1. pants
Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) psihologs — persona, kura atbilstoši šajā likumā noteiktajam ieguvusi tiesības veikt psihologa profesionālo darbību;

2) psihologa sertifikāts — Psihologu sertifikācijas padomes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka psihologs ir tiesīgs patstāvīgi veikt psihologa profesionālo darbību noteiktā jomā;

3) psihologa profesionālā darbība — psiholoģiskā izpēte (novērtēšana), psihologa atzinuma sagatavošana, konsultēšana un individuāli, grupā vai organizācijā sniegta psiholoģiskā palīdzība, izmantojot profesionālās zināšanas un zinātniski pamatotas metodes;

4) psihologs—pārraugs — sertificēts psihologs, kuram Psihologu sertifikācijas padome piešķīrusi tiesības veikt psihologa pārraudzību attiecīgajā profesionālās darbības jomā;

5) psihologa pārraudzība — psihologa un psihologa—pārrauga sistemātiska sadarbība (individuāli vai grupā), kura balstīta uz savstarpēji noslēgtu līgumu un kuras mērķis ir pārraudzīt psihologa profesionālo darbību un pilnveidot viņa profesionālo izpratni un kompetenci, lai nodrošinātu iespējami augstvērtīgāku psiholoģiskās palīdzības sniegšanu un psihologa gatavību patstāvīgi veikt profesionālo darbību;

6) klients — fiziskā persona, kura saņem psiholoģisko palīdzību vai psihologa konsultācijas vai kuras psiholoģisko izpēti (novērtēšanu) veic psihologs, vai par kuru psihologs sagatavo psihologa atzinumu;

7) pasūtītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura pasūta psihologa profesionālās darbības pakalpojumus;

8) sadarbības pārskats — dokuments, kas atspoguļo psihologa sadarbību ar klientu, tās ietvaros veiktās darbības un izdarītos secinājumus.

2