reģioni,

pašvaldības

PR1, PR2/

RR1, RR2, RR3, RR4, RR5, RR6, RR8, RR9, RR10, RR11, RR13

[140], [199], [200], [201], [202]

2.2.2.

Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās

pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai

2024*

IZM

EM, VARAM, VM, ZM, KM, LIAA

PR2/

RR9, RR10, RR11, R12

[139], [143], [144], [156], [199],

[201]

2.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko

sektoru

Ilgtermiņa sadarbības attīstīšana starp publisko sektoru un

pētniecības sektoru nodrošina abpusēju atgriezenisko labumu.

P&I sniedz ieguldījumu publiskās pārvaldes modernizācijā,

nozaru attīstības plānošanā, pārmaiņu vadības efektivitātes

uzlabošanā, datos pamatotu un analītiski izsvērtu lēmumu

pieņemšanā, rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanas izvērtēšanā, kā

arī krīžu pārvarēšanā. Uzticamu zināšanu un inovāciju lielā

nozīme visu sistēmu un institūciju mobilizācijā krīzes

pārvarēšanai īpaši izgaismojās COVID-19 pandēmijas laikā.

Savukārt stabils un mērķtiecīgs publiskā sektora pasūtījums

veicina zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo kompetenču un

kapacitātes attīstību un P&A cilvēkkapitāla atjaunotni un

pieejamību ilgtermiņā.

Šim rīcības virziena uzdevumu īstenošana paredzēta esošā

valsts budžeta finansējuma ietvaros, kā arī finansējums no valsts

budžeta (t.sk papildu paredzētajiem NAP 2027 līdzekļiem) valsts

pētījumu programmām.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

2.3.1.

Veicināt publiskā sektora pasūtījumu pētniecībai un

inovācijai, t.sk. nodrošinot atvērtu pētījumu rezultātu un

datu pieejamību

2021-2024

IZM

visas ministrijas, LZP, PKC, VK, valsts un

pašvaldību kapitālsabiedrības, plānošanas reģioni,

pašvaldības

PR1, PR2/

RR2, RR3, RR5, RR10, RR11

[140], [142], [428]

2.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

Publiski finansētai pētniecībai ir jāspēj radīt, demonstrēt un

komunicēt sabiedrībai pētniecības ietvaros un tās rezultātā

radītā pievienotā sociālā un ekonomiskā vērtība. Zinātnes kā

intelektuālās darbības jomas sociālo un ekonomisko vērtību veido

gan pētniecības rezultātā radītais tiešais sociālais,

ekonomiskais un monetāri izmērāmais labums, gan daudzveidīgās

zināšanas un izpratne par plašākām kopsakarībām un procesiem un

pienesums gudru, prasmīgu un inovatīvu indivīdu un sabiedrības

attīstīšanai ilgtermiņā. Zināšanu un pētniecības vērtības

paaugstināšanai sabiedrībā būtiska ir sabiedrības izpratnes

veidošana par pētniecības un zināšanu radīšanas procesu, kā arī

plašāku iespēju nodrošināšana sabiedrības iesaistei zinātniskās

izpētes aktivitātēs, pētniecības datu radīšanā un izmantošanā,

pētniecības jautājumu formulēšanā, t.sk. sabiedriskās zinātnes

iniciatīvu ietvaros.

Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

zinātnes stratēģiskajai komunikācijai.

Veicamie uzdevumi:

NR.P.K.

UZDEVUMS

IZPILDES

TERMIŅŠ

ATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

LĪDZATBILDĪGĀ

INSTITŪCIJA

SASAISTE AR

POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

(RR)

(1. tabula)

SASAISTE AR

NAP2027 UZDEVUMIEM

2.4.1.

Nodrošināt stratēģisku zinātnes komunikāciju zinātnes un

pētniecības popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, un

sabiedrības izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan

starptautiskā mērogā

2021-2024

IZM

EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, LIAA, VIAA, PKC,

VK, augstskolas, zinātniskās institūcijas, nozares NVO

PR1, PR2/

RR1, RR2, RR5, RR12

[139], [141], [156]