Vairogs27. pants
Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes pienākumi attiecībā uz pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu
(1) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdei ir pienākums:
1) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politiku;
2) ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Latvijas Bankai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu;
3) triju darbdienu laikā iesniegt Latvijas Bankai informāciju par izmaiņām pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politikā.
(2) Pensiju plāna ieguldījumu politikā ietverami pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un risku pārvaldīšanas sistēma. Par ieguldījumu politiku norāda vismaz šādu informāciju:
1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi;
2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām);
3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām);
4) vispārējā individuālas finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēles politika;
5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole;
6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā veida aktīvu turēšana tiek izbeigta vai ierobežota;
7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpārdevuma nosacījumiem;
8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, — vispārējo atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli;
9) ja paredzēts ieguldīt šā likuma 26. panta trešās daļas 13. punktā minētajos vērtspapīros, — vērtspapīra veids un paredzamo ieguldījuma termiņš;
10) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā;
11) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes;
12) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve;
13) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas paredz piedalīšanos ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā, arī lēmumu pieņemšanas par balsošanas tiesību izmantošanu procedūra;
14) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes;
15) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kura paredz, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs;
16) vai ieguldījumu politikā izmanto atsauces uz kredītreitingiem, ko sniegušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām 3. panta 1. punkta "b" apakšpunktā definētās kredītreitingu aģentūras, un, ja kredītreitingus izmanto kā vienīgo kredītriska novērtēšanas mēru, — kādi pasākumi tiks piemēroti, lai mazinātu mehānisku paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem;
17) kā ieguldījumu politikā tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori.
(3) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos par to, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna vai PEPP plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes noteikto politiku un procedūrām.
(4) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde pensiju plāna dalībniekiem vai PEPP noguldītājiem un pensiju fonda vai PEPP sniedzēja akcionāriem vai dalībniekiem nodrošina brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē.
(5) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu.
(6) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testam izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu nelabvēlīgu atsevišķa faktora izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot attiecīgu notikumu vai izmaiņu cēloni.
(7) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde apstiprina stresa testa rezultātus un stresa testā konstatēto nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā pieņem lēmumu par veicamajām darbībām. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai.
(8) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicams stresa tests, kā arī noteikt iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.
(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds vai PEPP sniedzējs veic ārpuskārtas stresa testu un iesniedz tai šā testa rezultātus.
36
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)