Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

656. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Latvijas iegūtais finansējums veido 0,15% no visa kopējā

programmas Apvārsnis 2020 dalībvalstīm pieejamā finansējuma.

Programmā Apvārsnis 2020 Latvijas pieteiktais dalību skaits

sasniedz0.36% no visām ES-28 valstu dalībām programmas Apvārsnis

2020 projektu konkursos, kas ir audzis salīdzinājumā ar 7.

Ietvarprogrammas (turpmāk -7.IP) rezultātu - 0.27%. Tomēr ar

esošo rezultātu Latvija, apsteidzot Maltu un Lietuvu, atrodas 26.

vietā dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts vadoties pēc

piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP Latvija atradās 27. vietā starp

28 ES dalībvalstīm.

1. tabula. Latvijas

institūciju galvenie sadarbības partneri propgrammas Apvārsnis

2020 projektos uz 2020. gada jūniju

(Avots: VIAA)

Partnerības valsts

Partnerību skaits finansētajos projektos

Vācija

249

Itālija

207

Spānija

203

Beļlģija

194

Francija

194

Lielbritānija

185

Nīderlande

180

Polija

161

Austrija

147

Portugāle

142

7. attēls. Latvijas zinātnisko publikāciju īpatsvars

sadarbībā ar ārvalstu autoriem un prognoze 2027.gadam

(Avots: SciVal, IZM aprēķini)

Kopumā Latvijas P&A sistēma joprojām ir salīdzinoši

noslēgta, kā arī starptautiskās sadarbības aktivitāte ir izteikti

nevienlīdzīga starp dažādām zinātnes nozarēm. 2019. gadā Latvijas

P&A sistēma bija 5. noslēgtākā (45,2%) starp ES-27 valstīm,

ievērojami atpaliekot no Lietuvas (51,2 %) un Igaunijas (66,6 % -

4. augstākā starptautiskās sadarbības intensitāte starp ES-27

valstīm). Ir būtiski veicināt mērķtiecīgāku un pastāvīgāku

starptautisko sadarbību veidošanu, iesaistoties dažādos

sadarbības tīklos, pētniecības projektos un pieredzes apmaiņas

mobilitātes aktivitātēs, kā arī piesaistot izcilu akadēmisko

viespersonālu no ārvalstīm, t.sk. diasporas.

8. attēls. Latvijas starptautisko koppublikāciju skaits

ģeogrāfiskā griezumā no 2014. līdz 2019. gadam

(Avots: InCites, IZM aprēķini)

Visvairāk starptautisko koppublikāciju Latvijai ir bijis ar

valstīm, kurās ir arī Latvijas diasporas zinātnieki - Vācija,

Apvienotā Karaliste, ASV, kā arī ar kaimiņvalstīm. Jāņem vērā, ka

daļa no starptautiskajām koppublikācijām ir saistībā ar Latvijas

dalību dažādos starptautiska mēroga pētniecības konsorcijos.

Vācija, kurai ir visaugstākais koppublikāciju skaita rādītājs, ir

arī vadošais Latvijas sadarbības partneris Apvārsnis 2020

ietvarprogrammā no 2014. līdz 2019. gadam, īstenojot 262 kopīgus

pētniecības projektus.

• Zināšanu un tehnoloģiju pārnese uzņēmējdarbības

sektorā

Lai gan savstarpējā sadarbības starp zinātniskajām

institūcijām un uzņēmējdarbības sektoru ir uzlabojusies

(zinātnisko darbinieku nodarbinātība privātajā sektorā

paaugstinājusies no 981 PLE 2013. gadā uz 1221 PLE 2018. gadā),

veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un inovācijas spējas

uzlabošanos uzņēmējdarbības sektorā, joprojām Latvijas

tautsaimniecības vidi kopumā raksturo zema produktivitāte

(nominālā darbaspēka produktivitāte uz 1 nodarbināto 2018. gadā

ir 68% apmērā no ES vidējā līmeņa), ierobežota uzņēmumu spēja

investēt pētniecībā un attīstībā (99,8 % ir mazie un vidēji

uzņēmumi), kā arī vājš zināšanu un tehnoloģiju pārneses un

pētniecības rezultātu komercializācijas

mehānisms5.

9. attēls. Latvijas pozīcija (rangs) EIS starp ES-27

valstīm

(Avots: Eiropas Komisija6)

Turpmāki uzlabojumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesē ir viens

no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu Latvijas inovācijas

sistēmas rādītāju uzlabošanos starptautiski salīdzinošos

mērījumos (piemēram, EIS). 2014.-2020. gada periodā Latvijas

rādītāji ļāva no "pieticīga" inovatora ierindoties

"mērena" inovatora kategorijā, savukārt līdz 2027.

gadam Latvijas primārais uzdevums ir uzlabot relatīvo pozīciju un

nostabilizēt sniegumu starp pārējām ES-27 valstīm (piemēram,

sasniedzot Lietuvas līmeni - 22. vieta).

• Zināšanu pārnese publiskajā sektorā un pētniecības

ietekmes paplašināšana

2018. gadā veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā7

ir sniegušas iespēju nozaru ministrijām veidot pasūtījumu

pētniecības sektoram, īstenojot valsts pētījumu programmas. Kopš

2018. gada ir uzsāktas 7 valsts pētījumu programmas, par kopējo

finansējumu 19,1 milj. EUR, sekmējot zināšanu radīšanu un

pārnesi, attīstot mērķtiecīgāku sadarbību un komunikāciju starp

pētniecības sektoru un valsts pārvaldes institūcijām. Valsts

pētījumu programmas tiek īstenotas Latvijas vēstures, kultūras,

valodas, demogrāfijas un digitālo humanitāro zinātņu jomās un

fundamentālās fizikas jomā (IZM, kultūras mantojuma jomā (KM),

enerģētikas jomā (EM), ēnu ekonomikas mazināšanas jomā (FM),

sabiedrības veselības un Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai

(IZM, VM). Uzsāktā prakse ir turpināma un plašāk izvēršama arī

citu nozaru ministriju, kā arī publiskā sektora dalībnieku -

pašvaldību, sabiedrisko organizāciju - iesaiste un gatavība

pētnieciskai sadarbībai ar zinātniskajām institūcijām gan valsts

pētījumu programmu, gan grantu konkursu, gan publisko iepirkumu

veidā, t.sk. veicinot atvērtās zinātnes attīstību un zinātnes

komunikāciju.

1 Pieejams:

http://polsis.mk.gov.lv/documents/4391

2 Informatīvais ziņojums

"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Pirmais

ziņojums". 2018.

Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40427624;

Informatīvais ziņojums "Viedās Specializācijas stratēģijas

monitorings. Otrais ziņojums". 2020.

Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055

3 European Commission,

2020. "Specific Support - Development of the Human Capital

for Research and Innovation in Latvia"

4 ES fondu 2007.-2014. gada periodā zinātnisko

institūciju konsolidācijai tika nodrošināts atbalsts Darbības

programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1.3.3.

apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās

kapacitātes attīstība" ietvaros. Šo investīciju rezultātā

2015. gadā tika reorganizētas 14 institūcijas un Zinātnisko

institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju skaits

samazinājās par 16 institūcijām.

5 Informatīvais ziņojums

"Viedās Specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais

ziņojums". 2020.

Pieejams:http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055

6

https://ec.europa.eu/growth/industry/policy/innovation/scoreboards_en

7 Zinātniskās darbības

likums, 35. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p35

Izglītības un zinātnes ministre I.

Šuplinska