15. pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana
(1) Saskaņā ar šā likuma noteikumiem taksācijas periodā aprēķināto nodokli par dividendēm var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā samazinājuma summa nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par dividendēm no ārvalstīs gūtā ienākuma.
(3) Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi ir piemērojami atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.
(4) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā saņēmis ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, ja pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu vai no saņemtā ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis.
(41) Šā panta ceturto daļu piemēro, ja nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības aktīvus un pasīvus un ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzskaita dalīti.
(5) Šā panta ceturtā daļa nav piemērojama ienākumam no ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas vai ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.
(6) Ja taksācijas periodā saņemtais ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākums ir lielāks par ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru vai ārvalstīs samaksātā nodokļa summa, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus, ir lielāka par uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas aprēķināta par dividendēm, starpību var segt nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā attiecīgi no ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēra un uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kas aprēķināta par dividendēm.
(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētais ienākums gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, tad nodokļa nomaksu ārvalstī var apliecināt ar dokumentiem, kuri apstiprina, ka nodokļi no publiskās apgrozības vērtspapīru ienākuma ārvalstī ir nomaksāti, un kurus attiecīgajam finanšu starpniekam izsniegusi nodokļu iekasēšanas institūcija Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ievērojot nosacījumu, ka minētajos dokumentos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar ārvalsts nodokļu iekasēšanas institūcijas finanšu starpniekam izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzēto soda un nokavējuma naudu, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav samaksāts.
(8) Šā panta pirmo daļu attiecībā uz ienākumu, kas gūts ar viena vai vairāku finanšu starpnieku starpniecību, var piemērot arī, pamatojoties uz dokumentiem, kurus izsniedzis ārvalsts finanšu starpnieks — Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja šī konvencija vai līgums ir stājies spēkā, un kuri apstiprina nodokļa nomaksu ārvalstī no publiskās apgrozības vērtspapīru ienākuma, ievērojot nosacījumu, ka tajos ir identificēti attiecīgie vērtspapīri, kuru patiesais labuma guvējs ir Latvijas nodokļa maksātājs. Šajā gadījumā Latvijas nodokļa maksātājs kopā ar finanšu starpnieka izsniegtajiem dokumentiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam rakstveida iesniegumu, kurā apliecina nodokļa nomaksu ārvalstī un apstiprina, ka ir gatavs segt likumos paredzēto soda un nokavējuma naudu, ja informācijas apmaiņas ceļā tiks noskaidrots, ka nodoklis ārvalstī nav samaksāts.
20
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2020.)