29. pants
Tiesvedības izbeigšana

(1) Tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu:

1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;

2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;

3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta piektās daļas prasībām;

4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;

5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;

6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

(11) Tiesa lēmumu par tiesvedības izbeigšanu pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesvedība lietā turpināma.

(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats, lai atteiktos ierosināt lietu vai izbeigtu tiesvedību lietā.

(21) Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Satversmes tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī atbilstoši Satversmes tiesas reglamentam nosūta vai izsniedz lietas dalībniekiem.

(4) Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts lēmumā par tiesvedības izbeigšanu, var mēneša laikā rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

(5) Atsevišķās domas par lēmumu par tiesvedības izbeigšanu publicē tādā pašā kārtībā kā spriedumam pievienotās atsevišķās domas.

39

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.1997., 30.11.2000., 15.01.2004., 06.03.2008. un 22.01.2026. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2026.)