23. pants
Brīvprātīgā darba veicēja atlases kritēriji un starpnieka sertificēšana
(1) Brīvprātīgā darba veicēju var iesaistīt uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanu, kā arī izpētes un analītiskajā darbā.
(2) Par brīvprātīgā darba veicēju var būt persona, kura:
1) ir izteikusi vēlēšanos būt par brīvprātīgā darba veicēju;
2) ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta aizgādnība;
3) prot valsts valodu;
4) (izslēgts ar 13.10.2022. likumu);
5) ir noslēgusi ar Valsts probācijas dienestu līgumu par brīvprātīgo darbu;
6) nav probācijas klients;
7) nav sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
8) nav sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts probācijas dienests izvērtējis, vai tas nekaitē sabiedrības interesēm, un atļāvis šai personai veikt brīvprātīgo darbu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā brīvprātīgā darba veicējs saņem izdevumu kompensāciju par līgumā noteikto uzdevumu izpildi, un izdevumu kompensācijas apmēru.
(4) Brīvprātīgā darba veicējs drīkst būt starpnieks izlīguma procesā, ja:
1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā;
2) viņš nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir reabilitēts vai sodāmība viņam ir noņemta (dzēsta);
3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.
(5) Brīvprātīgā darba veicējs, kas brīvprātīgo darbu veic iestādēs, kurās uzturas nepilngadīgas personas, vai pasākumos, kuros piedalās nepilngadīgas personas, atbilst normatīvo aktu prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomā.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, kā arī anulē sertifikātu.
(7) Starpnieka sertifikātu var anulēt, ja starpnieks sertifikāta darbības laikā ir pārkāpis izlīguma organizēšanas un vadīšanas noteikumus vai Valsts probācijas dienesta vadītāja apstiprinātos starpnieka ētikas principus vai sniedzis par sevi nepatiesas ziņas.
(8) Ja starpnieka sertificēšanas komisijas lēmums par sertifikāta anulēšanu tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
36
(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)
23.1 pants. Brīvprātīgā darba veicēja tiesības un pienākumi
(1) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādas tiesības:
1) saņemt līgumā par brīvprātīgo darbu noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un atbalstu no Valsts probācijas dienesta amatpersonām;
2) iesniegt priekšlikumus šā likuma 6. pantā minēto Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanas uzlabošanai;
3) apmeklēt ieslodzījuma vietas, lai pildītu ar Valsts probācijas dienestu noslēgtajā līgumā paredzētos uzdevumus.
(2) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādi pienākumi:
1) iepazīties ar Valsts probācijas dienesta iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem, kas attiecas uz tā darbības jomu, ievērot šos normatīvos aktus un rīkojumus, kā arī ētikas principus;
2) organizējot un vadot izlīguma procesu, sazināties ar cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, izmantojot Valsts probācijas dienesta amatpersonas sniegtos datus;
3) godprātīgi, ievērojot paredzētos termiņus, pildīt noslēgto līgumu par brīvprātīgo darbu;
4) piedalīties Valsts probācijas dienesta organizētajās apmācībās vai citās kvalifikācijas celšanas apmācībās saistībā ar savu darbības jomu.
37
(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)