SākumsLikumiTiesu izpildītāju likums
Likumi

Tiesu izpildītāju likums

Saeima · active · 149 panti · likumi.lv

Saturs

  1. 1. pants — Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.
  2. 2. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.
  3. 3. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
  4. 4. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.
  5. 5. pants — Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
  6. 6. pants — Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo termiņu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.
  7. 7. pants — Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka Ministru kabinets.
  8. 8. pants — Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.
  9. 9. pants — (1) Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  10. 10. pants — (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.
  11. 11. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.
  12. 12. pants — (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:
  13. 13. pants — Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:
  14. 14. pants — Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.
  15. 15. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.
  16. 16. pants — Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda īpaša eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
  17. 17. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.
  18. 18. pants — (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.
  19. 19. pants — (1) Eksaminācijas komisija pārbauda personas zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.
  20. 20. pants — (1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena.
  21. 21. pants — Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.
  22. 22. pants — Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas dienas pirms eksāmena paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.
  23. 23. pants — (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.
  24. 24. pants — (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.
  25. 25. pants — (1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem. Uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu nevar pieteikties pretendents, kurš ieguvis parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.
  26. 26. pants — To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās.
  27. 27. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu par viņa uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā.
  28. 28. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi.
  29. 29. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:
  30. 30. pants — Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.
  31. 31. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām un tieslietu ministram prakses vietas adresi, bet Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei — prakses vietas adresi un prakses saimnieciskās darbības tiesisko formu. Šādu paziņojumu sniedz arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta vai saimnieciskās darbības tiesiskā forma. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome triju dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas nodrošina tās publicēšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā.
  32. 32. pants — (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā. Zvērināta tiesu izpildītāja aizstāšana viņa atvaļinājuma laikā tiek saskaņota Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.
  33. 33. pants — (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
  34. 34. pants — Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.
  35. 35. pants — (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.
  36. 36. pants — Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
  37. 37. pants — (1) Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.
  38. 38. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.
  39. 39. pants — (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.
  40. 40. pants — (1) Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un dotie rīkojumi, veicot amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.
  41. 41. pants — Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju motivēti pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.
  42. 42. pants — (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.
  43. 43. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.
  44. 44. pants — Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.
  45. 45. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.
  46. 46. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.
  47. 47. pants — Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74.pants).
  48. 48. pants — Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.
  49. 49. pants — Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt amata darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē zvērināts tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti.
  50. 50. pants — (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.
  51. 51. pants — Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.
  52. 52. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.
  53. 53. pants — (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.
  54. 54. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:
  55. 55. pants — (1) Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības kriminālprocesā par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums šajā kriminālprocesā.
  56. 56. pants — (1) Tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.
  57. 57. pants — (1) Ja persona par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām iesniegusi sūdzību tiesā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.
  58. 58. pants — (1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, elektroniski nosūtot uz Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes oficiālo elektroniskā pasta adresi šo sūdzību lietās taisīto spēkā stājušos nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, kad kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums.
  59. 59. pants — (1) Tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministrs nodod izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.
  60. 60. pants — (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:
  61. 61. pants — (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse locekļu.
  62. 62. pants — (1) Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai vai, ja nepieciešams, sniegt rakstveida paskaidrojumus.
  63. 63. pants — Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:
  64. 64. pants — Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm zvērināta tiesu izpildītāja darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.
  65. 65. pants — (1) Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:
  66. 66. pants — (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:
  67. 67. pants — (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas.
  68. 68. pants — Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.
  69. 69. pants — Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību.
  70. 70. pants — Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā no atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par ārkārtas kvalifikācijas eksāmena noteikšanu šim zvērinātam tiesu izpildītājam. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena kārtošana neatbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākuma kārtot šā likuma 32.1 pantā noteikto kvalifikācijas eksāmenu.
  71. 71. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.
  72. 72. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas vai juridiskās adreses.
  73. 73. pants — (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:
  74. 74. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:
  75. 75. pants — (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:
  76. 76. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē aprēķinātās summas.
  77. 77. pants — Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.
  78. 78. pants — Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs maksā valsts nodevu valsts pamatbudžetā.
  79. 79. pants — Par katru amata darbību (73. un 74.pants), ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (75.pants) viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Atlīdzības apmēru par zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām nosaka atbilstoši taksei. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta. Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzība apliekama ar pievienotās vērtības nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā apmērā.
  80. 80. pants — (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka Ministru kabinets.
  81. 81. pants — Valsts nodevu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību un ar zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību saistītos izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs vai cita ieinteresētā persona.
  82. 82. pants — Sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par amata atlīdzību un ar amata darbību saistītajiem izdevumiem izskata rajona (pilsētas) tiesa civilprocesuālajā kārtībā.
  83. 83. pants — (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta.
  84. 84. pants — (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību var pārbaudīt apgabaltiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis. Par veiktās pārbaudes rezultātiem tiesnesis informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.
  85. 85. pants — Par zvērināta tiesu izpildītāja darbībā konstatēto pārkāpumu novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, dodot zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un ieteikumus, un, ja nepieciešams, izvērtē jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai ziņo attiecīgajām institūcijām, lai zvērinātu tiesu izpildītāju sauktu pie kriminālatbildības.
  86. 86. pants — (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu ikgadējo atvaļinājumu.
  87. 87. pants — (1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
  88. 88. pants — (1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trijām dienām, iepriekš neprasot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes saskaņojumu. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs, tiklīdz iespējams, paziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.
  89. 89. pants — Zvērināta tiesu izpildītāja palīga atbildība, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju viņa prombūtnes laikā, kā arī veicot citas šā likuma 111.3 panta otrajā daļā minētās darbības, un zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par viņa palīga darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 111.4 un 111.6 pantu.
  90. 90. pants — Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo 12 mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darbnespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.
  91. 91. pants — Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.
  92. 92. pants — (1) Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:
  93. 93. pants — (1) Tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata darbību veikšanas, ja:
  94. 94. pants — (1) Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām. Šo sarakstu pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par lietvedībā esošajām lietām un grāmatām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis.
  95. 95. pants — Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu var būt persona, kas:
  96. 96. pants — Par zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu nevar būt šā likuma 13.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās personas.
  97. 97. pants — (1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīga kandidātu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja, kurš vai kura zvērināta tiesu izpildītāja birojs konkrēto personu nodarbina, priekšlikumu, apstiprina amatā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
  98. 112. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
  99. 113. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija gādā par savas profesijas prestižu, veicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes gūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
  100. 114. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir personu apvienība, kura darbojas uz savu statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.
  101. 115. pants — Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju, tāpat kā citas tieslietu iestādes, uzklausīt jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.
  102. 116. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.
  103. 117. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām un sniegto juridisko palīdzību, kā arī no citiem ieņēmumiem.
  104. 118. pants — (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tieslietu ministram ir tiesības Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei izteikt priekšlikumu par nepieciešamību sasaukt zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci.
  105. 119. pants — Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:
  106. 120. pants — Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies vismaz puse no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
  107. 121. pants — (1) Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padome ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, kura ir lemttiesīga, ja uz to ieradusies ne mazāk kā trešā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
  108. 122. pants — (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
  109. 123. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē rīkojamas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu.
  110. 124. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, disciplinārlietu komisijas locekļus un revīzijas komisiju kopsapulce ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.
  111. 125. pants — Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt ne vēlāk kā pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.
  112. 126. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.
  113. 127. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:
  114. 128. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
  115. 129. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sanākšanu (125.pants).
  116. 130. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.
  117. 131. pants — Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt komandējuma naudu un atlīdzību par citiem izdevumiem, kas radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.
  118. 132. pants — (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.
  119. 133. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju.
  120. 134. pants — (1) Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, par kuru zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības saņemt atlīdzību, bet tā mērķis nav peļņas gūšana.
  121. 135. pants — (1) Zvērināti tiesu izpildītāji savu praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā.
  122. 136. pants — Latvijas teritorijā piedāvāt veikt tiesu izpildītāja amata darbības un tās reklamēt ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.
  123. 137. pants — (1) Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tikai individuāli. Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.
  124. 138. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski, izņemot šā likuma 111.3 panta otrajā daļā minētos gadījumus.
  125. 139. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja birojs uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata var nolīgt tehnisko, saimniecisko un konsultatīvo personālu, par kura darbību viņš atbild un kuram ir aizliegts veikt zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības un sniegt juridisko palīdzību (šā likuma 73., 74. un 75. pants). Zvērinātam tiesu izpildītājam un zvērināta tiesu izpildītāja birojam kā darba devējam ir saistoši visi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības un valsts sociālo apdrošināšanu.
  126. 140. pants — (1) Zvērināti tiesu izpildītāji, kas reģistrējušies kā pašnodarbinātas personas, kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kā fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību."
  127. 141. pants — Zvērināti tiesu izpildītāji atbilstoši izvēlētajai saimnieciskās darbības tiesiskajai formai likumā noteiktajā kārtībā maksā nodokļus.
  128. 142. pants — (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
  129. 143. pants — (Izslēgts ar 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
  130. 144. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs uz sava vārda Valsts kasē atver depozīta kontu, kurā tiek glabāti no parādniekiem piedzītie naudas līdzekļi un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām (depozītu summas). Depozītu summu saņemšana un izmaksa atļauta tikai zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts kasē.
  131. 145. pants — (1) Uz naudas līdzekļiem, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā (144.panta pirmā daļa), nevar vērst piedziņu zvērināta tiesu izpildītāja parādu segšanai, un šie naudas līdzekļi zvērināta tiesu izpildītāja nāves gadījumā neietilpst mantojuma masā.
  132. 146. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam elektroniski kārto atsevišķu depozītu summu uzskaites grāmatu.
  133. 147. pants — Depozītu summu uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:
  134. 148. pants
  135. 149. pants — Par savlaicīgu un pareizu ierakstu izdarīšanu depozītu summu uzskaites grāmatā, atbilstošo dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu, kā arī par ierakstu atbilstību depozīta konta izrakstam ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.
  136. 150. pants — Depozītu summu uzskaites grāmatā aizliegts izdarīt aizkrāsojumus un neatrunātus labojumus.
  137. 151. pants
  138. 152. pants — (1) Nauda piedzinējam un zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citām personām tiek izmaksāta no zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta ar pārskaitījumu uz maksājumu kontu, kas atvērts uz šīs personas vārda, bet izsoles nodrošinājums vai kļūdaini saņemts maksājums — uz kontu, no kura tas saņemts. Citām personām izdotās pilnvaras saņemt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā esošos naudas līdzekļus, ja vien tam nav pienācīga pamatojuma, kā arī norādījumi pārskaitīt naudas līdzekļus uz kontiem, kas atvērti uz citu personu vārda, nav saistoši zvērinātam tiesu izpildītājam.
  139. 153. pants — Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.
  140. 154. pants — (1) Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.
  141. 155. pants — (1) Akti un dokumenti sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas euro, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.
  142. 156. pants — (Izslēgts ar 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)
  143. 157. pants — Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildei tiek iesniegts lēmuma atvasinājums, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.
  144. 158. pants — (1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē Izpildu lietu reģistrā.
  145. 159. pants — Kļūdaini piesūtītus izpildu dokumentus atļauts pārsūtīt vai nosūtīt citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:
  146. 160. pants — (1) Izpildu lietu reģistrā jābūt visai informācijai par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām un lietās esošajiem dokumentiem.
  147. 161. pants — Papīra formā izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā.
  148. 162. pants — Zvērinātu tiesu izpildītāju dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Latvijas Nacionālo arhīvu.
  149. 163. pants — Izpildu lietās esošos dokumentus un citus zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā esošos dokumentus viņš glabā saskaņā ar Arhīvu likumu, lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.