Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums

1Par valsts atbalsta izmantošanu kopš 2008. gada valsts

2budžetā procentu un citos maksājumos ir saņemti 292,68 milj. EUR,

3tajā skaitā bankas "Citadele" veiktie maksājumi ir

449,14 milj. EUR.24

1Kopējais valsts atbalsts bankai "Citadele" 2010.

2gadā, uzsākot bankas pārdošanas procesu, bija 377,90 milj. EUR

3(t.i., 22,8 % no kopējā valsts atbalsta atbilstoši Parex

4bankas restrukturizācijas plānam). Līdz 2015. gada 20. aprīlim

5bija atgūti 342,16 milj. EUR izsniegtā valsts atbalsta, kā arī

6saņemti procentu maksājumi - 49,14 milj. EUR.25

7Līdz 2017. gadam banka "Citadele" paredz atmaksāt

8atlikušo valsts atbalsta summu 34,74 milj. EUR un procentus par

9to.26

1Apstiprinot Parex bankas restrukturizācijas plānu,

2EK un Ministru kabinets atzina, ka valsts atbalstu atgūt pilnībā

3nebūs iespējams, jo "…ir pietiekami skaidri saprotams, ka

4Revertai tās likvidācijas brīdī būs negatīvs pašu

5kapitāls".27 Līdzīgi bija ekspertu un

6politiķu vērtējumi par valsts atbalsta atgūšanas iespējamo

7rezultātu no bankas "Citadele"

8pārdošanas.28

1Komisija uzskata, ka Parex bankas pārņemšanas

2process, tā sagatavošana un norise līdz šim nav tiesiski,

3ekonomiski un politiski izvērtēta un nav veikta šajā darījumā

4iesaistīto valsts iestāžu un amatpersonu darbības un lēmumu

5analīze, kā arī nav vērtēta šīs darbības un lēmumu ietekme uz

6finanšu sistēmu un tautsaimniecību. Šādu novērtējumu nesniedza

7arī 10. Saeimas izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas

8komisija, kuras darbība tika izbeigta pēc triju mēnešu darba

9(2011. gada 19. maijā) bez galaziņojuma iesniegšanas.

102009. gada 16. oktobrī tika uzsākts kriminālprocess

11Nr.12812002209 par valsts amatpersonu iespējami prettiesisku

12rīcību, sniedzot valsts atbalstu Parex bankai tās

13pārņemšanas procesā. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu

14izmeklēšanas nodaļas virsprokurora M. Adlera veikto Parex

15bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanas, bankas finansiālā

16stāvokļa stabilitātes un valsts īstenoto pasākumu bankas

17likviditātes nodrošināšanai pārbaudi minētajā kriminālprocesā

18nevar vērtēt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz

19visiem jautājumiem. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu

20galvenokārt bija balstīts uz FM, FKTK un LB atzinumiem un

21viedokļiem, kā arī šo iestāžu amatpersonu liecībām, bet tieši šīs

22amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica Parex

23bankas pārņemšanas procesu.29

24Komisija atzīst, ka līdz šim nav veikts kompetents Parex

25bankas pārņemšanas rezultāta izvērtējums.

1Parex bankas pārņemšana kā darījums, kas bija ļoti būtisks

2Latvijas Republikas budžetam, atstāja negatīvu iespaidu uz

3ekonomisko izaugsmi un pasliktināja Latvijas iedzīvotāju dzīves

4līmeni, un tā arī nebija izvērtēts. To, ka

52008.-2009. gada finanšu un Parex bankas krīzei bija

6ietekme uz ekonomisko un sociālo situāciju valstī, apliecina,

7piemēram, Eiropas Sociālo lietu komitejas 2013. gadā publicētais

8pētījums.30

1Valsts iestādes un amatpersonas pirms Parex bankas

2pārņemšanas uzsākšanas nebija detalizēti un vispusīgi

3izvērtējušas iespējamo un maksimālo valsts atbalsta lielumu,

4nebija veikušas risku analīzi un nebija sagatavojušas iespējamos

5attīstības scenārijus pēc Parex bankas pārņemšanas.

6Ministru kabinetam nebija aplēšu par pārņemšanas un tai sekojošās

7bankas restrukturizācijas ietekmi uz valsts budžetu un

8tautsaimniecību, kā arī nebija analīzes par to, kā budžetu un

9tautsaimniecību ietekmētu lēmums Parex banku nepārņemt.

10Visa informācija vairāk liecina par to, ka krīzes risinājums tika

11meklēts haotiski.

12Valdība neizvērtēja iespēju reorganizēt Parex banku par

13attīstības banku, lai gan šādas finanšu institūcijas izveides

14nepieciešamība tika rosināta.

1Komisija iepazinās ar publikācijām un dokumentiem par

2Islandes finanšu krīzi, kura sākās 2008. gada septembrī, un šīs

3valsts pieredzi banku un finanšu sistēmas glābšanā.31

4Islandē speciālā izmeklēšanas komisija tika izveidota

5nekavējoties - krīzes laikā 2008. gada decembrī - un jau 2010.

6gada 12. aprīlī Islandes parlamentā tika iesniegts

7ziņojums32, kas analizēja triju lielāko valsts banku

8bankrota un finanšu krīzes cēloņus.

9Komisija atzīst, ka finanšu krīzes cēloņi Latvijā bija

10tie paši, kas citās attīstības valstīs, proti:

11- banku īpašnieku un menedžmenta nepietiekamais

12izglītības un zināšanu līmenis par darījumiem ar atvasinātajiem

13finanšu instrumentiem;

14- finanšu tirgus uzraudzību un regulēšanu (likumību)

15nodrošinošo institūciju nespēja prognozēt krīzes iespējamību

16bankās un individuālo banku izraisīto problēmu ietekmi uz finanšu

17sistēmu;

18- banku agresīvā attīstības politika 2004.-2006. gadā,

19neatbilstoši strauja izaugsme un darījumu pieaugums globālajos

20tirgos;

21- vispārējs iedzīvotāju zināšanu trūkums par finanšu

22instrumentiem un darījumiem ar komplicētiem finanšu

23instrumentiem, nepietiekama izpratne par darījumu riskiem.

24Islandes valdības un parlamenta rīcība apliecināja, ka lēmums

25par bankas vai banku glābšanu jāpieņem nekavējoties, vienlaikus

26tas ir jāpamato ar precīziem aprēķiniem un valsts atbalsta

27iespējamās ietekmes uz budžetu un tautsaimniecību scenāriju

28analīzi.

1Komisijai bija svarīgi pārzināt galvenos Parex

2bankas restrukturizācijas plānā paredzētos pasākumus, jo no tā

3izrietēja pienākums pārdot banku "Citadele".

4Parex bankas restrukturizācija de facto tika

5uzsākta 2009. gada sākumā - kad 25. februārī starp PA un valsts

6akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

7tika noslēgts akciju pirkuma līgums, ar kuru Privatizācijas

8aģentūra valsts uzdevumā no "Latvijas Hipotēku un zemes

9bankas" nopirka visas tai piederošās Parex bankas

10akcijas (85,15 % no Parex bankas

11pamatkapitāla).33

1Ministru kabinets 2009. gada 8. maija sēdē atbalstīja

2Parex bankas restrukturizācijas plānu.34 FM

32009. gada 11. maijā šo plānu iesniedza Eiropas Komisijai. EK

42009. gada 29. jūlijā paziņoja savu lēmumu C(2009) 5921 par

5Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 88. panta otrajā daļā

6noteiktās procedūras uzsākšanu attiecībā uz valsts atbalsta

7procedūrām (faktiski tika uzsākta izmeklēšana par Parex

8bankas restrukturizācijas plānu).35

1Ņemot vērā EK ieteikumus un komentārus, FM 2009. gada 4.

2septembrī Eiropas Komisijai iesniedza precizēto

3Parex bankas restrukturizācijas plānu. Saskaņā ar Papildus

4saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Latvijas

5Republiku36 līdz 2010. gada marta beigām bija jābūt

6izstrādātam un Eiropas Komisijā iesniegtam tādam Parex

7bankas restrukturizācijas plānam, kas saturētu detalizētu

8skaitlisko informāciju un analīzi. Tika noteikts, ka priekšroka

9dodama pārstrukturētās bankas atbilstošas kapitalizācijas

10nodrošināšanai un stabilai tās vadībai, lai panāktu finanšu

11stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanu. Tāpat

12memorandā bija paredzēts, ka līdz 2010. gada marta beigām valdība

13sagatavos un iesniegs Saeimai nepieciešamās izmaiņas tiesību

14aktos, lai Parex banka varētu pārtraukt procentu

15maksājumus par subordinēto kapitālu, par ko tā bija noslēgusi

16līgumus pirms valsts iesaistīšanās bankas

17kapitālā.37

1Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra sēdē38

2tika atbalstīts konsultāciju pakalpojumu līgums ar Nomura.

3(Ierobežotas pieejamības informācija.)

4Izpildot šo lēmumu, Privatizācijas aģentūra 2010. gada 25.

5janvārī, vienlaikus ar vienošanos par 2009. gada 25. marta līguma

6izbeigšanos, noslēdza jaunu konsultāciju pakalpojuma līgumu ar

7Nomura, kurā tika noteikti konsultanta pienākumi un viņa

8atlīdzība.

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1Saskaņā ar Restrukturizācijas plānu 2010. gada 1. jūnijā

2tika nolemts dibināt un reģistrēt jaunu

3kredītiestādi39 - akciju sabiedrību "Citadele

4banka". 2010. gada 30. jūnijā komercreģistrā tika reģistrēta

5banka "Citadele", kuras vienīgais dibinātājs bija

6Privatizācijas aģentūra. 2010. gada 1. augustā banka

7"Citadele" uzsāka darbību atbilstoši saņemtajai

8kredītiestādes licencei (atļaujai), ko bija izsniegusi FKTK.

9Komisija norāda, ka Eiropas Komisijas apstiprinājumu

10Restrukturizācijas plāns saņēma tikai 2010. gada 15.

11septembrī.

1Ministru kabinets tiešā veidā iesaistījās Parex

2bankas pārvaldībā (faktiski - bankas pārdošanas mēģinājumā un

3turpmākajā restrukturizācijā). (Ierobežotas pieejamības

4informācija.)

1Ņemot vērā Parex bankai un bankai

2"Citadele" sniegtā valsts atbalsta raksturu, EK ir

3pieņēmusi vairākus lēmumus. Sākotnēji glābšanas atbalsts tika

4īslaicīgi apstiprināts ar trijiem EK lēmumiem40, bet

52010. gada 15. septembrī Eiropas Komisija pieņēma galīgo lēmumu

6par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai, nosakot šādas

7prasības: tiek atjaunota atbalsta saņēmēja dzīvotspēja

8ilgtermiņā, tiek nodrošināts atbilstīgs un samērīgs sloga

9sadalījums, tiek veikti pasākumi konkurences traucējumu

10ierobežošanai, un tiek veidota konkurētspējīga banku nozare.

1137. 2014. gada 16. aprīlī Eiropas Komisija uzsāka oficiālu

12izmeklēšanu,41 pamatojoties cita starpā uz to, ka

13Latvija nav izpildījusi pienākumu pārdot bankas

14"Citadele" ieguldījumu pārvaldības virzienu līdz 2013.

15gada 30. jūnijam bez atsavināšanas pilnvarnieka vai līdz 2013.

16gadam 31. decembrim, ieceļot atsavināšanas pilnvarnieku.

1Lai novērstu Eiropas Komisijas uzsāktās izmeklēšanas

2procedūras iespējamās negatīvās sekas, Latvijas puse uzņēmās

3papildu saistības, proti: Latvija un banka "Citadele"

4apņēmās darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu

5saistošus piedāvājumus attiecībā uz visas Latvijas Republikai

6piederošās līdzdalības bankā "Citadele" (arī

7ieguldījumu pārvaldības virzienā) pārdošanu atbilstoši

8modificētam laika grafikam42. Līdz ar to šādos

9apstākļos Latvijas pusei bija neiespējami lūgt bankas

10"Citadele" akciju pārdošanas procesa pagarinājumu, un

11Latvijas puse to arī nedarīja. Vienlaikus Eiropas Komisija 2014.

12gada galīgajā lēmumā apstiprināja, ka Parex bankai un

13bankai "Citadele" sniegtā atbalsta pasākumi atbilst

14iekšējā tirgus regulējumam, un izmeklēšanu izbeidza.

1Komisijai bija būtiski noskaidrot, vai Latvijas valsts

2pārstāvji bija vērsušies EK ar lūgumu atļaut banku

3"Citadele" pārveidot par attīstības banku vai citu

4valsts īpašumā saglabājamu finanšu institūciju, kā arī kādos

5apstākļos un ar kādiem priekšnosacījumiem Eiropas Komisija šādu

6risinājumu akceptētu.43 Kā norāda EK Konkurences

7ģenerāldirektorāts, Latvija šādu piedāvājumu neiesniedza, bet, ja

8Latvija būtu piedāvājusi šādu risinājumu, EK to skatītu

9visaptveroša piedāvājuma kontekstā - kopā ar Restrukturizācijas

10plānu un saistošajiem pienākumiem, kas atbilst Banku darbības

11paziņojumā (Banking Communication) noteiktajām

12prasībām.44

1Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra

2lēmumu un izpildot 2011. gada 28. decembra Parex bankas

3ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu par labprātīgu atteikšanos no

4bankai izsniegtās kredītiestādes licences, FKTK 2012. gada 15.

5martā anulēja Parex bankas kredītiestādes licenci. No tā

6brīža tika mainīts Parex bankas nosaukums uz "akciju

7sabiedrība "Reverta"", kas turpināja darboties

8trijos galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu

9atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana.

1Uz 2015. gada 1. septembri Privatizācijas aģentūras

2(valsts) īpašumā bija 84,15 % Reverta akciju, ERAB piederēja

312,74 % Reverta akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā bija 3,11 %

4akciju.

53.2. Par bankas "Citadele"

6pārdošanu atbilstoši Parex bankas restrukturizācijas plānam

73.2.1. Par 75 % bankas

8"Citadele" akciju pārdošanas procesu

1Bankas "Citadele" pārdošanas sākums ir

2saistāms ar bankas reģistrāciju komercreģistrā 2010. gada 30.

3jūnijā, kad PA kopā ar Nomuru uzsāka bankas

4"Citadele" pārdošanu atbilstoši Restrukturizācijas

5plānam. Komisija, vērtējot bankas "Citadele" pārdošanas

6procesu, to iedalīja divos posmos: no 2010. gada jūnija līdz

72013. gada jūlijam (PA un valdības konsultants bija

8Nomura) un no 2013. gada 16. jūlija līdz darījuma

9pabeigšanai 2015. gada 20. aprīlī (PA un valdības konsultants

10bija Société Générale).

1Laikā no 2010. gada jūnija Nomura uzsāka gatavot

2bankas "Citadele" pārdošanas piedāvājumu, veica tirgus

3izpēti un tikās ar vairākiem iespējamiem bankas pircējiem.

4Atbilstoši konsultanta Nomura analīzei un rekomendācijai

5un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra

6lēmumam45, bankas "Citadele" akciju

7pārdošana tika atlikta. Pamatojums - nepiemērota situācija

8šādu darījumu veikšanai starptautiskajos finanšu tirgos. Pēc

9līdzīgas Nomura rekomendācijas un pamatojuma Ministru

10kabinets arī 2012. gada 6. novembrī46 nolēma

11neatsākt bankas "Citadele" akciju pārdošanu.

1Komisijas veiktā informācijas analīze liecina, ka Eiropas

2un citos starptautiskajos finanšu tirgos laikā no 2006. gada līdz

32012. gadam tika veikti regulāri banku pirkšanas-pārdošanas

4darījumi.47 Komisija kā Parex bankas

5restrukturizācijai līdzīgu norāda Lielbritānijas bankas Northern Rock plc48 pārdošanu

6Virgin Money, ko uzsāka 2011. gada jūnijā pēc bankas

7aktīvu sadalīšanas "labajos" un "sliktajos"

8aktīvos. Komisija uzskata, ka finanšu tirgos pieredze valsts

9atbalsta sniegšanā un banku glābšanā ES bija jau pirms lēmuma par

10Parex bankas sadalīšanu. Northern Rock

11finansiālo problēmu izcelsme bija līdzīga kā Parex bankai

12- riskantu hipotekāro kredītu izsniegšana, investīcijas ASV

13hipotekāro kredītu atvasinātajos finanšu instrumentos, ASV

14investīciju bankas Lehman Brother kā partnera izmantošana

15līdz 2008. gadam. Uzsākot Northern Rock "labās"

16bankas pārdošanu, piecu mēnešu laikā bija saņemti deviņi

17pilnvērtīgi piedāvājumi, un 2011. gada 17. novembrī banku

18iegādājās Virgin Money, apsolot samaksāt par

19restrukturizācijas procesā nodalītajiem "labajiem"

20bankas aktīviem 1,2 miljardus EUR. Informācija par Northern

21Rock problēmām bija pieejama medijos kopš 2007. gada sākuma -

22vairāk nekā gadu pirms Parex bankas krīzes. Notikumu

23secība liecināja par analoģisku situācijas attīstību Latvijā.

24Vērtējot pārdošanas procesu, izriet secinājums, ka

25Parex bankas restrukturizācija un bankas

26"Citadele" pārdošana ir noritējusi lēni,

27salīdzinot ar Northern Rock darījuma ilgumu49

28vai Islandes parlamenta un valsts institūciju pieņemtajiem

29lēmumiem finanšu krīzes laikā.50

30Komisija uzskata, ka 2011. un 2012. gadā PA un valdība neveica

31analīzi par Nomuras ieteikumu pārtraukt pārdošanu,

32neizvērtēja šāda lēmuma ietekmi uz EK akceptēto pārdošanas gala

33termiņu un valsts atbalsta izbeigšanas noteikumiem.

1Tikai 2013. gada 16. jūlijā - pēc 16 mēnešu

2pārtraukuma - Ministru kabinets atsāka bankas

3"Citadele" akciju pārdošanu, nolemjot uzsākt

4investoru piesaisti.51

5Komisijas ieskatā šāda Ministru kabineta rīcība neveicināja

6konkurenci starp investoriem un nevarēja nodrošināt izdevīgākā

7piedāvājuma saņemšanu par valstij piederošajām 75% bankas

8"Citadele" akcijām.

946. 2013. gada 22. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja

10finanšu konsultanta atlases komisijas ieteikumu slēgt līgumu ar

11starptautisko investīciju banku Société Générale, kuras

12uzdevums bija noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli

13bankai "Citadele", kā arī veikt investoru piesaisti. Kā

14juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais

15birojs Linklaters.52

1647. 2013. gada 21. novembrī EM izveidoja bankas

17"Citadele" investoru piesaistes uzraudzības

18komiteju ar mērķi uzraudzīt investoru piesaistes procesu un

19risināt stratēģiskos jautājumus, kā arī koordinēt iesaistīto pušu

20viedokļu apmaiņu pirms MK lēmumu pieņemšanas. Komiteju

21vadīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, tās sastāvā bija

22iekļauti Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidentes biroja,

23Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Komitejas

24darbā kā pieaicinātās personas piedalījās PA, ERAB, bankas

25"Citadele" pārstāvji.

26Komisijai bija iespēja iepazīties ar 10 (desmit) bankas

27"Citadele" investoru piesaistes uzraudzības komitejas

28protokoliem un tiem pievienoto dokumentu kopijām. No tiem var

29secināt, ka komitejai minētos dokumentus galvenokārt bija

30gatavojis un iesniedzis finanšu konsultants Société

31Générale un juridiskais konsultants Linklaters.

3248. 2013. gada 17. decembrī Ministru kabinets atbalstīja

33bankas "Citadele" investoru piesaistes

34stratēģiju53, kā arī noteica akciju pārdošanas

35pamatmērķus. Stratēģija paredzēja iespēju bankas akcijas pārdot

36tiešā pārdošanas procesā stratēģiskajam investoram vai arī

37izmantot akciju sākotnējo piedāvājumu biržā. 2014. gada 26. maijā

38Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka potenciālo investoru

39pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc atbilstības

40četrām kritēriju grupām - cena, darījuma nosacījumi,

41investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums.

42Izvērtējot investoru piesaistes stratēģiju, ar to saistītos

43dokumentus un konsultanta ziņojumus, Komisijai neradās

44pārliecība, ka 2013. vai 2014. gadā būtu bijušas reāli iespējamas

45kādas veiksmīgas darbības, lai piesaistītu investorus, veicot

46akciju pārdošanu biržā. Galvenais biržas jeb IPO izmantošanas

47trūkums ir tas, ka šāda darījuma īstenošanai nepieciešami vismaz

4812 mēneši54. Visu bankas "Citadele" akciju

49paketi pārdot būtu iespējams tikai lielos starptautiskos

50vērtspapīru tirgos, piemēram, Londonas Fondu biržā vai Vācijas

51biržā. Kā liecina prakse, IPO sagatavošanai un iekļaušanai

52Londonas Fondu biržas sarakstā ir nepieciešami 18-24 mēneši.

53Šāds pārdošanas modelis tomēr negarantē visu piedāvāto akciju

54pārdošanu. Līdz ar to Latvijas valdībai nebūtu garantijas

55izpildīt Restrukturizācijas plānā noteikto, kas savukārt novestu

56pie EK izmeklēšanas par valsts atbalsta pārkāpumu.

5749. 2014. gada 26. jūnijā Privatizācijas aģentūra un finanšu

58konsultants Société Générale informēja Ministru kabinetu

59par potenciālo investoru iesniegtajiem piedāvājumiem. Līdz 2014.

60gada maijam bija saņemti septiņi nesaistoši piedāvājumi, no

61kuriem divi pretendenti neuzsāka bankas padziļināto izpēti

62(due diligence). Tādējādi 2014. gada jūnijā tika saņemti

63piecu pretendentu piedāvājumi, no kuriem viens netika virzīts

64piedāvātās cenas dēļ un otrs tika atzīts par neatbilstošu EK

65noteikto sankciju dēļ. Izvērtējot piedāvājumu atbilstību iepriekš

66apstiprinātajiem kritērijiem, Ministru kabinets atbalstīja sarunu

67turpināšanu ar trim pretendentiem,55 - tajā skaitā

68Ripplewood Advisors LLC.

69Izvērtējot saņemto informāciju un iesaistīto amatpersonu

70sniegtos paskaidrojumus, Komisija izdarīja secinājumu, ka 2014.

71gada jūnijā un jūlijā neviens no šo triju pretendentu

72piedāvājumiem nebija uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu

73pārdevēja puses noteiktajām prasībām (praktiski visi piedāvājumi

74bija uzskatāmi par nepilnīgiem, piemēram, viens no pretendentiem

75lūdza termiņa pagarinājumu, jo tobrīd nespēja nodrošināt naudas

76līdzekļu pietiekamību, cits - pieprasīja ekskluzivitāti darījuma

77īstenošanai un tikai tādā gadījumā solīja sniegt visu pieprasīto

78informāciju).

7950. 2014. gada 29. jūlijā Ministru kabinets pieņēma juridiski

80diskutablu un necaurskatāmu lēmumu - ekskluzīvi turpināt sarunas

81ar vienu potenciālo bankas "Citadele" akciju iegādes

82pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru

83Ripplewood Advisors LLC.

84Uzklausot Ministru kabineta locekļus, kuri piedalījās minētajā

85Ministru kabineta sēdē un izvērtējot Komisijas rīcībā esošo

86informāciju, Komisija ir konstatējusi, ka:

871) neskatoties uz to, ka ekonomikas ministrs V. Dombrovskis

88bija lēmuma projekta virzītājs un ieteica turpināt sarunas ar

89trim atlikušajiem bankas "Citadele" akciju iegādes

90pretendentiem, Ministru kabinets neatbalstīja ekonomikas ministra

91piedāvāto risinājumu. Savukārt ekonomikas ministrs neatbalstīja

92MK pieņemto lēmumu - ekskluzīvi turpināt sarunas tikai ar vienu

93investoru;

942) izvēlētais (no trim) investors Ripplewood Advisors

95LLC par bankas "Citadele" akcijām faktiski

96piedāvāja viszemāko cenu;

973) ja potenciālajam investoram Ripplewood Advisors LLC

98ar Ministru kabineta lēmumu netiktu nodrošinātas ekskluzīvas

99tiesības vieniem turpināt sarunas par bankas "Citadele"

100pirkuma līguma nosacījumiem, bankas "Citadele" akcijas

101varēja pārdot par augstāku cenu;56

1024) līdz 2014. gada 29. jūlijam neviens no trim potenciālajiem

103bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentiem - t.sk.

104Ripplewood Advisors LLC -, neskatoties uz bankas

105"Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitā noteiktajiem

106termiņiem un Ministru kabineta iepriekš pieņemtajiem lēmumiem,

107noteiktajā laikā nebija iesniedzis saistošo piedāvājumu bankas

108"Citadele" akciju iegādei;57

1095) Ministru kabineta sēdi vadīja ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

110(aizvietojot Ministru prezidenti L. Straujumu, kura interešu

111konflikta dēļ nepiedalījās balsojumā, bet faktiski pēc būtības

112piedalījās sēdē visā jautājuma par akciju sabiedrību

113"Citadele banka" izskatīšanas laikā), kurš komandējumu

114un aizņemtības dēļ nebija piedalījies daudzās Ministru kabineta

115sēdēs, kurās tika skatīti ar bankas "Citadele" akciju

116pārdošanu saistītie jautājumi;58

1176) Ministru kabineta locekļiem līdz pēdējam lēmuma pieņemšanas

118brīdim nebija vienprātības un skaidras izpratnes par sasniedzamo

119rezultātu, ko apliecina 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola

120(Nr.41 33.§) izraksts, Ministru kabineta sēdes audioieraksts, kā

121arī Komisijas sēdēs sniegtās liecības.

12251. 2014. gada 19. augustā Ministru kabinets iepazinās ar

123Privatizācijas aģentūras un Société Générale sagatavoto

124ziņojumu par investoru piesaistes procesa gaitu, piekrītot

125pagarināt Ripplewood Advisors LLC gala piedāvājuma

126iesniegšanas termiņu par desmit dienām - līdz 2014. gada 5.

127septembrim - un neveikt sarunas ar citiem investoriem.

12852. 2014. gada 16. septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu

129valstij piederošās bankas "Citadele" akcijas pārdot

130starptautisko investoru grupai ar pieredzi banku sektorā, kuru

131pārstāvēja ASV ieguldījumu sabiedrība Ripplewood Advisors

132LLC un tās dibinātājs Timotijs Kolins (Dr. Timothy

1Valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju

2pārdošanas cena, par kādu tika panākta vienošanās ar Investoriem

32014. gada septembrī, radīja pretrunīgu reakciju gan finanšu

4ekspertu vidū, gan arī sabiedrībā. Piedāvātā cena par 75 % bankas

5"Citadele" akcijām bija 74,0 milj. EUR. Akciju pirkuma

6līgumā noteiktā galīgā cena bija 74,7 milj. EUR, un šo summu

7Investori samaksāja 2015. gada 20. aprīlī.

1Privatizācijas aģentūras un bankas "Citadele"

2publiskajos paziņojumos61 ir teikts, ka cena, ko

3Investors ir samaksājis par 75 % bankas "Citadele"

4akcijām, bija augstāka par sākotnēji paredzēto. Piemēram, PA

5valdes priekšsēdētājs V. Loginovs atzīst: "Esmu gandarīts

6par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas

7"Citadele" akciju pārdošanas darījums ļauj pabeigt

8būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Ir

9izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai ir atrasti stabili, uz

10nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis

11jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus

12attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku

13sektoru."62

14Atšķirīgu viedokli pauž bijušais ekonomikas ministrs

15Vjačeslavs Dombrovskis: "Objektīvu pārdošanas cenu

16noteikt, protams, ir grūti, tomēr, ja paskatāmies uz

17starptautisko pieredzi, tad jāsaka, ka pārdot uzņēmumu par tā

18divu gadu peļņai atbilstošu summu - tas diez vai iekļausies

19veiksmīgu darījumu annālēs."63

20Komisija mēģināja noskaidrot, vai PA vai kāda cita bankas

21akciju pārdošanas darījumā iesaistītā institūcija vai to

22amatpersona ir noteikusi bankas "Citadele" akciju

23pārdošanas iespējamo cenu pirms piedāvājumu saņemšanas no

24investoriem 2014. gada aprīlī. Neviena amatpersona nevarēja

25iesniegt Komisijai informāciju un atbildēt uz jautājumu par

26bankas "Citadele" cenas (vērtības) novērtējumu, ko

27varētu izmantot salīdzināšanai ar iespējamiem piedāvājumiem.

28Tādēļ jāatzīst, ka nav veikta neatkarīga pārdošanas cenas

29noteikšana. Šo pieņēmumu Komisijas sēdē apstiprināja arī PA

30valdes priekšsēdētājs V. Loginovs64, sakot, ka

31"PA nebija veikusi atskaites cenas aprēķinu, netika

32aprēķinājusi bankas "Citadele" minimālo pārdošanas

33cenu". Tas norāda, ka Latvijas valdība pilnībā

34paļāvās uz bankas pircēja piedāvāto cenu, neveicot nekādus

35alternatīvus aprēķinus. Pēc būtības šāda Latvijas amatpersonu

36rīcība noveda pie tā, ka pircēja nosauktā cena tika akceptēta kā

37atbilstoša bankas patiesajai vērtībai. Turklāt, ņemot vērā to, ka

38MK jau 2014. gada 29. jūlijā no konkurences izslēdza pārējos

39potenciālos investorus, kā arī ierobežoto darījuma pabeigšanas

40termiņu, Investors 2014. gada septembrī, kad tika gatavots Līguma

41projekts, varēja noteikt un piedāvāt jebkuru sev vēlamo summu, jo

42Latvijas pusei cita priekšstata par bankas "Citadele"

43vērtību nebija.

44Tā rezultātā valsts, iespējams, nav saņēmusi patieso cenu par

4575 % bankas "Citadele" akciju pārdošanu.

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1Komisija pēc dokumentu izpētes un uzaicināto amatpersonu

2uzklausīšanas atzina, ka ne MK, ne EM, ne Privatizācijas

3aģentūra nebija noteikusi un MK (EM) arī nebija pieprasījis

4noteikt 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas

5optimālo cenu un/vai akciju pārdošanas robežcenu, kuru varēja

6izmantot kā atsauces (minimālo, sākotnējo) cenu, kas ir parasta

7prakse, veicot uzņēmuma (tajā skaitā bankas) kapitāla daļu

8atsavināšanu, tās piedāvājot pirkt stratēģiskajam vai finanšu

9investoram. Neviena no iztaujātajām amatpersonām nespēja

10atcerēties, ka būtu informēta par atsauces cenas esamību un tā

11tiktu salīdzināta ar investoru piedāvājumos izteikto akciju

12pirkuma cenu.

13Tikpat būtiski ir arī tas, ka Privatizācijas aģentūra neveica

14atsevišķu novērtējumu bankas ieguldījumiem 19 meitas un septiņos

15radniecīgajos uzņēmumos, kas veidoja 18 % no konsolidētajiem

16aktīviem un 9 % no ieņēmumiem. Kā paskaidroja V. Loginovs,

17"banka "Citadele" tika pārdota kopumā, jo

18atsevišķu uzņēmumu pārdošana būtu ne tikai laikietilpīga un

19apdraudētu EK noteiktā termiņa ievērošanu, bet arī sadārdzinātu

20pārdošanas izmaksas".65

21Lai gan sākotnēji izvirzītais mērķis noteica, ka pārdošanai

22jānodrošina akciju pārdošana par augstāko iespējamo cenu, tomēr

23tās noteikšanai nebija izvirzīti nekādi kritēriji jeb atskaites

24punkti.

25Iepriekš norādītie un medijos paustie ekspertu viedokļi

26apstiprina secinājumu, ka 75 % bankas "Citadele"

27akciju pārdošanas rezultātā iegūtā cena nav atzīstama par

28atbilstošu bankas patiesajai vērtībai.

29Komisijai, izmantojot ekspertu ieteikumus par akciju

30pārdošanas cenas noteikšanas aprēķina metodiku, un šādas

31metodikas un modeļu izmantošanu,66 radās ieskats, ka

32PA un citām valsts amatpersonām bija iespējams veikt

33nepieciešamos aprēķinus, lai valstij piederošo 75% bankas

34"Citadele" akciju pārdošanas process noritētu

35profesionāli un tiktu saņemta patiesā cena par valstij

36piederošajām bankas "Citadele" akcijām.

37Tas liecina, ka galvenais visa procesa mērķis bija pārdot

38banku par katru cenu. Iespējams, vienīgais arguments bija

39nepieļaut, ka par akcionāriem kļūst un banku kontrolē ar Krieviju

40saistīts kapitāls.

413.2.3. Par bankas

42"Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu

43atbildību

1Komisija vērtēja ar Privatizācijas aģentūras valdes

2locekļiem un bankas "Citadele" akciju pārdošanas

3procesā iesaistītajām personām noslēgtos līgumus par garantijām

4(turpmāk - Garantiju līgumi). (Ierobežotas pieejamības

5informācija.)

1(Ierobežotas pieejamības informācija.) Komisija

2uzskata, ka šādu līgumu esamība ir uzskatāma par nepamatotu

3valsts līdzekļu izlietošanu un ir vērsta uz valsts amatpersonu

4pilnīgu izvairīšanos no atbildības par to pieņemtajiem

5lēmumiem.

1Komisijas rīcībā ir informācija par 42 šādiem līgumiem,

2kas noslēgti ar Privatizācijas aģentūras, bankas

3"Citadele", Parex bankas un Revertas valdes un

4padomes locekļiem. Turklāt Privatizācijas aģentūra laikā no 2012.

5gada līdz 2015. gadam veica arī amatpersonu civiltiesiskās

6atbildības apdrošināšanu Allianz Global Corporate &

7Specialty SE (Dānija), par ko kopā apdrošināšanas prēmijās

8samaksāja 164 797 EUR.

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1Ņemot vērā, ka visa informācija saistībā ar Garantiju

2līgumiem ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija,

3Komisija nevar sniegt publisku analīzi par noslēgtajiem Garantiju

4līgumiem.

1Vienlaikus Komisija uzskata, ka šādā veidā V. Dombrovska

2vadītais Ministru kabinets ar atbildīgajiem finanšu ministriem un

3ekonomikas ministriem E. Repši, A. Vilku, A. Kamparu jau

4sākotnēji uzņēmās pilnu atbildību par Parex bankas

5restrukturizācijas un tai sekojošo bankas "Citadele"

6pārvaldības un akciju pārdošanas procesa gaitu. Komisijas

7ieskatā, Garantiju līgumu slēgšana ar Privatizācijas aģentūras

8valdes locekļiem rada pamatotas šaubas par šāda juridiska

9risinājuma atbilstību valsts un sabiedrības interesēm.

1069. 2015. gada 6. jūlijā Komisija vērsās Valsts kontrolē ar

11lūgumu veikt revīziju, lai noskaidrotu, vai Ministru kabineta un

12Privatizācijas aģentūras rīcība, slēdzot Garantiju līgumus, ir

13bijusi tiesiska, vai tiem ir ekonomiskās lietderības apsvērumi un

14vai Garantiju līgumu tiesiskais statuss atbilst Publiskas

15personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumāonas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums#n29'>29.daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

16noteiktajam mērķim.67

1Atbildība, kuru Ministru kabinets bija uzņēmies par bankas

2"Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, bija

3juridiski nostiprināta gan ar izšķirošajiem lēmumiem, gan ar

4Garantiju līgumiem. Savukārt vairāki bijušie un esošie ministri

5Komisijas sēdēs norādīja, ka savu lomu un atbildību vērtē

6"diezgan nosacīti", jo paši daudzos jautājumos

7neesot iedziļinājušies un neesot tos izpratuši, bet paļāvušies

8tikai uz EM un Privatizācijas aģentūras ziņojumiem, drošības

9iestāžu viedokli un labi atalgoto piesaistīto konsultantu

10rekomendācijām un ekspertīzi.

11Vairāki bijušie un esošie valdības ministri68

12Komisijai norādīja, ka, pieņemot svarīgākos lēmumus bankas

13"Citadele" akciju pārdošanas procesa ietvaros, bija

14grūti un pat neiespējami iedziļināties izskatāmo jautājumu būtībā

15un pieņemt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus, jo:

16- informācija bija ļoti apjomīga (līdz pat vairākiem simtiem

17lappušu vienā reizē);

18- informācija (dokumentācija) Ministru kabineta locekļiem

19visbiežāk tika izsniegta īsi pirms Ministru kabineta sēdes

20sākuma;

21- informācija, kas nav bijusi valsts valodā, nav tikusi

22tulkota (vismaz sākotnēji), un tas ministriem, kuri brīvi

23nepārvalda angļu valodu, sagādāja grūtības.

1Vairāki bijušie un esošie ministri Komisijai izteica

2viedokli, ka bankas "Citadele" akciju pārdošanas

3process bija sasteigts arī Privatizācijas aģentūras dēļ, jo gan

4dokumentu sagatavošana, gan lēmumu pieņemšana vienmēr notikusi

5pēdējā brīdī69,70. Otrs viedoklis - ja

6bankas "Citadele" akciju pārdošanas process būtu

7organizēts savlaicīgi, rezultāts būtu labāks71.

8Ekonomikas ministre D. Reizniece-Ozola vairākkārt uzsvēra:

9"ja bankas "Citadele" pārdošana būtu bijusi

10īstenota laicīgāk un tiktu nodrošināta ar pietiekami lielu

11konkurenci, tad bankas cena noteikti būtu

12augstāka.".72

13To pašu apliecināja bijušais ekonomikas ministrs V.

14Dombrovskis, norādot, ka bankas pārdošanas procesa atlikšana uz

15pēdējo brīdi un ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru

16nenodrošināja labāko rezultātu un konkurenci73. Ja

17Ministru kabinets 2014. gada 29. jūlija sēdē būtu atbalstījis

18Ekonomikas ministrijas piedāvāto stratēģiju - turpināt sarunas ar

19vairākiem pretendentiem -, tad bankas "Citadele" akciju

20pārdošanas cena būtu bijusi ievērojami augstāka.74

213.2.4. Par Valsts kancelejas un

22Ministru prezidentes L. Straujumas faktisko rīcību

1Lai iegūtu informāciju par bankas "Citadele"

2akciju pārdošanas procesa gaitu, Komisija 2014. gada 18. decembrī

3nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai ar lūgumu iesniegt Komisijai

4visus Valsts kancelejas rīcībā esošos darba grupu un

5sanāksmju protokolus, kā arī citus dokumentus un korespondenci,

6kas attiecināma uz bankas "Citadele" akciju pārdošanas

7procesu.75 Savukārt 2015. gada 18. februārī Komisija

8pieprasīja Valsts kancelejai iesniegt audioierakstus no

9visām Ministru kabineta sēdēm, kurās tika lemts par

10valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju

11pārdošanu.76

1Noteiktajos termiņos Valsts kanceleja nosūtīja Komisijai

2tās pieprasīto informāciju, izņemot Ministru kabineta 2014.

3gada 29. jūlija sēdes protokola izrakstu un pārējos ar šo sēdi

4saistītos dokumentus un sēdes audioierakstu.

1Pēc atkārtota Komisijas pieprasījuma Valsts

2kancelejas iesniegtā informācija radīja šaubas par tās patiesumu,

3jo Valsts kancelejas atsūtītais 2014. gada 29. jūlija sēdes

4protokola (Nr.41 33.§) izraksts saturēja dienesta viltojuma

5pazīmes, bet šīs pašas sēdes audioieraksts, kuram saskaņā ar

6likumu "Par valsts noslēpumu" ir noteikta

7klasifikācijas pakāpe "Slepeni", bija pārtraukts sēdes

8pašā nozīmīgākajā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas brīdī, kad

9notiek balsojums par tālāko bankas "Citadele" akciju

10pārdošanas procesa virzību.

1Par Valsts kancelejas amatpersonu rīcību Komisija 2015.

2gada 13. jūlijā vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot veikt

3pārbaudi.

42015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma

5lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru kabineta 2014.

6gada 29. jūlija sēdes protokola (Nr.41 33.§) izrakstā norādītajām

7ziņām, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī pieņēma

8lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru kabineta 2014.

9gada 29. jūlija sēdes slēgtās daļas audioieraksta veikšanu,

10montāžu un uzglabāšanu noziedzīga nodarījuma notikuma trūkuma

11dēļ.

1Tomēr, Komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014. gada 29.

2jūlijā pieņemtais lēmums jautājumā par akciju sabiedrību

3"Citadele banka" robežojās ar Ministru kabineta

4iekārtas likuma 28. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 300

5"Ministru kabineta kārtības rullis" 200. un

6201.1 panta pārkāpumu. Ministru kabineta iekārtas

7likums tieši nosaka, ka Ministru kabineta sēdes protokolē un

8ieraksta audioformātā. Savukārt

9Komisijai iesniegtais audioieraksts nesniedz skaidru Ministru

10kabineta sēdes atspoguļojumu, jo, pirmkārt, no tā ir izdzēsta

11sēdes daļa, kad tiek izsludināts sēdes pārtraukums; otrkārt, no

12audioieraksta nav noprotams, no kura brīža Ministru kabineta sēde

13tiek atsākta; treškārt, audioieraksts nesniedz priekšstatu, ka

14otrajā sēdes daļā piedalās tikai Ministru kabineta locekļi, bet

15pārējās personas ir izraidītas no sēžu zāles; ceturtkārt, no

16audioierakstā dzirdamām Ministru kabineta locekļu diskusijām

17noprotams, ka ir notikusi neformāla viedokļu saskaņošana ārpus

18Ministru kabineta sēdes.

19Tāpat Komisijai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka Valsts

20kancelejas amatpersonas, iespējams, veikušas dienesta viltojumu,

21jo atsūtītais Ministru kabineta sēdes protokola izraksts bija

22papildināts ar rokrakstā veiktu pierakstījumu un ar to atšķīrās

23no šīs pašas sēdes protokola izraksta, kuru Komisijai savlaicīgi

24bija iesniegušas Ekonomikas ministrija un Privatizācijas

25aģentūra.

2677. 2015. gada 11. maijā Komisijas sēdē Ministru prezidente L.

27Straujuma liecināja, ka bankas "Citadele" akciju

28pārdošanas procesa laikā ir izjutusi spiedienu, lai tiktu

29ietekmēta noteiktā bankas "Citadele" akciju pārdošanas

30procesa virzība, kā arī norādīja, ka par minēto faktu viņa ir

31informējusi tiesībsargājošās iestādes.77 Komisija

32noskaidroja, ka L. Straujumas sniegtā informācija neatbilst

33patiesībai. 2015. gada 1. jūlijā, atbildot uz Komisijas rakstisko

34pieprasījumu, L. Straujuma norādīja, ka viņas iepriekš paustais

35viedoklis par spiediena izdarīšanu ir ticis izteikts kā personīgs

36vērtējums par dažādo pārrunu norisi un nav vērtējams kā

37informācija par noziedzīgu nodarījumu, par kuru būtu jāiesniedz

38iesniegums tiesībsargājošām iestādēm, tāpēc arī tas neesot

39darīts.

1Komisija uzskatīja, ka Ministru prezidente tādējādi ir

2sniegusi nepatiesas ziņas un maldinājusi Parlamentārās

3izmeklēšanas komisiju, bet par šādu rīcību ir paredzēta atbildība

4Krimināllikuma 272. pantā.

52015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma

6lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru prezidentes L.

7Straujumas 2015. gada 11. maija sēdē sniegtajām ziņām noziedzīga

8nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

1Analizējot Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisijai

2radās aizdomas, ka Ministru prezidente L. Straujuma Ministru

3kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdē, Ministru kabinetam lemjot

4par bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa tālāko

5virzību, iespējams, ir atradusies interešu konflikta situācijā.

6Kā liecina minētās sēdes protokola izraksts, Ministru kabinets

7pieņēma zināšanai Ministru prezidentes L. Straujumas un tieslietu

8ministres B. Brokas sniegto informāciju, ka viņas, ievērojot

9likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

10darbībā" noteikto, nepiedalās jautājuma izskatīšanā par

11akciju sabiedrību "Citadele banka".

1Tomēr Ministru prezidente L. Straujuma, neskatoties uz

2sevis atstatīšanu no lēmuma pieņemšanas jautājumā par akciju

3sabiedrību "Citadele banka", bija klāt visā jautājuma

4izskatīšanas laikā. Turklāt viņa nebija iesniegusi rakstveida

5motivāciju, kam jābūt pievienotai sēdes protokolam, kā to nosaka

6Ministru kabineta iekārtas likuma 30. panta trešā daļa. Tāpat

7pastāvēja varbūtība, ka Ministru prezidente ir netieši

8iesaistījusies attiecīgā lēmuma pieņemšanā, izsakoties par labu

9vienam vai otram Ministru kabineta protokollēmuma "Par

10akciju sabiedrību "Citadele banka"" 4. un 5.

11punktā norādītajam risinājumam, jo sēdes audioieraksts nesniedz

12pilnīgu Ministru kabineta sēdes atspoguļojumu.

132015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma

14lēmumu atteikt ierosināt jautājumu par Ministru prezidentes L.

15Straujumas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

16Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta

17"Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu

18pārkāpšana", atzīstot izdarīto pārkāpumu par formālu

19pārkāpumu.

203.2.5. Par FKTK un LB lomu bankas

21"Citadele" pārdošanas procesā

1Komisijas ieskatā, ir svarīgi analizēt ne tikai bankas

2"Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto institūciju un

3amatpersonu rīcību, bet arī izvērtēt FKTK un LB lomu šā darījuma

4norisē, lai gan tās akciju pārdošanā tieši nepiedalījās.

1FKTK ir noteiktas vairākas funkcijas,78 starp

2kurām kā nozīmīgākās jānorāda:

3- noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finanšu un

4kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām;

5- sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un

6kapitāla tirgus attīstību;

7- sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus

8uzraudzības institūcijām.

1FKTK pārstāvji bija piedalījušies MK sēdēs, kurās

2izskatīja ar bankas "Citadele" pārdošanu saistītos

3jautājumus. FKTK telpās bija notikušas vairākas tikšanās ar

4bankas "Citadele" pircēju pārstāvjiem (Ripplewood

5LLC u.c.), PA, Société Générale pārstāvjiem, kuriem

6FKTK ir sniegusi vispārēju informāciju par finanšu tirgu Latvijā

7un informējusi par būtiskas līdzdalības iegūšanas kredītiestādē

8tiesisko regulējumu.79

9Komisijai neizdevās iegūt bankā "Citadele" veikto

10pārbaužu aktus un ar pārbaudēm saistīto informāciju, jo FKTK

11norādīja, ka "nav tiesīga Komisijai iesniegt bankas

12pārbaudes aktus, kā arī sniegt ziņas vai arī nosūtīt

13korespondenci ar banku "Citadele", kas būtu saistāma ar

14FKTK iebildumiem par bankas riska darījumiem, kredītportfeļa

15kvalitāti, kapitāla pieaugumu, likviditātes rādītāju un pašu

16kapitāla aprēķinu".80

1Komisijai neizdevās saņemt no FKTK pieprasīto tās rīcībā

2esošo informāciju un dokumentus, kas apliecinātu bankas

3"Citadele" Investoru (investoru grupas) reputācijas

4risku izvērtējumu, kuru veica FKTK un ECB.81 Komisija

5atbildes vēstulē tika informēta, ka atbilstoši ECB norādījumam

6Komisija ir aicināta interesējošos jautājumus rakstveidā adresēt

7ECB.82

8Komisija vērsās ar rakstveida pieprasījumu ECB un saņēma

9atbildi, ka "attiecīgās nacionālās tiesiskās bāzes

10trūkuma dēļ ECB nav tiesīga atkāpties no stingrajiem slepenības

11noteikumiem un nevar Komisijai atklāt pieprasīto

12informāciju".83

1(Ierobežotas pieejamības informācija.) Tomēr LB

2vairākkārt ir uzsvērusi, ka stratēģiskā investora piesaistei

3iepretim akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam ir būtiskas

4priekšrocības bankas ilgtermiņa finanšu stabilitātes

5nodrošināšanā, vienlaikus nodrošinot lielāku ienākumu valsts

6budžetā.

1Komisijas ieskatā, LB ir nepārprotami iestājusies par

2iespējami ātrāku bankas "Citadele" akciju

3pārdošanu, jo tādējādi tiktu samazinātas ar pārdošanas

4darījuma īstenošanu saistītās izmaksas un citu resursu

5izlietojums. Tomēr Komisijai neradās pārliecība, ka LB ir

6izmantojusi visas iespējas, lai rosinātu PA un valdību ātrāk

7pieņemt lēmumus un sagatavot kvalitatīvus dokumentus, kas bija

8svarīgi bankas "Citadele" pārdošanai.

93.3. Par bankas "Citadele"

10akciju pirkuma līgumā ietvertajiem noteikumiem

1MK 2014. gada 28. oktobrī atbalstīja bankas

2"Citadele" akciju pirkuma līguma noslēgšanu un tā

3būtiskākos nosacījumus.84

4Bankas "Citadele" akciju pirkuma līgums85

5tika parakstīts 2014. gada 5. novembrī. Akciju pirkuma līguma

6projektu sagatavoja juridiskais konsultants Linklaters, un

7tas tika akceptēts MK sēdē. Par līgumu atzinumus un komentārus

8sniedza Valsts kanceleja, FM un Société Générale.

1Aptaujātās amatpersonas Komisijai ir paudušas viedokli, ka

2valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pirkuma

3līgums un tajā ietvertie nosacījumi pēc būtības atbilst šādu

4līgumu starptautiskajai praksei. (Ierobežotas pieejamības

5informācija.)

1Komisija, analizējot tai pieejamos datus un informāciju,

2tomēr atzīst, ka Līgumā bija iekļautas normas, kas saistāmas ar

3dažādiem riskiem vai kas var izraisīt nelabvēlīgus

4nosacījumus.

1Pirmkārt. (Ierobežotas pieejamības

2informācija.)

1Otrkārt. (Ierobežotas pieejamības

2informācija.)

1Treškārt. Komisijai nav pārliecības, ka īstenotais

2bankas "Citadele" akciju pirkuma darījums tuvāko gadu

3laikā sekmēs finanšu tirgus attīstību Latvijā, ko savos

4paziņojumos medijiem uzsvēra Ministru prezidente L. Straujuma.

5Jāņem vērā, ka bankas akciju paketi ieguva finanšu

6investori, kuru mērķis parasti saistās ar turpmāko

7stratēģiskā investora piesaisti bankai, lai pārdotu tam savas

8akcijas "ātras" peļņas nolūkā. Tādējādi finanšu

9investors (par kādu uzskatāma T. Kolinsa pārstāvēto Investoru

10grupa) necentīsies attīstīt banku par finanšu institūciju, kas

11būtu ieinteresēta ilgtspējīgā Latvijas tautsaimniecības vai kādu

12tās nozaru attīstībā. Lai palielinātu sev piederošo kapitāldaļu

13vērtību, finanšu investori parasti veic pasākumus, kas saistās ar

14bankas operacionālas darbības efektivitātes uzlabošanu, resursu

15taupīšanu, finanšu darījumu risku samazināšanu un bankas aktīvu

16portfeļa struktūras optimizēšanu. Finanšu investori parasti nav

17ieinteresēti veikt ieguldījumus bankas kapitālā, bet orientējas

18uz tādiem organizatoriska un tehniska rakstura pasākumiem, kas

19ļauj palielināt līdz šim ieguldītā kapitāla atdevi

20(rentabilitāti) bez papildu investīcijām.86

1Ceturtkārt. (Ierobežotas pieejamības

2informācija.) Turklāt nevienos noteikumos nav iestrādāts

3(paredzēts) liegums (un komercdarījumos tāda prakse nepastāv),

4lai Investori nepārdotu banku tieši tiem pircējiem, kuriem MK

5nevēlējās pārdot.

1Piektkārt. (Ierobežotas pieejamības

2informācija.) Komisijai radās šaubas, vai bankas

3"Citadele" akcionāriem būs vienota pieeja stratēģiskā

4investora piesaistē tālākā nākotnē. Līdz ar to nav izslēgta

5varbūtība, ka banka var nonākt jebkuras personas vai valsts, tajā

6skaitā kapitāla, kura izcelsme var būt Latvijai un ES nedraudzīgu

7valstu kontrolē.

1Sestkārt. Komisija norāda, ka, pastāvot pašreizējām

2Latvijas makroekonomiskās attīstības prognozēm un tendencēm

3finanšu tirgū, būs sarežģīti panākt, lai banka

4"Citadele" spētu attīstīt kādu finanšu pakalpojumu vai

5kreditēšanas virzienu, kļūstot par būtisku konkurentu esošajām

6Latvijas kredītiestādēm.

73.4. Par izdevumiem bankas

8"Citadele" konsultantiem un sabiedrisko attiecību

9pakalpojumiem pārdošanas procesā

1Bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā

2Privatizācijas aģentūra laikā no 2009. gada 25. marta līdz 2015.

3gada aprīlim iesaistīja vairākas starptautiskās finanšu un

4juridisko pakalpojumu kompānijas, kā arī izmantoja vietējo

5konsultantu pakalpojumus.

697. 2009. gada 25. martā tika noslēgts konsultāciju

7pakalpojumu līgums ar Nomura, kas darbojās līdz 2013. gada

826. janvārim. Šī konsultantu firma sagatavoja Parex bankas

9restrukturizācijas plānu un uzsāka bankas "Citadele"

10pārdošanas procesu, kuru nepabeidza, un ar 2013. gada 25. janvāri

11pārtrauca sadarbību ar Privatizācijas aģentūru.

12Noslēgtais konsultāciju pakalpojumu līgums paredzēja

13vienpusēju iespēju atteikties turpināt sadarbību, brīdinot par to

14Latvijas pusi vismaz 30 dienas iepriekš. Savā atteikumā

15Nomura nesniedza sava lēmuma skaidrojumu.

16Komisija, izvērtējusi ar Nomura noslēgto līgumu un

17amatpersonu sniegtos paskaidrojumus, atzina, ka Privatizācijas

18aģentūra un Latvijas valdība necentās panākt bankas

19"Citadele" pārdošanu pēc iespējas īsākā laikā. Komisija

20nav saņēmusi apstiprinājumu tam, ka 2010.-2012. gadā Latvijas

21puse būtu sagatavojusi bankas pārdošanas scenārijus, kuros būtu

22paredzētas iespējamās norises globālajos finanšu tirgos un tiktu

23izvērtēti ar šo darījumu saistītie riski. Komisija uzskata, ka

24Latvijas puses atbildīgās amatpersonas pilnībā paļāvās uz to, ka

25piesaistītais konsultants sasniegs vēlamo rezultātu un viņa

26rīcība nav jāuzrauga un jākontrolē.

1Tikai 2013. gada 16. jūlijā Ministru kabinets nolēma

2atsākt bankas "Citadele" pārdošanu un izsludināja jaunu

3konkursu, lai piesaistītu starptautiskos finanšu un juridiskos

4konsultantus. Komisija uzskata, ka konsultantu piesaistīšanu

5vajadzēja veikt nekavējoties - uzreiz pēc Nomura

6paziņojuma par līguma laušanu 2012. gada decembrī. Bankas

7pārdošanas process faktiski tika atjaunots tikai 2013. gada

8oktobrī - pēc gandrīz gadu ilga pārtraukuma.

1Kopējie izdevumi, kas attiecināmi uz konsultantu piesaisti

2Parex bankas restrukturizācijai un bankas

3"Citadele" pārdošanas procesa uzsākšanai 2009.-2014.

4gadā:

5- Nomura - 1 584 529,53 EUR, t. sk. atlīdzība - 1 360

6000,00 EUR, attaisnotie izdevumi - 224 529,53 EUR (2009.-2012.

7gadā);

8- Zvērinātu advokātu birojs Sorainen - 578 437,19, t.

9sk. atlīdzība un attaisnotie izdevumi - 477 751,00 EUR, PVN - 100

10686,19 EUR (2009.-2014. gadā).

1Kopējie izdevumi, kas attiecināmi uz konsultantu

2piesaisti bankas "Citadele" pārdošanas procesā

32013.-2015. gadā bija 2 916 658,24 EUR, t.sk.:

4- Société Générale - 2 100 237,24 EUR (96 %), t. sk.

5atlīdzība - 2 000 000,00 EUR, attaisnotie izdevumi un PVN - 100

6237,24 EUR;

7- Linklaters - 706 469,55 EUR (4 %), t. sk. atlīdzība -

8580 000,00 EUR, attaisnotie izdevumi un PVN - 126 469,55 EUR;

9- SIA Ernst & Young Baltic - 68 486,00 EUR;

10- SIA Hill & Knowlton Latvia - 16 228,52 EUR;

11- SIA Superia - 5 163,30 EUR;

12- zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns" 3

13763,03 EUR;

14- Citi pakalpojumi (tulkošana, notāra pakalpojumi, komandējumi

15u.c.) - 16 337,60 EUR.

1Atbilstoši Komisijas iegūtajiem datiem kopējā izlietotā

2summa par konsultāciju pakalpojumiem laikā no 2009. gada līdz

32015. gada 1. aprīlim bija vairāk nekā pieci miljoni EUR (5

4079 624,96 EUR), kas ir 6,8 % no 75 % bankas

5"Citadele" akciju pārdošanas cenas.

1Starptautisko konsultantu pakalpojumus izmantoja un

2apmaksāja arī banka "Citadele". Taču šos uz pārdošanas

3darījumu attiecināmos bankas maksājumus konsultantiem Komisijai

4nebija iespējams noskaidrot.

1Nevienam no konsultantiem līgumos paredzētā samaksa

2nebija saistīta ar pārdošanas procesa veiksmīgu rezultātu un pēc

3iespējas augstākas cenas iegūšanu. Komisija neguva pārliecību, ka

4starptautiskajiem finanšu un juridiskajiem konsultantiem

5piemērotais pakalpojumu samaksas modelis sekmēja iespējami labākā

6rezultāta - lielākās pārdošanas cenas - sasniegšanu īsākā

7pārdošanas laikā.

8Apkopotā informācija par izmaksām konsultantiem, kuri sniedz

9pakalpojumus banku vai brokeru sabiedrību pārdošanas darījumos,

10liecina, ka vidējā samaksa ir 2 % - 3 % no pārdošanas

11cenas87. Tādējādi ar konsultantiem un sabiedrisko

12attiecību speciālistiem saistītie izdevumi, kas, pēc Komisijas

13rīcībā esošajiem datiem, bija vismaz 6,8 % no bankas

14"Citadele" pārdošanas cenas, ir uzskatāmi par

15pārspīlētiem.

163.5. Par Eiropas Rekonstrukcijas un

17attīstības bankas lomu

1Ar Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra

2lēmumu88 Parex bankas akcijas tika nodotas

3Privatizācijas aģentūrai, lai tā nodrošinātu kapitāla daļu

4pārvaldīšanu un veiktu akciju pārdošanu.

1Sarunas ar ERAB par tās iespējamo iesaisti Parex

2bankas pamatkapitālā tika uzsāktas jau 2008. gada 24. novembrī.

3Valdība uzskatīja, ka ERAB kā starptautiski pazīstamas

4multinacionālas finanšu institūcijas ar pieredzi banku

5restrukturizācijā iesaistīšana sniegs pozitīvu signālu - bankas

6un turpmāk izveidotās bankas "Citadele" klientiem un

7ieinteresētajām personām par tās attīstības potenciālu. Ņemot

8vērā ERAB līdzšinējo sadarbību ar Latviju un mūsu finanšu

9institūcijām, kā arī tās reputāciju, valdība aicināja ERAB kļūt

10par Parex bankas akcionāru.

11106. 2009. gada 16. aprīlī starp Latvijas Republiku

12Privatizācijas aģentūras personā, ERAB un Parex banku tika

13noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums89

14un akcionāru līgums.90 Jānorāda, ka minēto līgumu

15parakstīšanas brīdī vēl nebija izstrādāts Parex bankas

16restrukturizācijas plāns, kas paredzēja izveidot banku

17"Citadele" (tā komercreģistrā reģistrēta 2010. gada 30.

18jūnijā). Tāpēc 2010. gada jūnijā ar ERAB tika parakstīti jauni

19līgumi, kā arī pārjaunoti esošie līgumi. Līgumi ar ERAB tika

20aktualizēti arī 2012. gadā un 2015. gadā pēc 75 % bankas

21"Citadele" akciju pārdošanas.

22107. 2009. gada 11. augustā finanšu ministrs Einars Repše

23parakstīja līgumu ar ERAB par galvojumu91 līdz 126,6

24milj. EUR apmērā par Privatizācijas aģentūras saistībām pret

25ERAB, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem.

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1(Ierobežotas pieejamības informācija.)

1ERAB ar savu līdzdalību kapitālā uzlaboja bankas

2"Citadele" tēlu un samazināja bankas finanšu riskus,

3kas saistīti ar likviditātes nodrošināšanu un pieeju kapitālam.

4ERAB, iespējams, bija nozīmīga loma investoru lēmumam pirkt 75 %

5bankas "Citadele" akciju. Vienlaikus jānorāda, ka

6finanšu ministra parakstītais garantiju līgums ietver tādus

7nosacījumus, kas Latvijai radīja daudzus riskus. Turklāt, lai gan

8Latvija pēc būtības ir kompensējusi ERAB visus tās ieguldījumus,

9tomēr ERAB ir saglabājusi savā īpašumā 25% bankas

10"Citadele" akciju.

113.6. Par Gruzijas braucienu

1Pēc publiski izskanējušās informācijas un vēlāk

2apstiprinājumu guvušiem faktiem 2014. gada 1. augustā vairākas

3augstas valsts amatpersonas - Saeimas deputāts Dz. Zaķis,

4bijušais Ministru prezidents, tobrīd Eiropas Parlamenta deputāts

5Valdis Dombrovskis, toreizējais aizsardzības ministrs R. Vējonis

6un privātpersona - bankas "Citadele" tobrīd potenciālo

7investoru konsultants V. Siksnis - devās atpūtas braucienā uz

8Gruzijas Republiku. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets 2014.

9gada 29. jūlijā bija pieņēmis lēmumu turpināt sarunas par bankas

10"Citadele" akciju pārdošanu starptautiskajai investoru

11grupai ar vadošo investoru Ripplewood Advisers LLC, kurai

1Ņemot vērā minētos apstākļus, 11. Saeimas deputāts A.

2Elksniņš 2014. gada 22. septembrī vērsās prokuratūrā un KNAB ar

3iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Pēc KNAB veiktās

4resoriskās pārbaudes kriminālprocess netika uzsākts. KNAB

5pārbaudes atzinums balstās tikai uz pašu iesaistīto personu

6paskaidrojumiem un apliecinājumiem - maksājumu uzdevumiem par

7pakalpojumu (biļešu) apmaksu.

1Komisija tai noteikto pilnvaru ietvaros pievērsa uzmanību

2amatpersonu kopējam atpūtas braucienam uz Gruzijas Republiku un

3lūdza minētajām amatpersonām sniegt atkārtotu informāciju par

4notikušā apstākļiem.

5Iepazīstoties ar Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija

6secināja, ka KNAB rīcībā nav bijis pietiekošu pierādījumu un

7faktu, kas pamatotu kriminālprocesa uzsākšanu.

1Komisija nevērtēja Parex bankas

2restrukturizāciju, jo restrukturizācijas procesa analīzi

3neparedzēja Komisijai dotais uzdevums. Tajā pašā laikā

4secinājumi, kas radušies par bankas "Citadele"

5pārdošanas procesu, izraisa šaubas par to, vai bankas pārdošana

6bija vienīgais iespējamais un pareizais risinājums.

7117.1. Latvijas sagatavotais un EK apstiprinātais Parex

8bankas restrukturizācijas plāns neparedzēja iespēju saglabāt

9banku "Citadele" valsts īpašumā. To noteica EK

10prasības, ņemot vērā sniegto valsts atbalstu Parex bankai

11un bankai "Citadele".

12117.2. Amatpersonu sniegtie paskaidrojumi un valsts

13institūciju atbildes Komisijai liecināja, ka neviena no Latvijas

14valsts institūcijām oficiāli nebija uzsākusi dialogu ar EK (to

15norādīja arī EK Konkurences ģenerāldirektorāts vēstulē Komisijai)

16par iespēju rast citu restrukturizācijas risinājumu, piemēram,

17izveidojot uz Parex bankas bāzes attīstības banku vai

18noteikt garāku atsavināšanas termiņu.

19117.3. Nav detalizēti izvērtēts Parex bankas

20pārņemšanas process, kas ļautu konstatēt gan valsts institūciju

21(FKTK, LB, FM), gan atsevišķu amatpersonu rīcības un lēmumu

22pieņemšanas pamatotību, kā arī izvērtēt iespējamās kļūdas un to

23cēloņus, lai tādējādi novērstu līdzīgu krīzes situāciju

24rašanos.

25117.4. Nav veikta analīze un izpēte, kuras rezultātā atbildīgo

26valsts institūciju amatpersonas būtu varējušas sniegt

27rekomendācijas valdībai par iespējamiem ieguvumiem un riskiem,

28kas saistāmi ar Parex bankas akciju pārdošanu ERAB vai

29kādam citam starptautiskajam investoram.

1Ministru kabinets ir atbildīgs par bankas

2"Citadele" pārdošanas rezultātu, jo pieņēma lēmumus

3Privatizācijas aģentūras vietā pat tad, kad Privatizācijas

4aģentūra atteicās parakstīt, iespējams, neizdevīgu akciju pirkuma

5līgumu. Būtībā Privatizācijas aģentūra ir atbrīvota no atbildības

6par bankas "Citadele" pārdošanu un šī darījuma

7sekām.

8118.1. Komisija uzskata, ka, lai arī Ministru kabinets kopumā

9bija atbildīgs par bankas "Citadele" akciju pārdošanu,

10Ministru kabinetam nebija nepieciešams iesaistīties un

11piedalīties visā bankas "Citadele" akciju pārdošanas

12procesā un faktiski kļūt par vienīgo šā procesa virzītāju, jo

13bankas kapitāldaļu turētājs bija Privatizācijas aģentūra un tās

14atbildību par rīcību ar valsts mantu nosaka normatīvie akti.

15118.2. Ministru kabinets bez vispusīga izvērtējuma, balstoties

16vienīgi uz konsultanta Nomura ieteikumu, akceptēja

17pārdošanas darījuma pārtraukšanu no 2011. gada decembra līdz

182013. gada jūlijam, neveicot nekādus pasākumus, lai bankas

19"Citadele" pārdošana netiktu nepamatoti novilcināta.

20Piemēram, Privatizācijas aģentūrai un starptautiskajiem

21konsultantiem netika dots uzdevums izvērtēt un uzsākt IPO, netika

22izvērtēta arī attīstības bankas izveides iespējamība.

23118.3. Komisija uzskata, ka, bankas "Citadele"

24investoru piesaistes komiteja tika izveidota novēloti - tikai

252013. gada novembrī. Turklāt Komiteja nodarbojās nevis ar

26pārdošanas procesa uzraudzību, bet gan ar iespējamo akciju

27pārdošanas variantu analīzi un ieteicamās pārdošanas stratēģijas

28variantu izvērtēšanu, kas būtībā dublēja konsultantu Société

29Générale.

1Komisija uzskata, ka 2014. gada 29. jūlija sēdē

2Ministru kabinets ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu,

3neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī

4sabiedrības intereses. Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās

5padarīt bankas "Citadele" pārdošanas procesu

6necaurredzamu, tādējādi radot šaubas par rīcības objektivitāti.

7To vēl vairāk pastiprina Valsts kancelejas faktiskā rīcība -

8Komisijas darbības apgrūtināšana, kavējot Komisijai gūt skaidru

9priekšstatu par bankas "Citadele" akciju pārdošanas

10procesa patieso gaitu, jo tieši šīs sēdes materiāli tika

11iesniegti tikai pēc Komisijas atkārtota pieprasījuma ar rokrakstā

12veiktu pierakstījumu uz Ministru kabineta sēdes protokollēmuma,

13savukārt Komisijai iesniegtais sēdes audioieraksts nesniedz

14Ministru kabineta sēdes pilnu atspoguļojumu.

15119.1. Komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014. gada 29.

16jūlija lēmums - turpināt ekskluzīvi sarunas ar vienu potenciālo

17bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentu -

18starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru Ripplewood

19Advisors LLC, neraugoties uz Ģenerālprokuratūras veikto

20resorisko pārbaudi, joprojām uzskatāms par pieņemtu neskaidros

21apstākļos un robežojoties ar Ministru kabineta iekārtas likumā ar

22Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr.300

23"Ministru kabineta kārtības rullis" noteikto normu

24pārkāpumiem - Komisijai iesniegtie materiāli precīzi neatspoguļo

25Ministru kabineta pieņemtā lēmuma būtību un apstākļus.

26119.2. (ierobežotas pieejamības informācija) Lēmumu par

27ekskluzivitātes nodrošināšanu, turpinot sarunas par bankas

28"Citadele" pirkuma līguma nosacījumiem tikai ar

29Ripplewood Advisors LLC investoru grupu, 2014. gada 29.

30jūlija Ministru kabineta sēdē pieņēma Ministru kabineta locekļi

31E. Rinkēvičs, R. Vējonis, A. Vilks, R. Kozlovskis, I. Druviete,

1Ministru kabineta rīcība bankas "Citadele"

2pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi,

3pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas

4sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību.

5120.1. Ministru kabineta rīcība neliecināja, ka tam ir skaidrs

6priekšstats par bankas "Citadele" iespējamo pārdošanas

7cenu, jo Ministru kabinets pilnībā uzticējās Investora

8piedāvājumam.

9120.2. Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas

10"Citadele" iespējamo pārdošanas cenu (vai noteikusi

11cenu diapazonu), kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar 75 %

12bankas "Citadele" akciju pirkšanas piedāvājumiem.

13120.3. Valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex

14bankas restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus.

15Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt 500 milj.

16līdz 700 milj. EUR.

17120.4. Bankas "Citadele" pārdošanas darījuma

18sagatavošana un īstenošana ir noritējusi ļoti ilgā laikā, kas,

19iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas. Nav pamatojuma tam, ka

20Privatizācijas aģentūra necentās analizēt iespēju turpināt

21pārdošanas darījumu pēc tam, kad konsultants Nomura 2011.

22gada decembrī ieteica atlikt pārdošanas procesu un gaidīt

23labvēlīgāku situāciju finanšu tirgū. Tāpat nav pamatojuma

24Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija lēmumam, kura rezultātā

25bankas "Citadele' pārdošanas process tika pārtraukts uz 16

26mēnešiem Komisija uzskata, ka atsevišķi starptautiskajiem

27konsultantiem dotie uzdevumi bija ar apšaubāmu lietderību,

28piemēram, uzdevums izvērtēt IPO iespējamību tad, kad līdz EK

29noteiktajam pārdošanas galatermiņam ir atlicis gads, kā arī

30kritēriju neizstrādāšana, saskaņā ar kuriem ERAB varētu kādu no

31potenciālajiem bankas pircējiem atzīt par nepieņemamu. Komisija

32nav ieguvusi informāciju, ka iespēja veikt IPO būtu analizēta,

33uzsākot bankas pārdošanu 2010. gadā.

34120.5. Privatizācijas aģentūras valdes locekļu A. Spridzāna un

35G. Lauska atkāpšanās no amata 2014. gada 3. novembrī nav

36vērtējama viennozīmīgi. Var atzīt, ka atkāpšanās no amatiem bija

37vienīgā iespējamā amatpersonu rīcība, kā protestēt pret spiedienu

38veikt nepieņemamas darbības, tādējādi pievēršot sabiedrības

39uzmanību aizdomīgiem bankas "Citadele" pirkuma līguma

40nosacījumiem. Tomēr atkāpties no amatiem, brīdī, kad jau bija

41izraudzīts Investors un sagatavots līguma projekts, Latvijas

42puses vienpusējs mēģinājums mainīt termiņu varēja novest pie

43darījuma pārtraukšanas vai arī dotu iespēju Ripplewood

44Advisors LLC (T. Kolinsam) ierosināt fiksēto akciju

45pārdošanas cenas samazināšanu. No amatpersonu paskaidrojumiem

46Komisija nav guvusi pārliecību, ka Privatizācijas aģentūras

47valdes locekļiem bija rīcības plāns, kas, panākot Līguma

48noslēgšanas termiņa pagarinājumu, dotu iespēju iegūt labvēlīgākus

49akciju pārdošanas nosacījumus.

50120.6. Bankas "Citadele" pārdošanas termiņš bija

51noteikts un zināms visām potenciālajām darījuma pusēm. Komisijai

52ir radies ieskats, ka Privatizācijas aģentūra nav spējusi

53nodrošināt savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un kopš 2009. gada,

54kad tā kļuva par akciju valdītāju, nav pienācīgi veikusi akciju

55pārdošanas darījuma vadību. Komisija uzskata, ka bankas

56"Citadele" pārdošanas process radīja izmaksas, kuras

57varēja samazināt, ja banka tiktu pārdota bez novilcināšanas.

58120.7. Sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts

59īpašumu, un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi.

60Bankas "Citadele" darījumā iesaistītās valsts

61amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota

62komunikāciju plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai ir

63sniegušas haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un

64pretrunīgai informācijas interpretācijai.

1Ministru kabineta rīcība kopumā, bet īpaši Ekonomikas

2ministrijas un Finanšu ministrijas darbība liecināja, ka bankas

3"Citadele" pārdošanu tās uzskatīja par atsevišķu

4uzdevumu, nevis par Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu

5projektu.

1Tā kā bankas "Citadele" akciju pārdošanas

2process ir pabeigts, nepastāv nekādi būtiski iemesli turpmākajai

3dokumentu un informācijas, tajā skaitā arī akciju pārdošanas

4līguma, atzīšanai par tādu, kas būtu jāslēpj no sabiedrības.

5Šobrīd klasificētās informācijas statuss ir saglabāts lielākajai

6daļai ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu

7saistītajiem Ministru kabinetā izskatītajiem informatīvajiem

8ziņojumiem.

1Komisija uzskata, ka Garantiju līgumu slēgšana ar

2Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem nekalpo par piemēru

3labas pārvaldības principu ievērošanai valsts pārvaldē un rada

4pamatotas šaubas par šāda juridiska risinājuma atbilstību valsts

5un sabiedrības interesēm, radot neloģisku situāciju, jo būtībā

6valsts uzņemas pienākumu segt kaitējumu par pašas valsts

7teorētiski pieteikto prasījumu pret konkrētām amatpersonām.

1Latvijā ir izveidota vienotā finanšu un kapitāla tirgus

2uzraudzība, ko nodrošina FKTK (kopš 2001. gada, līdz tam to veica

3LB). FKTK nav spējusi savlaicīgi prognozēt un novērst iespējamos

4riskus kredītiestāžu darbībā (ko liecina, piemēram, Parex bankas

5un a/s "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas iestāšanās,

6starptautisko organizāciju paziņojumi par Latvijas kredītiestāžu

7iesaistīšanos globāla mēroga naudas atmazgāšanas darījumos).

8Komisija nav guvusi pārliecību par FKTK spēju veikt efektīvu un

9efektīgu banku darbības uzraudzību.

1Komisija ierosina Saeimai pilnveidot normatīvo

2regulējumu, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijām būtu

3iespējams iepazīties ar plašāku informācijas klāstu, kas satur

4komercinformāciju, jo Komisija saskārās ar situāciju, ka gan

5Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan banka

6"Citadele", gan Eiropas Centrālā banka atteicās

7Komisijai sniegt tās pieprasīto informāciju tāpēc, ka trūka

8nacionālās tiesiskās bāzes. Komisija ierosina precizēt un

9pilnveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu un

10attiecīgos normatīvos aktus, ieviešot krimināltiesisko,

11administratīvo un disciplināro atbildību par izvairīšanos no

12informācijas sniegšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

1Komisija ierosina Saeimai uzdot Tieslietu ministrijai

2precizēt normatīvo regulējumu ierobežotas pieejamības

3informācijas apritē, vienkāršojot ierobežotas pieejamības

4informāciju saturošu dokumentu deklasifikācijas procedūru

5(piemēram, nosakot, ka klasificēts ir nevis viss Ministru

6kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums, bet tikai atsevišķas

7tā sadaļas), kā arī, nosakot kārtību, kādā tiek vērtēta to

8amatpersonu rīcības pamatotība un atbildība, kuras ir atbildīgas

9par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu. Nav

10noteikta institūcija, kas kontrolē, iespējams, pārspīlētas valsts

11noslēpuma vai ierobežotas pieejamības informācijas lietošanas

12gadījumus, kā arī nav noteikta atbildība par šādu rīcību.

1Komisija ierosina izvērtēt pašreizējo kārtību normatīvajā

2regulējumā, kādā veidā Saeimas deputāti un Ministru kabineta

3locekļi iegūst pieeju valsts noslēpumam un kādas ir viņu tiesības

4izmantot to savu amata pienākumu veikšanai. Līdzšinējā prakse ir

5izraisījusi virkni pārpratumu un tiesisku neskaidrību,

6diskreditējot gan politisko procesu, gan valsts pārvaldības

7kārtību, tādējādi radot kaitējumu valsts un sabiedrības

8interesēm. Amatpersonas, kuras ir ievēlētas vai ieceltas augstos

9amatos un kurām ir izteikta uzticība pieņemt lēmumus par

10būtiskiem visas valsts attīstības jautājumiem, tiek ierobežotas

11iepazīties ar informāciju, kas nepieciešama jautājumu

12pilnvērtīgai un objektīvai izlemšanai, aizbildinoties, ka šīm

13personām nevar uzticēt valsts noslēpumu.

1Saskaņā ar 10. Saeimas lēmumu laikā no 2011. gada 24.

2februāra līdz 2011. gada 23. maijam bija izveidota Parlamentārās

3izmeklēšanas komisija par iespējamām pretlikumīgām darbībām

4akciju sabiedrības "Parex banka" pārņemšanas un

5restrukturizācijas procesā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

6triju mēnešu darbs būtībā netika pabeigts, jo Saeima noraidīja

7priekšlikumu pagarināt tās darbību. Parlamentārās izmeklēšanas

8komisijas darbības turpināšanai nepiekrita arī vairāki tajā

9pārstāvētie deputāti (M. Kučinskis, A. Šķēle, J. Vucāns, A.

10Loskutovs), kuri vienlaikus norādīja, ka parlamentāro izmeklēšanu

11būtu nepieciešams veikt pēc Parex bankas un bankas

12"Citadele" pārdošanas.92

13Daļēji 10. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas

14komisijai noteiktos uzdevumus ir izdevies izpildīt šai Komisijai.

15Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi Saeimai izveidot īpašu

16Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būtu

17detalizēti izvērtēt Parex bankas pārņemšanas un

18restrukturizācijas ietekmi uz finanšu sektora attīstību un

19Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī izvērtēt institūciju un

20amatpersonu atbildību.

1Komisija aicina Ministru kabinetu izbeigt slēgt Garantiju

2līgumus ar amatpersonām un uzdot Tieslietu ministrijai, Finanšu

3ministrijai un Ekonomikas ministrijai pilnveidot tiesisko

4regulējumu normatīvajos aktos, lai īpašos gadījumos noteiktu

5valsts kapitālsabiedrību amatpersonām samērīgu atbildības

6ierobežošanu.

71 Piemēram, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

82015. gada 30. janvāra vēstule Nr.233.9/19-7-12/15 Privatizācijas

9aģentūrai.

102 Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs V.

11Loginovs Komisijai sniedza skaidrojumu, ka ierobežotas

12pieejamības informācijas vai informācijas "Dienesta

13vajadzībām" statuss ir saglabāts tiem dokumentiem, kas,

14iespējams, satur komercnoslēpumu vai komerciāli jutīgu

15informāciju.

163 MK 04.11.2008. sēdes protokollēmums "Par a/s

17"Parex banka"" (protokols Nr. 78., 72.§).

184 MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums "Par a/s

19"Parex banka"" (protokols Nr. 79, 27.§).

205 Komentārs. Valērijs Kargins un Viktors

21Krasovickis bija Parex bankas vairākuma akcionāri, kuriem

22piederēja 84,83 % akciju kapitāla. 2008. gada septembra beigās

23Parex banka pēc aktīvu apjoma bija otra lielākā banka

24Latvijā, tās aktīvi veidoja 13,8 % no kopējiem Latvijas banku

25sektora aktīviem.

266 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā

27versija, 107.panta 1.punkts, 108.panta 1.punkts un 3.punkts.

287 MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums "Par a/s

29"Parex banka"" (protokols Nr. 79, 27.§).

30Pārņemšana tika īstenota ar 15.12.2008.

318 Komentārs. Latvija pievienojās euro

32zonai 2014. gada 1. janvārī, līdz tam Latvijas valūtas vienība

33bija Latvijas lati (LVL). Galaziņojuma tekstā kā atskaites

34vienība izmantots euro (EUR).

359 Noguldījumu garantiju likums, Latvijas Republikas

36Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 22. nr. Saeima

3704.06.2015. ir pieņēmusi jaunu Noguldījumu garantiju likumu, kas

38stājās spēkā ar 01.07.2015.

3910 Komentārs. Ar 2008. gada 16. oktobri

40stājās spēkā grozījumi, kas noteica, ka garantētā noguldījuma

41apjoms no 20 000 EUR tiek palielināts līdz 50 000 EUR. Minētie

42grozījumi Noguldījumu garantiju likumā tika izdarīti laikā, kad

43jau bija sākusies globālā finanšu krīze. Kā viens no pamatojumiem

44šiem grozījumiem tika minēts arguments, ka tādā veidā būs

45iespējams nomierināt noguldītājus un nenotiks strauja depozītu

46(noguldījumu) izņemšana.

4711 EK 2008. gada 24. novembra lēmums C(2008)

487554.

4912 Līguma par Eiropas Savienības darbību

50konsolidētā versija 107.panta 1. punkts, 108. panta 1. punkts un

513. punkts.

5213 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

53Parex bankas restrukturizācijas plāns (Parex Bank

54Restructuring Plan, Version 31/03/2010, updated

5507/02/2010, updated 27/02/2014, updated 03/06/2014).

5614 MK 08.05.2009. sēdes protokollēmuma "Par

57akciju sabiedrības "Parex banka" restrukturizācijas

58plānu" (protokols Nr. 30, 1.§) 1. un 2. punkts.

5915 Turpat.

6016 Turpat.

6117 Valsts kontroles 2009. gada atzinums "Par

62Latvijas Republikas 2008. gada pārskata par valsts budžeta

63izpildi un par pašvaldību budžetu finanšu revīzijas

64rezultātiem".

6518 Turpat, 126.punkts.

6619 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

67Parex Bank Restructuring Plan, Version 31/03/2010,

68update 07.07.2010, update 27.02.2014, update

6903.06.2014.

7020 Komentārs. Tāds bija maksimālais

71pieļaujamais valsts atbalsta lielums Parex bankai

72īstermiņa likviditātes nodrošināšanai, kas 2010. gadā tika

73apstiprināts Restrukturizācijas plānā. Tā kā restrukturizācija

74paredzēja bankas "Citadele" izveidošanu un 2012. gadā

75tika reģistrēta Reverta, izbeidzot Parex bankas

76pastāvēšanu, valsts atbalsta noteikumi ir attiecināmi uz banku

77"Citadele" un Revertu, kurai nav licences (atļaujas)

78kredītiestādes darbībai.

7921 4.pielikums. Pārskats par valsts atbalstu

80Parex bankai, bankai "Citadele" un Revertai no

812008. līdz 2015. gadam.

8222

83http://pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/citadele-banka/

8423 Privatizācijas aģentūras dati, kas Komisijai

85iesniegti 2015. gada 10. septembrī.

8624 4.pielikums. Pārskats par valsts atbalstu

87Parex bankai, bankai "Citadele" un Revertai no

882008. līdz 2015. gadam.

8925 Turpat.

9026 Privatizācijas aģentūras sniegtā informācija,

91Komisijas 2015. gada 10. septembra sēdes stenogramma.

9227 Commission Decision of 15.09.2010 on the

93State Aid C26/2009 which Latvia is planning to implemente for the

94restructuring of AS Parex banka, (110.p.)

95http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_c26_2009

96(Ierobežotas pieejamības informācija.) Parex Bank

97Restructuring Plan, Version 31/03/2010, update 07.07.2010, update

9827.02.2014, update 03.06.2014.

9928 "Godmanis: Citadeles pārdošanas cena ir

100pārāk zema", 2014. gada 5. novembris,

101http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/godmanis-citadeles-pardoshanas-cena-ir-parak-zema.a105103/

102"(Vjačeslavs) Dombrovskis: valsts nevar cerēt atgūt visu

103"Citadelē" ieguldīto", 2014. gada 16. jūlijs,

104http://nra.lv/politika/121327-dombrovskis-valsts-nevar-ceret-atgut-visu-citadele-ieguldito.htm

105"Rungainis: teorētiski saglabājas iespēja atgūt visu valsts

106ieguldīto naudu Parex bankā", 2010. gada 22. marts,

107http://nra.lv/ekonomika/19118-rungainis-teoretiski-saglabajas-iespeja-atgut-visu-valsts-ieguldito-naudu-parex-banka.htm

108"Parex glābšanas bilance: valsts zaudējusi vismaz 200

109miljonus latu", 2012. gada 6. marts,

110http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/parex-glabsanas-bilance-valsts-zaudejusi-vismaz-200-miljonus-latu.d?id=42184406

11129 Latvijas Republikas 10. Saeimas izveidotās

112Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām

113pretlikumīgām darbībām a/s "Parex banka" pārņemšanas un

114restrukturizācijas procesā galaziņojums. Sagatavots 2011. gada

11524. maijā.

11630 J.Kajaks. Pētījums par ekonomisko un sociālo

117situāciju Baltijas valstīs: Latvija. Eiropas Sociālo lietu

118komiteja, 2013. Publicēts

119http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf.

12031 Gambling Debt. Iceland's Rise and Fall in the

121Global Economy. Edited by E. Paul Durrenberger and Gisli Palsson.

122University Press of Colorado, 2015. ISBN:

123978-1-60732-334-1.

12432 Report of the Special Investigation

125Commission. Publicēts

126http://www.mfa.is/media/MFA_pdf/Fact-Sheet---Report-of-the-SIC-June.pdf

12733 MK 24.02.2009. sēdes protokollēmuma "Par

128akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols Nr.

12914, 1.§) 3. punkts.

13034 MK 08.05.2009. sēdes protokollēmuma "Par

131akciju sabiedrības "Parex banka" restrukturizācijas

132plānu" (protokols Nr. 30, 1.§) 1. un 2. punkts.

13335 Valsts kontroles 2010. gada 6. oktobra Revīzijas

134ziņojums par Latvijas Republikas 2009. gada pārskatu par valsts

135budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, 231.1. punkts

13636 22.02.2010. Eiropas Savienības un Latvijas

137Republikas Saprašanās memoranda otrā papildinājuma I pielikuma C.

138daļas otrais punkts.

13937 Turpat.

14038 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK

14119.01.2010. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrību

142"Parex banka"" (protokols Nr. 4, 60§) 3.

143punkts.

14439 MK 01.06.2010. sēdes protokollēmuma "Par

145akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols

146Nr.28, 57.§).

14740 EK 2008. gada 24. novembra lēmums lietā NN

14868/2008 Valsts atbalsta pasākumi AS "Parex

149banka";

150EK 2009. gada 11. februāra lēmums lietā NN 68/2008 Izmaiņas

151valsts atbalsta pasākumos AS "Parex

152banka";

153EK 2009. gada 11. maija lēmums lietā NN 189/2009 Izmaiņas valsts

154atbalsta pasākumos AS "Parex banka".

15541 EK lēmums (ES) 2015/162 par valsts atbalstu

156SA.36612 (2014/C) (ex 2013/NN), ko Latvija īstenojusi attiecībā

157uz Parex banku.

15842 EK Konkurences ģenerāldirektorāta 2015. gada 15.

159septembra vēstule COMP/AJF/CS/BB/2015/0807035.

16043 Komisijas 2015. gada 14. maija vēstule

161Nr.233.9/19-17-12/15 EK Konkurences ģenerāldirektorātam.

16244 EK Konkurences ģenerāldirektorāta 2015. gada 15.

163septembra vēstule COMP/AJF/CS/BB/2015/0807035.

16445 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK

16527.12.2011. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrību

166"Citadele banka" un "Parex banka"

167pārdošanas stratēģiju" (protokols Nr. 76, 66.§).

16846 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK

16906.11.2012. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrības

170"Citadele banka" pārdošanas stratēģiju" (protokols

171Nr. 62, 41.§).

17247 Komentārs. Eiropā laikā no 2009. gada

173līdz 2011. gadam tika veikti regulāri banku pievienošanas

174(M&A), pārdošanas un nacionalizācijas darījumi. EK

175statistikas dati liecina, ka laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam

176ES ir reģistrēti 537 darījumi ar bankām. Populārākie darījumi pēc

1772008. gada finanšu krīzes saistāmi ar Northern Rock plc

178(2011., Lielbritānija), Dunfernline Building Society

179(2009., Lielbritānija), Chesham Building Society (2010.,

180Lielbritānija), Banko Privado Portugues (2010.,

181Portugāle), Caja Sur (2010., Spānija), Bankia

182(2010., Spānija).

18348 Interneta avoti par Northern Rock

184plc

185http://www.ft.com/cms/s/0/2abdeb34-fda8-11e1-8e36-00144feabdc0.html#axzz3mByssBIZ

186http://www.bbc.com/news/business-15769886

187https://en.wikipedia.org/wiki/Northern_Rock

18849 Komentārs. PA jau kopš 2010. gada bija

189piesaistījusi starptautisku finanšu konsultantu - Nomura

190(pārtrauca līgumu ar 2013. gada 25. janvāri), kopš 2013. gada

191oktobra - Société Générale un juridiskais konsultants

192Linklaters.

19350 Report of the Special Investigation

194Commission. Publicēts

195http://www.mfa.is/media/MFA_pdf/Fact-Sheet---Report-of-the-SIC-June.pdf.

196Komentārs. Islandes parlamenta izveidotā Īpašā izmeklēšanas

197komisija darbu uzsāka 2008. gada decembrī - pašā finanšu krīzes

198sākumā. Tās galvenais uzdevums bija sniegt analīzi par to, kas

199noveda pie triju Islandes komercbanku kraha, kā arī sniegt

200priekšlikumus valdībai, lai stabilizētu valsts finanšu tirgu.

2012010. gada 12. aprīlī Islandes Parlamentā tika iesniegts Īpašās

202izmeklēšanas komisijas ziņojums, kura ieteikumi tika izmantoti

203jau tā gatavošanas laikā. Islandi var uzskatīt par piemēru, kas

204detalizēti atklāj ieguvumus, ja parlamenta un valsts institūciju

205rīcība finanšu krīzes situācijā ir ātra un saskaņota.

20651 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK

20716.07.2013. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrību

208"Citadele banka" un akciju sabiedrības

209"Reverta" pārvaldību un pārdošanu" (protokols Nr.

21040, 48.§).

21152 Līgums ar finanšu konsultantu Société

212Générale un juridisko konsultantu Linklaters noslēgts

2132013. gada 02. decembrī.

21453 MK 17.12.2013. sēdes protokollēmums "Par

215akciju sabiedrību "Citadele banka"" (protokols Nr.

21667, 144.§).

21754 Komentārs. IPO process iedalāms divās

218daļās: (1) lēmuma par IPO pieņemšana un emisijas prospekta

219sagatavošana, un (2) vērtspapīru piedāvāšana investoriem,

220sākotnējā piedāvājuma veikšana un iekļaušana fondu biržas (jeb

221tirdzniecības platformas) sarakstā. Otrās daļas pasākumu

222īstenošanai nepieciešami vidēji 12 mēneši. Kopumā IPO process var

223ilgt pat 24 un vairāk mēnešus. Detalizētu IPO procesa aprakstu

224var iegūt, piemēram, PWC publikācijā

225http://www.pwc.com/us/en/transaction-services/assets/roadmap-for-an-ipo-a-guide-to-going-public.pdf

22655 Komentārs. Saskaņā ar 2015. gada 29.

227jūlijā laikrakstā "Diena" 3.lpp. bijušā ekonomikas

228ministra V. Dombrovska minēto, kā trīs potenciālie investori,

229ieskaitot Ripplewood Advisors LLC, tika minēti Norvik

230banka un SPI grupa.

23156 "Diena" 29.07.2015. "Ir

232neatbildēti jautājumi" (V. Dombrovskis).

23357 Komisijas 10.09.2015. sēdes stenogramma 28.lpp.

234(V. Loginovs).

23558 Komisijas 11.06.2015. sēdes stenogramma 2. un

23625.lpp. (E. Rinkēvičs).

23759 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

2382014. gada 5. novembrī parakstītais akciju sabiedrības

239"Citadele banka" akciju pirkuma līgums starp

240Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu

241un "Ripplewood Advisors LLC". Divpadsmit investori bija

242pilnvarojuši Timotiju Kolinsu parakstīt Līgumu.

24360 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

2443.pielikums "Starptautisko investoru grupas

245saraksts".

24661Avots

247http://www.citadele.lv/lv/media/news/index.php?id426=35804

24862 Turpat.

24963 Diena, 29.07.2015. "Ir neatbildēti

250jautājumi", intervija ar Vjačeslavu Dombrovski.

25164 Komisijas 2015. gada 10. septembra sēdes

252protokols.

25365 Komisijas 10.09.2015. sēdes protokols.

25466 Komentārs. Akciju cenas aprēķinam tika

255izmantota t.s. "Terminal Value" jeb galīgās vērtības

256aprēķina metodika, ko pielieto investori, lai precizētu

257kapitālsabiedrības akciju, kas atrodas apgrozībā, iegādes cenu un

258lai prognozētu jaunas akciju emisijas cenu, ko investors būtu

259gatavs maksāt sākotnējā akciju piedāvājuma (IPO) gadījumā kā

260maksimālo iespējamo cenu. Šādam aprēķinam nepieciešamie dati var

261tikt iegūti no bankas "Citadele" gada pārskatos (2013.,

2622014. gads) publicētajiem datiem un informācijas un akciju

263emisijas prospekta datiem.

26467 Komisijas 06.07.2015. vēstule Nr.4-dv.

26568 Komisijas 16.04.2015. sēdes protokols (R.

266Naudiņš, G. Bērziņš).

26769 Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols (A.

268Matīss).

26970 Komisijas 16.04.2015. sēdes protokols (R.

270Naudiņš).

27171 Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols (D.

272Reizniece-Ozola, R. Vējonis).

27372 Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols (D.

274Reizniece-Ozola).

27573 Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols (V.

276Dombrovskis).

27774 "Diena" 29.07.2015. "Ir

278neatbildēti jautājumi", intervija ar V. Dombrovski.

27975 Komisijas 2014. gada 18. decembra vēstule Nr.

280233.9/19-4-12/14

28176 Komisijas 2015. gada 18. februāra vēstule Nr.

282233.9/19-9-12/15

28377 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2015. gada

28411. maija sēdes stenogrammas 38.lpp.

28578 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums,

286spēkā no 2001. gada 1. jūlija.

28779 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

288FKTK 2015. gada 15. janvāra atbildes vēstule Komisijai Nr.

28905.01.02/111.

29080 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

291Turpat.

292Komentārs. FKTK kā pamatojumu savam lēmumam norāda

293Kredītiestāžu likuma 110.1 panta pirmo daļu un 111.

294panta trešo un ceturto daļu.

29581 Komisijas 2015. gada 6. maija vēstule FKTK

296Nr.233.9/19-14-12/15.

29782 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

298FKTK 2015. gada 22. maija atbildes vēstule Komisijai Nr.

29904.02.11/1632.

30083 ECB 2015. gada 24. jūlija vēstule Komisijai -

301atbilde uz vēstuli Nr. 233.9/19-20-12/15.

30284 MK 28.10.2014. sēdes protokollēmuma "Par

303akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pirkuma

304līgumu" (protokols Nr.58, 53.§) 2., 6. punkts.

30585 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

306Sale and Purchase Agreement relating to the sale and purchase

307of shares in AS "Citadele banka" between VAS

308"Privatizācijas Aģentūra" and various investors,

309dated 05 November 2014.

31086 Komentārs. Ir pieejams plašs pētījumu un

311publikāciju klāsts, kuros tiek analizēta finanšu un stratēģisko

312investoru atšķirīgā darījumu veikšanas motivācija. Vispārpieņemta

313atziņa ir, ka finanšu investori "redz un īsteno ātro

314peļņu", ka "finanšu investoram jau pirms investēšanas

315ir skaidrība par to, kam viņš tuvākajā laikā (1-5 gados) pārdos

316savas kapitāldaļas".

317Avoti:

318Martos-Vila, M., Rhodes-Kropf, M., Harford, J. Financial vs

319Strategic Buyers. Harward Business School, Working paper 12-098,

32012.04.2014.

321Vild, J. Strategic Buyers vs Private Equity Buyers in an

322Investment Process., INSEAD Working paper 2014/39/DSC/EFE,

323https://www.insead.edu/facultyresearch/research/doc.cfm?did=54372

324Financial vs Startegic Buyers.,

325http://mercercapital.com/article/financial-vs-strategic-buyers/

32687 Komentārs. Vienošanās ar finanšu

327konsultantu par pakalpojuma cenu (komisijas maksu) ir samērā

328komplicēts process. Ir pieejama informācija, notikušo darījumu

329izmaksu apkopojumi, kas ļauj salīdzināt un izvērtēt iespējamās

330vai notikušās konsultantu izmaksas.

331Avoti:

332http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY_-_The_changing_approach_to_advisor_incentives/$File/EY-The-changing-approach-to-advisor-incentives.pdf

333https://en.wikipedia.org/wiki/Lehman_Formula

334http://www.exits.com/blog/ma-advisor-fees-selling-business/

33588 MK 24.02.2010. sēdes protokollēmuma "Par

336akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols

337Nr.14, 1.§) 2., 3.punkts.

33889 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

339Share purchase agreement among state joint stock company

340"Privatisation agency" and joint stock company

341"Parex banka" and European Bank for Reconstruction and

342Development and the Republic of Latvia, dated 16 April 2009.

343Amended and restated 23 July 2009. Operation number 40029.

34490 (Ierobežotas pieejamības informācija.)

345Shareholders agreement between state joint stock company

346"Privatisation agency" and joint stock company

347"Parex banka" and European Bank for Reconstruction and

348Development and the Republic of Latvia, dated 16 april 2009.

349Amended and restated 23 July 2009. Operation number 40029.

35091 Valsts kases mājaslapa

351http://www.kase.gov.lv/l/galvojumi/60?object_id=150

35292 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar

353iespējamām pretlikumīgām darbībām a/s "Parex banka"

354pārņemšanas un restrukturizācijas procesā galaziņojums.

355Komisijas priekšsēdētājs:

356G.Kūtris

357Komisijas sekretārs:

358I.Parādnieks

359Pielikumi:

3601.pielikums. Pārskats par Komisijas sagatavotajiem un

361nosūtītajiem pieprasījumiem.

3622.pielikums. Pārskats par institūciju un amatpersonu

363sniegtajām atbildēm uz Komisijas pieprasījumiem.

3643.pielikums. Starptautisko investoru grupas

365saraksts.

3664.pielikums. Pārskats par valsts atbalstu Parex

367bankai, bankai "Citadele" un Revertai no 2008. līdz

3682015. gadam.

3691.pielikums

370Pārskats par Komisijas

371sagatavotajiem un nosūtītajiem pieprasījumiem