Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

1Politikas

2mērķis un apakšmērķi

3Nacionālās attīstības prioritāšu un globālo tendenču kontekstā

4ZTAI politikas uzdevums ir veidot tādu P&A sistēmu, kas

5nodrošina P&A cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju, kompetenču

6un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot

7kvalitatīvas izglītības un prasmju ieguvi, sociālās un

8ekonomiskās labklājības un drošības paaugstināšanos, dzīves

9kvalitātes uzlabošanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

10Viens no galvenajiem ZTAI politikas fokusiem 2021.-2027. gada

11periodā ir palielināt Latvijas P&A sistēmas ietekmi, kas rada

12pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras

13ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas,

14tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski

15atbildīgas sabiedrības veidošanos.

16Šajā kontekstā ZTAI politikas vīzija 2021.-2027. gadam ir:

17➤ Izcila pētniecība

18Latvijā tiek īstenota augstas kvalitātes un starptautiski

19atzīta pētniecība, t.sk. inovatīvu organizāciju un

20uzņēmējdarbības attīstībai.

21➤ Inovatīva un tehnoloģiski

22attīstīta uzņēmējdarbība

23Latvijā tiek attīstītas augstas pievienotās vērtības

24tehnoloģijas, produkti un pakalpojumi, kas ir konkurētspējīgi un

25pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos.

26➤ Gudra, prasmīga un inovatīva

27sabiedrība

28Latvijas sabiedrība spēj radīt, attīstīt un ieviest inovācijas

29un novērtēt zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko

30vērtību.

31No tās izrietoši ZTAI politikas mērķis ir sekmēt gudras,

32tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību

33Latvijā. Mērķa sasniegšanai izvirzīti 2 savstarpēji saistīti

34apakšmērķi ar 8 atbilstošiem rīcības virzieniem:

351. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko

36sadarbību:

371.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

381.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības

39izcilībai un inovācijai

401.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības

41piesaiste un sadarbība

421.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana,

43pārvaldība un monitorings

442. apakšmērķis. Paaugstināt inovācijas kapacitāti, zināšanu un

45pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību:

462.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā

47transformācija un atvērtā zinātne

482.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese

49inovācijas attīstīšanai

502.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko

51sektoru

522.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

53Izvērstāka izvirzīto apakšmērķu, rīcības virzienu un veicamo

54uzdevumu pamatojošā loģika un raksturojums sniegts 6. nodaļā

55"Rīcības virzieni un uzdevumi".

562021.-2027. gada periodā ZTAI politikas mērķis, apakšmērķi un

57rīcības virzieni izvirzīti un veicamie uzdevumi plānoti, vadoties

58pēc divos EK Politikas atbalsta vienības pētījumos -

59"Pētniecības un inovācijas cilvēkkapitāla attīstība

60Latvijā" (2019)6 un "Latvijas zinātnes

61finansēšanas un pārvaldības sistēma" (2018)7

62galvenajiem sniegtajiem ieteikumiem:

63• Palielināt P&I finansējumu, sabalansējot valsts un ES

64struktūrfondu finansējuma apjomus un palielinot valsts budžeta

65finansējuma apjomu, ņemot vērā struktūrfondu mainīgo

66pieejamību;

67• Attīstīt snieguma finansējuma sistēmu universitāšu

68pētniecības profilu stiprināšanai, kā arī palielināt ārējā

69finansējuma piesaisti.

70• Mazināt P&A sistēmas institucionālo fragmentāciju,

71uzlabot augstskolu un zinātnisko institūciju pārvaldības

72efektivitāti un resursu koplietošanu;

73• Paaugstināt akadēmiskās karjeras pievilcību un ieviest

74tenūras sistēmu, kā arī uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti

75un palielināt doktora grādu ieguvēju skaitu;

76• Uzlabot Latvijas pētnieku sadarbību un integrāciju

77starptautiskā mērogā un pasaules zinātnes norisēs un atbalstīt

78akadēmiskā personāla mobilitāti, t.sk. no ārvalstīm uz Latviju,

79kā arī piesaistīt talantus no ārvalstīm;

80• Veicināt akadēmiskā personāla mobilitāti uzņēmējdarbības

81sektorā;

82• Attīstīt un stiprināt uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru

83augstskolās un zinātniskajās institūcijās, veicinot

84uzņēmējdarbības kā perspektīvas karjeras izvēli.

85Papildus ZTAIP 2027 izstrādē izmantoti ieteikumi un

86priekšlikumi no šādiem dokumentiem:

87• OECD ziņojums "Digitalizācija Latvijā"

88(2020)8

89• Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas

90stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums"

91(2020)9,

92• Pētījums par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes

93izstrādi (2020)10;

94• Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa

95ieviešanu Latvijā" (2020)11;

96• EK 2020. gada ziņojums par Latviju (2020)12;

97• EK 2019. gada ziņojums par Latviju (2019)13;

98• Informatīvais ziņojums "Viedās specializācijas

99stratēģijas monitorings" (2018)14;

100• Pasaules Bankas pētījums par augstākās izglītības pārvaldību

101un akadēmiskā personāla attīstību (2018)15;

102• Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas

103(2018)16.

1Sasaiste ar

2nacionāliem un Eiropas Savienības politikas plānošanas

3dokumentiem

4ZTAI politika 2021.-2027. gadam tiek veidota ņemot vērā

5ilgtermiņa un vidēja termiņa nacionālās politikas plānošanas

6dokumentus, kā arī starptautiska mēroga politikas prioritātes un

7stratēģijas, kurās pētniecībai un inovācijai tiek paredzēta

8nozīmīga loma.

94.1. Nacionāla mēroga politikas

10plānošanas dokumenti

11Latvijas ilgtspējīgas attīstības

12stratēģija līdz 2030. gadam17 (LIAS 2030)

13Atbilstoši LIAS 2030 Latvijai nepieciešams veikt ilgtermiņa

14ieguldījumus cilvēkkapitāla bāzes vērtības saglabāšanai un

15produktivitātes kāpināšanai attīstot zināšanas un prasmes, kas

16sekmē masveida jaunradi, prasmju un kompetenču elastību un

17veicina inovatīvas un resursefektīvu ekonomikas attīstību.

18Pasākumi un programmas jāvērš uz cilvēkkapitāla kvalitātes un

19produktivitātes celšanu, institucionāliem risinājumiem un

20ieinteresēto un līdzatbildīgo pušu sadarbību, t.sk.

21uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju pamatā būtisks fokuss

22liekams uz cilvēkkapitāla attīstību un pāreju uz augstākas

23kvalifikācijas prasmēm. Latvijai jāveido atvērta inovācijas

24sistēma, kas veicina strauju zināšanu izplatību un mazina dažādās

25zināšanu ieguves barjeras. Latvijas augstskolām un pētniecības

26institūcijām ir jākļūst atvērtākām un jāveicina zināšanu

27izplatīšanās gan starp akadēmisko vidi un uzņēmējdarbības

28sektoru, gan starptautiskā - nacionālā, Baltijas jūras reģiona,

29Eiropas, pasaules mērogā.

30Nacionālais attīstības plāns

312021.-2027. gadam18 (NAP 2027)

32Saskaņā ar NAP 2027 zinošas, iekļaujošas un radošas

33sabiedrības un efektīvas, inovatīvas un ražīgas tautsaimniecības

34attīstībai nepieciešams stratēģiski un gudri investēt resursus

35P&A, lai nodrošinātu stabilu P&A cilvēkkapitāla

36atjaunotni, pētniecības izcilības attīstību un pētniecībā

37balstītu augstāko izglītību, kvalitatīvu zināšanu radīšanu un

38efektīvu pārnesi uzņēmējdarbības un publiskajā sektorā un

39stimulētu inovācijās balstītu ekonomikas izaugsmi. Būtiski ir

40attīstīt starptautisko sadarbību P&A, jo īpaši ar Latvijas

41diasporu, piesaistot augsta līmeņa akadēmisko viespersonālu no

42ārvalstīm, iesaistoties sadarbības tīklos un projektu

43konsorcijos, tādējādi nodrošinot pasaules mēroga zināšanu apriti.

44Tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai nepieciešams kāpināt

45produktivitāti, palielinot valsts budžeta un uzņēmumu

46ieguldījumus cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā, kā arī

47digitalizācijā. Ierobežotie attīstības resursi jākoncentrē tajās

48zināšanu jomās (viedās specializācijas jomās), kurās uzņēmējiem

49ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju

50ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus,

51salāgojot P&I kapacitāti ar uzņēmējdarbības vajadzībām.

52Jāveicina publiskā sektora pasūtījums P&I.

53Izglītības attīstības pamatnostādnes

542021.-2027. gadam (IAP 2027) (izstrādes

55procesā)19

56IAP 20207 paredz mērķtiecīgus un savstarpēji integrētus

57pasākumus visu veidu un pakāpju izglītības piedāvājuma -

58vispārējā izglītība, profesionālā un pieaugušo izglītību un

59augstākā izglītība - attīstīšanai un kvalitātes, efektivitātes,

60pieejamības un sadarbības aspektu uzlabošanai. Tieša sasaiste ar

61ZTAIP 2027 veidojas attiecībā uz pasākumiem pētniecībā balstītas

62augstākās izglītības stiprināšanai, pētniecībā balstītas un uz

63inovāciju orientētas doktorantūras studiju un promocijas procesa

64ieviešanai un akadēmiskā personāla attīstības un izaugsmes

65iespēju nodrošināšanā.

66Nacionālās industriālās politikas

67pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (NIPP 2027)20

68NIPP 2027 par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku paredz

69produktivitātē balstītu konkurētspēju, līdz ar ko NIPP 2027

70mērķis ir sekmēt produktivitātes un eksporta pieaugumu, paredzot

71pasākumus cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai,

72uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, eksportspējas un eksporta

73aktivitāšu apjoma pieauguma veicināšanai, inovācijas kapacitātes

74paaugstināšanai, infrastruktūras jeb uzņēmumu tehnoloģiskās bāzes

75stiprināšanai, kā arī investīciju jeb finanšu pieejamībai. NIPP

762027 iezīmē aktivitātes Latvijas ekonomikas transformācijai ar

77pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas attīstību RIS3

78specializācijas jomās un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu

79ietvaros.

80Digitālās transformācijas

81pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (DTP 2027) (izstrādes

82procesā)

83DTP 2027 mērķis ir noteikt augsta līmeņa integrētu stratēģiju

84pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, tautsaimniecībā un valsts

85pārvaldē, kas kompleksi īstenojamas visās tautsaimniecības un

86dzīves sfērās, tajā skaitā valsts pārvaldē, nodrošinot digitālo

87tehnoloģiju iespēju izmantošanu un jaunu iespēju radīšanu.

88Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta attiecībā uz P&A sistēmas

89digitalizāciju - digitālās pētniecības infrastruktūras attīstība

90un nacionālo digitālo infrastruktūru integrācija Eiropas un

91globālos tīklos, pētniecības datu pārvaldības procesa uzlabošana,

92zinātniskās darbības informācijas sistēmu pielāgošana digitālās

93transformācijas izaicinājumiem, rezultātu monitoringa

94infrastruktūras un citas lēmumu pieņemšanas un administrācijas

95infrastruktūras attīstīšana, kā arī cilvēkresursu un

96starptautiskās sadarbības jautājumu informācijas un komunikācijas

97tehnoloģiju pētniecības jomā aktualizēšana un risināšana.

98Sabiedrības veselības pamatnostādnes

992021.-2027. gadam (SVP 2027) (izstrādes procesā)

100SVP 2027 mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību,

101pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu

102mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Lai sasniegtu

103SVP 2027 mērķi, nepieciešams kvalificēts cilvēkkapitāls un

104nozarei pieejamas augstākā līmeņa digitālās kompetences, uzlabota

105pētniecības un inovāciju infrastruktūra, dalība Veselības jomas

106Eiropas un pasaules pētniecības un datu infrastruktūrās, zināšanu

107pārnese uz veselības nozares organizācijām, inovatīvi,

108savstarpēji koordinēti komunikāciju un informācijas tehnoloģiju

109risinājumi, zinātniskos pētījumos balstīti risinājumi un

110vadlīnijas veselības uzlabošanai un politikas veidošanai, kā arī

111jaunu digitālo simulāciju ieviešana arī veselības jomā.

112Nacionālais Enerģētikas un klimata

113plāns 2021.-2030. gadam21 (NEKP 2030)

114NEKP 2030 paredz vismaz 25% no kopējiem ieguldījumiem P&A

115investēt klimata tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, un

116klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Īpaši atbalstāmas ir

117P&A aktivitātes energoefektivitātes paaugstināšanai, pārejai

118uz atjaunojamo enerģiju, pasākumiem saistībā ar pielāgošanos

119klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršanu, kā arī

120pasākumiem ūdenssaimniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības

121un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kā galvenie risināmie

122jautājumi definēti 1) palielināt P&I kapacitāti enerģētikas

123jomā un veidot pilnvērtīgāku sasaisti starp pētniecību, inovāciju

124un enerģētikas nozares attīstības prioritātēm, 2) veidot

125pilnvērtīgu sasaisti starp fundamentālo pētniecību un pētniecības

126rezultātu komercializāciju un ieviešanu NEKP 2030 izvirzīto

127klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanai.

128Uzsvērta nepieciešamība nodrošināt lielāku privāto investīciju

129apjomu P&I īpaši tīrās enerģijas tehnoloģiju, jo īpaši

130atjaunojamās enerģijas ieguves avotu un tehnoloģisko risinājumu,

131izpētē un attīstīšanā, un energoefektivitātes risinājumu

132attīstīšanā un ieviešanā, kā arī rūpnieciskajos pētījumos.

133Reģionālās politikas pamatnostādnes

1342021.-2027. gadam22 (RPP 2027)

135RPP 2027 paredz radīt labvēlīgu vidi P&I attīstībai visos

136Latvijas reģionos, radot priekšnosacījumus līdzsvarotākai

137teritoriālajai attīstībai. Sinerģijā ar inovācijas sistēmas

138turpmāko attīstību nacionālā mērogā, RPP 2027 ietvaros iecerēts

139katrā plānošanas reģionā izveidot reģionālo zināšanu un

140inovācijas platformu un nodrošināt to darbību. Reģionālo zināšanu

141un inovācijas platformu ietvaros tiks sekmēta reģionos esošo

142resursu efektīvāka izmantošana un veicināta sadarbība starp

143pašvaldībām, uzņēmējiem, augstskolām un zinātniskajām

144institūcijām un pilsoniskās sabiedrības grupām, sekmējot

145inovācijas attīstību, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti

146kvalificētu speciālistu sagatavošanu un piesaisti (sadarbībā ar

147skolām, augstskolām un zinātniskajiem institūtiem iesaistoties

148nepieciešamo izglītības programmu izveidē), augstas pievienotās

149vērtības produktu, pakalpojumu radīšanu un procesu attīstību, kā

150arī to ieviešanu reģionos vai izplatību starptautiskajos tirgos.

151Veiksmīgai P&I attīstībai reģionos iecerēts stiprināt

152plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvo un plānošanas

153kapacitāti, tajā skaitā uzņēmējdarbības un inovācijas

154veicināšanā, kā arī viedu risinājumu piemērošanā savu funkciju un

155pakalpojumu sniegšanā.

156Kultūrpolitikas pamatnostādnes

1572021.-2027. gadam (KPP 2027) (izstrādes procesā)

158KPP 2027 mērķis ir nodrošināt plašu augstvērtīgu kultūras

159pakalpojumu pieejamību visai sabiedrībai, veicināt sabiedrības

160iesaisti kultūras procesos, nodrošināt priekšnosacījumu jaunradei

161un kultūras apakšnozaru attīstībai un ilgtspējai un stiprināt

162kultūrizglītības sistēmu. Sasaiste ar ZTAIP 2027 paredzēta

163attiecībā uz nepieciešamību attīstīt pētniecību mākslas un

164kultūras jomās, veicinot izpratni par kultūru kā valsts

165pastāvēšanas priekšnoteikumu un sabiedrības attīstības resursu,

166attīstot zināšanas par digitālo tehnoloģiju pielietojuma iespējām

167kultūrā un stiprinot kultūras izglītības pedagogu kapacitāti.

168Valsts valodas politikas

169pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VVPP 2027)23

170VVPP 2027 virsmērķis nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju,

171tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas

172izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprināt

173sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas

174politikas īstenošanā, un atbalstīt latgaliešu rakstu valodas

175attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu. Sasaiste ar ZTAIP 2027

176paredzama attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu un

177plaša spektra latviešu valodas un tās lietojuma pētniecības

178attīstību, veicināt zinātniskās terminoloģijas un terminrades

179latviešu valodā attīstību, korpuslingvistikas, e-rīku un

180platformu izstrādi, t.sk. latgaliešu rakstu valodas apguves un

181izpētes nodrošinājumam, kā arī attīstīt latgaliešu rakstu valodas

182izpēti.

183Valsts pārvaldes attīstības

184pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (VPAP 2027) (izstrādes

185procesā)

186VPAP 2027 mērķis ir gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības

187īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, izmantojot jaunas

188metodes, digitālās iespējas un pierādījumos balstītus risinājumus

189un starpnozaru koordinētu sadarbību, nodrošinot iespējas

190cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot

191līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību. Sasaiste ar ZTAIP 2027

192veidojama attiecībā uz nepieciešamību attīstīt savstarpēji

193koordinētu sadarbības mehānismu datos un zinātniski pamatotos

194pierādījumos balstītas politikas veidošanai, kā arī īstenojami

195pasākumi publiskās pārvaldes pārstāvju kapacitātes attīstīšanai

196nozaru P&I prioritāšu un vajadzību definēšanai un valsts

197pasūtījuma P&I veidošanai.

1984.2. Eiropas Savienības mēroga

199politikas plānošanas dokumenti

200ES Ilgtermiņa attīstības stratēģija

2012050 "Tīra planēta visiem"24

202ES mērķis ir panākt, ka līdz 2050. gadam Eiropa kļūst

203klimatneitrāla - ka tās ekonomika sasniedz siltumnīcefekta gāzu

204neto emisiju nulles līmeni. Lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē

205pārejā uz klimatneitralitāti un visu ekonomikas nozaru

206(enerģētika, rūpniecība, transports, būvniecība, lauksaimniecība

207mežsaimniecība) transformācijai, tiek paredzētas investīcijas

208reālistiskos tehnoloģiskos risinājumos un atbilstošu rīcībspēju

209nodrošināšanai sabiedrībai, atbilstoši saskaņojot rūpniecības

210politiku, finansējumu un pētniecības aktivitātes, vienlaikus

211nodrošinot sociāli taisnīgu pārejas procesu.

212Eiropas Zaļais

213kurss25

214Eiropas Zaļais kurss ir jaunā izaugsmes stratēģija Eiropai,

215kas paredz fundamentāli modernizēt ES ekonomiku, padarīt to

216resursefektīvāku un konkurētspējīgāku, veicinot pāreju uz tīrām

217tehnoloģijām un aprites ekonomiku, atjaunojot bioloģisko

218daudzveidību un samazinot piesārņojumu taisnīgā un iekļaujošā

219veidā, lai 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules

220reģionu. Šī mērķa sasniegšanai visām nozarēm būs jāveic

221investīcijas jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai un

222ieviešanai, jāsekmē inovācija rūpniecībā, jāievieš tīrāki,

223pieejamāki, veselīgāki mobilitātes veidi, resursefektīvāka

224lauksaimniecība un pārtikas ražošana, jādekarbonizē enerģētikas

225nozare un jāuzlabo ēku energoefektivitāte. Šajā kontekstā

226kritiski svarīga loma tiek paredzēta pētniecībai un inovācijai kā

227nozīmīgiem iespējojošajiem resursiem un virzītājspēkiem pārejai

228uz klimatneitrālu ekonomiku.

229ES Industriālā stratēģija

230203026

231ES industriālās stratēģijas pamatā ir trīs fokusi - zaļa un

232digitāla ES industrijas transformācija un kļūšana par līderi šo

233tehnoloģiju eksportā globālā mērogā. Eiropas rūpniecības nozare

234ir daudzveidīga un arī ražošanas apjomi, riski un vajadzības ir

235dažādas, tāpēc tiks veidoti mērķorientēti risinājumi un veidotas

236tematiskas Eiropas industriālās ekosistēmas, kuras savedīs kopā

237galvenos partnerus: akadēmiskās un pētnieciskās organizācijas,

238pakalpojumu sniedzējus un piegādātājus, mazos un vidējos

239uzņēmumus un lielos uzņēmumus.

240Eiropas Digitālā

241stratēģija27

242Eiropas Digitālās stratēģijas mērķis ir nodrošināt Eiropas

243sabiedrību ar digitāliem risinājumiem atbilstoši trīs galvenajiem

244rīcības virzieniem: 1) attīstīt digitālās tehnoloģijas, kas

245darbojas cilvēku labā, 2) veidot atvērtu, demokrātisku un

246ilgtspējīgu sabiedrību, 3) veidot taisnīgu un konkurētspējīgu

247digitālo ekonomiku. Stratēģijas mērķis un rīcības virzieni

248stingri sakņojas Eiropas kopējās vērtībās, paredzot

249digitalizāciju kā līdzekli, kas bagātina ikviena iedzīvotāja

250ikdienu, sniedz iespēju personīgai attīstīties, brīvi un droši

251izvēlēties un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē neatkarīgi no

252vecuma, dzimuma vai profesionālās pieredzes, savukārt uzņēmumiem

253nodrošina sistēmu, kas ļauj uzsākt un izvērst darbību, apkopot un

254izmantot datus, ieviest inovācijas un godīgi konkurēt vai

255sadarboties. Eiropas Digitālās stratēģijas īstenošanas ietvaros

256pētniecības un inovācijas attīstībā nozīmīga loma būs Eiropas

257atvērtās zinātnes mākonim (EOSC), kas tiek veidots kā uzticama

258digitālā platforma zinātnieku aprindām, lai nodrošinātu

259netraucētu piekļuvi datiem un sadarbībspējīgiem pakalpojumiem

260visā pētniecības datu ciklā, sākot no atklāšanas un ieguves līdz

261uzglabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai

262pāri robežām un zinātnes disciplīnām.

263Eiropas Atveseļošanas

264plāns28

265Eiropas atveseļošanas plāns izveidots kā stratēģisks ietvars

266Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai un ekonomikas

267satricinājumu pārvarēšanai. Plāna ietvaros izveidots Eiropas

268atveseļošanas un noturības mehānisms29 ar mērķi

269veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, mazināt

270krīzes radītās negatīvās sociālās un ekonomiskās ietekmes un

271stiprināt dalībvalstu noturības un pielāgošanas spējas,

272vienlaikus atbalstot pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku.

273Eiropas Atveseļošanās plāns būs pirmais solis Eiropas Zaļā kursa

274un digitālās transformācijas politikas iedzīvināšanai, paredzot

275mērķtiecīgas investīcijas ES ekonomikas izaugsmes potenciāla

276attīstīšanai, jaunu darba vietu radīšanai, ES klimata mērķu

2772030.gadam sasniegšanu un klimatneitralitātes mērķu 2050.gadam

278sasniegšanu.

1Politikas

2rezultāti un rezultatīvie rādītāji

3ZTAI politikas ietekmes novērtēšanai izvēlēti rezultatīvie

4rādītāji, kas kompleksi un maksimāli efektīvi ļauj spriest par

5P&A sistēmas attīstībai izvirzītā mērķa un politikas

6rezultātu sasniegšanas sekmību. Vienlaikus jāņem vērā, ka

7rezultatīvo rādītāju izvirzīto mērķa vērtību sasniegšana ir

8atkarīga no P&A sistēmas attīstībā ieguldītā finansējuma

9apjoma.

10ZTAIP 2027 mērķa un apakšmērķu sasniegšanai ir definēti 13

11rezultatīvie rādītāji divos politikas rezultātos:

121) attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā

13sadarbība;

142) palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības

15sociālā un ekonomiskā vērtība.

16Rezultatīvie rādītāji definēti atbilstoši NAP 2027 prioritātes

17"Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei"

18rīcības virziena "Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai,

19tautsaimniecības izaugsmei un drošībai" un rīcības virziena

20"Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība"

21noteiktajiem indikatoriem un to sasniedzamajām vērtībām

22atbilstoši paredzētajam P&A ieguldījumu apjoma pieaugumam.

23Rādītāju mērķa vērtību izvirzīšanā ņemta vērā P&A sistēmas

24kapacitāte līdz 2027. gadam sasniegt paredzēto progresu gan

25atkarībā no P&A ieguldījumu apjoma, gan nepieciešamā laika

26ilguma, jo īpaši attiecībā uz P&A cilvēkkapitāla atjaunotni

27saistībā ar doktora grāda iegūšanas procesu un augstas kvalitātes

28zinātnisko publikāciju apjoma pieaugumu.

29ZTAIP 2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa

30novērtēšanai tiks veikta ikgadējs monitorings P&A sistēmas

31mērogā, kā arī zinātnes nozaru grupu un reģionālā griezumā (tajos

32rādītājos, kuros to ļauj datu pieejamība). Monitoringa rezultāti

33tiks ietverti ZTAIP īstenošanas starpposma novērtējuma ziņojumā

342024.gadā.

351. tabula

36N.p.k.

37Rezultatīvais rādītājs (RR)

38Datu avots

39Bāzes vērtība (2018)

40Mērķa vērtība (2024)

41Mērķa vērtība (2027)

1Politikas rezultāts:

2Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā

3sadarbība

41.

5Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no

6IKP

7CSP

80.63

91

101.5

1Politikas rezultāts:

2Palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības

3sociālā un ekonomiskā vērtība

49.

5Nominālā darbaspēka produktivitāte faktiskajās cenās, %

6no ES-27 vidējā rādītāja

7Eurostat

868.3

971

1075

1110.

12Latvijas pozīcija Eiropas inovāciju rādītājā (EIS)

13EK dati

1424

1522

1622

1711.

18Uzņēmumu finansējums P&A aktivitātēm valsts sektorā

19un augstākās izglītības sektorā, % no visa valsts un

20augstākās izglītības P&A finansējuma

21CSP

226.1

238.0

2410.0

2512.

26Atvērtās piekļuves zinātnisko publikāciju īpatsvars, %

27no kopējā Latvijas zinātnisko publikāciju skaita

28SCOPUS, Web of

29Science

3046

3152

3260

3313.

34Ieguldījumi P&A uz 1 zinātnisko darbinieku PLE

35izteiksmē, % no vidējā ES-27 rādītāja

36Eurostat

3730

3840

3950

40Sasaiste ar NAP 2027 indikatoriem: [133],

41[134], [135], [136], [137], [138]

1Rīcības

2virzieni un uzdevumi

3Izvērsts ZTAIP 2027 rīcības virzienu uzdevumu un atbildīgo un

4līdzatbildīgo institūciju apraksts laika periodam no 2021.-2024.

5gadam ietverts 1. pielikumā. 1. pielikumā ietvertie uzdevumi

6sniedz tiešu ieguldījumu pamatnostādnēs definēto nacionālā mērogā

7P&A sistēmai izvirzīto uzdevumu īstenošanā. Konkrētas rīcības

8virzienu uzdevumu izpildes darbības tiks formulētas IZM Ikgadējo

9darbības plānu ietvaros.

101. apakšmērķis. Attīstīt pētniecības

11izcilību un starptautisko sadarbību

12Profesionālās zinātkāres virzīta pētniecība ir pamats jaunu

13principu un procesu atklāšanai, jaunu ideju un zināšanu radīšanai

14un padziļinātu izpratņu veidošanai, kas virza gan zinātnes

15attīstību kopumā, gan veido bāzi pētniecībā balstītai un

16analītiski augstvērtīgai augstākajai izglītībai un inovācijai.

17Starpnozaru, starpinstitūciju un starptautiskai sadarbībai

18atvērta pētniecība rada padziļinātu izpratni par sociālajiem,

19ekonomiskajiem, kultūras, vides, veselības un politiskajiem

20procesiem un, t.sk. izmantojot digitālo tehnoloģiju radītās

21iespējas, rada jaunas idejas un risinājumus sabiedrības veselības

22stiprināšanai, drošas un kvalitatīvas dzīves vides veidošanai,

23nevienlīdzību mazināšanai, radošuma un mākslinieciskās jaunrades

24attīstībai, migrācijas un demogrāfisko izaicinājumu risināšanai

25un pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku. Starptautiski

26konkurētspējīgas pētniecības attīstības un kvalitatīvas,

27pētniecībā balstītas augstākās izglītības un augsti kvalificētu

28speciālistu sagatavošanas pamatā ir stabils un ilgtspējīgs

29P&A finansējums, motivēts, kompetents, mērķtiecīgs un uz

30izcilību orientēts P&A cilvēkkapitāls, izcilību virzoša

31pētniecības un inovācijas infrastruktūra, t.sk. digitālā

32infrastruktūra, un stratēģiska iesaiste sadarbības tīklos un

33pētniecības konsorcijos ar Eiropas un citām pasaules valstīm.

34Vienlaikus P&A sistēmas efektīvai un ilgtspējīgai

35funkcionēšana ir būtiski pilnveidot esošo strukturālo pārvaldības

36mehānismu, kas nosaka un regulē dažādās institucionālās

37atbildības, deleģētos uzdevumus, pilnvaras un to savstarpējo

38koordināciju un izpildi gan nacionālā, gan starptautiskā

39mērogā.

401.1. Rīcības virziens. P&A cilvēkkapitāla attīstība

41P&A cilvēkkapitāls veido intelektuālo resursu visu

42tautsaimniecības nozaru intelektuālās un inovācijas kapacitātes

43attīstīšanai, tāpēc īstenojami pasākumi, kas nodrošina

44kvalitatīvas un starptautiski konkurētspējīgas akadēmiskās

45karjeras attīstības iespējas, kā arī jau agrīni stimulē un

46nodrošina iespējas bakalaura un maģistrantūras studentiem,

47doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem iesaistīties pētnieciskajā

48darbā augstskolās, zinātniskajās institūcijās, uzņēmumos, valsts

49pārvaldes un publiskajās iestādēs, sabiedriskajās organizācijās,

50veicinot zināšanu apriti un pārnesi. Vienlaikus studentu

51pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības prasmju attīstībai

52turpināma esošo augstskolu un starpaugstskolu izveidoto platformu

53mērķtiecīga darbība. Vienlīdz liela nozīme ir arī esošā P&A

54cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšanai un starptautiskās

55konkurētspējas uzlabošana.

56Starptautiski konkurētspējīgas, atvērtas un ilgtspējīgas

57akadēmiskās karjeras sistēmas attīstībai, kas nodrošina

58pētniecībā balstītu augstāko izglītību un augsti kvalificētu

59speciālistu sagatavošanu, un ilgtermiņā veido P&A

60cilvēkkapitālu, veicamas būtiskas izmaiņas. Nepieciešams izveidot

61jaunu koncepciju, rīcības plānu un tiesisko ietvaru, kas: 1)

62veicina pētniecībā balstītu augstāko izglītību, tostarp

63doktorantūru30, un nodrošina pēcdoktorantūras

64iespējas; 2) stimulē atvērtu, efektīvu, caurskatāmu un godīgu

65akadēmiskā personāla atlasi, kā arī amatā paaugstināšanu; 3)

66veicina akadēmiskā personāla starptautisko mobilitāti, sadarbības

67tīklu veidošanos un pieredzes apmaiņu un kopīgu pētniecības

68rezultātu izplatīšanu plašākā mērogā; 4) nosaka skaidrus

69pamatprincipus akadēmiskā personāla snieguma novērtējumam un

70atalgojumam31. Akadēmiskās karjeras sistēmas

71transformācija tiks veikta atbilstoši IZM īstenotā projekta

72"Jauns akadēmiskās karjeras ietvars

73Latvijai"32 rezultātiem un sniegtajiem

74ieteikumiem, t.sk. izveidojot jaunu, vienotu augstākās izglītības

75un zinātniskās darbības normatīvo regulējumu, kurā atbilstoši

76tiks precizēti esošie termini un definīcijas.

77Šim rīcības virzienam ir paredzēts atbalsts no valsts budžeta

78(t.sk papildu paredzētajiem NAP 2027) līdzekļiem doktorantūrai,

79fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem kā arī zinātnes

80bāzes finansējumam, kā arī no ES fondiem doktorantūras grantiem,

81akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanas atbalstam

82pēcdoktorantūrai un ārvalstu izcilu zinātnieku piesaistei.

83Veicamie uzdevumi:

84NR.P.K.

85UZDEVUMS

86IZPILDES

87TERMIŅŠ

88ATBILDĪGĀ

89INSTITŪCIJA

90LĪDZATBILDĪGĀ

91INSTITŪCIJA

92SASAISTE AR

93POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

94(RR)

95(1. tabula)

96SASAISTE AR

97NAP2027 UZDEVUMIEM

981.1.1.

99Izveidot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, kas skaidri

100definē nacionālā mērogā vienotu akadēmisko amatu struktūru

101un karjeras izvēles ceļus, nodrošina profesionālās

102izaugsmes iespējas un sekmē kvalitatīvu pedagoģiskā un

103pētnieciskā darba un mākslinieciskās jaunrades attīstību un

104zināšanu radīšanas nepārtrauktību ilgtermiņā

1052021-2024

106IZM

107EM, ZM, VM, KM, LZP, LIZDA, LZA,

108augstskolas, zinātniskās institūcijas

109PR1/

110RR3, RR4, RR5

111[139], [156]

1121.1.2.

113Stimulēt akadēmiskā personāla atjaunotni un jauno

114zinātnieku iesaisti pētniecībā un inovācijā, nodrošinot

115studējošo, doktorantu un jauno zinātnieku, t.sk. no

116ārvalstīm, iesaisti projektos valsts budžeta finansētās un

117līdzfinansētās P&A programmās

1182021-2023

119IZM

120EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, valsts un

121pašvaldību kapitālsabiedrības, augstskolas, zinātniskās

122institūcijas

123PR1/

124RR3, RR4, RR5, RR6, RR7

125[139], [156], [199]

1261.2. Rīcības virziens. P&A infrastruktūra pētniecības

127izcilībai un inovācijai

128Zinātniskās izcilības un starptautiskās sadarbības

129stiprināšanai nepieciešams attīstīt atbilstošu augstākās

130izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības

131infrastruktūru, t.sk. digitālo infrastruktūru, kas vienlaikus

132nodrošina arī kompetences un resursus RIS3 īstenošanai, RIS3

133specializācijas jomu, t.sk. jomu ar horizontālu ietekmi,

134attīstībai. Arī turpmāk nodrošināma Latvijas iesaiste

135starptautiskās pētniecības infrastruktūru platformās un

136konsorcijos, jo īpaši ESFRI un ERIC, dalība Eiropas Kodolpētījumu

137organizācijā (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūrā, kas paplašina

138Latvijas pētnieku iespējas izmantot ārvalstīs esošās pētniecības

139infrastruktūras, kā arī paaugstina Latvijā veiktās pētniecības

140redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā.

1412021.-2027. gada periodā pētniecības izcilības un inovācijas

142attīstīšana tiks īstenota RIS3 pētniecības un inovācijas

143izcilības centru ietvaros, kuros pieejamā P&I infrastruktūra,

144t.sk. digitālā infrastruktūra, nodrošinās 1) atbildīgas,

145starptautiski augstu novērtētas fundamentālās pētniecības

146attīstību, 2) testēšanas, pilotēšanas un demonstrācijas iespējas

147RIS3 specializācijas jomu, t.sk. jomu ar horizontālo ietekmi, un

148RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai; 3) iesaisti

149starptautiskos sadarbības tīklos un infrastruktūru koplietošanas

150iniciatīvās.

151P&A infrastruktūrai vienlaikus jākļūst par sadarbības

152tīklu, kas stimulē studentu un akadēmiskā personāla

153starpdisciplināru iesaisti RIS3 īstenošanā, nodrošinot holistisku

154pieeju un komunikāciju inovācijas attīstībai un pētniecības

155rezultātu komercializācijai.

156Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

157RIS3 izcilības centru izveidei un daļēji no saistītajām

158aktivitātēm zinātnes politikas ieviešanai, vadībai un zinātnes

159stratēģiskajai komunikācijai.

160Veicamais uzdevums:

161NR.P.K.

162UZDEVUMS

163IZPILDES

164TERMIŅŠ

165ATBILDĪGĀ

166INSTITŪCIJA

167LĪDZATBILDĪGĀ

168INSTITŪCIJA

169SASAISTE AR

170POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

171(RR)

172(1. tabula)

173SASAISTE AR

174NAP2027 UZDEVUMIEM

1751.2.1.

176Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko

177sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti

178veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3

179pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un

180veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi

181paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības

182iespējas starptautiskā mērogā

1832021-2024

184IZM

185EM, ZM, VM, KM, LZA, augstskolas,

186zinātniskās institūcijas

187PR1,PR2/

188RR1, RR2, RR7, RR8, RR10

189[143], [199]

1901.3. Rīcības virziens. Starptautiskā mobilitāte, izcilības

191piesaiste un sadarbība

192Latvijai jānostabilizē sava vieta un atpazīstamība pasaules

193mērogā kā valstij ar uzticamām, augstas kvalitātes un sadarbībai

194atvērtām zinātniskajām institūcijām un talantiem. Latvijas

195pilnvērtīgai integrācijai Eiropas un pasaules pētniecības telpā

196nepieciešama mērķtiecīga un stratēģiska iesaiste starptautiskos

197sadarbības tīklos un pētniecības infrastruktūru platformās, kā

198arī pētniecības konsorcijos Apvārsnis Eiropa un citās

199starptautiskās programmās, kas nodrošinās zināšanu apriti,

200piekļuvi plašākiem un daudzveidīgākiem resursiem un iespēju

201līdzvērtīgi darboties pasaules zinātnes un inovācijas norisēs.

202Vienlaikus stiprināma reģionālā sadarbība Baltijas valstu un

203Baltijas jūras reģiona valstu mērogā, veicinot akadēmiskā

204personāla mobilitāti, zināšanu pārnesi un infrastruktūru

205koplietošanu P&A attīstībai reģionam nozīmīgu sabiedrības

206izaicinājumu risināšanā. Starptautisko sadarbības tīklu

207attīstīšanā un izcilu ārvalstu akadēmiskā viespersonāla piesaistē

208aktīvi izmantojamas iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un

209Latvijas diasporas pētnieki visā pasaulē.

210Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

211mobilitātes, pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātēm

212starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai, kā arī nodrošinot

213Latvijas pilnvērtīgu dalību Apvārsnis Eiropa programmā.

214Veicamie uzdevumi:

215NR.P.K.

216UZDEVUMS

217IZPILDES

218TERMIŅŠ

219ATBILDĪGĀ

220INSTITŪCIJA

221LĪDZATBILDĪGĀ

222INSTITŪCIJA

223SASAISTE AR

224POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

225(RR)

226(1. tabula)

227SASAISTE AR

228NAP2027 UZDEVUMIEM

2291.3.1.

230Sekmēt akadēmiskā personāla (t.sk. doktorantu)

231mobilitāti, t.sk. virtuālo mobilitāti, un piesaisti

232Latvijai, un mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas diasporas

233pētniekiem, lai veicinātu zināšanu pārnesi, starptautisko

234sadarbību un pētniecības infrastruktūru koplietošanu un

235zinātniskās darbības ciešāku sasaisti ar pasaules līmeņa

236pētniecību, zinātnes nozaru un starpnozaru pētījumu aktuālo

237problemātiku

2382021-2024

239IZM

240ZM, VM, KM, LZP, LZA

241PR1/

242RR6, RR7, RR8

243[139]

2441.3.2.

245Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un

246inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona

247valstīm

2482021-2024

249IZM

250EM, LZP, LZA

251PR1/

252RR6, RR7, RR8

253[143]

2541.3.3.

255Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un

256inovācijas programmās un iniciatīvās

2572021-2027

258IZM

259EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, LIAA

260PR1/

261RR6, RR7, RR8

262[139]

2631.4. Rīcības virziens. P&A sistēmas finansēšana,

264pārvaldība, monitorings

265P&A sistēmas ilgtspējīgas un sekmīgas attīstības

266pamatnosacījumi ir stabils P&A finansējums, uz rezultātu

267orientēta un efektīva pārvaldība un nepārtraukts monitorings.

268Kopš 2015. gada P&A sistēmas finansēšana Latvijā tiek

269veidota pēc trīs pīlāru finansēšanas modeļa33. Pirmo

270pīlāru veido studiju un zinātniskās darbības bāzes finansējums

271augstskolu pamatdarbībai (augstākās izglītības nodrošināšanai un

272pētniecībai), kas nodrošina augstākās izglītības un P&A

273sistēmas stabilitāti. Otrais pīlārs ir snieguma finansējums, kas

274tiek piešķirts par akadēmiskās darbības rezultātiem, kas veicina

275savstarpējo konkurenci un paaugstina augstākās izglītības un

276pētniecības kvalitāti. Trešais pīlārs ir attīstības finansējums,

277kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma

278attīstībai atbilstoši zinātniskās institūcijas stratēģiskajai

279specializācijai un pētniecības programmai, un ir orientēts uz

280stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē.

281Lai sekmētu P&A intensitāti, pētniecības izcilību un

282stratēģisku Latvijas P&A specializāciju, nepieciešams

283aktualizēt 2014. gadā ieviesto zinātniskās darbības bāzes

284finansējuma aprēķina principu, turpmāk lielāku īpatsvaru paredzot

285pētniecības rezultātu un snieguma rādītājiem (zinātnisko

286publikāciju skaits un kvalitāte, piesaistītais P&A projektu

287finansējuma apjoms, sadarbība ar uzņēmējdarbības sektoru,

288atbalsts pētniecībā nodarbināto zinātniskās kvalifikācijas

289paaugstināšanai, utml.). Pašlaik atbilstoši esošajai

290kārtībai34 zinātniskajām institūcijām piešķiramā

291zinātnes bāzes finansējuma apjomu aprēķinā lielāko īpatsvaru

292(~69%) veido nodarbināto zinātnisko darbinieku skaits, 10%

293atsevišķi tiek aprēķināti 2013. gada zinātnisko institūciju

294starptautiskajā izvērtējumā visaugstāk novērtētajām zinātniskajām

295institūcijām, kas tiek sadalīts atbilstoši nodarbināto zinātnisko

296darbinieku skaitam, 8% tiek aprēķināti atbilstoši augstskolu

297akadēmiskā personāla skaitam un tikai 13% tiek aprēķināti, ņemot

298vērā pētniecības rezultātus. Papildus tam, visos ZTAI politikas

299instrumentos un P&A programmās, saglabājot nepieciešamo

300līdzsvaru starp I un II pīlāru, tiks iestrādāti stimuli, kas

301veicina pētniecības rezultātus un P&A sistēmas un zinātnisko

302institūciju stratēģisko mērķu sasniegšanu.

303Lai uzlabotu Latvijas P&A sistēmas sniegumu, kura lielāko

304daļu veido augstskolas, atvērtību sadarbībai starptautiskā mērogā

305un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti, nepieciešams sekmēt

306ciešāku augstākās izglītības un pētniecības sektora integrāciju,

307aktualizēt Latvijas augstskolu tipoloģisko struktūru, kā arī

308īstenot stratēģisku augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu

309atbilstoši starptautiskajai labajai praksei. Šo mērķu

310sasniegšanai ietvaros veicama institucionālā konsolidācijai,

311paredzot:

3121) stiprināt pētniecības izcilību, lai uzlabotu Latvijas

313zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un

314pievilcību;

3152) paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un resursu

316ieguldījumu efektivitāti, attīstot stratēģiskās specializācijas

317noteiktās studiju un pētniecības jomās sociālas un ekonomiskas

318attīstības un inovācijas veicināšanai.

319Plānojot P&A sistēmas finanšu instrumentus ir jāveido

320savstarpēji integrēts stratēģisko investīciju portfelis augstākās

321izglītības pārvaldības reformu ieviešanai un augstskolu

322kapacitātes stiprināšanai, kas ietver 1) augstskolu iekšējo

323resursu konsolidāciju, 2) konsorciju veidošanu resursu

324koplietošanas risinājumiem, 3) atbalstu institucionālās

325integrācijas risinājumiem. Valsts zinātniskajiem institūtiem,

326ņemot vērā 2019. gada zinātnisko institūciju darbības

327starptautiskā izvērtējuma rezultātus, - sekmīgi novērtētiem

328jāizstrādā atbilstoša, izvērtējuma rekomendācijas vērā ņemoša

329attīstības stratēģija, bet nesekmīgi novērtētiem jāizskata

330iespēja vidējā termiņā konsolidēties ar citu zinātnisko

331institūciju. Balstoties uz 2019. gada zinātnisko institūciju

332darbības starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, IZM 2021. gadā

333izstrādās un valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par šī

334izvērtējuma tālāku sasaisti ar P&A finanšu instrumentiem.

335Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa paredz uzlabot

336caurskatāmību, efektivitāti un organizācijas kultūru, kā arī

337veicināt specializācijas kompetenču attīstību atbilstoši

338aktualizētajai augstskolu un zinātnisko institūciju tipoloģijai,

339atvērtību, proaktīvu interesi un gatavību pārmaiņām, pedagoģiskās

340un pētniecības prakses integritāti, un labvēlīgu sociālo vidi un

341ētisko klimatu. Šajā kontekstā augstskolu un zinātnisko

342institūciju attīstības stratēģijas, periodiska zinātnisko

343institūciju novērtējuma (analītikas un ekspertīzes) rezultāti,

344cikliska augstskolu akreditācija un uzticami un savstarpēji

345savietojami P&A sistēmas monitoringa dati būs par pamatu

346efektīva dialoga attīstīšanai starp visām ieinteresētajām un

347līdzatbildīgajām pusēm.

348Vienlaikus nepieciešams izveidot efektīvu zinātnes un

349inovācijas politikas ieviešanas un pārvaldības mehānismu,

350stiprinot LZP un LIAA administratīvo, koordinācijas un analītisko

351kapacitāti un savstarpējo sinerģiju, tādējādi nodrošinot

352"vienas pieturas aģentūras" funkcionalitāti. Šīm

353aktivitātēm ir jābūt sinerģijā arī ar atbilstošu administratīvo,

354analītisko un koordinācijas kapacitāti augstskolās un

355zinātniskajās institūcijās.

356Šī rīcības virziena uzdevumus paredzēts īstenot esošā valsts

357budžeta finansējuma ietvaros, kā arī no ES fondiem paredzētā

358finansējuma zinātnes politikas ieviešanai, vadībai un zinātnes

359stratēģiskā komunikācijai. Vienlaikus, Eiropas pētniecības telpas

360definētais mērķis kopējai ES virzībai uz P&A ieguldījumiem ir

3613% apmērā no IKP, un tās valstis, kuras no ES vidējā līmeņa

362šobrīd atpaliek, tiek aicinātas palielināt to P&A

363ieguldījumus par vismaz 50% . Nodrošinot ZTAIP mērķu un

364apakšmērķu izpildei nepieciešamo finansējumu, kurš ir definēts

365šajās pamatnostādnēs Latvijai būtu iespēja sasniegt šo Eiropas

366pētniecības telpas definēto mērķi, tomēr jāņem vērā, ka jautājums

367par papildu finansējuma piešķiršanu pamatnostādnēs iekļauto

368pasākumu īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā

369valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu

370ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro

371pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

372iespējām.

373Veicamie uzdevumi:

374NR.P.K.

375UZDEVUMS

376IZPILDES

377TERMIŅŠ

378ATBILDĪGĀ

379INSTITŪCIJA

380LĪDZATBILDĪGĀ

381INSTITŪCIJA

382SASAISTE AR

383POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

384(RR)

385(1. tabula)

386SASAISTE AR

387NAP2027 UZDEVUMIEM

3881.4.1.

389Izveidot ilgtspējīgu P&A finansēšanas sistēmu ar

390savstarpēji salāgotiem finansēšanas instrumentiem

3912021-2023

392IZM

393visas ministrijas, PKC, VK

394PR1, PR2/

395RR1, RR2, RR11, RR13

396[140], [202]

3971.4.2.

398Izveidot koordinētu un efektīvu ZTAI politikas

399ieviešanas un pārvaldības mehānismu

4002021-2024

401IZM

402KM, VM, ZM, EM, augstskolas, zinātniskās

403institūcijas

404PR1, PR2/

405RR3, RR4, RR5, RR8, RR9, RR10, RR13

406[139],[141], [157],[199]

4071.4.3.

408Stiprināt P&A sistēmas pārvaldības un analītisko

409kapacitāti RIS3 vadībai, ieviešanai un efektīvam

410monitoringam, tostarp stiprinot starptautisko koordināciju

411un pārstāvniecību

4122021-2024

413IZM

414EM, VM, KM, ZM, VARAM, LZP, LIAA,

415plānošanas reģioni

416PR1, PR2/

417RR8, RR10

418[141], [199]

4192. apakšmērķis. Paaugstināt

420inovācijas kapacitāti, zināšanu un pētniecības sociālo un

421ekonomisko vērtību

422Pētniecībai un tās ietvaros radītajām idejām, zināšanām,

423datiem, tehnoloģijām ir nozīmīga sabiedriska un ekonomiska

424vērtība, kas var sekmēt sekmētu augstāku darba produktivitāti un

425resursefektivitāti, kā arī sociālo un ekonomisko transformāciju.

426Zināšanu un pētniecības pievienotās vērtības radīšanai ir

427nepieciešama mērķtiecīga izglītības, zinātnes, uzņēmējdarbības un

428publiskā sektora sadarbība - starp augstskolām un zinātniskajiem

429institūtiem savā starpā, starp zinātniskajām institūcijām un

430uzņēmumiem, starp zinātniskajām institūcijām un publiskā sektora

431pārstāvjiem (valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām,

432sabiedriskajām organizācijām) un sabiedrības iesaiste dažāda

433veida sadarbības un zināšanu pārneses un apmaiņas formātos gan

434nacionālā, gan starptautiskā mērogā. RIS3 kontekstā būtiska ir

435gan esošās P&I kapacitātes stiprināšana gan akadēmiskajā

436sektorā, gan nepārtraukta tās paplašināšana un attīstīšana visās

437nozarēs.

438Dažādu iesaistīto pušu sadarbībā balstīta pētniecība un

439inovācija ir sabiedrības ilgtspējas, ekonomiskās attīstības un

440valstu starptautiskās konkurētspējas virzītājspēks, kas sekmē 1)

441inovatīvas, radošas, zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgas un

442sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības attīstību, 2) resursefektīvu,

443attiecībā uz vidi un klimatu atbildīgu tehnoloģiju un

444starptautiski konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu radīšanu un

4453) rada kapacitāti iekļauties dažāda mēroga vērtību ķēdēs.

446Spēja no zināšanām radīt pievienoto vērtību ir tieši saistīta

447ar zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo kompetencēm un

448kapacitāti, privātā un publiskā sektora pieprasījumu pēc

449zinātniskā darba un P&I aktivitātēs ieguldītā finansējuma

450apjoma. Lai ilgtermiņā gūtu atdevi no ieguldījumiem pētniecībā un

451tehnoloģiju attīstībā, ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi

452publiskā un privātā sektora P&I kapacitātes (cilvēkkapitāla

453un infrastruktūras) attīstīšanai un efektīvas zināšanu un

454tehnoloģijas pārneses sistēmas izveide. Lai to īstenotu veicama

455P&A sistēmas digitālā transformācija un atvērtās zinātnes

456kultūras veidošanās, aktīvāka un mērķtiecīgāka nozaru uzņēmumu

457iesaiste gan P&A cilvēkkapitāla attīstīšanā (piemēram,

458iesaistoties augstākās izglītības procesā un satura veidošanā,

459veidojot P&A personāla prakšu un amata vietas, nodrošinot

460piekļuvi infrastruktūrai), gan dalība P&I projektos, gan

461efektīvi koordinētu infrastruktūru koplietošanas mehānismu

462izveide.

463Vienlaikus zināšanu un pētniecības sociālās un ekonomiskās

464vērtības paaugstināšanai attīstāma stratēģiska sadarbība un

465zinātnes komunikācija starp akadēmisko, pētniecības,

466uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes sektoru, medijiem un

467sabiedrību nacionālā, reģionālā un starptautiskā mērogā, kā arī

468plašāka zinātnes-rīcībpolitikas ekosistēmas stiprināšana.

4692.1. Rīcības virziens. P&A sistēmas digitālā

470transformācija un atvērtā zinātne

471P&A sistēmas digitālā transformācija veicama, lai uzlabotu

472augstskolu un zinātnisko institūciju administratīvo un

473koordinācijas procesu efektivitāti un caurspīdīgumu un datu

474apstrādes un pārvaldības iespējas, kā arī lai uzlabotu pētnieku,

475uzņēmumu, publiskās pārvaldes un sabiedrības piekļuvi zināšanām,

476resursiem, pētniecības rezultātiem, datiem. Veiksmīgi īstenotas

477digitalizācijas iniciatīvas ilgtermiņā veicinās zinātnisko

478institūciju produktivitāti un ietaupīs resursus, radot mūsdienīgu

479darba vidi labāko talantu piesaistei. P&A sistēmas

480digitalizācijas sekmīgai īstenošanai veicami pasākumi, kas 1)

481nodrošina piekļuvi daudzveidīgām digitālajām infrastruktūrām un

482rīkiem gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, 2) attīsta

483akadēmiskā un administratīvā personāla digitālās un datu

484pārvaldības prasmes, 3) sekmē pētniecības datu infrastruktūru un

485to pārvaldības sistēmu attīstību 4) sekmē atvērtās zinātnes

486kultūras attīstību, jo īpaši attiecībā uz publiski finansētu

487pētniecības datu un rezultātu publiskas pieejamības nodrošināšanu

488atbilstoši FAIR datu principiem (findable, accessible,

489interoperable, reusable) principiem35 - atrodami,

490piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami. Publiski finansētai

491pētniecībai ir jākļūst atvērtākai un pieejamākai plašākai

492sabiedrībai, t.sk. attīstot sabiedriskās zinātnes iniciatīvas,

493atvērto datu un digitālo komunikācijas rīku koplietošanu un

494izmantošanu inovācijas procesos.

495Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

496zinātniskās darbības digitalizācijai un dalībai Eiropas Atvērtajā

497zinātnes mākonī.

498Veicamais uzdevums:

499NR.P.K.

500UZDEVUMS

501IZPILDES

502TERMIŅŠ

503ATBILDĪGĀ

504INSTITŪCIJA

505LĪDZATBILDĪGĀ

506INSTITŪCIJA

507SASAISTE AR

508POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

509(RR)

510(1. tabula)

511SASAISTE AR

512NAP2027 UZDEVUMIEM

5132.1.1.

514Veicināt P&A sistēmas digitālo transformāciju,

515atvērtās zinātnes attīstību un pētniecības datu un

516rezultātu plašu pieejamību un lietojamību sabiedrībā

5172021-2024

518IZM

519visas ministrijas, LZP, LZA, LIAA, PKC,

520VK

521PR1, PR2/

522RR6, RR7, RR8, RR10, RR12

523[143], [144]

5242.2. Rīcības virziens. Zināšanu un tehnoloģiju pārnese

525inovācijas attīstīšanai

526Efektīvi koordinētas un integrētas zināšanu un tehnoloģiju

527pārneses sistēma un starpnozaru sadarbība 1) sekmē zināšanu,

528ideju, prasmju, kompetenču, pieredzes un datu apmaiņu,

529savstarpēju mācīšanos un inovācijas kapacitātes attīstību; 2)

530veicina jaunu zināšanu-ietilpīgu tehnoloģiju izgudrošanu un

531inovatīvu, starptautiskajos tirgos konkurētspējīgu produktu un

532pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu; 3) stimulē

533mērķtiecīgu tehnoloģisko un netehnoloģisko, sociālās, digitālās

534un eko-inovācijas attīstību un ieviešanu industriālajos,

535sabiedriskajos un publiskās pārvaldes procesos. Vienlaikus,

536būtiska ir arī atvērtas, drošas un sadarbspējīgas publisko datu

537infrastruktūras attīstība un pieejamība P&I vajadzībām.

538Zināšanu un tehnoloģiju pārneses veicināšanai atbalstāma

539testēšanas, validācijas, demonstrācijas projektu, "dzīvo

540laboratoriju" un pilotprojektu īstenošana, kā arī pasākumi

541prasmju attīstīšanai, jo īpaši RIS3 specializācijas jomās,

542tostarp jomās ar horizontālu ietekmi, un RIS3 vērtību ķēžu

543ekosistēmu un reģionālo inovācijas un zināšanu platformu

544ietvaros, t.sk. atvērto laboratoriju veidā. Šādas iniciatīvas

545praktiski demonstrēs P&I kompetences un potenciālu,

546sadarbības kultūru un atbalstošu institucionālo vidi, kas gan

547tiešā, gan netiešā veidā var paaugstināt Latvijas konkurētspēju

548gan starptautisku sadarbības partneru, gan investoru piesaistē.

549Īpaši veicināma digitālās un eko-inovācijas

550attīstīšana36, kā arī visa veida inovācijas ieviešana

551privātajā un publiskajā sektorā, t.sk. sadarbības iniciatīvu,

552kopīgu projektu veidā un personāla mobilitātes aktivitāšu

553ietvaros37.

554Zināšanu un tehnoloģiju pārnese un P&I attīstīšana ir

555būtiska līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanai, jo īpaši

556reģionos izplatīto tradicionālo ekonomikas nozaru transformācijai

557uz lielāku resursefektivitāti un produktivitāti, augstākas

558pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu un reģionu

559sociālās, ekonomiskās un digitālās transformācijas procesā.

560Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no valsts

561budžetā papildu paredzētajiem NAP 2027 līdzekļiem tirgus

562orientētajiem pētījumiem, kā arī no ES fondiem praktiskas

563ievirzes pētījumu programmai un zināšanu pārneses pasākumiem

564sabiedrības izaicinājumu risināšanai.

565Veicamais uzdevums:

566NR.P.K.

567UZDEVUMS

568IZPILDES

569TERMIŅŠ

570ATBILDĪGĀ

571INSTITŪCIJA

572LĪDZATBILDĪGĀ

573INSTITŪCIJA

574SASAISTE AR

575POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

576(RR)

577(1. tabula)

578SASAISTE AR

579NAP2027 UZDEVUMIEM

5802.2.1.

581Sekmēt sadarbību un efektīvu zināšanu un tehnoloģiju

582pārnesi starp augstskolām, zinātniskajiem institūtiem,

583uzņēmumiem, publisko pārvaldi, cita starpā, nodrošinot

584pētniecības infrastruktūru pieejamību un koplietošanu

585nacionālā un starptautiskā mērogā, t.sk. pilotprojektu,

586"dzīvo laboratoriju" un demonstrācijas projektu

587īstenošanai

5882021-2024

589IZM

590EM, VARAM, ZM, VM, KM LIAA, LZP, LZA

591augstskolas, zinātniskās institūcijas, plānošanas reģioni,

592pašvaldības

593PR1, PR2/

594RR1, RR2, RR3, RR4, RR5, RR6, RR8, RR9, RR10, RR11, RR13

595[140], [199], [200], [201], [202]

5962.2.2.

597Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās

598pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai

5992024*

600IZM

601EM, VARAM, VM, ZM, KM, LIAA

602PR2/

603RR9, RR10, RR11, R12

604[139], [143], [144], [156], [199],

605[201]

6062.3. Rīcības virziens. Sadarbība starp pētniecības un publisko

607sektoru

608Ilgtermiņa sadarbības attīstīšana starp publisko sektoru un

609pētniecības sektoru nodrošina abpusēju atgriezenisko labumu.

610P&I sniedz ieguldījumu publiskās pārvaldes modernizācijā,

611nozaru attīstības plānošanā, pārmaiņu vadības efektivitātes

612uzlabošanā, datos pamatotu un analītiski izsvērtu lēmumu

613pieņemšanā, rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanas izvērtēšanā, kā

614arī krīžu pārvarēšanā. Uzticamu zināšanu un inovāciju lielā

615nozīme visu sistēmu un institūciju mobilizācijā krīzes

616pārvarēšanai īpaši izgaismojās COVID-19 pandēmijas laikā.

617Savukārt stabils un mērķtiecīgs publiskā sektora pasūtījums

618veicina zinātniski pētnieciskajā darbā strādājošo kompetenču un

619kapacitātes attīstību un P&A cilvēkkapitāla atjaunotni un

620pieejamību ilgtermiņā.

621Šim rīcības virziena uzdevumu īstenošana paredzēta esošā

622valsts budžeta finansējuma ietvaros, kā arī finansējums no valsts

623budžeta (t.sk papildu paredzētajiem NAP 2027 līdzekļiem) valsts

624pētījumu programmām.

625Veicamie uzdevumi:

626NR.P.K.

627UZDEVUMS

628IZPILDES

629TERMIŅŠ

630ATBILDĪGĀ

631INSTITŪCIJA

632LĪDZATBILDĪGĀ

633INSTITŪCIJA

634SASAISTE AR

635POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

636(RR)

637(1. tabula)

638SASAISTE AR

639NAP2027 UZDEVUMIEM

6402.3.1.

641Veicināt publiskā sektora pasūtījumu pētniecībai un

642inovācijai, t.sk. nodrošinot atvērtu pētījumu rezultātu un

643datu pieejamību

6442021-2024

645IZM

646visas ministrijas, LZP, PKC, VK, valsts un

647pašvaldību kapitālsabiedrības, plānošanas reģioni,

648pašvaldības

649PR1, PR2/

650RR2, RR3, RR5, RR10, RR11

651[140], [142], [428]

6522.4. Rīcības virziens. Zinātnes komunikācija

653Publiski finansētai pētniecībai ir jāspēj radīt, demonstrēt un

654komunicēt sabiedrībai pētniecības ietvaros un tās rezultātā

655radītā pievienotā sociālā un ekonomiskā vērtība. Zinātnes kā

656intelektuālās darbības jomas sociālo un ekonomisko vērtību veido

657gan pētniecības rezultātā radītais tiešais sociālais,

658ekonomiskais un monetāri izmērāmais labums, gan daudzveidīgās

659zināšanas un izpratne par plašākām kopsakarībām un procesiem un

660pienesums gudru, prasmīgu un inovatīvu indivīdu un sabiedrības

661attīstīšanai ilgtermiņā. Zināšanu un pētniecības vērtības

662paaugstināšanai sabiedrībā būtiska ir sabiedrības izpratnes

663veidošana par pētniecības un zināšanu radīšanas procesu, kā arī

664plašāku iespēju nodrošināšana sabiedrības iesaistei zinātniskās

665izpētes aktivitātēs, pētniecības datu radīšanā un izmantošanā,

666pētniecības jautājumu formulēšanā, t.sk. sabiedriskās zinātnes

667iniciatīvu ietvaros.

668Šim rīcības virzienam ir paredzēts finansējums no ES fondiem

669zinātnes stratēģiskajai komunikācijai.

670Veicamie uzdevumi:

671NR.P.K.

672UZDEVUMS

673IZPILDES

674TERMIŅŠ

675ATBILDĪGĀ

676INSTITŪCIJA

677LĪDZATBILDĪGĀ

678INSTITŪCIJA

679SASAISTE AR

680POLITIKAS REZULTĀTU (PR)/ REZULTATĪVAJIEM RĀDĪTĀJIEM

681(RR)

682(1. tabula)

683SASAISTE AR

684NAP2027 UZDEVUMIEM

6852.4.1.

686Nodrošināt stratēģisku zinātnes komunikāciju zinātnes un

687pētniecības popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, un

688sabiedrības izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan

689starptautiskā mērogā

6902021-2024

691IZM

692EM, ZM, VM, KM, LZP, LZA, LIAA, VIAA, PKC,

693VK, augstskolas, zinātniskās institūcijas, nozares NVO

694PR1, PR2/

695RR1, RR2, RR5, RR12

696[139], [141], [156]

1Teritoriālā

2perspektīva

3ZTAIP 2027 primāri attiecināmas uz Latvijas Republikas

4teritoriju, vienlaikus paredzot akadēmisko un P&I sadarbības

5saikņu veidošanu un attīstīšanu ar Latvijas diasporas pētniekiem

6ārvalstīs.

7Ņemot vērā RIS3 lomu sociālās un ekonomiskās transformācijas

8īstenošanā, aktivitātes P&A sistēmas attīstībai sniedz tiešu

9un pastarpinātu ieguldījumu reģionu inovācijas kapacitātes,

10uzņēmējdarbības produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanā

11un līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanā. ZTAI politikas

12ietvaros plānotie pasākumi primāri paredz P&A kapacitātes

13koncentrēšanu tajās zinātniskajās institūcijās, kurās jau ir

14attīstīta augstas kvalitātes pētniecība, P&I infrastruktūra

15un resursi. Vienlaikus ir nepieciešama mērķfokusētāka reģionālo

16augstskolu specializāciju definēšana un studējošo un akadēmiskā

17personāla kritiskās masas veidošana (3. attēls) reģionu

18attīstības vajadzību nodrošināšanai gan attiecībā uz zināšanu un

19prasmju attīstību un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu,

20gan radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un P&I

21infrastruktūru koplietošanu starp augstskolām un zinātniskajiem

22institūtiem kā reģiona zināšanu centriem, reģiona uzņēmumiem un

23publisko sektoru, kā arī starpreģionāli.

24ZTAI politika veicinās katrā reģionā veidoto zināšanu un

25inovācijas platformu attīstību un reģionālā un vietējā līmeņa

26publiskās pārvaldes iesaisti pētniecībā un inovācijā.

273. attēls. Valsts augstskolās un zinātniskajos

28institūtos nodarbināto zinātnisko darbinieku (PLE izteiksmē) un

29studējošo īpatsvara teritoriālais izvietojums

301 Pieejams:

31https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52018DC0773

322 Pieejams:

33https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv#documents

343 Pieejams:

35https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-industrial-strategy_lv

364

37http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-03-10#19

385 http://polsis.mk.gov.lv/documents/6100

396 Pieejams:

40https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252

417 Pieejams:

42https://www.izm.gov.lv/lv/media/4690/download

438 OECD Going Digital in Latvia, 2020. Pieejams:

44https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm

459 Pieejams:

46http://polsis.mk.gov.lv/documents/6682

4710 Pieejams:

48https://www.izm.gov.lv/lv/media/4681/download

4911 Pieejams:

50https://likumi.lv/ta/id/315685-par-konceptualo-zinojumu-par-jauna-doktoranturas-modela-ieviesanu-latvija

5112 Pieejams:

52https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020SC0513&from=EN

53;

54https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0500&from=EN

5513 Pieejams

56https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf

5714 Pieejams:

58http://polsis.mk.gov.lv/documents/6150

5915 Pieejams:

60https://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/pasaules-bankas-petijums-par-augstakas-izglitibas-parvaldibu

6116 Pieejams:

62https://www.izm.gov.lv/lv/media/4687/download

6317 Pieejams:

64https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf

6518 Pieejams:

66https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf

6719 Pieejams:

68http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492545&mode=vss&date=2020-10-01

6920 Pieejams:

70https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

7121 Pieejams:

72https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam

7322 Pieejams:

74https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

7523 Pieejams:

76http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492920&mode=mk&date=2021-03-11

7724 Pieejams:

78https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

7925 Pieejams:

80https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

8126 Pieejams:

82https://ec.europa.eu/growth/industry/policy_en

8327 Pieejams:

84https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/content/european-digital-strategy

8528 Pieejams:

86https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1590732521013&uri=COM%3A2020%3A456%3AFIN

8729 Pieejams:

88http://polsis.mk.gov.lv/documents/6821

8930 Vēlams atbilstoši

90Konceptuālā ziņojuma "Par jauna doktorantūras modeļa

91ieviešanu Latvijā" 2. vai 3.risinājumam, atbilstoši

92Ministru Kabineta 2020.gada 25.jūnija rīkojuma Nr. 345.

936.punktam

9431 Pasaules Bankas pētījums, 2018. Akadēmiskā

95karjera Latvijā: ieteikumi

9632 Informācija par projektu "jauns

97akadēmiskās karjeras ietvars Latvijai":

98https://www.izm.gov.lv/lv/jauns-akademiskas-karjeras-ietvars-latvijai

9933 Konceptuālais ziņojums "Jauna augstākās

100izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā",

101(apstiprināts Ministru kabinetā 29.06.2015). Pieejams:

102http://polsis.mk.gov.lv/documents/5245

10334 Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra

104noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes

105finansējumu zinātniskajām institūcijām"

10635 European Commission, 2018. Turning FAIR into

107reality, Final report and action plan. Pieejams:

108https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/7769a148-f1f6-11e8-9982-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-80611283

10936 OECD Going Digital report 2020, Pieejams:

110https://www.oecd.org/latvia/going-digital-in-latvia-8eec1828-en.htm;

111OECD Environmental Performance Reviews: Latvia 2019; Eiropas

112Komisijas semestra ziņojums 2020

11337 European Commission, 2020. "Specific

114Support - Development of the Human Capital for Research and

115Innovation in Latvia"

1Latvijas iegūtais finansējums veido 0,15% no visa kopējā

2programmas Apvārsnis 2020 dalībvalstīm pieejamā finansējuma.

3Programmā Apvārsnis 2020 Latvijas pieteiktais dalību skaits

4sasniedz0.36% no visām ES-28 valstu dalībām programmas Apvārsnis

52020 projektu konkursos, kas ir audzis salīdzinājumā ar 7.

6Ietvarprogrammas (turpmāk -7.IP) rezultātu - 0.27%. Tomēr ar

7esošo rezultātu Latvija, apsteidzot Maltu un Lietuvu, atrodas 26.

8vietā dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts vadoties pēc

9piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP Latvija atradās 27. vietā starp

1028 ES dalībvalstīm.

111. tabula. Latvijas

12institūciju galvenie sadarbības partneri propgrammas Apvārsnis

132020 projektos uz 2020. gada jūniju

14(Avots: VIAA)

15Partnerības valsts

16Partnerību skaits finansētajos projektos

17Vācija

18249

19Itālija

20207

21Spānija

22203

23Beļlģija

24194

25Francija

26194

27Lielbritānija

28185

29Nīderlande

30180

31Polija

32161

33Austrija

34147

35Portugāle

36142

377. attēls. Latvijas zinātnisko publikāciju īpatsvars

38sadarbībā ar ārvalstu autoriem un prognoze 2027.gadam

39(Avots: SciVal, IZM aprēķini)

40Kopumā Latvijas P&A sistēma joprojām ir salīdzinoši

41noslēgta, kā arī starptautiskās sadarbības aktivitāte ir izteikti

42nevienlīdzīga starp dažādām zinātnes nozarēm. 2019. gadā Latvijas

43P&A sistēma bija 5. noslēgtākā (45,2%) starp ES-27 valstīm,

44ievērojami atpaliekot no Lietuvas (51,2 %) un Igaunijas (66,6 % -

454. augstākā starptautiskās sadarbības intensitāte starp ES-27

46valstīm). Ir būtiski veicināt mērķtiecīgāku un pastāvīgāku

47starptautisko sadarbību veidošanu, iesaistoties dažādos

48sadarbības tīklos, pētniecības projektos un pieredzes apmaiņas

49mobilitātes aktivitātēs, kā arī piesaistot izcilu akadēmisko

50viespersonālu no ārvalstīm, t.sk. diasporas.

518. attēls. Latvijas starptautisko koppublikāciju skaits

52ģeogrāfiskā griezumā no 2014. līdz 2019. gadam

53(Avots: InCites, IZM aprēķini)

54Visvairāk starptautisko koppublikāciju Latvijai ir bijis ar

55valstīm, kurās ir arī Latvijas diasporas zinātnieki - Vācija,

56Apvienotā Karaliste, ASV, kā arī ar kaimiņvalstīm. Jāņem vērā, ka

57daļa no starptautiskajām koppublikācijām ir saistībā ar Latvijas

58dalību dažādos starptautiska mēroga pētniecības konsorcijos.

59Vācija, kurai ir visaugstākais koppublikāciju skaita rādītājs, ir

60arī vadošais Latvijas sadarbības partneris Apvārsnis 2020

61ietvarprogrammā no 2014. līdz 2019. gadam, īstenojot 262 kopīgus

62pētniecības projektus.

63• Zināšanu un tehnoloģiju pārnese uzņēmējdarbības

64sektorā

65Lai gan savstarpējā sadarbības starp zinātniskajām

66institūcijām un uzņēmējdarbības sektoru ir uzlabojusies

67(zinātnisko darbinieku nodarbinātība privātajā sektorā

68paaugstinājusies no 981 PLE 2013. gadā uz 1221 PLE 2018. gadā),

69veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un inovācijas spējas

70uzlabošanos uzņēmējdarbības sektorā, joprojām Latvijas

71tautsaimniecības vidi kopumā raksturo zema produktivitāte

72(nominālā darbaspēka produktivitāte uz 1 nodarbināto 2018. gadā

73ir 68% apmērā no ES vidējā līmeņa), ierobežota uzņēmumu spēja

74investēt pētniecībā un attīstībā (99,8 % ir mazie un vidēji

75uzņēmumi), kā arī vājš zināšanu un tehnoloģiju pārneses un

76pētniecības rezultātu komercializācijas

77mehānisms5.

789. attēls. Latvijas pozīcija (rangs) EIS starp ES-27

79valstīm

80(Avots: Eiropas Komisija6)

81Turpmāki uzlabojumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesē ir viens

82no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu Latvijas inovācijas

83sistēmas rādītāju uzlabošanos starptautiski salīdzinošos

84mērījumos (piemēram, EIS). 2014.-2020. gada periodā Latvijas

85rādītāji ļāva no "pieticīga" inovatora ierindoties

86"mērena" inovatora kategorijā, savukārt līdz 2027.

87gadam Latvijas primārais uzdevums ir uzlabot relatīvo pozīciju un

88nostabilizēt sniegumu starp pārējām ES-27 valstīm (piemēram,

89sasniedzot Lietuvas līmeni - 22. vieta).

90• Zināšanu pārnese publiskajā sektorā un pētniecības

91ietekmes paplašināšana

922018. gadā veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā7

93ir sniegušas iespēju nozaru ministrijām veidot pasūtījumu

94pētniecības sektoram, īstenojot valsts pētījumu programmas. Kopš

952018. gada ir uzsāktas 7 valsts pētījumu programmas, par kopējo

96finansējumu 19,1 milj. EUR, sekmējot zināšanu radīšanu un

97pārnesi, attīstot mērķtiecīgāku sadarbību un komunikāciju starp

98pētniecības sektoru un valsts pārvaldes institūcijām. Valsts

99pētījumu programmas tiek īstenotas Latvijas vēstures, kultūras,

100valodas, demogrāfijas un digitālo humanitāro zinātņu jomās un

101fundamentālās fizikas jomā (IZM, kultūras mantojuma jomā (KM),

102enerģētikas jomā (EM), ēnu ekonomikas mazināšanas jomā (FM),

103sabiedrības veselības un Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

104(IZM, VM). Uzsāktā prakse ir turpināma un plašāk izvēršama arī

105citu nozaru ministriju, kā arī publiskā sektora dalībnieku -

106pašvaldību, sabiedrisko organizāciju - iesaiste un gatavība

107pētnieciskai sadarbībai ar zinātniskajām institūcijām gan valsts

108pētījumu programmu, gan grantu konkursu, gan publisko iepirkumu

109veidā, t.sk. veicinot atvērtās zinātnes attīstību un zinātnes

110komunikāciju.

1111 Pieejams:

112http://polsis.mk.gov.lv/documents/4391

1132 Informatīvais ziņojums

114"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Pirmais

115ziņojums". 2018.

116Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624;

117Informatīvais ziņojums "Viedās Specializācijas stratēģijas

118monitorings. Otrais ziņojums". 2020.

119Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055

1203 European Commission,

1212020. "Specific Support - Development of the Human Capital

122for Research and Innovation in Latvia"

1234 ES fondu 2007.-2014. gada periodā zinātnisko

124institūciju konsolidācijai tika nodrošināts atbalsts Darbības

125programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1.3.3.

126apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās

127kapacitātes attīstība" ietvaros. Šo investīciju rezultātā

1282015. gadā tika reorganizētas 14 institūcijas un Zinātnisko

129institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju skaits

130samazinājās par 16 institūcijām.

1315 Informatīvais ziņojums

132"Viedās Specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais

133ziņojums". 2020.

134Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055

1356

136https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/innovation/scoreboards_en

1377 Zinātniskās darbības

138likums, 35. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p35

139Izglītības un zinātnes ministre I.

140Šuplinska