138. pants
Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām

(1) Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājs (turpmāk — tirgotājs) ir tiesīgs izvēlēties piemērot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu vai vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību darījumos ar Ministru kabineta noteiktajām precēm, kuras uzskata par lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām.

(2) Tirgotājs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pirkšana vai importēšana, lai tās pārdotu, neatkarīgi no tā, vai rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību.

(3) Šā panta izpratnē par tirgotāju uzskata arī ķīlas ņēmēju (izņemot kredītiestādes), kas darbojas saskaņā ar Civillikuma normām un pārdod ieķīlāto lietu sava prasījuma apmierināšanai.

(4) Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk — pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) nav nodokļa maksātājs;

2) ir cits nodokļa maksātājs, ciktāl šā cita nodokļa maksātāja veiktā preču piegāde nav apliekama ar nodokli saskaņā ar šā likuma 52. panta trešo vai 3.1 daļu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem;

3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem;

4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem.

(5) Šajā pantā pārdevējam noteiktās prasības attiecināmas arī uz ķīlas devēju, ja ķīlas devējs pārdod ieķīlāto lietu sava prasījuma apmierināšanai un atbilst vismaz vienam no šā panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punkta nosacījumiem.

(6) Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pircējs (turpmāk — pircējs) ir persona, kurai tirgotājs piegādā preces.

(7) Tirgotājam ir tiesības izvēlēties piemērot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu šādu preču piegādei, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu ne vēlāk kā mēnesi pirms preču piegādes:

1) tādu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegāde, ko tirgotājs pats ir izlaidis brīvam apgrozījumam;

2) tādu mākslas darbu piegāde, ko tirgotājam piegādājis mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs.

(8) Tirgotājs ir tiesīgs uzsākt šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu šā panta septītajā daļā minēto preču piegādei vai mainīt uz vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību ar jauna taksācijas perioda pirmo dienu, konkrēto datumu norādot Valsts ieņēmumu dienestam adresētā iesniegumā.

(9) Tirgotājs ir tiesīgs mainīt šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu šā panta septītajā daļā minēto preču piegādei uz vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību ne ātrāk kā pēc 24 mēnešiem.

(10) Piemērojot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību.

(11) Piemērojot šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, ja tiek pārdota ieķīlāta lieta, ar nodokli apliek aizdevuma līgumā noteikto starpniecības atlīdzību, kas samazināta par aprēķinātā nodokļa vērtību. Ja starpniecības atlīdzība aizdevuma līgumā nav noteikta vai tā ir noteikta mazāka par 10 procentiem no šā panta desmitajā daļā minētās pārdošanas vērtības, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību un ķīlas devējam izsniegtā aizdevuma summu, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību.

(12) Šā panta desmitajā daļā minētā pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas).

(13) Šā panta izpratnē pārdošanas vērtība ir arī naudas summa, kuru ķīlas ņēmējs ir saņēmis no pircēja par pārdoto ieķīlāto lietu.

(14) Šā panta desmitajā daļā minētā iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam vai mākslas darba autoram, vai autortiesību pārņēmējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas).

(15) Mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ko tirgotājs pats ir importējis, šā panta desmitajā daļā minētā iepirkuma vērtība ir šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktā preču ar nodokli apliekamā vērtība importa darījumā, kam pieskaitīts maksājamais vai samaksātais nodoklis par šo preču importu.

(16) Ja šā panta desmitajā vai vienpadsmitajā daļā minētās starpības vērtība ir negatīva, nodokli no tās neaprēķina.

(17) Ja prece netiek pārdota, bet tiek atdota atpakaļ pārdevējam vai mākslas darba autoram, vai autortiesību pārņēmējam, ar nodokli apliek visu tirgotāja saņemto atlīdzību no pārdevēja vai mākslas darba autora, vai autortiesību pārņēmēja (tai skaitā maksu par pakalpojumu, preces labošanu vai restaurāciju, transportēšanu).

(18) Tirgotājs pircējam izrakstītajā nodokļa rēķinā nenorāda nodokļa vērtību preču piegādēm, kurām piemēro nodokli saskaņā ar īpašo nodokļa piemērošanas režīmu.

(19) Ja preču piegādei piemēro šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, pircējs nodokli par iegādātajām precēm neatskaita kā priekšnodokli.

(20) Ja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu piemēro šā panta septītajā daļā minēto preču piegādei, tirgotājs neatskaita kā priekšnodokli par šo preču piegādi samaksāto vai maksājamo nodokli.

(21) Ja darījumam piemēro šajā pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu un priekšnodokļa vērtība ir lielāka nekā aprēķinātā nodokļa vērtība, tirgotājam ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas priekšnodokļa daļu, kas nepārsniedz aprēķinātā nodokļa vērtību.

(22) Īpašo nodokļa piemērošanas režīmu nepiemēro tādu transportlīdzekļu piegādēm, ko atbilstoši šā likuma 1.panta 9.punktam uzskata par jauniem transportlīdzekļiem.

(23) Ministru kabinets nosaka:

1) preces, kuras uzskata par lietotām mantām, kā arī par mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos;

2) lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un to saturu.

156

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)