26. pants
Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

(1) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus pārvalda saskaņā ar konkrētā pensiju plāna vai PEPP plāna noteikumiem un iegulda atbilstoši attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku vai PEPP noguldītāju papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus, pensiju fonds vai PEPP sniedzējs rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks vienīgi pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju vai PEPP noguldītāju un PEPP papildpensijas saņēmēju interesēs, ņemot vērā ieguldījumu potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna vai PEPP plāna saistībām izmaksāt attiecīgi papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju.

(2) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(3) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt:

1) Latvijas un citu dalībvalstu valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;

3) tādu starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis;

4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā neminētu valstu un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā, bet kuru ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem, atbilst investīciju kategorijai un kuru emisijas prospektā ir noteikts, ka tie tiks iekļauti tirdzniecības vietā gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās attiecīgo instrumentu saņemšanai;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri gada laikā no dienas, kad uzsāk parakstīšanos uz tiem, tiks iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai šīs daļas 2. punktā minētajā valstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle;

8) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro dalībvalstīs;

9) ieguldījumu fondos;

10) alternatīvo ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos, kuri reģistrēti šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā valstī, kā arī Eiropas riska kapitāla fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem, Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos, kuru darbību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regula (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem;

11) nekustamajā īpašumā, kas reģistrēts šīs daļas 1. punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums pensiju fonda maksātnespējas gadījumā nav iekļaujams pensiju fonda mantā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šā punkta prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

12) atvasinātajos finanšu instrumentos;

13) kapitāla vai parāda vērtspapīros, kuri nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā un paredzēti kā ieguldījumi ilgākā termiņā, — uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem, un tādos komercsabiedrību emitētos parāda vērtspapīros, kuri nav iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī, bet attiecīgais emitents ir iekļāvis tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī citus kapitāla vai parāda vērtspapīrus.

(4) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvi saskaņā ar šā panta trešajā daļā noteikto ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumi vienas valsts, pašvaldības vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no pensiju plāna aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt attiecībā uz valsts emitētajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, ja pensiju plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti vismaz no sešām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no pensiju plāna aktīviem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

4) ieguldījumu kopsumma šā panta trešās daļas 4. punktā minētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

5) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet prasību kopsumma pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

6) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā vai alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 30 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no pensiju plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu;

7) ieguldījumu kopsumma ar pensiju fondu, tā līdzekļu pārvaldītāju vai iemaksas veicošo darba devēju vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un 10 procentus no attiecīgā fonda neto aktīviem un, veicot ieguldījumu vai atsavinot ieguldījumu attiecīgajā fondā, netiek piemērota komisijas maksa no pensiju plāna līdzekļiem;

8) ieguldījumi vienā nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, bet kopējie ieguldījumi nekustamā īpašumā — 15 procentus no pensiju plāna aktīviem;

9) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar dalībvalsts tirdzniecības vietas starpniecību;

10) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no pensiju plāna aktīviem, ieguldījumu kopsumma ar darba devēju vienā grupā ietilpstošās komercsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar dalībvalsts tirdzniecības vietas starpniecību;

11) ieguldījumi vienā grupā ietilpstošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pensiju plāna aktīviem.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 5. punktā minētos ierobežojumus drīkst pārsniegt 12 mēnešu laikā pēc tam, kad izdarīta pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja pirmā iemaksa, ja pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 142 300 euro.

(6) Vismaz 70 procentus no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopīgo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu daļās iegulda tādos ieguldījumu objektos (finanšu instrumentos), kuri ir iekļauti tirgošanai tirdzniecības vietā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī organizētā regulētajā tirgū.

(7) Izņemot šā panta astotajā daļā minēto gadījumu, pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus nedrīkst izmantot aizņēmumam, un pensiju plāna vai PEPP plāna naudas līdzekļus aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

(8) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst izmantot aizņēmumam līdz 10 procentiem no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst izmantot darījumos ar atpakaļpirkuma nosacījumiem vienīgi pensiju plāna vai PEPP plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem. Aizņēmumu īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai un darījumu ar atpakaļpirkuma nosacījumiem saistību kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(9) Pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:

1) tas ir noteikts pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā;

2) pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu;

3) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, vai lai nodrošinātu efektīvu portfeļa vadību;

4) darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem veic dalībvalstī vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajā valstī organizētā regulētajā tirgū, vai atvasināto finanšu instrumentu darījumu partneris ir kredītiestāde, kura atbilst šā panta trešās daļas 8. punkta prasībām;

5) ieguldījumi viena emitenta emitētajos atvasinātajos finanšu instrumentos (ar vienu darījumu partneri slēgto darījumu kopsumma) nedrīkst pārsniegt piecus procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(10) Noteiktu iemaksu pensiju plāna vai PEPP plāna ārvalstu valūtā, kas nav plāna saistību valūta, atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto;

2) atsevišķā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts valūtā — 50 procentus no pensiju plānā vai PEPP plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz pensiju plāniem vai PEPP plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem;

3) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 4. punktā noteikto;

4) kopumā visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valūtās — 100 procentus no pensiju plānā vai PEPP plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz pensiju plāniem vai PEPP plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no pensiju plāna vai PEPP plāna aktīviem.

(11) Latvijas Banka nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību.

35

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)