Vairogs139. pants
Īpašs nodokļa piemērošanas režīms darījumos ar ieguldījumu zeltu
(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:
1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;
2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.
(2) Ar nodokli neapliek:
1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;
2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;
3) ieguldījumu zelta importu;
4) starpniecības pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.
(3) Reģistrētam nodokļa maksātājam saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības pakalpojumam, ja tas par šo izvēli ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.
(4) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei.
(5) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei.
(6) Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš sniedz starpniecības pakalpojumus, piedaloties šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, ir tiesīgs izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības pakalpojumam.
(7) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš piegādā no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zeltu, ir tiesības, piemērojot šā likuma 92.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:
1) ieguldījumu zelta iegādi no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kuri nolēmuši piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;
2) zelta iegādi no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai par zelta importu, ja šo zeltu viņš pats vai starpnieks viņa vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;
3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.
(8) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai tas saskaņā ar šā panta piekto vai sesto daļu ir nolēmis piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 92.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem vai citas dalībvalsts reģistrētiem nodokļa maksātājiem, kā arī par importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.
(9) Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.
157
139.1 pants. Īpaša reģistrācijas kārtība iekšzemes nodokļa maksātājam, kas piemēro nodokļa atbrīvojumu citā dalībvalstī
(1) Šā panta izpratnē gada apgrozījums Eiropas Savienībā ir iekšzemes nodokļa maksātāja kalendāra gadā Eiropas Savienības teritorijā (tai skaitā iekšzemē) veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa.
(2) Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nemaksāt nodokli par citā dalībvalstī veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu (turpmāk šajā pantā — atbrīvojums citā dalībvalstī), ja tā:
1) kalendāra gadā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi robežvērtību, kuru minētajā dalībvalstī piemēro attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu tās dalībvalsts nodokļa maksātājiem;
2) gada apgrozījums Eiropas Savienībā nav pārsniedzis 100 000 euro.
(3) Aprēķinot šā panta otrajā daļā un piektās daļas 6., 7., 8. un 9. punktā minētās vērtības, tajās iekļauj:
1) ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtību;
2) šā likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26. punktā minēto vai arī citu dalībvalstu attiecīgajos nodokli regulējošos tiesību aktos minēto šādu darījumu vērtību.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajās vērtībās neiekļauj:
1) iekšzemes nodokļa maksātāja piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību;
2) šā panta trešās daļas 2. punktā minēto darījumu vērtību, ja tiem ir gadījuma raksturs un tie nepārprotami atšķiras no iekšzemes nodokļa maksātāja veiktās saimnieciskās darbības veida.
(5) Lai iekšzemes nodokļa maksātājs varētu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī, tas paziņo par to Valsts ieņēmumu dienestam, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formu, kurā norāda šādu informāciju:
1) fiziskā persona — vārdu un uzvārdu, juridiskā persona — nosaukumu;
2) juridisko adresi vai deklarētās dzīvessvietas adresi;
3) nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, reģistrācijas numuru citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā;
4) saimnieciskās darbības veidu;
5) dalībvalsti vai dalībvalstis, kur iekšzemes nodokļa maksātājs plāno izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī;
6) iepriekšējā kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
7) katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību iepriekšējā kalendāra gadā vai divos iepriekšējos kalendāra gados atkarībā no citas dalībvalsts normatīvā regulējuma;
8) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību;
9) kārtējā kalendāra gadā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību.
(6) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas informē iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī, ja tas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, vai par atteikumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī.
(7) Valsts ieņēmumu dienests reģistrē iekšzemes nodokļa maksātāju atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai un piešķir tam reģistrācijas numuru ar kodu "EX", kas izmantojams vienīgi minētā atbrīvojuma piemērošanai.
(8) Iekšzemes nodokļa maksātājs, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formu, paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par visām izmaiņām šā panta piektajā daļā minētajā informācijā, tai skaitā par:
1) nodomu izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas nebija minētas, iesniedzot šā panta piektajā daļā minēto informāciju;
2) lēmumu izbeigt atbrīvojuma citā dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas bija minētas, piemērošanu, iesniedzot šā panta piektajā daļā minēto informāciju.
(9) Valsts ieņēmumu dienests 35 darbdienu laikā pēc šā panta astotajā daļā minētās informācijas saņemšanas informē iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai par atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanas izbeigšanu.
(10) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šā panta sestajā un devītajā daļā minēto termiņu, ja citas dalībvalsts nodokļu administrācija informē par nepieciešamību veikt papildu nodokļu kontroles un administrēšanas pasākumus atbrīvojuma citā dalībvalstī piemērošanai.
(11) Atbrīvojumu citā dalībvalstī piemēro no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests:
1) ir informējis iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī un piešķirto reģistrācijas numuru ar kodu "EX";
2) pēc šā panta astotās daļas 1. punktā minētās informācijas saņemšanas ir informējis iekšzemes nodokļa maksātāju par tā tiesībām piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī.
(12) Atbrīvojumu citā dalībvalstī izbeidz piemērot no nākamā kalendāra ceturkšņa pirmās dienas pēc šā panta astotās daļas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas vai, ja šāda informācija saņemta ceturkšņa pēdējā mēnesī, — no nākamā kalendāra ceturkšņa otrā mēneša pirmās dienas.
(13) Iekšzemes nodokļa maksātājs, kas piemēro atbrīvojumu citā dalībvalstī, līdz kalendāra ceturksnim sekojošā mēneša beigām, aizpildot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par katru kalendāra ceturksni šādu informāciju:
1) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību vai vērtību 0, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi;
2) atbilstoši šā panta trešajai daļai aprēķināto katrā citā dalībvalstī veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību vai vērtību 0, ja nav veiktas preču piegādes vai sniegti pakalpojumi.
(14) Ja ir pārsniegts šā panta otrās daļas 2. punktā minētais gada apgrozījums Eiropas Savienībā, iekšzemes nodokļa maksātājs 15 darbdienu laikā no dienas, kad ir pārsniegts minētais apgrozījums, informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus ar minēto informāciju iekšzemes nodokļa maksātājs iesniedz šā panta trīspadsmitajā daļā minēto informāciju, kurā ir norādīta iekšzemē un citās dalībvalstīs veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība no kārtējā kalendāra ceturkšņa sākuma līdz dienai, kad pārsniegts gada apgrozījums Eiropas Savienībā.
(15) Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties informē iekšzemes nodokļa maksātāju par liegumu piemērot atbrīvojumu citā dalībvalstī vai citās dalībvalstīs, ja:
1) tā gada apgrozījums Eiropas Savienībā pārsniedz 100 000 euro;
2) dalībvalsts, kas piešķir atbrīvojumu, Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņojusi, ka iekšzemes nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot šo atbrīvojumu vai šāds atbrīvojums minētajā dalībvalstī vairs netiek piemērots;
3) iekšzemes nodokļa maksātājs ir informējis par savu lēmumu beigt piemērot šo atbrīvojumu;
4) iekšzemes nodokļa maksātājs izbeidz saimniecisko darbību.
158
(12.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025.)
139.2 pants. Īpašā kārtība reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā
(1) Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, kurš izmanto šā likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību (turpmāk šajā pantā — īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs).
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs pirms tādu pakalpojumu saņemšanas, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 66. panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas iesniegumu.
(3) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai par lēmumu atteikt reģistrāciju.
(4) Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā izmanto tikai tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā.
(5) Reģistrācijas brīdi Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nosaka saskaņā ar šā likuma 67. pantā noteikto kārtību.
(6) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļa maksātāju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) nodokļa maksātājam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta saimnieciskā darbība;
2) nodokļa maksātājam — komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.
(7) Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav pienākuma izsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem.
(8) Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs nodokli valsts budžetā maksā tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību.
(9) Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas.
(10) Īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 117. panta astotajā daļā noteikto paziņojumu par nodokļa samaksu līdz nākamā mēneša 20. datumam pēc mēneša, kad tas ir saņēmis tādus pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
(11) Nodokli, kas aprēķināts par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc mēneša, kad tas ir saņēmis pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai ir veicis preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
(12) Šā likuma 73. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs 30 dienu laikā no brīža, kad reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā izmantojams vienīgi tādēļ, lai saņemtu tādus pakalpojumus no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, vai veiktu preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, iesniedz paziņojumu par nodokļa samaksu, kurā aprēķināta valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa no minētā brīža grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un triju darbdienu laikā pēc paziņojuma par nodokļa samaksu iesniegšanas iemaksā nodokļa summu valsts budžetā.
(13) Valsts ieņēmumu dienests izslēdz īpašā kārtībā reģistrētu nodokļa maksātāju no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, ja iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;
2) īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs ir likvidēts vai beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā;
3) fiziskā persona, kura ir īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs, ir mirusi;
4) saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība;
5) īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam — komersantam, pamatojoties uz tā lēmumu, saskaņā ar Komerclikumu ir apturēta komersanta darbība.
(14) Ja īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests izskata šo iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu.
(15) Īpašā kārtībā reģistrētu nodokļa maksātāju uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra saskaņā ar šā likuma 74. panta otro un trešo daļu.
(16) Persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, nodokli, kas aprēķināts par periodu, kurā šī persona ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, iesniedzot šā likuma 117. panta astotajā daļā minēto paziņojumu par nodokļa samaksu.
159
(12.12.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2025. Pants stājas spēkā 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 47. punktu)