28. pants
Satversmes tiesas sēde

(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

(11) Satversmes tiesa rīcības sēdē var nolemt pirms tiesas sēdes sasaukt sagatavošanas sēdi, lai izlemtu ar tiesas sēdes norisi saistītus jautājumus. Sagatavošanas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots tiesnesis.

(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārbauda to identitāti un pilnvarojumu.

(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro klātesošo lietas dalībnieku viedokļus par to, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šīs pieaicinātās personas, liecinieka, eksperta vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt.

(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas un eksperti un pratināti liecinieki.

(8) Tad seko tiesas debates un replikas. Par to ilgumu lemj Satversmes tiesa, uzklausot klātesošo lietas dalībnieku viedokļus.

(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(10) Satversmes tiesas sēdes norisi ieraksta, izmantojot tehniskos līdzekļus, un uz minētā ieraksta pamata sagatavo Satversmes tiesas sēdes stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

36

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

28.1 pants. Rakstveida process

(1) Gadījumos, kad lietas materiāli ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka šā likuma 22.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(11) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu lemjot par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ņem vērā arī lietas iespējamo ietekmi uz tiesību sistēmu, konstitucionālo institūciju savstarpējām attiecībām, līdzšinējo Satversmes tiesas judikatūru un valsts budžetu.

(2) Lietas dalībniekiem ir tiesības rakstveidā izteikt savu viedokli par lietas materiāliem 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata un nolēmumu taisa apspriežu istabā.

(4) Ja, izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot lietā nozīmīgus apstākļus, tā lietu turpina izskatīt tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

37

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)

28.2 pants. Procesuālās sankcijas

(1) Šajā pantā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no tiesas sēdes zāles;

3) naudas sodu.

(2) Brīdinājumu tiesas sēdes priekšsēdētājs var izteikt personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā.

(3) Izraidīšanu no tiesas sēdes zāles var piemērot gadījumos, kad persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā. Klātesošās personas, kas nav lietas dalībnieki vai citas lietā iesaistītās personas, izraida tiesas sēdes priekšsēdētājs, bet lietas dalībniekus — tiesa. Ja lietas dalībnieka — valsts institūcijas vai amatpersonas — pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.

(4) Tiesa var uzlikt naudas sodu šādos gadījumos un apmēros:

1) ja lietas dalībnieks, pieaicinātā persona, eksperts, liecinieks vai tulks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, — naudas sodu līdz simt piecdesmit euro;

2) ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, — naudas sodu līdz divsimt divdesmit euro.

(5) Tiesas lēmuma atvasinājumu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(6) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma atvasinājuma (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt Satversmes tiesu, lai to atbrīvo no naudas soda vai samazina tā apmēru.

(7) Naudas sodu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

38

(30.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)