Vairogs12. pants
Fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi
(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, ieguldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši ieguldījumu plāna noteikumiem, un īsteno tādu ieguldījumu politiku, kas vērsta uz ieguldījumu plāna dalībnieku fondēto pensiju shēmas līdzekļu pieaugumu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt šādos finanšu instrumentos:
1) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja šos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi:
a) (izslēgts ar 18.03.2004. likumu),
b) Latvija vai cita dalībvalsts,
c) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai (turpmāk — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts),
d) starptautiska finanšu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas dalībvalstis;
11) valsts un starptautisko finanšu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, kuri neatbilst šīs daļas 1. punktā minētajām prasībām, bet tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (turpmāk — tirdzniecības vieta) vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā, bet kuru ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma datiem atbilst investīciju kategorijai un kuru emisijas prospektā ir noteikts, ka tie tiks tajā iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās attiecīgo instrumentu saņemšanai;
2) pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja:
a) šos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi Latvijas, citas dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pašvaldība,
b) šie vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti atbilst šā panta pirmās daļas 3.punkta prasībām;
3) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros (turpmāk — kapitāla vērtspapīri) vai komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:
a) ir iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai tiek tirgoti citā dalībvalsts tirdzniecības vietā,
b) ir iekļauti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle,
c) nav iekļauti "a" vai "b" apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri tajā tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās šo vērtspapīru saņemšanai. Ja minētie vērtspapīri gada laikā no dienas, kad sākta parakstīšanās to saņemšanai, netiek iekļauti "a" vai "b" apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir atpirkt šos vērtspapīrus par cenu, kas atbilst to iegādes vērtībai,
d) ir komercsabiedrību parāda vērtspapīri, kuri neatbilst šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā noteiktajām prasībām, bet citi šo emitentu vērtspapīri ir iekļauti šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajā tirdzniecības vietā;
4) noguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai valstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts un kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) ir atzīta par valsti, kurā kredītiestādēm piemēro uzraudzības un darbību regulējošās prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, ko piemēro Eiropas Savienībā;
5) Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētajos ieguldījumu fondos Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē (turpmāk — ieguldījumu fonds);
51) Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētajos alternatīvo ieguldījumu fondos Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē (turpmāk — alternatīvo ieguldījumu fonds), ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs risku pārvaldības politikas ietvaros pārliecinās par to, ka esošie un turpmākie ieguldījumi alternatīvo ieguldījumu fondos atbilst ieguldījumu plāna dalībnieku interesēm, tai skaitā ka alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks ir izveidojis un uztur tā darbības specifikai atbilstošu risku un interešu konfliktu pārvaldību;
6) atvasinātos finanšu instrumentos, ja:
a) šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle,
b) atvasinātajā finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā dalībvalstī;
7) iespējkapitāla tirgū — tirgū, kas piedāvā kapitālu Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrēto komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.
(2) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus iegulda, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:
1) ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finanšu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 35 procentus no shēmas līdzekļiem, kuri tiek pārvaldīti un ieguldīti saskaņā ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izstrādātu sistematizētu noteikumu kopumu, kas ir izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā (turpmāk — ieguldījumu plāna aktīvi). Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt, veicot ieguldījumus Latvijas valsts emitētajos parāda vērtspapīros, kā arī, ja ieguldījumu plāna aktīvos ir vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairāk viena emitenta emisijām un katras atsevišķās emisijas vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu vērtība nepārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas attiecīgajā ieguldījumu plānā, ja ieguldījumu plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 150 000 euro;
2) ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz ieguldījumiem Latvijas pašvaldību emitētajos parāda vērtspapīros;
3) ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 5 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;
4) ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaikus 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. Šā punkta ierobežojumi neattiecas uz šā panta otrās daļas 1. punktā minētajiem vērtspapīriem. Ieguldījums viena emitenta emitētajos parāda vērtspapīros var veidot līdz 30 procentiem no emitētajiem parāda vērtspapīriem, ja emitents nav reģistrēts vai tā patiesā labuma guvēja valstspiederība vērtspapīru iegādes brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (līdzekļu pārvaldītājam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem, kā arī vienlaikus ir ievēroti vismaz trīs no šādiem nosacījumiem:
a) emitents parāda vērtspapīru iegādes brīdī ir iekļauts padziļinātās sadarbības programmā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām",
b) emitents katru gadu pēc gada pārskata publiskošanas apliecina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, ka savā darbībā ņem vērā regulētā tirgus organizētāja, citas dalībvalstī reģistrētas tirdzniecības vietas organizētāja vai fondu biržas, kurā šie parāda vērstpapīri tiek tirgoti, ieteikumus labas korporatīvās pārvaldības īstenošanai,
c) emitents ir nodrošinājis, ka tam ir spēkā ar darbiniekiem noslēgts darba koplīgums, ja ieguldījuma veikšanas brīdī emitenta gada pārskats par iepriekšējo finanšu gadu apliecina, ka darbinieku skaits pārsniedz 50,
d) emisija paredzēta kādam no mērķiem, kas atbilst ilgtspējīgam ieguldījumam saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2088 2. panta 17. punktu, un šis mērķis ir noteikts emisijas prospektā vai publiskā piedāvājuma dokumentā;
5) ieguldījumu kopsumma šā panta pirmās daļas 3. punkta "c" apakšpunktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un "d" apakšpunktā minētajos vērtspapīros — piecus procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
51) ieguldījumu kopsumma šā panta pirmās daļas 1.1 punktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
6) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku;
7) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šā ieguldījumu fonda neto aktīviem. Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu;
71) ieguldījumi vienā alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šā alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīviem. Visu ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 15 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ņemot vērā visas turpmāk minētās prasības:
a) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ievēro diversifikācijas principu, nodrošinot, ka ieguldījumi tiek veikti dažādos alternatīvo ieguldījumu fondu veidos, kuri norādīti kā dominējošie alternatīvo ieguldījumu fondu veidi Eiropas Komisijas 2012. gada 19. decembra deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — regula Nr. 231/2013),
b) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ieguldījumu plāna prospektā norāda maksimālo ieguldījuma apmēru katrā no alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem, kuri norādīti kā dominējošie alternatīvo ieguldījumu fondu veidi regulā Nr. 231/2013;
72) šīs panta daļas 7.1 punktā minēto visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, vienlaikus ievērojot šīs panta daļas 7.1 punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktās prasības, ja šo palielinājumu paredzēts ieguldīt tādā alternatīvo ieguldījumu fondā, kura ieguldījumu apjoms ilgtspējīgos ieguldījumos (Regulas Nr. 2019/2088 2. panta 17. punkta izpratnē) atbilstoši ieguldījumu politikai ir vairāk nekā 70 procenti, un ieguldījumu politika tiek pildīta atbilstoši fonda darbības noteikumos paredzētajam, un vienlaikus attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldījumu objektiem tiek nodrošināta atbilstība vēl vismaz diviem no šādiem nosacījumiem:
a) komercsabiedrība vai citā valstī reģistrētas komercsabiedrības filiāle Latvijā ieguldījuma veikšanas brīdī ir iekļauta padziļinātās sadarbības programmā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām",
b) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, ka komercsabiedrība nav reģistrēta vai tās noskaidrotā patiesā labuma guvēja valstspiederība ieguldījuma veikšanas brīdī un ieguldījuma periodā nav paaugstināta riska jurisdikcija (alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam to pārbaudot vismaz reizi gadā), ko nosaka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajiem risku paaugstinošiem faktoriem,
c) no nākamā gada pēc ieguldījuma veikšanas alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam apliecina, ka komercsabiedrība ievēro tās reģistrācijas valsts regulētajā tirgū izstrādātus korporatīvās pārvaldības ieteikumus, un apliecinājumam pievieno komercsabiedrības sagatavotu ziņojumu par komercsabiedrības korporatīvo pārvaldību un nefinanšu mērķiem, kurā ietverta vismaz informācija par galvenajiem nefinanšu mērķiem un rādītājiem, kā arī tas, kādus no dalībvalsts regulētā tirgū izstrādātiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem komercsabiedrība piemēro, un aprakstu par politikām, kuras tā īsteno attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, un to īstenošanas rezultātiem,
d) komercsabiedrība ir nodrošinājusi, ka tai ir spēkā ar darbiniekiem noslēgts darba koplīgums, ja ieguldījuma veikšanas brīdī komercsabiedrības gada pārskats par iepriekšējo finanšu gadu apliecina, ka darbinieku skaits pārsniedz 50;
8) ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošo komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas (regulēta tirgus) starpniecību, un ieguldījumi šādos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
81) ieguldījumu kopsumma ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienā grupā esošu komercsabiedrību pārvaldītajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
82) ieguldījumu kopsumma paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos un alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
9) ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai vienas grupas komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
10) noguldījumi vienā kredītiestādē vai vienā grupā ietilpstošās kredītiestādēs un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes vai vienā grupā ietilpstošo kredītiestāžu emitētajos finanšu instrumentos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku;
11) (izslēgts ar 21.01.2021. likumu);
12) ieguldījumus atvasinātajos finanšu instrumentos drīkst veikt tikai tāpēc, lai nodrošinātos pret noteiktu ieguldījumu plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, un tikai tad, ja līdzekļu pārvaldītājs ir iesniedzis Latvijas Bankai noteikumus, kuros detalizēti aprakstīta risku pārvaldīšanas politika un atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes;
13) viena ieguldījuma summa iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, bet visu ieguldījumu kopsumma iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumi tādas kapitālsabiedrības kapitālā, kura ir attīstības stadijā, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, bet ieguldījumu (kapitāla) daļas apjoms komercsabiedrībā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, vai ieguldījumi tādas komercsabiedrības kapitālā, kura dibināta ar mērķi finansēt attīstības stadijā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 30 procentus no ieguldījumu (kapitāla) kopsummas vai attiecīgās komercsabiedrības kapitāla;
14) ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos un iespējkapitāla tirgū nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, ievērojot šā panta otrās daļas 7.1 punktā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos un šā panta otrās daļas 13.punktā noteiktos ierobežojumus ieguldījumiem iespējkapitāla tirgū;
15) izmantojot ieguldījumu plāna aktīvus darījumos ar aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, saistības, kas izriet no šādiem darījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šos darījumus drīkst veikt vienīgi ieguldījumu plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.
(21) Vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības šā panta izpratnē ir komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
(3) Ieguldījumu plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:
1) atsevišķā ārvalstu valūtā — 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto;
2) atsevišķā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts valūtā, kura nav euro, — 50 procentus no ieguldījumu plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai riska ziņā tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz ieguldījumu plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai riska ziņā tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
3) kopumā visās ārvalstu valūtās — 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, izņemot šīs daļas 4. punktā noteikto;
4) kopumā visās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valūtās, kuras nav euro, — 100 procentus no ieguldījumu plānā paredzētā maksimāli pieļaujamā kapitāla vērtspapīru vai riska ziņā tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmēra attiecībā uz ieguldījumu plāniem, kuriem maksimāli pieļaujamais kapitāla vērtspapīru vai riska ziņā tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu apmērs pārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
(31) Latvijas Banka nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību.
(4) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam aizliegts:
1) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā, izņemot ieguldījumus alternatīvo ieguldījumu fondos, kuri drīkst veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā;
2) ieguldījumu plāna līdzekļus piešķirt aizdevumos;
3) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja emitētajos finanšu instrumentos, izņemot tā pārvaldīšanā esošos ieguldījumu fondus un alternatīvo ieguldījumu fondus, par kuru apliecību pirkšanu vai pārdošanu līdzekļu pārvaldītājs nesaņem komisijas maksu no ieguldījumu plāna līdzekļiem;
4) ņemt aizņēmumus uz ieguldījumu plāna rēķina, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem, nepārsniedzot 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
5) uz ieguldījumu plāna rēķina uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līguma;
6) slēdzot šā panta otrās daļas 15.punktā un šīs daļas 4.punktā norādītos darījumus, kopsummā pārsniegt 50 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;
7) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu, kura apmērs saskaņā ar regulā Nr. 231/2013 noteikto aprēķinu:
a) vairāk nekā divas reizes pārsniedz alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, ja tas paredz izsniegt aizdevumus vai iesaistīties kreditēšanas darījumos,
b) vairāk nekā trīs reizes pārsniedz alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību, ja tas neparedz izsniegt aizdevumus vai iesaistīties kreditēšanas darījumos;
8) ieguldījumu plāna līdzekļus ieguldīt virtuālajās valūtās un tādos alternatīvo ieguldījumu fondos, kuru darbības noteikumi paredz vairāk nekā 10 procentus no fonda neto aktīviem ieguldīt virtuālajās valūtās.
(5) (Izslēgta ar 03.04.2014. likumu)
(6) (Izslēgta ar 03.04.2014. likumu)
(7) (Izslēgta ar 03.04.2014. likumu)
(8) Ieguldījumi finanšu instrumentos, kas netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai šā panta pirmās daļas 3. punkta "b" apakšpunktā minētajā fondu biržā, bet tiek tirgoti citā dalībvalsts tirdzniecības vietā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.
(9) Ieguldījumu plāna ieguldījumi kapitāla vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros ir ieguldījumi ar ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu starpniecību, kas ietver ieguldījumus riska ieguldījumu fondos, privātā kapitāla fondos un tādos nekustamā īpašuma fondos, kuru sviras finansējums ir vienāds ar vai lielāks par 50 procentiem no to neto aktīvu vērtības.
18
(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 18.03.2004., 05.05.2005., 26.04.2007., 28.05.2009., 09.07.2013., 12.09.2013., 03.04.2014., 04.02.2016., 22.11.2017., 21.01.2021., 23.09.2021., 13.10.2022. un 12.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2025.)
12.1 pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumu pārkāpšanas sekas
(1) Ieguldījumu plāna prospektā noteikto ieguldīšanas noteikumu pārkāpšana neatceļ attiecīgā darījuma spēkā esamību, bet fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums atlīdzināt visus zaudējumus, kuri ieguldījumu plāna dalībniekiem radušies šādas darbības rezultātā. Līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums izstrādāt procedūru, kas nosaka zaudējumu novērtēšanas un atlīdzināšanas kārtību.
(2) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā rakstveidā informē Latvijas Banku par ieguldīšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par pasākumiem šo pārkāpumu novēršanai, norādot pārkāpumu novēršanas termiņus.
(3) Ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ieguldīšanas noteikumu pārkāpšanas novēršanai ir nepieciešams realizēt ieguldījumu plāna ieguldījumu, bet šāda ieguldījumu (aktīvu) realizācija finanšu tirgos nav iespējama, līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums atpirkt minētos ieguldījumus par to patieso vērtību. Ieguldījumu patiesā vērtība nosakāma saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas regulē fondēto pensiju shēmu ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanu.
(31) Šā panta trešajā daļā minētais pienākums attiecībā uz ieguldījumu atpirkšanu īstenojams šādā termiņā:
1) ieguldījumam, kas tiek tirgots tirdzniecības vietā vai šā likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta "b" apakšpunktā minētajā fondu biržā, — ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no ieguldīšanas noteikumu pārkāpuma rašanās dienas, ja pārkāpums netiek novērsts;
2) ieguldījumam, kas netiek tirgots tirdzniecības vietā vai šā likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta "b" apakšpunktā minētajā fondu biržā, — ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldīšanas noteikumu pārkāpuma rašanās dienas, ja pārkāpums netiek novērsts.
(4) Pēc ieguldīšanas noteikumu pārkāpumu novēršanas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums nekavējoties novērtēt, vai šādas darbības ir radījušas zaudējumus ieguldījumu plāna dalībniekiem.
(5) Ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs konstatē, ka ieguldīšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā ieguldījumu plāna dalībniekiem ir radušies zaudējumi, tad fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc zaudējumu novērtēšanas atlīdzināt tos noteiktajā apmērā, iemaksājot naudas līdzekļus attiecīgā ieguldījumu plāna kontā.
(6) Līdzekļu turētājam ir pienākums uzraudzīt, kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ievēro ieguldījumu plāna prospektā noteiktos ieguldīšanas noteikumus, un, konstatējot šo noteikumu pārkāpumu, nekavējoties rakstveidā par to informēt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un Latvijas Banku.
(7) Līdzekļu turētājam ir pienākums uzraudzīt zaudējumu novērtēšanas un atlīdzināšanas procesu, kā arī iesniegt Latvijas Bankai apliecinājumu, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja veiktais zaudējumu novērtējums atbilst patiesajam zaudējumu apmēram, un informāciju par zaudējumu atlīdzināšanai paredzēto līdzekļu ieskaitīšanu attiecīgā ieguldījumu plāna kontā.
(8) Ieguldījumu plānā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ir pieļaujams pārsniegt, ja tie radušies sakarā ar ārkārtējiem un nelabvēlīgiem notikumiem finanšu tirgos. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nekavējoties informē Latvijas Banku par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajai kārtībai.
19
(03.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2021. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)
12.2 pants. Naudas plūsmas nodrošināšana
(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt naudas plūsmu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
(2) Ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam naudas plūsmas nodrošināšanai nepieciešams realizēt ieguldījumu plāna ieguldījumus, bet šāda ieguldījumu (aktīvu) realizācija finanšu tirgos nav iespējama, līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums atpirkt minētos ieguldījumus par to patieso vērtību. Ja šāda ieguldījumu plāna ieguldījumu atpirkšana ir radījusi zaudējumus ieguldījumu plāna dalībniekiem, tad fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs un līdzekļu turētājs rīkojas atbilstoši šā likuma 12.1 panta noteikumiem, kas nosaka veicamās darbības fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā.
20
(03.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.04.2014.)
12.3 pants. Īpaši pienākumi attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā
Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina, ka attiecībā uz katru ieguldījumu plānu:
1) ieguldījumu plāna prospektā un fondēto pensiju shēmas dalībniekam paredzētās pamatinformācijas dokumentā tiek publiskota finanšu instrumentos Latvijā veicamo ieguldījumu politika;
2) gada pārskatā tiek norādīti plānotie mērķi un sasniegtie rezultāti par fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanu Latvijā un, ja šo ieguldījumu apmērs ir mazāks par 20 procentiem no fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja kopējo ieguldījumu plānu līdzekļiem, tiek norādīti arī iemesli vai apstākļi, kas ierobežojuši ieguldīšanu lielākā apmērā.
21
(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2025.)