3. pants
Likuma darbības joma

Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar:

1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām daļām;

2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, putnu olām un ligzdām, kā arī beigtajiem indivīdiem vai to daļām;

3) īpaši aizsargājamiem biotopiem;

4) starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem;

5) invazīvajām sugām.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 03.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)

3.1 pants. Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes un sugas

(1) Dabisko dzīvotņu veidi ir Eiropas Savienībā nozīmīgi, ja tie atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

1) dzīvotnei draud izzušana tās dabiskās izplatības areālā;

2) dzīvotnei ir mazs dabiskās izplatības areāls tās izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ;

3) dzīvotne izcili raksturo vienu vai vairākus bioģeogrāfiskos rajonus: Alpu, Atlantijas, Melnās jūras, boreālo, kontinentālo, makronēzisko, Vidusjūras, panonisko vai stepes reģionu.

(2) Prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir tādi dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un par kuru saglabāšanu Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju Eiropas Savienības teritorijā.

(3) Sugas ir Eiropas Savienībā nozīmīgas, ja tās atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

1) tās ir apdraudētas (izņemot sugas, kurām minētajā teritorijā ir dabiskās izplatības areāla galējā robeža un kuras nav apdraudētas vai jutīgas rietumu palearktiskajā rajonā);

2) tās ir jutīgas sugas, kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudošo faktoru ietekme;

3) tās ir retas sugas, kas pārstāv nelielas populācijas, kuras nav apdraudētas vai jutīgas, tomēr var par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā;

4) tās ir endēmas sugas, kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras pamats ir dzīvotnes īpatnības vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni vai uz dzīvotnes aizsardzības statusu.

(4) Prioritārās sugas ir tādas sugas, par kuru saglabāšanu Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju Eiropas Savienības teritorijā.

(5) Eiropas Savienībā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzību Latvijā nodrošina atbilstoši dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.

5

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)