Sugu un biotopu aizsardzības likums

4. pants
Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets nosaka:

1) īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstus;

2) īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstus, kā arī īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu raksturojošās pazīmes;

3) zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu;

4) mikroliegumu izveidošanas kārtību un to aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus;

5) šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanas kārtību;

6) kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās nepieciešamo aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai;

7) Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu;

8) valsts nodevas apmēru par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas (turpmāk CITES atļauja) un sertifikāta (turpmāk CITES sertifikāts) izsniegšanu, kā arī nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus;

9) to putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības areālā;

10) to putnu sugu sarakstu, uz kurām neattiecas šā likuma 11.panta 5.punktā minētais aizliegums, ja saņemta medību vai dabas aizsardzības normatīvajā aktā noteiktā atļauja;

11) to putnu sugu sarakstu, uz kurām neattiecas šā likuma 11.panta 5.punktā minētais aizliegums, ja saņemta Eiropas Komisijas un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja;

12) starptautiskās tirdzniecības apdraudēto sugu īpatņu uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, sertifikātu izsniegšanas un tirdzniecības kārtību;

13) valsts nodevas apmēru par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanu, kā arī šīs nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus;

14) (izslēgts ar 10.06.2010. likumu);

15) to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība;

16) to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus;

17) ekspertu sertificēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedz un reģistrē sertifikātu, pagarina tā termiņu un anulē to, kā arī sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, eksperta atzinuma saturu un tajā ietvertās minimālās prasības;

18) kritērijus īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai mežā un atjaunošanas atļaujas izsniegšanas kārtību;

19) dabas datu pārvaldības sistēmā ietvertā mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistra uzturēšanas un datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību;

20) mikroliegumu buferzonu noteikšanas kārtību;

21) invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumus, kompetentās iestādes un to funkcijas, tai skaitā:

a) sugu novērtēšanas kārtību iekļaušanai sarakstā, invazīvo sugu ienākšanas un izplatības ceļu analīzi un rīcības plānu bioģeogrāfiskā reģiona līmenī, ja nepieciešams,

b) atļaujas darbībām ar invazīvajām sugām izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas nosacījumus un izdoto atļauju kontroles kārtību,

c) uzraudzību sugu kontroli uz robežām un iekšzemē, monitoringu un tā veidus, sabiedrības novērojumus, agrīnu atklāšanu, ātru iznīcināšanu agrīnas atklāšanas gadījumā vai tās nepiemērošanu,

d) informācijas sniegšanu par invazīvajām sugām, tās pieejamību un apriti,

e) sugu izplatības ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus un metodes, cietušo ekosistēmu atjaunošanu;

22) Latvijas invazīvo sugu sarakstu.

6

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 26.10.2006., 07.05.2009., 10.06.2010., 13.10.2011., 29.11.2012., 08.10.2015., 21.09.2017. un 03.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2024.)