Tiesu izpildītāju likums

74. pants
(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:

1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;

2) fiksē faktus;

3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;

4) rīko publiskās izsoles;

5) vada mediāciju kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus.

(21) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, kā arī pēc mantojuma aizgādņa lūguma, sastāda mantojuma inventāra sarakstu.

(22) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma fiksē faktus.

(3) Izdevumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto amata darbību veikšanu, ietilpst zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi. Amata darbības veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs veic tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra regulu (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2020/1784).

(5) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos, veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā, zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izdevumi, kas saistīti ar dokumentu saņēmējas iestādes funkcijas veikšanu un nedrīkst pārsniegt ar funkcijas veikšanu saistīto administratīvo izdevumu apmēru. Zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēti ārvalsts kompetentās iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2020/1784 un Hāgas 1965. gada konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās iesniegtie lūgumi par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu, kārtību, kādā, pamatojoties uz šādu ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu, personai, kuras deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiek izsniegti tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumenti, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izdevumu apmēru, to segšanas kārtību un ar lūguma izpildi saistīto izdevumu segšanas kārtību.

86

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 26.11.2015., 12.04.2018., 07.03.2019., 14.10.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)