Viedās specializācijas stratēģijas monitorings 6. pants

Rīcības

virziens: Energoresursu izmaksu

samazināšana

Attiecināmie politikas rezultāti:

• apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā

pieaugums

• apstrādes rūpniecības pieaugums

6.1.

Īstenot OIK atbalsta mehānisma

sistēmas revīziju ar mērķi samazināt kopējo OIK slogu

elektrības patērētājiem, neradot citus ekonomikas

izaicinājumus tautsaimniecībā.

12.2014.

Izmaksu samazināšanas rezultātā

labumu gūs visi elektrības tirgus dalībnieki.

Piešķirto budžeta līdzekļu

ietvaros.

Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta sēdē pieņemts

informatīvais ziņojums "Komplekss risinājums

elektroenerģijas tirgus problemātikai" atbalstot EM

sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma

ierobežošanai.

Ņemot vērā šo ziņojumu, izveidota valsts budžeta

programma "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts",

kurā paredzēta ikgadēja valsts budžeta dotācija enerģijas

publiskajam tirgotājam elektroenerģijas obligātā iepirkuma

komponentes pieauguma ierobežošanai.

Lai nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem un

finansiāli nodrošinātu elektroenerģijas lietotāju atbalsta

pasākumus, ar 2014.gada 1.janvāri ieviests Subsidētās

elektroenerģijas nodoklis (SEN). Tā mērķis ir ierobežot

elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi

nodrošinātu tautsaimniecības, it īpaši rūpniecisko

ražotāju, konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību

enerģētisko nabadzību. Elektroenerģijas ražotāju, kas

elektroenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus,

saņemtais kopējais atbalsts par subsidētas elektroenerģijas

ražošanu tiks aplikts ar SEN 15% apmērā, to enerģijas

ražotāju, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto

atjaunojamos energoresursus, atbalsts tiek aplikts ar SEN

10% apmērā. Savukārt, lai neradītu būtisku ietekmi uz

centralizētas siltumapgādes zonā piegādātās siltumenerģijas

gala tarifa pieaugumu, augstas efektivitātes koģenerācijas

stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas ir

pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, saņemtais

atbalsts tiek aplikts ar SEN 5% apmērā.

Ar 2013.gada 30.jūlija noteikumiem Nr.466

"Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta

noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā"":

• Samazināta atbalsta intensitāte dabasgāzes

koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs

4MW;

• Pastiprināta komersantu un to darbības kontrole:

o Noteikts pienākums komersantiem, kas vēl nav uzsākuši

elektroenerģijas ražošanu, līdz 2013.gada 31.decembrim

iesniegt EM plānotās elektrostacijas būvatļauju un

dokumentus, kas apliecina finansējuma nodrošinājumu

elektrostacijas būvniecībai. Ja pienākums netika izpildīts,

komersantam tika atņemtas elektroenerģijas obligātā

iepirkuma tiesības.

o Izveidots regulējums par kontroles grupas izveidošanu

un darbību, lai pārbaudītu komersantu darbības atbilstību

normatīvo aktu prasībām;

o Noteikts pienākums koģenerācijas stacijām kopā ar gada

pārskatu par elektrostacijas darbību iesniegt neatkarīga

akreditēta auditora apstiprinājumu par datiem par pārdoto

lietderīgo siltumenerģiju.

6.2.

Izstrādāt valsts atbalsta programmu energoefektivitātes

veicināšanai, jo īpaši energoresursu patēriņa mazināšanai.

Mērķis:

Efektīva energoresursu izmantošana un enerģijas patēriņa

samazināšana rūpniecības nozarē konkurētspējas

paaugstināšanai

Finansējuma saņēmējs:

Apstrādes rūpniecības komersanti.

NAP: [126] Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus

sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai.

ES tematiskais mērķis: 4.atbalstīt pāreju uz

ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas visās

nozarēs.

12.2014.

Atbalstīti 135 komersanti.

(rādītājs sasniegts 2020.gadā)

Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam.

Indikatīvi 38,42 milj. EUR, t.sk ES fondu finansējums

32,65 milj. EUR un valsts budžeta finansējums

5,76 milj. EUR (septiņu gadu periodam).

EM ir izstrādājusi un Ministru kabinets 2016.gada

16.septembrī ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus

Nr.590 "Darbības programmas "Izaugsme un

nodarbinātība" 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa

"Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas

patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības

nozarē" īstenošanas noteikumi" paredzot Kohēzijas

fonda atbalstu apstrādes rūpniecības komersantiem 32 555 030

EUR apmērā. Projektu iesniegumu atlase ir izsludināta no

2016.gada 13.decembra līdz 2017.gada 31.maijam. Programmas

ietvaros tiek atbalstīti apstrādes rūpniecības komersantu ēku

energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku

energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes

palielināšanai un jaunu AER izmantojošu siltumenerģijas

ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Informatīvā ziņojuma

"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"

4. pielikums

NOZARU DISKUSIJU PLATFORMA -

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATKLĀJUMA PRINCIPA IEVIEŠANA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS

ATKLĀJUMA PRINCIPS RIS3 PROGRAMMU ĪSTENOŠANĀ

EKONOMIKAS ministrijas pārziņā ir trīs programmas,

kurās ir izveidotas un darbojas nozaru diskusiju platformas:

• Kompetences centri;

• Klasteru programma;

• Atbalsts nodarbināto apmācībām.

Ņemot vērā, ka šajās programmās lielu lomu spēlē nozaru

asociācijas, lai koordinētu šo trīs programmu ieviešanu,

Ekonomikas ministrijā ir izveidots Nozaru politikas departaments.

Departamenta ietvaros tiek apkopota visa informācija par katras

nozares attīstības tendencēm un nepieciešamo atbalstu. Kā arī

vienkopus tiek skatītas programmas, kuras ietekmē nozares

attīstību. Plānots ar katru nozari noslēgt sadarbības memorandu,

kurā nozare no vienas puses uzskaita nepieciešamo valsts

atbalstu, un no otras puses apņemas sasniegt noteiktus izaugsmes

rādītājus.

Kompetences centri. 2016.gada 5.janvārī apstiprināti

1.2.1.1.pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrādei kompetences centru ietvaros" (KC programma)

regulējošie MK noteikumi un uzsākta programmas īstenošana. KC

programmas mērķis ir sekmēt uzņēmumu sadarbību ar pētniecības

sektoru jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un

komercializēšanai. KC programmas projektu atlases rezultātā

atbalstīta 8 Kompetences centru izveide RIS3 jomās un apakšjomās:

pārtika, kokapstrāde, metālapstrāde, IKT, elektronika, ķīmija un

farmācija, viedie materiāli, viedās inženiersistēmas. Kopējais

programmas finansējums ir 72,3 milj. euro. Uz 2017.gada 15.maiju

visos 8 Kompetences centros kopā iesaistījušies jau 106

komersanti ar 2,6 milj.euro privāto līdzfinansējumu. Līdz

2023.gada nogalei plānots, ka privātais līdzfinansējums sasniegs

vismaz 12,8 milj.euro.

Katram kompetences centram ir sagatavota kompetences centra

attīstības stratēģija, kurā cita starpā ir ietvertas arī šādas

sadaļas:

• Jomas/apakšjomas pārstāvji, t.sk. zinātniskās institūcijas

un augstākās izglītības institūcijas;

• Mehānisms jomas/apakšjomas zinātnisko institūciju un

augstākās izglītības institūciju iesaistīšanai kompetences centra

pētniecības projektu atlases padomē;

• Jomas/apakšjomas komersantu produktu grozs un tā attīstības

un pielāgošanas iespējas globālajam tirgum;

• Jomas/apakšjomas attīstības tendences Latvijā un

pasaulē;

• Komersantu iespējas attīstīt konkurētspējas nišas;

• Saistītās nozares un jomas (piegāžu ķēžu analīze);

• Nākotnes perspektīvākie segmenti globālajā tirgū un ar to

saistīto tirgus iespēju un prasību novērtējums;

• Sadarbība starp komersantiem, zinātniskajām institūcijām un

augstākās izglītības institūcijām;

• Kompetences centrā atbalstāmo projektu atlases principi un

kritēriji.

Katram kompetences centram ir izveidota projektu atlases

padome, kura sanāk uz sēdēm reizi trijos mēnešos vai biežāk.

Padome izvērtē gan jaunu pētniecības projektu pieteikumus, gan

arī uzrauga jau apstiprināto pētījumu progresu:

• Pārliecinās, ka pētniecības projektā ir norādīta un

analizēta veicamo vai jau veikto investīciju lietderība un

pamatotība, kā arī komercializācijas potenciāls;

• Pārliecinās, ka ir norādīta pētniecības projekta atbilstība

definētajai kompetences centra attīstības stratēģijai;

• , ka pētniecības projektā definētie mērķi ir

sasniedzami;

• Lemj par pētniecības projekta apstiprināšanu vai

noraidīšanu;

• Uzrauga, lai pētniecības projektos tiktu izpildīti noteiktie

starpposmu rezultātu rādītāji;

• Uzrauga, lai tiktu sasniegti kompetences centra noteiktie

darbības rezultātu un ieguldījumu atdeves rādītāji.

Projektu atlases padomē iekļauj:

• Nozares komersantu pārstāvjus, kuri ieguvuši augstāko

izglītību attiecīgajā nozarē vai augstāko izglītību un vismaz

trīs gadu darba pieredzi attiecīgajā nozarē;

• Pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju

pārstāvjus, kuri ieguvuši maģistra vai zinātņu doktora grādu

attiecīgajā nozarē;

• Kompetences centru pētniecības virzienu zinātniskos

vadītājus;

• ministrijas pārstāvi;

• Citu organizāciju pārstāvjus, ja nepieciešams.

Faktiski kompetences centru programmā ir iesaistīti gandrīz

visi Latvijas aktīvākie un lielākie komersanti, kuri veic

pētniecības un attīstības darbus. Jāņem vērā arī ciešā

kompetences centru sadarbība ar nozaru asociācijām. Līdz ar to

kompetences centru padomes ir efektīvākā nozaru diskusiju

platforma par pētniecības un attīstības jautājumiem.

Klasteru programma. 2016.gada 5.aprīlī apstiprināti

3.2.1.1.pasākuma "Klasteru programma" (Klasteru

programma) regulējošie MK noteikumi. Klasteru programmas mērķis

ir veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu

izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā

un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu

konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas

pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā,

kā arī inovācijas un jaunu produktu veidošanos. Klasteru

programmā kopējais pieejamais finansējums 6,2 milj.euro. Projektu

iesniegumu atlases rezultātā darbību klasteru programmā ar 2017.

gada janvāri ir uzsākuši 14 klasteri - 8 nozaru un 6 starpnozaru

klasteri (Pārtikas produktu kvalitātes klasteris; Informāciju

Tehnoloģiju klasteris; Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas

klasteris; Latvijas Dzīvības zinātņu nozares attīstības

klasteris; Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris; Latvijas

Veselības tūrisma klasteris; Metālapstrādes klasteris; Latvijas

Koka būvniecības klasteris; CLEANTECH LATVIA; Zaļo un viedo

tehnoloģiju klasteris; Latvijas Drošības un aizsardzības

klasteris; Latvijas Eksporta klasteris; Viedās pilsētas

klasteris; Drukas un mēdiju tehnoloģijas klasteris). Projekta

uzsākšanas brīdī klasteru programma apvienoja 353 MVU, bet MK

noteikumi paredz, ka līdz 2017.gada beigām šim skaitlim

jāpalielinās līdz vismaz 420 MVU.

Klasteru programmā projekta iesniedzējs veido klasteri, kas

kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības un

zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas un

darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišā,

produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā.

Projekta iesniedzējs uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu ir

izstrādājis un projekta iesniegumam pievienojis klastera

attīstības stratēģiju. Stratēģija tiek izstrādāta, lai veicinātu

viena vai vairāku mērķu - klastera dalībnieku eksporta

veicināšana, apgrozījuma apjoma pieaugums, produktivitātes

paaugstināšana un nozares cilvēkresursu attīstība -

sasniegšanu.

Ekonomikas ministrija kopīgi ar Centrālo finanšu un līgumu

aģentūru regulāri seko līdzi tam, kā tiek īstenotas klasteru

stratēģijas.

Papildus tam, Interreg Europe projekta CLUSTERS3 ietvaros tiek

organizētas regulāras tikšanās ar klasteru, pētniecības un

izglītības iestāžu, valsts pārvaldes un citu organizāciju

pārstāvjiem, lai kopīgi analizētu klasteru darbību, ietekmi uz

tautsaimniecību un attīstības potenciālu. Papildus projekta

CLUSTERS3 ietvaros tiek veiktas dažāda formāta (SWOT, Peer

Review, u.c.) analīzes uzdevumi, lai projekta noslēgumā,

apkopojumā ar diskusiju secinājumiem, izstrādātu ieteikumus

klasteru politikas uzlabošanai.

Klasteru lielā ieinteresētība un aktivitāte Interreg Europe

projekta CLUSTERS3 aktivitātēs, ir radījusi nepieciešamību

nodrošināt patstāvīgu klasteru sadarbības un attīstības

platformu, kas arī spētu nodrošināt patstāvīgu kontaktu ar nozaru

dinamiskāko uzņēmumu kopu. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi

darbu pie platformas izveides nodrošinājuma rašanas.

Nodarbināto apmācības. 2015.gada 27.oktobrī

apstiprināti 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto

apmācībām" (Tehnoloģisko apmācību programma) pirmās projektu

iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi, bet 2016.gada

14.jūnijā 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām

apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru

piesaisti" (Netehnoloģisko apmācību programma) īstenošanas

noteikumi. Tehnoloģisko apmācību programmas mērķis ir nodrošināt

komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu

zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju

izstrādi un ieviešanu ražošanā. Netehnoloģisko apmācību

programmas mērķis ir veicināt mikro un mazo komersantu

produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku

kvalifikāciju un prasmes IKT un netehnoloģisko inovāciju jomās,

kā arī veicināt investoru piesaisti. Kopējais abās programmās

pieejamais finansējums ir 24,9 milj. euro. Līdz 2023.gada beigām

abās programmās kopā paredzēts atbalstīt 1300 komersantus,

nodrošinot 11 080 personu apmācīšanu un kvalifikācijas celšanu.

Vienlaikus abās programmās kā specifiskais rezultāta rādītājs

izvirzīts inovatīvo komersantu īpatsvara pieaugums, sasniedzot

40% no kopējā komersantu skaita (25,5% pārskata periodā par

2012.-2014.gadu). Tehnoloģisko apmācību programmas ietvaros

noslēgti līgumi par projektu īstenošanu ar 10 nozaru asociācijām

("Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija",

"Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija",

"Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

asociācija", "Zaļās mājas", "Latvijas Logu un

durvju ražotāju asociācija", "Latvijas Pārtikas

uzņēmumu federācija", "Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu

asociācija", "Vieglās rūpniecības uzņēmumu

asociācija", "Latvijas Viesnīcu un restorānu

asociācija", "Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas

rūpniecības asociācija"), kā arī uzsāktas apmācības (uz

31.03.2017. apmācītas 2387 personas 179 komersantos).

Netehnoloģisko apmācību programmā noslēgti līgumi ar 3

apmācību īstenotājiem ("Latvijas Informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas asociācija", "Latvijas

Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Investīciju

un attīstības aģentūra), kā arī uzsāktas apmācības (uz

31.03.2017. ir apmācītas 17 personas 14 komersantos).

Jāatzīmē, ka apmācību programma ir viena no vislielākajām

programmām iesaistīto komersantu skata ziņā.

Katra nozares asociācija, kura ir iesaistīta nodarbināto

apmācību programmā, ir veikusi savas nozares komersantu apmācību

vajadzību aptauju.

Ekonomikas ministrija kopīgi ar Centrālo finanšu un līgumu

aģentūru regulāri seko līdzi tam, kādi apmācību kursi tiek

piedāvāti komersantiem šajā programmā un nepieciešamības gadījumā

sniedz norādījumus nozaru asociācijām par piedāvāto kursu

atbilstību nozaru apmācību vajadzībām. Kā arī reizi pusgadā kopā

ar FM un CFLA notiek apmācību programmas konsultatīvās padomes

sēde.

IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA laika posmā no 2014.

gada līdz 2017. gadam ar mērķi iesaistīt nozares pārstāvjus RIS3

programmu ieviešanas nosacījumu izstrādē, ka arī nodrošināt

iespēju sniegt par tām atgriezenisko saiti, veikusi šādas

darbības:

• 2014. gada II ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija

organizēja Viedās specializācijas stratēģijas diskusiju

platformas - 5 diskusiju ciklus katrā no RIS3 specializācijas

jomām1, kurās rīcībpolitikas veidotāji, zinātnieki,

augstākās izglītības iestāžu un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji

tikās, lai identificētu problēmas, kuras nepieciešams risināt

nozares izaugsmes nodrošināšanai.

• 2015. gada III un IV ceturksnī Izglītības un zinātnes

ministrija organizēja Viedās specializācijas stratēģijas

platformas diskusiju ciklus katrā no RIS3 specializācijas

jomām par Valsts nozīmes pētījumu centru tālākās attīstības

scenārijiem un 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes

pētījumi" ieviešanas nosacījumiem2. Diskusijās

piedalījās rīcībpolitikas veidotāji (tai skaitā attiecīgo nozaru

ministriju pārstāvji), pārstāvji no zinātniskajām institūcijām,

augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības sektora.

• 2016. gada IV ceturksnī Izglītības un zinātnes ministrija

organizēja publiskās diskusijas par Humanitāro un

sociālo zinātņu ekosistēmu un to lomu tautsaimniecības

transformācijā - RIS3 prioritāšu un 1.1.1. SAM īstenošanā.

Diskusijās piedalījās rīcībpolitikas veidotāji (tai skaitā

attiecīgo nozaru ministriju pārstāvji) un pārstāvji no

zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības iestādēm.

• Lai sekmētu pētniecības projektu ieguldījumu

tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un

produktivitāti, 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes

pētījumi" un 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras

pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumi paredz, ka

pētniecības projekta iesniegšanas priekšnosacījums ir nozaru

asociācijas atzinums par pētniecības projektā pieteiktās

izpētes nozīmību attiecīgās nozares vai komersanta

attīstībai.

• Saskaņā ar 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras

pētniecības atbalsts" ieviešanas nosacījumiem, projekta

īstenošanas uzraudzībai izveidota uzraudzības padome.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes

ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas,

Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Darba devēju

konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

un tās galvenās funkcijas ir:

- izskatīt un izvērtēt pārskatus par projekta īstenošanas

gaitu;

- izskatīt un izvērtēt informāciju par projekta īstenošanas

sasniegtajiem rezultātiem;

- kontrolēt Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā projekta

īstenotājam (turpmāk - VIAA) piešķirtā finansējuma izlietojumu

izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanai;

- ņemot vērā projekta īstenošanas gaitu, sniegt priekšlikumus

VIAA risku aktualizēšanai un pārvaldības uzlabošanai;

- apstiprināt VIAA priekšlikumus līgumu vai vienošanās

vienpusējai laušanai pētniecības pieteikuma īstenotāja saistību

neizpildes gadījumā;

- izvērtēt un aprēķināt pētniecības pieteikuma īstenotāja

atmaksājamo summu līguma laušanas gadījumos.

• Saskaņā ar 1.1.1.4. pasākuma "P&A

infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un

zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes

stiprināšana" ieviešanas nosacījumiem finansējuma

saņēmējiem - zinātniskajām institūcijām pirms projekta

iesniegšanas CFLA ar Izglītības un zinātnes ministriju (tās

izveidotu stratēģiju vērtēšanas komisiju, kurā cita starpā

iekļauj arī atbilstošo nozaru ministriju pārstāvjus) jāsaskaņo

tās vidēja termiņa attīstības stratēģija. Stratēģijas

ietvaros projektu iesniedzēji ietver zinātniskās institūcijas

pētniecības programmu, institucionālās attīstības plānu

zinātniskās institūcijas veiktspējas un pārvaldības efektivitātes

uzlabošanai, zinātniskās institūcijas cilvēkresursu attīstības

plānu, kas izstrādāts atbilstoši pētniecības programmai.

Vienlaikus, lai nodrošinātu pamatotu un tautsaimniecības

attīstības vajadzībām atbilstošu ieguldījumu veikšanu,

stratēģijas tiek saskaņotas arī ar atbilstošajām nozaru

asociācijām. Stratēģiju vērtēšanas process norisinājās laika

posmā no 2016. gada novembra līdz 2017. gada jūnijam kopumā

izskatot un apstiprinot 14 ZI un AII stratēģijas, 7 vēl ir

saskaņošanas procesā, tās plānots apstiprināt līdz

15.jūnijam.

· Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atgriezenisko saiti par 1.1.1.1.

pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" pirmās

projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniegtajiem

rezultātiem, gūtajām mācībām un secinājumiem, Izglītības un

zinātnes ministra saskaņā ar Ministru kabineta 08.11.2016. sēdes

protokollēmumā (protokols Nr. 60 60.§) noteikto līdz 31.08.2017.

izstrādā ziņojumu ar pirmās kārtas atlases rezultātu

analīzi un priekšlikumiem turpmāko atlases kārtu

saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem, tai skaitā

iekļaujot informāciju par priekšlikumiem, kas radušies Viedās

specializācijas stratēģijas monitoringa procesā un tematiskajās

diskusijās, kā arī nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus

pasākuma ieviešanas nosacījumos. Ievērojot, ka minētais ziņojums

iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā, tas, atbilstoši

nacionālajam normatīvajam regulējumam, tiks saskaņots gan ar

nozares ministrijām, gan atbilstošajām nozari pārstāvošajām

organizācijām. Līdzvērtīgu ziņojumu par 1.1.1.2. pasākuma

"Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" pirmās

projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu gatavo arī VIAA un

tās izstrādātais ziņojums tiks izskatīts 1.1.1.2. pasākuma

uzraudzības padomē. Vienlaikus pieminamas proaktīvas darbības,

kuras inicē zinātnes nozari pārstāvošās asociācijas - Latvijas

Jauno zinātnieku 2017. gada 7. jūnijā rīko publisko diskusiju par

1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības

atbalsts" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu, kurā

plānotas diskusijas par pirmās atlases kārtas ietvaros gūto

pozitīvo pieredzi, kā arī izvērtēt nepieciešamās pilnveides

iespējas pasākuma īstenošanas nosacījumiem nākamo atlases kārtu

rīkošanai.

Nozares lielākie

uzņēmumi un to problēmjautājumu identificēšana

Papildus valsts atbalsta programmām, kuras Ekonomikas

ministrija ievieš darbībā ar nozarēm, notiek arī divpusējas

konsultācijas ar komersantiem.

Ekonomikas ministrija ir identificējusi lielākos nozaru

uzņēmumus, ar kuriem ir uzsāktas sarunas un organizētas

individuālas pārrunas par nozares attīstošo jautājumu noteikšanu

un analīzi nozares tālākai sekmēšanai.

Kā vienu no pamata problēmām nozarēs, kas ir identificētas

makro datu līmenī, parāda to, ka darba algu celšana vienmērīgi

nekorelē ar sniegtās produktivitātes līmeni. Lai šādu situāciju

mainītu un celtu uzņēmumu produktivitāti, ir uzsāktas

individuālas vizītes uzņēmumos.

Pieskaņojot dalībai š.g. 1.-2.februāra Liepājas Mašīnbūves un

metālapstrādes Forumā, kontaktbiržas izmantošanas iespēju

ietvaros norisinājās divpusējās sarunas ar mašīnbūves un

metālapstrādes lielākajiem nozares ražojošo uzņēmumu pārstāvjiem,

kuri sniedza viedokli par pastāvošajām problēmām nozarē

(kvalificēta darbaspēka trūkums inženieru, produktu attīstītāju

līmenī, vienas nozares uzņēmumu savstarpējas komunikācijas

neesamība un potenciālās sadarbības trūkums, konsolidācijas

nepieciešamība tautsaimniecības izaugsmei u.c.), kā arī sniedza

ieteikumus tālākai darbībai.

Tāpat š.g.3.marta Latgales biznesa forumā, notika individuālas

sarunas ar Daugavpilī strādājošiem uzņēmumiem par to attīstību

bremzējošiem apstākļiem. Ir identificētas problēmas muitas,

darbaspēka pieejamības, investīciju piesaistes, ārējo tirgu

apgūšanas jomās, kuras tiek risinātas.

Š.g. 19.-20.aprīlī, foruma «Māksla būt uzņēmējam» Valmierā

ietvaros notika individuālas sarunas ar Valmierā strādājošiem

uzņēmējiem. Tika identificēts augsti kvalificēta darbaspēka

iztrūkums, pārrobežu tirdzniecības sarežģītība (pārlieku lielā

dokumentācija, administratīvais slogs), nav vienota atbalsta

punkta, kur vērsties uzņēmējam, lai realizētu projektu

piedāvātajās valsts atbalsta programmās, valstij būtu jāfinansē

produktu, tehnoloģiju priekšizpēte, jo tas sastāda lielu summu,

kuru vidējais Latvijas uzņēmums finansiāli nespēj atļauties.

Papildus tam ir identificēti problēmjautājumi IT nozarē

saistībā ar autortiesību normu piemērošanu, kuri tiek risināti

sadarbībā ar FICIL un KM.

Ekonomikas ministrijas mērķis šajā kontekstā ir iegūt

maksimāli kvalitatīvus datus un informāciju no visu pārstāvēto

mērķa nozaru uzņēmumiem, lai identificētu problēmas un sniegtu

provizoriskos darbības mehānismus šo problēmu novēršanā.

Atvērto datu

memorands

2017.gada 9. februārī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības

un ekonomikas fakultātē tika parakstīts sadarbības memorands

"Par kopīgiem mērķiem Latvijas digitālās transformācijas

procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā".

Memoranda dalībniekiem - Latvijas Informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas asociācijai (LIKTA) un Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) - pievienojušies

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares

uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības

iestādes.

Memoranda mērķis ir stiprināt Latvijas IKT nozares attīstību

un eksporta iespējas, nozares sniegto iespēju izmantošanu

Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, kā arī modernās sabiedrības

un ekonomikas prasībām atbilstošas e-pārvaldības attīstību un

nostiprināt Latvijas valsts un ekonomikas starptautisko

konkurētspēju.

Memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts

attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: 1.datu demokratizācija

(datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), 2.datos balstīta

sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un

3.tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība, kā arī to

komercializācija.

Memorands aptver gan efektīvāku IKT izmantošanu valsts

pārvaldē (1. un 2.pīlārs). Gan arī veicinās plašāku IKT

izmantošanu privātajā sektorā (3.pīlārs).

Pirmā pīlāra "Datu demokratizācija" ietvaros VARAM

sadarbībā ar LIKTA ir nodefinējusi prioritārās atvērto datu

kopas, kuras tehniski un juridiski šobrīd atvērt būtu

visefektīvāk, tērējot pēc iespējas mazāk laika un finanšu

resursus. Izstrādes procesā šobrīd ir pirmās atvērto datu kopas -

adrešu reģistra publicēšanas pilotprojekts. Datu atvēršana ļaus

privātajam sektoram izmantot jau šobrīd valsts rīcībā esošās datu

bāzes, tādējādi nebūs nepieciešams komersantiem pašiem par saviem

līdzekļiem veidot savas, paralēlas datu bāzes (piemēram, klientu

adrešu reģistrus). Papildus tam, tas ļaus komersantiem veidot IKT

risinājumus balstoties uz tādām datu bāzēm, kuru izveidošana

privātajam sektoram ir pārāk dārga vai pat neiespējama (piemēram,

ģeotelpiskās informācijas sistēmas). Otrā pīlāra "Datos

balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos un

datos" ietvaros Valsts kanceleja veicinās vienotu valsts

pārvaldes portālu izveidi. Tādējādi veicinot valsts pārvaldes

caurskatāmību un atvērtību sabiedrībai.

Trešā pīlāra "Tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība,

to komercializācija" ietvaros Ekonomikas ministrija ir

uzsākusi darbu pie nozaru sadarbības projektu identificēšanas,

lai veicinātu plašāku IKT izmantošanu tradicionālajās nozarēs,

tādējādi radot jaunus biznesa modeļus. Ir notikušas

IT-farmācijas, IT-kokapstrādes, IT-tūrisma nozares tikšanās

uzsverot atvērto datu konceptu kā nozares attīstošo

virzītājspēku. Tāpat ir notikušas jau atkārtotas IT-medicīnas

nozares tikšanās, kurās jau uzsāktas sarunas par konkrētu

projektu realizāciju. Bez tā, ir identificēti konkrēti

IT-kokapstrādes nozares sadarbības projekti, kuri jau ir

pieteikti finansējumam "meža" nozares kompetences

centrā.

1 Sīkāka informācija:

http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/?year=2014

2 Sīkāka informācija

http://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/viedas_specializacijas_iev/diskusiju_materiali/)

Informatīvā

ziņojuma

"Viedās specializācijas stratēģijas

monitorings"

5. pielikums

EIROPAS INOVĀCIJAS

REZULTĀTU PĀRSKATS

Valstu inovācijas spējas savstarpējai

salīdzināšanai tiek lietoti dažādi pārskati

un indeksi, kurus izstrādā starptautiskās

organizācijas, kā arī dažādas

konsultāciju un finanšu institūcijas. Daži no tiem ir

Globālais Inovācijas indekss (Global Innovation

Index)1, Bloomeberg Inovācijas indekss (Bloomberg

Innovation Index)2, kā arī Eiropas

Inovācijas rezultātu pārskats (European Innovation

Scoreboard).3

Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu,

t.sk. Latvijas inovācijas spējas

salīdzināšanas rīks, kas sniedz

novērtējumu par šo valstu inovācijas jomas

attīstības tendencēm, t.sk.

salīdzinājumā ar galvenajiem ES starptautiskajiem

konkurentiem, ir Eiropas Komisijas (EK) ikgadēji

publicētais Eiropas Inovācijas rezultātu

pārskats (EIS).

EIS ietver detalizētu analīzi un informāciju

par 25 rādītājiem, norādot uz ES

dalībvalstu stiprajām un vājajām vietām,

balstoties uz būtisku inovācijas

virzītājspēku novērtējumu - sākot

no pētniecības sistēmas efektivitātes un

valsts/ privātā sektora investīcijām

pētniecībā un attīstībā (P&A),

beidzot ar intelektuālā īpašuma jomas

sekmības salīdzinājumu, kā arī

ekonomiskajiem efektiem un atdevi, kas raksturo valsts

inovācijas potenciālu.

EIS 2016.gada pārskatā (sagatavots par 2015.gadu),

Latvija pirmo reizi iekļauta "vidējo

inovatoru" (moderate innovators) valstu grupā, kas

apliecina, ka šo valstu sniegums inovācijas jomā ir

50-90% no ES 28 valstu (ES-28) vidējā līmeņa.

Pārskatā aplūkotajā periodā par

2008.-2015.gadu Latvija ir uzrādījusi visaugstāko

inovācijas izaugsmes ikgadējo pieaugumu starp

visām ES dalībvalstīm, sasniedzot 4% (ES

vidējais pieaugums - 0,74%).

Attēls

Nr.1: European Innovation Scoreboard 2016

Analizējot Pārskata komponentes (sk. attēlu

Nr.1) secināms, ka salīdzinoši labāki

rādītāji Latvijai ir cilvēkresursu

attīstības (augstāko izglītību ieguvušo

iedzīvotāju skaits, augstākā līmeņa

vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaits),

piesaistītās riska kapitāla investīcijas,

kā arī rādītājs, kas raksturo tos

uzņēmumu izdevumus inovācijai, kas nav P&A.

Savukārt vājāki rezultāti novērojami

tādos Pārskatā ietvertajos indikatoros kā:

uzņēmumu izdevumi P&A; inovatīvi mazie un

vidējie uzņēmumi (MVU), kas sadarbojas ar citiem;

strauji augoši inovatīvi uzņēmumi; publiskā

un privātā sektora kopīgi sagatavotās

publikācijas. Zem ES vidējā līmeņa ir

arī rādītāji, kas raksturo publisko un

privāto zinātnisko publikāciju skaitu;

doktorantūras studentu skaitu ārpus ES;

ieņēmumus no licencēm un patentiem

ārzemēs; kā arī uzņēmumu izdevumus

P&A.

Latvijas sniegums EIS kopumā ir uzlabojies - 2016.gada

Pārskatā par 2015.gadu Latvija visos

rādītājos kopā sasniedza 54% no ES

dalībvalstu vidējā rādītāja

(2008.gadā - 43%). Tomēr Latvijas veiktspēja

lielākajā daļā EIS indikatoru

saglabājās zem vidējā ES valstu

līmeņa, sevišķi tādos

rādītājos kā: Publisko un privāto

zinātnisko publikāciju skaits (1%),

Ārpussavienības doktorantūras studenti (16%),

Ieņēmumi no licencēm un patentiem

ārzemēs (3%), Uzņēmumu izdevumi P&A

(19%). Latvijas relatīvi stiprās puses

identificējams divos rādītājos:

Uzņēmumu investīciju rādītājā

vērtētais apakšrādītājs - Izdevumi

inovācijai, kas nav P&A (201%) un (Finanšu un atbalsta

rādītājā vērtētais

apakšrādītājs - Riska kapitāla

investīciju apjoms no IKP (155%).

2016.gada Pārskatā kāpums ir novērojams

vairākos indikatoros, piemēram,

Ārpussavienības doktorantūras studenti (+40%),

Kopienas preču zīmes (+12%), Jauni doktorantūras

studiju beidzēji (+9,4%). Savukārt vislielākais

kritums novērojams šādos indikatoros: Publiskā un

privātā sektora kopīgi izstrādātas

publikācijas (-14%), Ieņēmumi no licencēm un

patentiem ārzemēs (-12%), kā arī

Starptautiskie patentu pieteikumi (PCT) sociālo

izaicinājumu jomā (-6,2%) (sk. Tabulu Nr.1)

Rādītāji

Laika periods, kura dati tiek izmantoti

izmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)

% no

ES-28 rādītāja, IUS2016

Cilvēkresursi

5,6

121

Jauni doktorantūras studiju

beidzēji

2007-2014

9,4

Augstāko izglītību ieguvušie

iedzīvotāji (30-34.g.vec.)

2008-2015

6,5

106

146

117

Augstākā

līmeņa vidējo izglītību ieguvušie

jaunieši

2008-2015

1,1

104

111

100

Atvērta, izcila, pievilcīga

pētniecības sistēma

Zinātnisku publikāciju

līdzautori starptautiskos izdevumos, publikāciju

skaits uz 1 milj. iedz.

2008-2015

9,3

198

10 % zinātniskās

publikācijas, uz kurām visvairāk atsaucas

pasaulē, % no kopējo zinātnisko

publikāciju skaita valstī

2006-2013

3,8

Ārpussavienības doktorantūras

studenti

2007-2014

40,0

Finanses un atbalsts

5,4

110

148

Publiskā sektora izdevumi P&A, % no

IKP

2007-2014

2,8

100

111

Riska kapitāls

2008-2015

8,0

155

130

217

Uzņēmumu investīcijas

3,4

100

130

Uzņēmumu izdevumi P&A, % no

IKP

2007-2014

4,8

Izdevumi inovācijai, kas nav P&A, %

no apgrozījuma

2006, 2008,

2010, 2012

2,0

201

160

227

Sadarbība un

uzņēmējdarbība

-14

MVU iekšējas inovācijas

2006, 2008,

2010, 2012

-0,6

Inovatīvi MVU, kas sadarbojas ar

citiem

2006, 2008,

2010, 2012

-3,0

153

Publiskā un privātā sektora

kopīgi izstrādātas publikācijas,

publikāciju skaits uz 1 milj. iedz.

2008-2014

-14

Intelektuālais īpašums

2,6

PCT patentu pieteikumi

2006-2013

-0,2

PCT patentu

pieteikumi sociālo problēmu jomā

2005-2012

-6,2

Kopienas preču zīmes

2008-2015

12,0

190

Kopienas dizainparaugi

2008-2015

6,0

Inovatīvie uzņēmumi

2,3

MVU, kas ievieš izstrādājumu vai

procesu inovācijas

2006, 2008,

2010, 2012

1,2

108

MVU, kas ievieš tirgvedības vai

organizācijas inovācijas

2006, 2008,

2010, 2012

7,5

Strauji augoši inovatīvi

uzņēmumi

2010-2013

-1,7

Ekonomiskie efekti/rezultāti

-0,7

Nodarbinātība zinātnes

ietilpīgās aktivitātēs

2008-2014

4,3

Vidēji augsto un augsto

tehnoloģiju produktu eksporta īpatsvars

2008-2015

0,2

Zināšanu ietilpīgu pakalpojumu

eksports

2010-2013

-1,1

Tirgum jaunu un uzņēmumam jaunu

inovāciju pārdevumi

2006, 2008,

2010, 2012

5,9

Ieņēmumi

no licencēm un patentiem ārzemēs, % no

IKP

2007-2014

-12

https://www.globalinnovationindex.org/gii-2016-report

https://www.bloomberg.com/graphics/2015-innovative-countries/

http://ec.europa.eu/growth/industry/innovation/facts-figures/scoreboards_lv

Informatīvā ziņojuma

"Viedās specializācijas stratēģijas monitorings"

6. pielikums

RIS3 MĒRĶA SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJU

VĒRTĪBAS 2008. - 2015. GADS

Mērķa sasniegšanas rādītāji

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

Fakts

Progress

2020

Politikas plānošanas

dokuments

Eiropas inovāciju rādītāju

grupa

(EIS pozīcija)

"modest"

"moderate"

(2017)

►

"moderate"

ZTAI

RIS3 virsmērķi

Ieguldījumi pētniecībā un

attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP

0,62

0,46

0,6

0,7

0,66

0,6%

0,69

0,62

0,44

(2016)

▼

1,5%

ZTAI, NIP,

NRP

Produktivitāte

apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)

15,6

15,7

18,5

19,9

20,3

21,4

22,4

23.6

(2016)

►

000

IV1

Zinātnisko darbinieku skaits

pētniecībā un attīstībā

6533

5485

5563

5432

5593

5396

5739

5570

5120

(2016)

▼

7000

ZTAI

Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme

IV2

Grādu vai kvalifikāciju

ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst.

cilv.)

24,2

26,0

26,5

24,8

21,5

21,6

17,4

17,0

15,8

(2016)

▼

24,6

ZTAI

IV3

Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34

gadu vecumā ar augstāko izglītību

(2016)

▲

ZTAI

IV4

Mazāks skaits spēcīgāku

valsts finansētu zinātnisko institūciju

(2017)

▲

ZTAI

IV5

Zinātniskie raksti, kas

publicēti starptautiskās datu bāzēs

857

922

1032

1731

1565

1656

1601

1978

1820*

(2016)

▲

1500

ZTAI

IV6

Sekmības rādītājs dalībai ES

Ietvara programmā (%)

18,8

7,45

12,7

(2016)

▼

ZTAI

Privātā sektora ieguldījumu

proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā

sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem

ieguldījumiem)

20,0%

(2015)

▼

ZTAI

Zinātnisko darbinieku skaits,

kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši

pilna laika ekvivalentam)

18,8

18,7

22,6

15,8

18,2

24,1

20,6

(2015)

►

ZTAI

Piešķirtie Eiropas patenti,

kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā

(2016)

▼

ZTAI

Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars

(% no visiem uzņēmumiem)

25,0

29,9

30,4

25,5

25,5%

(2014)

▼

ZTAI

Tautsaimniecības transformācija

Apstrādes rūpniecības

īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

10,8

10,9

13,4

13,2

13,1

12,7

12,1

12,3

12,5

(2016)

▼

NIP

Apstrādes rūpniecības

produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

40%

78,3

79,0

92,8

100

101,8

107,5

112,4

118,3

(2016)

►

140

NIP

Apstrādes rūpniecības

pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

107,0

83,3

95,1

100

104,3

102,3

102,7

107,1

113,1

(2016)

►

160

NIP

Eksporta pieaugums (vidēji gadā

salīdzināmās cenās, %)

- 19,1

31,0

26,8

16,5

1,0

2,2

1,1

2,6

(2016)

►

(2018.-2020.g., vidēji gadā)

LPPEVĀIPP

Augsto tehnoloģiju produktu

īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)1

4,6

5,3

4,8

6,7

6,4

8,0

9,7

9,8

(2015)

►

11%

LPPEVĀIPP

Augsto un vidēji augsto

tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

4,6

5,3

4,8

6,7

6,4

8,0

9,7

9,8

(2015)

►

31%

ZTAI

ĀTI snieguma indekss

(Baltijas reģionā)

3,5

0,4

1,6

5,2

4,0

3,0

1,9

2,4

1,4

(2016)

▼

1,2

(2018.-2020.g., vidēji gadā)

LPPEVĀIPP

1 Lai identificētu eksporta struktūras izmaiņas un

nodrošinātu datu starptautisku salīdzināmību, Pamatnostādnēs tika

veiktas korekcijas rezultatīvā rādītāja definēšanā un turpmāk

tiks izmantota Eurostat metodoloģija, kas ir balstīta uz augsto

tehnoloģiju eksporta uzskaiti pa produktu grupām, nevis pēc

uzņēmumu darbības veida.