JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Segto obligāciju likumsVispārīgie noteikumi

4. pantsNoteiktu terminu lietošanas ierobežojumi

SpēkāRedakcija pārbaudīta 2026-07-31

Likuma teksts

4. pants - 5. pantsViss likums

Noteiktu terminu lietošanas ierobežojumi

1(1) Terminu "segtā obligācija" vai terminu "Eiropas segtā obligācija", to atvasinātās formas un tulkojumu jebkuras dalībvalsts valodā drīkst lietot tikai attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dalībvalstī emitētām segtajām obligācijām.

2(2) Terminu "segto obligāciju sabiedrība" savā darbībā drīkst lietot tikai tiesību subjekts, kas kā segto obligāciju sabiedrība ir izveidots saskaņā ar šo likumu, kā arī segto obligāciju sabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī un iesaistīta pārrobežu programmā Latvijā.

3(3) Jebkuros dokumentos, tostarp finanšu instrumentu emisijas dokumentos, reklāmas vai informatīvajos materiālos, jebkādā veidā, maldinot citas personas, aizliegts lietot šādas vārdkopas:

41) Eiropas segtā obligācija (Premium) — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas neatbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām;

52) mājokļu hipotēku segtā obligācija — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav minēti šā panta ceturtajā daļā.

6(4) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par mājokļu hipotēku segtajām obligācijām, ja vismaz 80 procentus no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības veido šā likuma 48. panta 2. punktā noteiktie aktīvi un tikai tad, ja seguma portfelī ietilpst hipotēkas, kas nodibinātas attiecībā uz dalībvalstī esošu mājokļa nekustamo īpašumu regulas Nr. 575/2013 4. panta 75. punkta izpratnē.

7(5) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par Eiropas segtajām obligācijām (Premium), ja tās atbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām.

Informācijas aizsardzība

1(1) Segto obligāciju sabiedrība, pārvaldnieks, seguma portfeļa uzraugs un īpašais administrators ievēro informācijas aizsardzības prasības, kādas noteiktas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz personu, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpuma (turpmāk — neizpaužamās ziņas) aizsardzību kredītiestādei — emitentam vai atsavinātājam.

2(2) Emitents, atsavinātājs, segto obligāciju sabiedrība, pārvaldnieks, seguma portfeļa uzraugs un īpašais administrators to rīcībā esošās ziņas, tostarp neizpaužamās ziņas, par seguma aktīviem un nodrošinājumu ir tiesīgi sniegt:

31) personām, kuras ir iesaistītas segto obligāciju programmas īstenošanā vai seguma aktīvu pārvaldīšanā, seguma aktīvu atsavināšanā vai seguma portfeļa likvidēšanā, lai šīs personas varētu izpildīt šajā likumā vai segto obligāciju programmas noteikumos minētās funkcijas, ievērojot nosacījumu, ka šīs personas nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību;

42) Latvijas Bankai segto obligāciju programmas īstenošanas uzraudzībai;

53) tiesām, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un citām iestādēm un personām, ciktāl tas nepieciešams šajā likumā noteiktās seguma portfeļa aizsardzības nodrošināšanai pret trešo personu prasījumiem un piespiedu izpildi;

64) citos gadījumos, ja šādas tiesības pirms attiecīgā seguma aktīva iekļaušanas seguma portfelī bija emitentam vai atsavinātājam.

Iestādes process

Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē

Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.

PienākumsIestādeLikumi
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.