2. pantsLikuma mērķis

Tiesības veikt psihologa profesionālo darbību

1(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu apjomā, turklāt vismaz viena no šīm programmām ir profesionālā studiju programma, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

2(2) Psihologs, kurš nav ieguvis psihologa sertifikātu noteiktā darbības jomā, ir tiesīgs veikt psihologa profesionālo darbību, ja viņa izglītība atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, viņš ir noslēdzis līgumu ar psihologu—pārraugu par psihologa pārraudzības īstenošanu un reģistrēts psihologu reģistrā.

3(3) Psihologa profesionālā darbība līdz psihologa sertifikāta iegūšanai tiek veikta psihologa—pārrauga pārraudzībā.

Psihologa profesionālās darbības jomas

1Psihologa profesionālās darbības jomas ir šādas:

21) izglītības un skolu psiholoģija;

32) darba un organizāciju psiholoģija;

43) klīniskā un veselības psiholoģija;

54) juridiskā psiholoģija;

65) konsultatīvā psiholoģija;

76) militārā psiholoģija.

Psihologu reģistrs

1(1) Psihologu reģistrs (turpmāk arī — reģistrs) ir valsts informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt psihologu profesionālās darbības uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Reģistrā iekļauj informāciju par psihologiem un psihologiem—pārraugiem.

2(2) Kārtību, kādā psihologi un psihologi—pārraugi reģistrējami, pārreģistrējami un izslēdzami no reģistra, apstrādājamo datu veidus un apjomu, kā arī datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību nosaka Ministru kabinets.

3(3) Reģistra pārzinis ir Izglītības kvalitātes valsts dienests. Izglītības kvalitātes valsts dienests nodrošina reģistra publisku pieejamību savā tīmekļvietnē. Par psihologa reģistrāciju maksājama valsts nodeva.