3. pantsLikuma darbības joma
Likuma darbības joma
1(1) Šis likums nosaka:
21) segto obligāciju strukturālās iezīmes Latvijā;
32) segto obligāciju sabiedrību dibināšanu, darbību, likvidāciju, uzraudzību un segto obligāciju sabiedrību dalībnieku vai akcionāru maiņu;
43) seguma aktīvu atsavināšanas noteikumus un seguma aktīvu aizsardzību pret trešo personu prasījumiem;
54) emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības maksātnespējas procesa īpatnības;
65) ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības un aizsardzību;
76) informācijas atklāšanas un publiskošanas prasības;
87) Latvijas Bankas segto obligāciju programmu īstenošanas uzraudzību;
98) pārrobežu programmas īstenošanu.
10(2) Latvijā segto obligāciju programmu īsteno un tās ietvaros emisiju veic kredītiestāde, kura reģistrēta Latvijā un ir saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbības veikšanai, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai.
11(3) Segto obligāciju emisijai piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012.
12(4) Ja emitents ir saņēmis atļauju saskaņā ar šā likuma 37. panta pirmo daļu segto obligāciju programmas īstenošanai un ja to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regula (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK, emitents sagatavo emisijas prospektu.
13(5) Attiecībā uz segto obligāciju jomu Civillikumu, Komerclikumu, Maksātnespējas likumu, Civilprocesa likumu, Kredītiestāžu likumu un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu piemēro, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Noteiktu terminu lietošanas ierobežojumi
1(1) Terminu "segtā obligācija" vai terminu "Eiropas segtā obligācija", to atvasinātās formas un tulkojumu jebkuras dalībvalsts valodā drīkst lietot tikai attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dalībvalstī emitētām segtajām obligācijām.
2(2) Terminu "segto obligāciju sabiedrība" savā darbībā drīkst lietot tikai tiesību subjekts, kas kā segto obligāciju sabiedrība ir izveidots saskaņā ar šo likumu, kā arī segto obligāciju sabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī un iesaistīta pārrobežu programmā Latvijā.
3(3) Jebkuros dokumentos, tostarp finanšu instrumentu emisijas dokumentos, reklāmas vai informatīvajos materiālos, jebkādā veidā, maldinot citas personas, aizliegts lietot šādas vārdkopas:
41) Eiropas segtā obligācija (Premium) — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas neatbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām;
52) mājokļu hipotēku segtā obligācija — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav minēti šā panta ceturtajā daļā.
6(4) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par mājokļu hipotēku segtajām obligācijām, ja vismaz 80 procentus no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības veido šā likuma 48. panta 2. punktā noteiktie aktīvi un tikai tad, ja seguma portfelī ietilpst hipotēkas, kas nodibinātas attiecībā uz dalībvalstī esošu mājokļa nekustamo īpašumu regulas Nr. 575/2013 4. panta 75. punkta izpratnē.
7(5) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par Eiropas segtajām obligācijām (Premium), ja tās atbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.