76. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Tomēr, Komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014. gada 29.
jūlijā pieņemtais lēmums jautājumā par akciju sabiedrību
"Citadele banka" robežojās ar Ministru kabineta
iekārtas likuma 28. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 300
"Ministru kabineta kārtības rullis" 200. un
201.1 panta pārkāpumu. Ministru kabineta iekārtas
likums tieši nosaka, ka Ministru kabineta sēdes protokolē un
ieraksta audioformātā. Savukārt
Komisijai iesniegtais audioieraksts nesniedz skaidru Ministru
kabineta sēdes atspoguļojumu, jo, pirmkārt, no tā ir izdzēsta
sēdes daļa, kad tiek izsludināts sēdes pārtraukums; otrkārt, no
audioieraksta nav noprotams, no kura brīža Ministru kabineta sēde
tiek atsākta; treškārt, audioieraksts nesniedz priekšstatu, ka
otrajā sēdes daļā piedalās tikai Ministru kabineta locekļi, bet
pārējās personas ir izraidītas no sēžu zāles; ceturtkārt, no
audioierakstā dzirdamām Ministru kabineta locekļu diskusijām
noprotams, ka ir notikusi neformāla viedokļu saskaņošana ārpus
Ministru kabineta sēdes.
Tāpat Komisijai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka Valsts
kancelejas amatpersonas, iespējams, veikušas dienesta viltojumu,
jo atsūtītais Ministru kabineta sēdes protokola izraksts bija
papildināts ar rokrakstā veiktu pierakstījumu un ar to atšķīrās
no šīs pašas sēdes protokola izraksta, kuru Komisijai savlaicīgi
bija iesniegušas Ekonomikas ministrija un Privatizācijas
aģentūra.
77. 2015. gada 11. maijā Komisijas sēdē Ministru prezidente L.
Straujuma liecināja, ka bankas "Citadele" akciju
pārdošanas procesa laikā ir izjutusi spiedienu, lai tiktu
ietekmēta noteiktā bankas "Citadele" akciju pārdošanas
procesa virzība, kā arī norādīja, ka par minēto faktu viņa ir
informējusi tiesībsargājošās iestādes.77 Komisija
noskaidroja, ka L. Straujumas sniegtā informācija neatbilst
patiesībai. 2015. gada 1. jūlijā, atbildot uz Komisijas rakstisko
pieprasījumu, L. Straujuma norādīja, ka viņas iepriekš paustais
viedoklis par spiediena izdarīšanu ir ticis izteikts kā personīgs
vērtējums par dažādo pārrunu norisi un nav vērtējams kā
informācija par noziedzīgu nodarījumu, par kuru būtu jāiesniedz
iesniegums tiesībsargājošām iestādēm, tāpēc arī tas neesot
darīts.