3. pants

1Sprieduma 15. punktā secināts: "[..]

2abas personu grupas vienojošā pazīme ir politisko organizāciju

3(partiju) iegūtās balsis pašvaldību vēlēšanās. [..] politiskajām

4partijām piešķirtais valsts finansiālais atbalsts ir atkarīgs

5citstarp no tā, cik lielu sabiedrības daļu jeb cik daudz vēlētāju

6konkrētais politiskais spēks pārstāv un cik būtisku visai

7sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu tas piedāvā. [..]

8Politiskās partijas, kuru mērķis ir iegūt pārstāvību Saeimā,

9īsteno atšķirīgas funkcijas nekā reģionālās politiskās partijas.

10[..] Lēmumi, kas tiek pieņemti nacionālajā līmenī, raugoties no

11valsts kopējo interešu viedokļa, ir visaptveroši pretstatā tiem

12lēmumiem, kas tiek pieņemti pašvaldībās. Tādēļ arī nacionālā

13līmeņa politiskajām partijām, kuras ieguvušas vairāk nekā divus

14procentus vēlētāju balsu, ir lielākas iespējas nekā reģionālajām

15politiskajām partijām pārstāvēt suverēna gribu sabiedrības kopējā

16labuma vārdā. Savukārt reģionālo politisko partiju aktivitātē ir

17nozīmīgs vietējās pārvaldes elements un šo partiju funkcijas ir

18saistītas ar vietējās pašvaldības ekonomisko un saimniecisko

19attīstību. No iepriekš minētā secināms, ka politiskajām partijām,

20kuras darbojas nacionālā līmenī un spējušas iegūt vairāk nekā

21divu procentu vēlētāju atbalstu, un tām politiskajām partijām,

22kuras darbojas reģionālā līmenī, ir atšķirīgas funkcijas

23ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā.

24Politisko partiju darbība visas Latvijas sabiedrības kopējo

25interešu īstenošanā ir nošķirama no darbības konkrētas

26pašvaldības interešu īstenošanā. Nacionālā līmeņa un reģionālā

27līmeņa politisko partiju funkcijas ir atšķirīgas un nevar tikt

28salīdzinātas."

29Nepiekrītam Satversmes tiesas secinājumam, ka minēto iemeslu

30dēļ reģionāla un nacionāla līmeņa partijas nav salīdzināmas

31tiesiskās vienlīdzības principa aspektā.

323.1. Tiesību normās, kas nosaka politisko partiju

33izveides un pastāvēšanas priekšnoteikumus, nav paredzēts šāds

34politisko partiju nošķīrums. Politisko partiju likuma

352. panta pirmajā daļā ir definēts, kas ir politiskā partija:

36"Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu

37politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu

38deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju

39(padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību

40īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās

41pārvaldes institūciju izveidē." Arī turpmākajās likuma

42normās nav norāžu uz to, ka reģionāla un nacionāla līmeņa partiju

43darbība būtu regulējama atšķirīgi. Piemēram, gan reģionāla, gan

44arī nacionāla līmeņa partijas gada pārskatu pārbauda zvērināts

45revidents, ja partijas līdzekļu apgrozījums pārskata gadā ir

46bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām

47(sk. Politisko partiju likuma

4837. pantu).

49Saskaņā ar Politisko partiju finansēšanas likuma 1. panta

50otro daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju

51(partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību

52parlamentārās demokrātijas sistēmai. Likumprojekta anotācijā

53skaidrots, ka, ieviešot valsts budžeta finansējumu politiskajām

54partijām, galvenie mērķi bija: 1) mazināt šo partiju

55finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas palielina

56risku nokļūt atkarībā no šo personu izvirzītajām prasībām;

572) atrisināt Latvijas politisko partiju administratīvo

58mazspēju - konstantu vajadzību pēc resursiem, kas neļāva Latvijas

59politiskajām partijām segt savas administratīvās izmaksas un kļūt

60profesionālākām (sk. likumprojekta "Grozījumi

61Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā"

62(Nr. 1697/Lp9) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu

63(anotāciju)).

64Tātad arī Politisko partiju finansēšanas likuma mērķis pats

65par sevi nenošķir reģionāla līmeņa partijas no nacionāla līmeņa

66partijām.

673.2. Kā norādīts Politisko partiju likuma

682. panta pirmajā daļā, politiskās partijas pastāv, lai

69veiktu politisko darbību, citiem vārdiem sakot, jebkura politiskā

70partija ir varas īstenošanas mehānisms. Tieši šī pazīme

71politiskās partijas atšķir no sabiedriskajām organizācijām

72(sk.: Kuleša V. T.,

73Vinčoreks P. Demokrātija. 20. gs. Nogale. Rīga:

74Zvaigzne ABC, 1996, 82. lpp.). Gadījumā, kad politiskās

75partijas izvirzītie kandidāti tiek ievēlēti kādā

76lēmējinstitūcijā, var veidoties arī korupcijas risks.

77Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir secinājusi, ka politiskajām

78partijām piešķiramā valsts budžeta finansējuma mērķis ir novērst

79korupciju un politisko partiju pārmērīgu atkarību no privātajiem

80ziedotājiem. Tādējādi šāds finansējums stiprina politisko

81plurālismu un veicina demokrātiskas valsts institūciju pienācīgu

82darbību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada

8310. maija sprieduma lietā "Ozgurluk ve Dayanisma

84Partisi (ODP) v. Turkey", pieteikums Nr. 7819/03,

8537. punktu). Arī Eiropas Padomes komisija

86"Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) ir

87norādījusi, ka valsts budžeta finansējums kalpo kā līdzeklis

88politisko partiju atbalstīšanai to būtiskās lomas izpildē, kā arī

89korupcijas un atkarības no privātajiem ziedotājiem novēršanai.

90Šādai finansēšanas kārtībai būtu jātiecas nodrošināt, lai visas

91partijas, tostarp arī mazās un jaunās partijas, varētu

92vienlīdzīgi konkurēt vēlēšanās (sk. Eiropas Padomes komisijas

93"Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija)

942020. gada 14. decembra Vadlīniju par politisko partiju

95tiesisko regulējumu, CDL-AD(2010)024, 232. punktu,

96pieejamas: venice.coe.int).

97Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka vietējā līmeņa

98lēmējinstitūciju pieņemtie lēmumi vistiešāk ietekmē attiecīgās

99pilsētas vai novada iedzīvotājus, jāatzīst, ka nepieciešamība

100mazināt korupcijas riskus un nodrošināt politisko partiju

101finansēšanas modeļa caurskatāmību ir vienlīdz svarīga kā

102nacionāla līmeņa, tā arī reģionāla līmeņa partijām.

1033.3. Apstrīdētajā normā paredzētajā situācijā -

104pašvaldību vēlēšanās - piedalās un gūst balsis gan reģionāla, gan

105arī nacionāla līmeņa partijas. Nevaram piekrist Spriedumā

106secinātajam, ka šādas politiskās partijas neesot salīdzināmas, jo

107atšķiroties to funkcijas un darbības mērķi (sk. Sprieduma

10815.2. punktu).

109Šajā aspektā būtiski ir tas, ka apstrīdētā norma paredz

110piešķirt finansējumu atkarībā no vēlēšanās iegūto balsu skaita,

111nevis mandātu skaita. Proti, finansējumu var saņemt arī tāda

112nacionāla līmeņa partija, kura nav saņēmusi balsu skaitu, kas

113nepieciešams, lai tās pārstāvji būtu ievēlēti Saeimā vai

114pašvaldības domē, bet ir saņēmusi vairāk nekā divus procentus

115vēlētāju balsu Saeimas vēlēšanās. Reģionāla līmeņa partija, kuras

116pārstāvji ir ievēlēti pašvaldības domē, veido saikni starp

117sabiedrību un valsts varu, nodrošinot organizētu sabiedrības

118līdzdalību politiskajos procesos (sal. sk.

119Satversmes tiesas 2015. gada 5. februāra sprieduma

120lietā Nr. 2014-03-01 20.1. punktu). Turpretim

121nacionāla līmeņa partija, kura nav pārstāvēta nevienā

122lēmējinstitūcijā, neīsteno šo būtisko lomu sabiedrībā.

123Parlamentārā demokrātija plašākā nozīmē aptver visu politisko

124sistēmu kopumā - ne vien nacionālā līmeņa, bet arī vietējo

125demokrātiju (sk. Dr. Ph. Dauņa Auera

126viedokli 2022. gada 16. novembra tiesas sēdes

127stenogrammā lietas materiālu

1285. sēj. 38.-39. lp.). Pašvaldībām, atrodoties

129starp valsti un tās iedzīvotājiem, ir būtiska loma brīvības un

130demokrātijas stiprināšanā sabiedrībā (sk. Eiropas Padomes

131komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas

132komisija) 2016. gada 15. marta Apkopojuma par

133Venēcijas komisijas atzinumiem par konstitucionālajiem un

134tiesiskajiem noteikumiem vietējās pašpārvaldes aizsardzībai,

135CDL-PI(2016)002, 4. lapu, pieejams: venice.coe.int).

136Pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā vistiešāk

137var tikt realizētas vietējā līmenī. Vietējā vara ir viens no

138katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem

139(sk. Eiropas vietējo pašvaldību hartas preambulu).

140Tātad ļoti būtiska ir arī decentralizēta iedzīvotāju iesaiste

141politiskajos procesos, kas notiek, personām īstenojot savas

142aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības. Jo sevišķi pašvaldību

143institūcijās vietējie iedzīvotāji, kas ar vietvaru saskaras

144vistiešākajā veidā, vislabāk var apzināties un risināt tiem

145aktuālos jautājumus. Veicinot dažādu sabiedrības locekļu aktīvu

146iesaisti politiskajos procesos, iespējams panākt kvalitatīvu

147viedokļu apmaiņu un plurālismu lēmumu pieņemšanas procesā.

148Savukārt, lai lēmējinstitūcijās tiktu demokrātiski ievēlēti tādi

149politisko partiju pārstāvji, kas pieņem kvalitatīvus, sabiedrības

150interesēm, kā arī ilgtspējības principam atbilstošus lēmumus,

151visām politiskajām partijām ir nepieciešama atbilstoša

152kapacitāte. Valsts finansējums politiskajām partijām vismaz

153daļēji nodrošina šo kapacitāti.

154Tātad neatkarīgi no tā, vai kāda politiskā partija ir

155piedalījusies Saeimas vēlēšanās un ieguvusi tajās vismaz divu

156procentu balsstiesīgo vēlētāju balsis, visas politiskās partijas,

157kas piedalās pašvaldību vēlēšanās un tajās gūst vēlētāju balsis,

158atrodas salīdzināmā situācijā.

159Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka apstrīdētās

160normas kontekstā reģionāla un nacionāla līmeņa partijas vieno uz

161tām vienlīdz attiecināmais politisko partiju izveidošanas un

162darbības tiesiskais regulējums, partiju kā varas īstenošanas

163mehānisma izveide un ar to saistītie korupcijas riski, dalība un

164balsu iegūšana pašvaldību vēlēšanās, kā arī politisko partiju

165loma sabiedrības iesaistē demokrātijas procesos un sabiedrības

166interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

167Līdz ar to reģionāla un nacionāla

168līmeņa partijas ir salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa

169aspektā.