1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārpustiesas strīdu risināšana — strīdu risināšana, ko īsteno ārpustiesas strīdu risinātājs atbilstoši šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem, kuros noteikta ārpustiesas strīdu risināšanas kārtība;

2) ārpustiesas strīdu risinātājs — persona, tai skaitā institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu, atbilst šā likuma prasībām un ir iekļauta ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstā;

3) pārrobežu strīds — strīds, kas radies starp patērētāju, kura pastāvīgā dzīvesvieta preces pirkuma vai pakalpojuma līguma noslēgšanas brīdī ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, kurš veic saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijas Republikā (ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir juridiskā persona vai personu apvienība bez juridiskās personas statusa) vai kura juridiskā adrese ir Latvijas Republikā (ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir juridiskā persona);

4) strīds — no patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja līgumsaistībām izrietošas domstarpības, kas radušās saistībā ar preces pirkuma vai pakalpojuma līgumu;

5) strīda risināšanas procesa noteikumi — normatīvajā aktā vai ārpustiesas strīdu risinātāja izstrādātā nolikumā, reglamentā, statūtos vai citā dokumentā paredzētā strīda risināšanas kārtība.

2