Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums

76. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Tomēr, Komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014. gada 29.

jūlijā pieņemtais lēmums jautājumā par akciju sabiedrību

"Citadele banka" robežojās ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 28. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 300

"Ministru kabineta kārtības rullis" 200. un

201.1 panta pārkāpumu. Ministru kabineta iekārtas

likums tieši nosaka, ka Ministru kabineta sēdes protokolē un

ieraksta audioformātā. Savukārt

Komisijai iesniegtais audioieraksts nesniedz skaidru Ministru

kabineta sēdes atspoguļojumu, jo, pirmkārt, no tā ir izdzēsta

sēdes daļa, kad tiek izsludināts sēdes pārtraukums; otrkārt, no

audioieraksta nav noprotams, no kura brīža Ministru kabineta sēde

tiek atsākta; treškārt, audioieraksts nesniedz priekšstatu, ka

otrajā sēdes daļā piedalās tikai Ministru kabineta locekļi, bet

pārējās personas ir izraidītas no sēžu zāles; ceturtkārt, no

audioierakstā dzirdamām Ministru kabineta locekļu diskusijām

noprotams, ka ir notikusi neformāla viedokļu saskaņošana ārpus

Ministru kabineta sēdes.

Tāpat Komisijai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka Valsts

kancelejas amatpersonas, iespējams, veikušas dienesta viltojumu,

jo atsūtītais Ministru kabineta sēdes protokola izraksts bija

papildināts ar rokrakstā veiktu pierakstījumu un ar to atšķīrās

no šīs pašas sēdes protokola izraksta, kuru Komisijai savlaicīgi

bija iesniegušas Ekonomikas ministrija un Privatizācijas

aģentūra.

77. 2015. gada 11. maijā Komisijas sēdē Ministru prezidente L.

Straujuma liecināja, ka bankas "Citadele" akciju

pārdošanas procesa laikā ir izjutusi spiedienu, lai tiktu

ietekmēta noteiktā bankas "Citadele" akciju pārdošanas

procesa virzība, kā arī norādīja, ka par minēto faktu viņa ir

informējusi tiesībsargājošās iestādes.77 Komisija

noskaidroja, ka L. Straujumas sniegtā informācija neatbilst

patiesībai. 2015. gada 1. jūlijā, atbildot uz Komisijas rakstisko

pieprasījumu, L. Straujuma norādīja, ka viņas iepriekš paustais

viedoklis par spiediena izdarīšanu ir ticis izteikts kā personīgs

vērtējums par dažādo pārrunu norisi un nav vērtējams kā

informācija par noziedzīgu nodarījumu, par kuru būtu jāiesniedz

iesniegums tiesībsargājošām iestādēm, tāpēc arī tas neesot

darīts.