Viedās specializācijas stratēģijas monitorings

1MĒRĶA RĀDĪTĀJU HIERARHIJA

2RIS3 monitoringa sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko

3ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā efektivitāti, ilgtspēju un

4sabiedrisko vērtību. Tās uzdevums dot iespēju lēmumu pieņēmējiem

5novērtēt ieguldījumu ietekmi un nepieciešamības gadījumā veikt

6izmaiņas stratēģijā vai tās īstenošanas instrumentos. Monitoringa

7sistēma ir veidota, lai sekotu RIS3 mērķu sasniegšanai trīs

8līmeņos: RIS3 virsmērķi, RIS3 makro līmeņa rādītāji, RIS3 mikro

9līmeņa rādītāji.

10RIS3 sekmīgākam monitoringam veikti būtiski datu vākšanas

11uzlabojumi:

121) CSP pētniecības un inovācijas apsekojuma datu

13paplašinājums, sākot ar 2017.gadu. Paplašinātais pētniecības

14apsekojums aptvers datus (a) par izdevumiem pētnieciskajām

15darbībām sadalījumā pa finanšu avotiem un pa ekonomiskās darbības

16veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, (b) par zinātniskajiem

17darbiniekiem sadalījumā pa sektoriem un pētniecības jomām.

18Paplašinātā inovācijas apsekojuma ietvaros tiks iegūti dati par

19inovatīvi aktīvajiem uzņēmumiem pa ekonomiskās darbības veidiem

20NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, kā arī sadalījumā pa plānošanas

21reģioniem.

222) Zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojums 2016.gadā;

233) Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas un

24studentu un absolventu reģistra izveide.

25Papildus īstenoti vairāki tematiskie izvērtējumi, kas sniegs

26informāciju turpmākajam RIS3 monitoringam un tālāko lēmumu

27pieņemšanai, t.sk. Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības

28bankas (Pasaules Bankas) eksperti veic pētījumu Latvijas

29augstākās izglītības institūciju pārvaldības pilnveidei un

30augstākās izglītības modernizācijai, 2017. gada III un IV

31ceturksnī noslēdzies ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam

32ieguldījumu P&I ex-post izvērtējums, augstākās

33izglītības institūciju ES valodu un kopīgo doktorantūras

34programmu izvērtējums, kā arī Latvijas zinātnes un inovāciju

35finansēšanas sistēmas efektivitātes izvērtējums, ko veica Eiropas

36Komisijas Horizon 2020 Policy Support Facility ekspertu

37grupa.

38Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie

39ieguldījumi P&A (% no IKP), pozīcija Eiropas inovāciju

40rādītāju grupā un produktivitāte apstrādes rūpniecībā. Lai gan

41Latvijai ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju

42grupā pakāpties uz vidēju, galvenais ekonomikas zināšanu un

43tehnoloģiju ietilpības rādītājs - ieguldījumi P&A - ir

44negatīvs un apstrādes rūpniecības produktivitāte nav mainījusies.

45Ieguldījumi P&A parāda gan valsts un privātā sektora

46investīcijas pētniecībā, gan arī atspoguļo ekonomikas zināšanu

47ietilpības līmeni.

48Tā kā RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji ir arī

49vidējā termiņa politikas plānošanas dokumentu mērķa rādītāji,

50virzība uz RIS3 mērķu sasniegšanu ir vērtēta šo politikas

51plānošanas dokumentu kontekstā.

1POLITIKAS REZULTĀTU MĒRĶU

2SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI

3Virzību uz RIS3 virsmērķu sasniegšanu raksturo kopējie

4ieguldījumu P&A (% no IKP) pieaugums un struktūras maiņa,

5izmaiņas Latvijas pozīcijā Eiropas inovāciju rādītāju grupā un

6produktivitātes pieaugums apstrādes rūpniecībā. Lai gan Latvijai

7ir izdevies no pieticīga snieguma inovāciju rādītāju grupā

8pakāpties uz vidēju, tas ir noticis galvenokārt pateicoties

92007-2013.gadā veiktajiem ES fondu ieguldījumiem cilvēkresursos

10un iekārtās Latvijas uzņēmumos.

115.attēls. RIS3

12mērķa sasniegšanas rādītāji

13Mērķa sasniegšanas rādītāji

142010

152013

16Fakts

17Progress

182020

19Politikas plānošanas

20dokuments

21Eiropas inovāciju rādītāju

22grupa (EIS pozīcija)

23"modest"

24"modest"

25"moderate" (2016)

26►

27"moderate"

28ZTAIP9

29RIS3 virsmērķi

30Ieguldījumi pētniecībā un

31attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

320,6

330,6

340,44

35(2016)

36▼

371,5

38ZTAIP, NIP,

39NRP

40Produktivitāte apstrādes

41rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)

4218,5

4320,3

4423,6

45(2016)

46►

4729 000

48IV1

49Zinātnisko darbinieku skaits

50pētniecībā un attīstībā

515563

525593

535120

54(2016)

55▼

567000

57ZTAIP

58Valdības politikas tiešā un netiešā ietekme

59IV2

60Grādu vai kvalifikāciju

61ieguvušo studentu skaits augstskolās un koledžās (tūkst.

62cilv.)

6326,5

6423,9

65(2014)

6615,8

67(2016)

68▼

6924,6

70ZTAIP

71IV3

72Iedzīvotāju īpatsvars % 30-34

73gadu vecumā ar augstāko izglītību

7433

7537

76(2014)

7743

78(2016)

79▲

8040

81ZTAIP

82IV4

83Mazāks skaits spēcīgāku

84valsts finansētu zinātnisko institūciju

8540

8640

87(2014)

8822

89(2017)

90▲

9120

92ZTAIP

93IV5

94Zinātniskie raksti, kas

95publicēti starptautiskās datu bāzēs

961032

971100

98(2014)

991820*

100(2016)

101▲

1021500

103ZTAIP

104IV6

105Sekmības rādītājs dalībai ES

106Ietvara programmā (%)

10722,8

10822

109(2014)

11012,7

111(2016)

112▼

11330

114ZTAIP

115U1

116Privātā sektora ieguldījumu

117proporcionāls pieaugums pētniecībā un attīstībā (privātā

118sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, % no kopējiem

119ieguldījumiem)

12038

12121

12220,0%

123(2015)

124▼

12548

126ZTAIP

127U2

128Zinātnisko darbinieku skaits,

129kas nodarbināti privātajā sektorā (% no visiem, atbilstoši

130pilna laika ekvivalentam)

13122,7

132(2011)

13318

134(2014)

13520,6

136(2015)

137►

13823

139ZTAIP

140U3

141Piešķirtie Eiropas patenti,

142kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā

14311

144(2011)

14513

146(2014)

14716

148(2016)

149▼

15050

151ZTAIP

152R1

153Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars

154(% no visiem uzņēmumiem)

15529,9

15630,4

157(2012)

15825,5

159(2014)

160▼

16140

162ZTAIP

163Tautsaimniecības transformācija

164R2

165Apstrādes rūpniecības

166īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

167(%)

16813,4

16912,7

17012,5

171(2016)

172▼

17320

174NIP

175R3

176Apstrādes rūpniecības

177produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

17840%

17992,8

180101,8

181118,3

182(2016)

183►

184140

185NIP

186R4

187Apstrādes rūpniecības

188pieaugums 2020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

18995,1

190102,3

191113,1

192(2016)

193►

194160

195NIP

196R5

197Eksporta pieaugums (vidēji gadā

198salīdzināmās cenās, %)

19926,8

2001,0

2012,6

202(2016)

203►

2045

205(2018.-2020.g., vidēji gadā)

206LPPEVĀVP

207R6

208Augsto tehnoloģiju produktu

209īpatsvars Latvijas kopējā eksportā (%)10

2104,8

2118,0

2129,8

213(2015)

214►

21511%

216LPPEVĀVP

217R7

218Augsto un vidēji augsto

219tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā

2204,8

2218,0

2229,8

223►

22431%

225ZTAI

226R8

227ĀTI snieguma indekss (Baltijas

228reģionā)

2291,6

2303,0

2311,4

232(2016)

233▼

2341,2

235(2018.-2020.g., vidēji gadā)

236LPPEVĀVP

237* Rādītājs parāda SCOPUS datubāzes publikāciju skaitu.

2382016.gadā Web of Science datubāzē bija 2 172 publikācijas

239Politikas plānošanas dokumentos noteikto rādītāji tika

240sagrupēti sadalot tos saskaņā ar EIS metodoloģiju, izdalot trīs

241rādītāju grupas: (ENABLERS) inovācijas virzītāji ārpus

242uzņēmēju sektora (IV); (FIRM ACTIVITIES) uzņēmēju

243aktivitāte inovāciju jomā (U); (OUTPUTS) uzņēmēju

244inovatīvās aktivitātes rezultāti, kas atspoguļo tautsaimniecības

245transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības un inovatīvu

246ekonomiku (R).

247Apzīmējumi:  ▲ - rādītājs ir

248uzlabojies; ▼ - rādītājs ir

249pasliktinājies; ► - rādītājs

250būtiski nav manījies; "-" - nav datu;

251- Eiropas Inovācijas rezultātu

252tablo 2016 (European Innovation Scoreboard 2016)

253rādītāji11

254Galvenais ekonomikas zināšanu un tehnoloģiju ietilpību

255raksturojošais rādītājs - ieguldījumi P&A - nav pieaudzis un

256apstrādes rūpniecības produktivitāte nav būtiski mainījusies.

257Ieguldījumi P&A parāda valsts investīcijas pētniecībā un

258atspoguļo nozaru uzņēmumu zināšanu ietilpību. Ņemot vērā to, ka

259šis rādītājs mēra P&A apjomu tautsaimniecībā un to, ka

260investīcijas P&A tiešā veidā ir saistītas gan ar zināšanu

261bāzes un cilvēkkapitāla pieejamību, gan produktu un pakalpojumu

262zināšanu un tehnoloģiju ietilpību un, tādējādi, produktivitāti,

263valdība 2013.gadā apņēmās palielināt valsts budžeta investīcijas

264P&A, vienlaikus iestrādājot P&A finansēšanas programmu

265noteikumos stimulus privātā sektora P&A apjoma

266palielināšanai. Ar šo valdība ne tikai apņēmās investēt

267pētniecībā, bet arī signalizēja Latvijas sabiedrībai un Eiropas

268Komisijai politisku apņemšanos virzīties uz augstākas

269produktivitātes ekonomiku, kā arī uzņēmās starptautiskas

270saistības uz kuru pamata ZTAI nozarē pašreiz tiek investēti ES

271fondu līdzekļi nozares veiktspējas palielināšanai. Bez turpmākas

272valsts ieguldījumu apmēra būtiskas palielināšanas nav iespējams

273nodrošināt ekonomiskās produktivitātes palielinājumam

274nepieciešamo zināšanu bāzi - zināšanas un tehnoloģijas, un

275cilvēkkapitālu - cilvēkresursus un sadarbības tīklus, kas jau

276vidējā termiņā nodrošinātu arī uzņēmumu biznesa modeļa maiņu un,

277secīgi privātā sektora produktu un pakalpojumu zināšanu

278ietilpību, ko atspoguļo privātā sektora P&A ieguldījumi.

279Vienlaikus šāda situācija rada riskus nesasniegt tos darbības

280programmā "Izaugsme un nodarbinātība" plānotos

281struktūrfondu investīciju rezultatīvos rādītājus, kuru

282sasniegšana zināmā mērā ir ārpus struktūrfondu ietekmes, jo prasa

283noteiktu uzvedības maiņu un ilgtermiņa saistību uzņemšanos,

284tādējādi pozitīvi signalizējot par tautsaimniecības struktūras

285transformāciju, ko raksturo jaunu P&A darba vietu

286skaits12 un zinātnisko institūciju piesaistītais

287ārējais finansējums13 (rādītāju datus un pašreizējās

288vērtības skat. 39. attēlā un 9.1. apakšnodaļas "RIS3 mikro

289līmeņa rādītāji" 44.-45. un 46.lpp.). Minēto rādītāju

290būtiska nesasniegšana var rezultēties ar finanšu korekciju

2912023.gadā un tādējādi radīt zaudējumus valsts budžetam.

292RIS3 virsmērķu un makro līmeņa mērķu rādītāji un virzība uz to

293sasniegšanu ir apkopoti 5.attēlā. Visaptverošu rādītāju dinamiku

294pa gadiem laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam var skatīt

295pielikumā Nr. 6 "RIS3 mērķa sasniegšanas rādītāju vērtības

2962008. - 2016.gads". No visiem makro līmeņa mērķu

297sasniegšanas rādītājiem pozitīva virzība ir vērojama tikai

298rādītājā, kas atspoguļo 1) augsto un vidēji augsto tehnoloģiju

299nozaru īpatsvaru Latvijas preču eksportā (%), 2) strukturālo

300reformu rezultātā notikušo pētniecības konsolidāciju, veidojot

301mazāku skaitu spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju,

3023) zinātnisko rakstu skaitā, kas publicēti žurnālos, kas iekļauti

303starptautiskās datu bāzēs , un 4) iedzīvotāju īpatsvarā 30-34

304gadu vecumā, kuriem ir augstākā izglītība. Savukārt tiem

305rādītājiem, kuru izpilde ir tieši saistīta ar ieguldījumiem

306P&A, rādītāju izpildes progress ir negatīvs, ko izaugsmes

307stimulēšanai nepietiekamais investīciju apmēru P&A.

308Visi saistītie politikas plānošanas dokumenti (NIP, ZTAI

309pamatnostādnes) principā ir vērsti uz RIS3 mērķu sasniegšanu.

310Taču šajos dokumentos ir dažādi bāzes gadi. Tāpēc ir svarīgi, ka

311turpmāk RIS3 monitoringā tiek izmantots viens atskaites

312periods.

3136.attēls Kopējie izdevumi

314P&A

315% no IKP

316Latvijas kopējie izdevumi P&A 2016.gadā bija 110,4

317milj. eiro, jeb 0,44% no IKP. Tas ir ne tikai ievērojami mazāk kā

3182016.gadā bija plānots (1,1%), bet arī mazāk nekā vidēji

319iepriekšējos gados. Šo samazinājumu izskaidro privātā un

320starptautiskā (ES fondu) sektora investīciju samazinājums

321kombinācijā ar valsts investīciju stagnāciju (7., 8., 9.attēls).

322RIS3 plānotā politika paredzēja pasākumu kopumu, kur valsts

323investīciju būtisks pieaugums kombinācijā ar ES fondu

324ieguldījumiem un nozares infrastruktūrā un cilvēkresursos

325nodrošinātu privātā sektora investīciju pakāpenisku

326pieaugumu.

327Ņemot vērā to, ka valsts un ES fondu investīciju mērķis ir

328nodrošināt priekšnoteikumus un stimulus privātā sektora

329investīciju pieaugumam, novērotā negatīvā attīstības tendence

330skaidri signalizē, ka tautsaimniecības struktūra ne tikai

331nemainās, bet pasliktinās. Vēl vairāk, faktiski nav iedarbināts

332viens no svarīgākajiem izaugsmes stimuliem.

333Lai veicinātu valsts ieguldījumu palielinājumu P&A un

334attīstītu nozares cilvēkkapitālu, 2018. gadā valsts budžeta

335finansējums zinātnei un pētniecībai ir palielināts par 3,4

336miljoniem eiro. Pie reizes ir noteikts, ka Valsts pētījumu

337programmas turpmāk tiek finansētas no attiecīgās nozares budžeta.

338No Ekonomikas ministrijas budžeta sākot no 2018.gada ir panākti

339papildu 2 miljoni eiro šim mērķim - Valsts pētījumu programmas

340īstenošanai enerģētikas jomā.

341Makro līmeņa rādītāju izmaiņas parāda, ka plānotā

342virzība uz mērķi 2020.gadā sasniegt tādu tautsaimniecības

343struktūru, ko raksturo 1,5% ieguldījumi P&A (% no IKP)

344nenotiek (6.attēls). Kopējie izdevumi P&A nav pieauguši.

345Lai paaugstinātu privātā sektora zināšanu ietilpību, ko ataino

346privātā sektora ieguldījumi P&A, RIS3 paredzēja valsts

347investīciju ikgadēju palielinājumu 2014.gadā sasniedzot gandrīz

34849.8 milj. eiro, 2015.gadā -75.4 milj. eiro un 120,9 milj. eiro

3492016.gadā - (7.attēls).

350Kā redzams 7.attēlā, plānotais valsts investīciju pieaugums

351P&A 2016.gadā atpalika no plānotā par 68 milj. Tādējādi,

352valsts nav pildījusi RIS3 plānā paredzēto un nav investējusi

353tautsaimniecības attīstības stimulēšanai nepieciešamajās

354zināšanās un tehnoloģijās. Valsts budžeta investīcijas

3552013.-2016.gadā pieauga tikai par 19,3 milj. eiro. Šo pieaugumu

356pamatā veidoja zinātnisko institūciju bāzes jeb institucionālais

357finansējums (ievērojami mazākā apjomā nekā nepieciešams un

358plānots), kas paredzēts galvenokārt zinātniskās infrastruktūras

359uzturēšanai un līdzfinansējumam dalībai ES fondu finansētajos

360projektos. Valsts budžeta investīcijas pētniecības darbā netika

361palielinātas vispār, tādējādi radot situāciju, ka par ES fondiem

362modernizētā pētniecības infrastruktūra un cilvēkresursi netiek

363noslogoti un ekonomikas attīstībai,

3647.attēls. Valsts finansējums

365P&A

366milj. EUR

3678. attēls. Uzņēmumu finansējums

368P&A

369milj. EUR

3709.attēls. Ārvalstu finansējums

371P&A

372milj. EUR

373nepieciešamās zināšanas netiek nodrošinātas pietiekamā apmērā.

374Tādā veidā tika radīta situācija, kurā pētniecībā nodarbinātajiem

375nebija darba iespēju nedz valsts, nedz privātajā sektorā. Ņemot

376vērā pētniecības darba tirgus globālo raksturu, valdības budžeta

377izstrādes gaitā pieņemtie lēmumi nefinansēt pētniecību ir

378veicinājuši "smadzeņu aizplūšanu" - Latvija turpina

379zaudēt talantus globālajā augstas pievienotās vērtības nozaru

380darba tirgū. Tas rada vēl lielākus riskus tam, ka

381tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību

382varētu nenotikt.

383Investīcijas pētniecībā paredz arī Zinātniskās darbības likuma

38433. panta otrā daļa, kas nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu

385zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0.15% no IKP līdz valsts

386piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz

387vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Situācijas nopietnība ir

388konstatēta arī Eiropas Komisijas pētījumā14 par

3892014.-2020.gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas ietvaros

390sagaidāmajiem rezultātiem, kas secina, ka 2014.-2020.gada

391plānošanas periodā Latvijai starp Baltijas valstīm ne tikai

392zemākais nacionālā finansējuma piešķīrums P&A no kopējā

393publiskā finansējuma15, bet arī zemākais Kohēzijas

394politikas ietvaros plānotā finansējuma apjoms

395P&A16. Faktiski, pašreiz plānotās investīcijas,

396pat ja tās tiktu investētas pilnā apjomā, nav pietiekošas, lai

397nodrošinātu vēlamo attīstību un objektīvi varētu rezultēties vien

398tādā tautsaimniecības struktūrā, kuras zināšanu ietilpība ir

399apmēram 0,8% no Latvijas IKP.

400RIS3 ietvaros plānotais ES fondu (ārvalstu) finansējums līdz

4012016.gadam pārsniedza plānoto par 7 milj. eiro gadā (9.attēls).

402Šādu attīstību skaidro tas, ka valdības lēmums neinvestēt plānoto

403finansējumu pētniecībā tika kompensēts ar papildus ES fondu

404investīcijām zinātnisko institūciju konsolidācijā un attīstībā

4052014. un 2015.gadā, kas vienlaikus finansēja institucionālas

406izmaiņas un ļāva zinātniskajām institūcijām iesaistīt personālu

407pārmaiņu administrēšanā, tādējādi īstermiņā noturot ar ES fondu

408ieguldījumiem piesaistītos talantus. Lai gan šī pasākuma

409rezultātā tika nedaudz mazināti personāla zaudēšanas riski, tomēr

410Latvijas zinātniskajos institūtu personāla skaits ir būtiski

411samazinājies. Šis pasākums tomēr nespēja kompensēt situāciju, kas

412izveidojās 2016.gadā, kad ES fondu (ārvalstu) finansējums

413pētniecībai samazinājās par 37.8 milj. eiro, jeb par 55 % gada

414laikā, un ZTAIP plānotais investīciju pieaugums netika

415īstenots.

416Tādējādi, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, Latvija

417joprojām atrodas to valstu starpā, kuras de-facto nav

418pieņēmušas stratēģisku lēmumu investēt zināšanās un tehnoloģiju

419attīstībā balstītā tautsaimniecībā (10.attēls). Latvija ar

420kopējiem P&A izdevumiem 152,3 milj. eiro jeb 0,63 % no IKP

4212015.gadā ir līdzīgā situācijā ar tādām tradicionāli zemas

422pievienotās vērtības ekonomikas valstīm, kā Kipra un Rumānija.

423Tai pat laikā, piemēram, Igaunijas, Čehijas un Slovākijas

424tautsaimniecības struktūra jau ir daudz tuvāka ES vidējam

425līmenim.

426Atsevišķi apskatot Latvijas valsts P&A izdevumu apmēru uz

4271 iedzīvotāju, Latvijas valsts P&A izdevumi 2015.gadā veido

428vien 25 eiro gadā, kas ir 13,6% no ES vidējā līmeņa un

429aptuveni 5% apmērā no Luksemburgas, Dānijas, Austrijas un

430Zviedrijas līmeņa. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā

431bija 64% apmērā no ES vidējā līmeņa. Salīdzinot Latvijas

432rādītājus ar Lietuvu un Igauniju, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju

433ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā (Lietuva - 73,3% no ES vidējā

434līmeņa, Igaunija - 73,6%), redzams, ka kopējo P&A izdevumu

435apmērs uz 1 iedzīvotāju Lietuvai ir 133 eiro apmērā (par 72%

436vairāk nekā Latvijai) un Igaunijai tas ir 231 eiro apmērā (par

437200% vairāk nekā Latvijai). Šī atšķirība skaidri demonstrē, ka

438atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav politiskajā

439līmenī par prioritāti izvirzījusi augstas pievienotās vērtības

440ekonomikas attīstību. Jau vidējā termiņā tas rada risku Latvijai

441nespēt izkļūt no nabadzības.

442Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars pārskata periodā

443par 2012. - 2014.gadu samazinājās par 4,9%, bet par 10,1%

444palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai netehnoloģiskās

445inovācijas - tirgdarbības un organizatoriskās. Tādējādi pārskata

446periodā par 2012. - 2014.gadu inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no

447visiem uzņēmumiem) bija 25,5% (2010. - 2012.gadu periodā -

44830,4%). 60,2% rūpniecības un 47,9% pakalpojumu nozares uzņēmumu

449ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet ne-tehnoloģiskās inovācijas

450ieviesa 39,8% rūpniecības un 52,1% pakalpojumu nozares

451uzņēmumu.

452Jāsecina, ka Latvijas uzņēmumu inovācijas un pētniecības

453kapacitāte ir nepietiekama, lai nodrošinātu jaunu konkurences

454priekšrocību radīšanu un uzņēmumu izaugsmi ilgtermiņā. Tas lielā

455mērā ir saistīts ar esošo tautsaimniecības struktūru, zemo

456apstrādes rūpniecības daļu, kur dominē zemo un vidēji zemo

457tehnoloģiju nozares. Turklāt Latvijas uzņēmumu struktūrā lielākā

458daļa ir mikro un MVU (2013.gadā - 99,6% no visiem ekonomiski

459aktīvajiem individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. No

460tiem mikro uzņēmumi - 86,2%, mazie uzņēmumi - 11,1%, vidējie

461uzņēmumi - 2,3%).

462Savukārt mikro un MVU inovācijas potenciālu un sniegumu

463ietekmē gan ierobežotie cilvēkresursi, gan pašu finanšu resursi,

464kas pieejami šiem uzņēmumiem P&A un inovācijas aktivitāšu

465īstenošanai, tostarp ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu

466augsto tehnoloģisko un biznesa risku dēļ. Tāpat Latvijas

467uzņēmumiem lielākoties ir nepietiekami attīstītas sasvstarpējās

468sadarbības prasmes nozares vai starpnozaru aspektā, bet jo īpaši

469- nepietiekami attīstīta sadarbība ar pētniecības institūcijām

470Latvijā un ārvalstīs.

471Privātā sektora P&A izdevumu samazinājums saistāms ar

472vairāku faktoru kopumu, jo īpaši Krievijas noteikto embargo

473atsevišķiem produktiem un Krievijas rubļa devalvāciju, kā arī

474viena no lielākajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem - AS

475"Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšanu. Krievijas

476krīzes rezultātā samazinājās Latvijas uzņēmumu apgrozījums no šī

477tirgus, tāpēc uzņēmumi bija spiesti veikt radikālu izmaksu

478samazināšanu - darbinieku atlaišanas, investīciju projektu

479iesaldēšanu, kā arī inovāciju, P&A darbu atlikšanu uz vēlāku

480laiku.

481Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam augsto un vidēji

482augsto tehnoloģiju nozaru produktu eksports (faktiskajās

483cenās) pieauga par 7,3%. Par pozitīvām izmaiņām eksporta

484struktūrā liecina augsto tehnoloģiju (high-tech) produktu

485īpatsvara pieaugums. Lai gan augsto tehnoloģiju produktu

486īpatsvars kopējā eksporta apjomā joprojām ir zemāks nekā vidēji

487ES, tomēr kopš 2012.gada tas ir palielinājies gandrīz par pusotru

488reizi (13.attēls).

48913.attēls. Augsto tehnoloģiju

490produktu daļa Latvijas kopējā eksportā, %

491Jaunu P&A investīciju neesamība un finansējuma deficīts ir

492arī ir iemesls zinātnisko darbinieku skaita P&A

493samazinājumam, kur izpilde 2020.gadā paredzētajiem 7000

494zinātniskajiem darbiniekiem nenotiek un esošais P&A

495finansējums pat nav ļāvis noturēt zinātniskā personāla skaitu

4962012.gada līmenī (14.attēls). Turklāt, ņemot vērā kompensējošā ES

497fondu finansējuma neesamību 2016.gadā, ir vērojams būtisks

498zinātnisko darbinieku skaita samazinājums 2016.gadā. Pēdējo gadu

499samazinājums zinātnisko darbinieku skaitā raksturo kopējo

500zinātnes nozares finansējuma un īstenoto pētniecības darbu apmēru

501un nepalielinoties nozares finansējumam, nav gaidāms zinātnisko

502darbinieku skaita pieaugums. Šo tendenci pastiprina arī tas, ka

503Latvijas P&A izdevumi uz 1 zinātnisko darbinieku ir

504ievērojami mazākā skaitā nekā citās ES valstīs un arī pārējās

505Baltijas valstīs (15.attēls). Lai veicinātu šī rādītāja izpildi

506pasākumu plāna 2018. - 2020.gadam uzdevumos 1.13, 1.13a, 1.14,

5071.24, 6,13, 6.14. punktos ir noteikti rezultāta vai iznākuma

508rādītāji, kuri sniedz ieguldījumu zinātnisko darbinieku skaita

509palielināšanā. Uz šo rādītāja sasniegšanu ir vērsts arī RIS3

510makro rādītājs "P&I projektos iesaistīto maģistrantu un

511doktorantu skaits" kura rezultātu sasniegšanā ir iestrādāti

512stimuli Praktiskajos pētījumos, Inovācijas grantos studentiem,

513Kompetences centru programmā, Tehnoloģijas pārneses programmā,

514Zinātnes bāzes finansējumā, Valsts Pētījumu programmās,

515Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos un Augstskolu

516snieguma finansējumā. Tomēr, zinātnes finansējuma apjoms, kas ir

517pieejams šajās programmās, kurās ir stimuli uz šī mērķa

518sasniegšanu, ir nepietiekams, lai nodrošinātu šī rādītāja plānoto

519vērtību sasniegšanu 2020.gadā.

520Būtiska loma zinātnē nodarbināto cilvēkresursu piesaistē bija

521iepriekšējā 2007. - 2013.gada fondu perioda aktivitātēm,

522piemēram, īstenojot apakšaktivitāti "Atbalsts doktora

523studiju programmu īstenošanai", kuras īstenošanas rezultātā

524bija izdevies ievērojami palielināt doktora grāda ieguvušo

525skaitu pēdējo gadu laikā. Laika posmā starp 2011. un

5262013.gadu doktora grāda ieguvēju skaits palielinājās par 138%

527(16.attēls).

528Lielā mērā pateicoties šiem ieguldījumiem bija izdevies

529būtiski uzlabot zinātnes cilvēkresursu vecuma struktūru -

530palielināt 35 - 44 gadu veco zinātnisko darbinieku skaitu laika

531posmā starp 2012. un 2015.gadu no 21,1% uz 23,4%, kā arī noturēt

532stabilu skaitu vecumgrupā 25 - 34 (17.attēls). Ņemot vērā, ka

533beidzoties apakšaktivitātes "Atbalsts doktora studiju

534programmu īstenošanai" īstenošanas periodam sāk ievērojami

535samazināties ikgadējais doktora grāda ieguvēju skaits, ir

536nepieciešamas jaunas pētniecības programmas un stimuli, kas

537sekmētu talantu piesaisti pētnieciskajam darbam.

538Zinātnisko darbinieku (zinātnieki, zinātnes tehniskais

539un apkalpojošais personāls) skaits Latvijā (PLE izteiksmē)

5402015.gadā bija 5570, kas kopā veidoja 0,58% no nodarbināto skaita

541Latvijā. Zinātnisko darbinieku īpatsvars kopējā darbaspēka

542struktūrā Latvijā ir vien 48% apmērā salīdzinājumā ar ES vidējo

543līmeni (1,20%). Tikai 3 ES valstīs ir vēl mazāka zinātnisko

544darbinieku loma kopējā darbaspēka struktūrā (Horvātija, Rumānija,

545Kipra) (18.attēls).

546Plānotās vērtības ir sasniegtas tajos rādītājos, kuriem ir

547saistība ar P&A nozarē veiktajām strukturālajām reformām. Šo

548reformu īstenošana bija priekšnoteikums, lai nodrošinātu 2014. -

5492020.gada ES fondu ieguldījumus zinātnē un inovācijās. Piemēram,

550valsts finansēto zinātnisko institūciju skaita

551samazinājums no 42 institūcijām 2013.gadā līdz 20

552institūcijām 2020.gadā jau ir gandrīz panākts 2017.gadā, kad

553bāzes finansējumu saņem 22 valsts dibinātas zinātniskās

554institūcijas. Šo progresu nodrošināja vairāki pasākumi. Pirmkārt,

555zinātnisko institūciju konsolidāciju stimulēja normatīvā

556regulējuma izmaiņas zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas

557kārtībā - 2013.gadā tika noteikts, ka no 2016.gada šis

558finansējums vairs netiks piešķirts tām institūcijām, kuras

559zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā bija

560saņēmušas zemu novērtējumu. Vienlaikus, zinātnisko institūciju

561pašu inicētajai konsolidācijai un RIS3 prioritātēm atbilstošu

562pētniecības programmu izstrādāšanai tika sniegts atbalsts ES

563fondu 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju

564institucionālās kapacitātes attīstība" programmas ietvaros.

565Lai gan zinātniskās institūcijas veica visus valdības noteiktos

566uzdevumus, īstenotajām konsolidācijas aktivitātēm un zināšanu un

567cilvēkkapitāla koncentrēšanai spēcīgākajās valsts zinātniskajās

568institūcijās līdz šim nav sekojušas atbilstošas nacionāla līmeņa

569darbības attiecībā uz pilnvērtīga zinātniskās darbības bāzes

570finansējuma un valsts pasūtījuma nodrošināšanu. Latvijas

571pētniecības resursi ir koncentrēti 22 spēcīgākajās zinātniskās

572institūcijās, kas saņem zinātnes bāzes finansējumu. Tomēr

573joprojām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai 65%

574apmērā no aprēķinātā, tādējādi nedodot zinātniskajām institūcijām

575pilnībā īstenot to potenciālu. Lai zinātniskās institūcijas

576varētu palielināt savu darba apjomus, ir nepieciešams nodrošināt

577zinātnes bāzes pilnā apmērā, tādējādi investējot RIS3 virsmērķa

578sasniegšanu, palielinot ieguldījumu apmēru P&A (% no

579IKP).

580Nav izdevies nodrošināt STEM studiju programmu absolventu

581skaita pieaugumu RIS3 paredzētajā apjomā. STEM programmu

582studējošo īpatsvars ir pakāpeniski pieaudzis, ko izskaidro

583studiju vietu pārdale, kuras ietvaros STEM studiju vietām ir

584piešķirta augstāka prioritāte. Tomēr pēdējo gadu tendences parāda

585to, ka absolventu skaita pieaugums STEM programmās notiek

586ievērojami lēnāk un pēdējo 3 gadu laikā tas nav palielinājies

587(19.attēls).

588Lielā mērā šie dati parāda to, ka STEM studiju programmās

589pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies studentu atbirums.

590Absolventu skaita kritumu izraisa faktoru kopums, tai skaitā

591salīdzinoši zemais augstākās izglītības finansējuma apjoms uz

592vienu studējošo, vidējās izglītības kvalitāte utml. - pēdējo gadu

593tendences parāda to, ka absolventu kopējā skaita samazinājums

594notiek lielākā tempā, salīdzinājumā ar kopēju studentu skaita

595kritumu, jo starp 2011. un 2016.gadu kopējais studējošo skaits ir

596samazinājies par 14,5%. Šīs kopējās tendences ir attiecināmas arī

597uz STEM studiju programmām un lai nodrošinātu kvalitatīvu

598speciālistu sagatavošanu STEM nozarē, kurā ir prognozējams

599būtisks darbaspēka deficīts, ir nepieciešams īstenot pasākumus,

600kas novērstu problēmas saistībā ar absolventu skaitu.

601Ievērojams ir grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu

602skaita kritums augstskolās un koledžās, kur ZTAI

603pamatnostādnes paredz to skaitu noturēt stabilā 2011.gada

604rādītāja līmenī (20.attēls). Reālie dati parāda absolventu skaita

605kritumu starp 2011. un 2016.gadu 36% apmērā, ko lielā mērā

606izraisa kopējais studējošo skaita kritums, galvenokārt

607demogrāfisko faktoru dēļ (piemēram, 30 - 34 gadus vecu

608iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību turpina pieaugt, kas

609parāda to, ka augstākās izglītības vērtība starp Latvijas

610iedzīvotājiem ir ļoti augsta), taču būtiska loma ir arī citiem

611faktoriem (nepilnīgais finansējums, vidējās izglītības kvalitātes

612līmenis, studentu atbirums u.c.). Šis ir arī ir viens no tiem

613rādītājiem, kuros ir skaidri prognozējams, ka ZTAI pamatnostādnēs

614noteiktās vērtības sasniegt 2020.gadā nav iespējams dēļ

615ievērojamā krituma imatrikulēto studējošo skaitā, taču, pasākumi,

616kuru rezultātā tiks samazināts esošo studējošo atbirums ir

617veicami, lai vismaz noturētu šo rādītāju 2016.gada līmenī.

618Attiecībā uz patentu skaita pieaugumu - piešķirto

619patentu skaits ir ļoti svārstīgs starp gadiem, un tā pieauguma

620nelielās tendences ir ievērojami mazākā apmērā salīdzinājumā ar

621pamatnostādnēs plānoto (21.attēls).

622Būtiski nav mainījies arī Latvijas rezidentiem piešķirto

623Eiropas patentu biroja (turpmāk EPO) patentu īpatsvars no visu

624piešķirto patentu kopskaita, 2011. un 2016.gadā Latvijas

625rezidentiem piešķirot 0,02% no šo patentu kopskaita. Latvijas

626rezidentiem piešķirto patentu kopējais skaits ir ļoti zems uz

627Rietumeiropas valstu fona, piemēram, salīdzinājumā ar Vāciju,

628kuras rezidentiem 2016.gadā ir piešķirti 18 728 patenti. Apskatot

629piešķirto patentu skaitu uz 1 milj. iedzīvotāju Latvija 2016.gadā

630ir piešķīrusi 8 patentus, kas ir 3% no Vācijas līmeņa (230

631patenti uz 1 milj. iedzīvotāju). Latvijas piešķirto EPO patentu

632skaita tendences ir līdzīgas ar pārējām Baltijas valstīm

633(2016.gadā Igaunija ir piešķīrusi 10 EPO patentus, Lietuva -

63416).

635Daļēji arī piešķirto EPO patentu skaita pieaugumu 2016.gadā

636izskaidro straujais Latvijas patentu valdes izsniegto patentu

637samazinājums (22.attēls).

638Vērtējot zinātnisko rakstu skaitu žurnālos, kuri ir

639iekļauti starptautiskajās datubāzēs, šim rādītājam ir

640nodrošināts ievērojams pieaugums, jau 2016.gadā ievērojami

641pārsniedzot 2020.gadā plānotās rādītāju vērtības gan SCOPUS, gan

642Web of Science datubāzēs, kas lielā mērā ir saistīts ar to, ka

643dažādos normatīvajos aktos (zinātnes bāzes finansēšanas

644noteikumos, ES fondu pasākumos u.c.) tika iestrādāti stimuli un

645liela nozīme piešķirta publikācijām šajās datubāzēs.

646Apskatot publikāciju skaita dinamiku žurnālos, kas iekļauti

647SCOPUS un Web of Science datubāzēs (23.attēls), var

648ievērot pozitīvu tendenci gan pēdējo 10 gadu griezumā, gan kopš

6492013.gada (kad tika pieņemti zinātnes bāzes finansēšanas

650noteikumi). Starp 2013. un 2016.gadu kopējais publikāciju skaits

651ir pieaudzis par 10 % SCOPUS un par 31 % Web of

652Science datubāzē iekļautajos žurnālos. Pozitīvi ir

653novērtējams, ka publikāciju skaits šajās datubāzēs iekļautos

654žurnālos ir pieaudzis, pateicoties palielinājumam tieši

655zinātnisko žurnālu rakstu skaitam kā publikāciju veidam.

656Vienlaikus augstu vērtējams ir tas, ka šis publikāciju skaita

657pieaugums nav noticis uz kvalitātes krituma rēķina, ko parāda

658publikāciju īpatsvars top 10% zinātnisko žurnālu skaitā

659(24.attēls), kas pēdējo gadu laikā ir palielinājies.17

660Tas ļoti labi parāda Latvijas zinātnes nozares augsto kapacitāti,

661ja nozare spēj reaģēt uz ārējiem likumdošanas stimuliem,

662palielinot kvantitatīvi zinātnes rezultātu skaitu, nesamazinot

663(pat palielinot) kvalitāti.

664Pēdējo gadu tendences parāda arī to, ka Latvijas publikāciju

665skaita pieaugums ir straujākā tempā, salīdzinājumā ar ES vidējo

666rādītāju, ko apliecina tas, ka kopš 2007.gada Latvijas SCOPUS

667publikāciju daļa no ES kopskaita ir palielinājusies no 0,10 %

668līdz 0,21 % 2016.gadā. Būtiska loma šim pieaugumam ir tajā, ka

669Latvija, līdzīgi kā citas ES jaunās dalībvalstis cenšas piedzīt

670Rietumeiropas līmeni, kas atspoguļojas arī zinātniskās darbības

671rezultātos (25.attēls).

672Atsevišķi ir arī skatāms publikāciju skaita salīdzinājums OECD

6736 zinātnes nozaru grupu ietvaros, kur rezultāti parāda to, ka

674lielākajā daļā zinātņu nozaru ir pieaudzis publikāciju skaits

675straujākā tempā par ES vidējo līmeni, vislabākos rezultātus

676iegūstot lauksaimniecības zinātnēs, inženierzinātnēs un

677dabaszinātnēs (26.attēls).

678Kopumā ar Latvijas pārstāvju līdzdalību līdz 2017.gada

67928.februārim ES ietvarprogrammā "Apvārsnis 2020"

680ir iesniegti 1114 projektu pieteikumi ar 1392 Latvijas pārstāvju

681dalībām, no kuriem virssliekšņa kvalitātes novērtējumu saņēmuši

682vairāk nekā 400 projekti (36% no kopumā iesniegtajiem), bet

683līgums par īstenošanu noslēgts 131 iesniegtajam projektam par

684kopējo summu 35,22 MEUR (42.attēls.). Tādējādi sākotnēji

685secināms, ka ievērojot, ka Latvijas sekmības rādītājs dalībai

686programmā "Apvārsnis 2020" ir 12,57%

687(43.attēls), ZTAI pamatnostādnēs plānotā dinamika uz augstāku

688sekmību (un tādējādi lielāku programmas finansējuma piesaisti)

689netiek nodrošināta tai paredzētajā apmērā. Tomēr būtiski

690pieminēt, ka rādītāja sasniegšanu ietekmē vairāki ārējie faktori,

691proti, kopējā augstā konkurence un ierobežotais pieejamais

692finansējums18, kas paredzēts programmas

693"Apvārsnis 2020" īstenošanai. Kopumā vidējā projektu

694pieteikumu sekmība programmā "Apvārsnis 2020" saskaņā

695ar eCORDA datiem ir 12.17%, kas norāda, ka Latvijas sniegums ir

696līdzvērtīgs un pat nedaudz augstāks kā vidēji ES. Savukārt,

697izstrādājot ZTAI pamatnostādnēs ietvertos politikas rezultātu

698mērķu sasniegšanas rādītājus, tika ņemts vērā, ka 7.IP Latvijas

699pārstāvju sekmība projektu konkursos sasniedza 21.3% un vidējā

700sekmība 7.IP programmas ietvaros bija 21,8%. Vienlaikus,

701analizējot Latvijas sekmes programmā "Apvārsnis 2020",

702būtiski pievērst uzmanību ne tikai Latvijas sniegumam reģionālā

703mērogā, bet arī kopumā visu ES dalībvalstu konkurences ietvaros.

704Saskaņā eCorda datiem, ES-13 dalībvalstis gan 7.IP, gan

705programmas "Apvārsnis 2020" līdzšinējās īstenošanas

706laikā, kopumā ir saņēmušas mazāk kā 5% no kopējā ietvarprogrammām

707paredzētā finansējuma (Latvija - 0,1% gan 7.IP, gan programmā

708"Apvārsnis 2020")19. Zemā ES-13 dalībvalstu

709performance cita starpā tiek skaidrota arī ievērojot publiskā

710finansējuma P&A salīdzinoši zemo piešķīrumu ES-13 valstīs

711(salīdzinot ar ES-15), kas būtiski kavē kritiskās masas izveidi

712pētniecības izcilībā. Savukārt zinātniskā izcilība programmas

713"Apvārsnis 2020" projektā pieteiktajā pētniecībā ir

714galvenais ES ietvarprogrammu projektu pieteikumu vērtēšanas

715kritērijs.

71627.attēls.

717Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. -

7182020.gadam noteiktie politikas rezultātu sasniegšanas

719rādītāji.

720NIP

721politikas rezultatīvie rādītāji

722Bāzes

723vērtība (gads)

7242016

725Mērķis

726Fakts

727Progress

7282020

729Apstrādes rūpniecības īpatsvars

730iekšzemes kopproduktā 2020.gadā sasniedz 20%

73114,1

732(2011)

73317,4

73412,5

735(2016)

736▼

73720

738Apstrādes rūpniecības

739produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu ir

74040%

741100

742(2011)

743122

744116,4

745(2016)

746►

747140

748Apstrādes rūpniecības pieaugums

7492020.gadā, pret 2011.gadu ir 60%

750100

751(2011)

752129

753113,1

754(2016)

755►

756160

757Ieguldījumi pētniecībā un

758attīstībā 2020.gadā sasniedz 1,5% no IKP (%)

7590,7

760(2011)

7611,1

7620,62

763(2015)

764▼

7651,5

766Apstrādes rūpniecībā produktivitātes gada vidējie pieauguma

767tempi nedaudz atpaliek no mērķa rādītājiem. Tomēr to galvenokārt

768noteica nodarbināto skaita samazinājums (vidēji gadā par 0,6%).

769Kamēr apstrādes pievienotā vērtība pieauga ik gadu vidēji par

7702,5%, t.i. gandrīz divreiz lēnāk nekā plānots. Apstrādes

771rūpniecības izaugsmi galvenokārt balsta produktivitātes

772pieaugums, nevis papildus darbaspēka piesaiste. Saglabājoties

773šādam tendencēm 2020.gadā produktivitātes līmenis var atpalikt no

774mērķa radītāja tikai par 8 procentpunktiem.

77528.attēls. Apstrādes rūpniecības

776īpatsvars IKP, (%)

77729.attēls. Apstrādes rūpniecības apjomu

778izmaiņas, 2011=100

77930.attēls. Apstrādes rūpniecības

780produktivitātes izmaiņas, 2011=100

781Mērķis panākt apstrādes rūpniecības īpatsvaru 20% no IKP

7822020.gadā netiks sasniegts. Pēdējos 5 gados apstrādes rūpniecība

783veido caurmērā 12-13% no IKP un straujš nozares īpatsvara

784pieaugums nav gaidāms. Vērā ņemamas strukturālas ekonomikas

785izmaiņas notiek krīzes laikā. Piemēram no 2008. - 2010.gadam

786apstrādes rūpniecība pieauga no 9 - 13%, bet tajā pašā laikā

787būvniecība saruka no 10 uz 5%. Normālos ekonomikas izaugsmes

788apstākļos būtiskas strukturālas izmaiņas nenotiek strauji, jo

789pilnīgi visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas. Būtiski

790palielinoties ražošanas apjomiem apstrādes rūpniecībā, uzreiz

791palielināsies pieprasījums pēc citu nozaru produkcijas vai

792pakalpojumiem un attiecīgi palielināsies arī pārējo nozaru

793izaugsme (28. - 30.attēls).

79431.attēls.

795Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu

796investīciju piesaistes pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas

7972013. - 2015.gadā starpposma novērtējumā noteiktie politikas

798rezultātu sasniegšanas rādītāji.

799Rezultatīvie rādītāji

800Bāzes vērtība

801Fakts

802Progress

803Mērķis

8042015

8052018

8062020

807Eksporta pieaugums (vidēji gadā salīdzināmās cenās,

808%)

8091,4

8102,6

811(2016)

812►

8135

814(2018.-2020.g., vidēji gadā)

815Augsto tehnoloģiju produktu īpatsvars Latvijas kopējā

816eksportā (%)

8179,8

8189,8

819(2015)

820-

82110,5%

82211%

823ĀTI snieguma indekss (Baltijas reģionā)

8241,5

8251,4

826(2016)

827▼

8281,2 (2018.- 2020.g., vidēji gadā)

82932.attēls. Eksporta izmaiņas, vidēji

8303-gadu periodā, salīdz. cenās, 2007.=100

83133.attēls. Augsto tehnoloģiju produktu

832īpatsvars Latvijas kopējā eksportā, %

83334.attēls. ĀTI snieguma

834indekss,

8353-gadu vidējais rādītājs, %

836Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam Latvijas eksporta apjomi

837vidēji gadā pieauga par 3,1%, kas atpalika no Pamatnostādnēs

838nospraustā mērķa (vidēji gadā eksporta pieaugums -5%). Eksporta

839pieauguma tempu samazināšanos galvenokārt ietekmēja vājš ārējais

840pieprasījums saistībā ar lēno ekonomisko izaugsmi Latvijas

841lielākajās ES tirdzniecības partnervalstīs, Krievijas ekonomikas

842lejupslīde, kā arī Krievijas embargo pārtikas produktu importam.

843Eksporta lēna izaugsme daļēji var būt skaidrojama arī ar

844konkurētspējas vājināšanos, ko noteica darbaspēka izmaksu

845straujāks kāpums nekā produktivitātes pieaugums (32.attēls).

846Saglabājoties patreizējām pasaules ekonomikas attīstības

847tendencēm, ārējās vides nenoteiktībai, kā arī ņemot vērā

848ekonomiskās izaugsmes jaunākās prognozes, tuvākajos gados

849Latvijas eksporta pieaugums visdrīzāk saglabāsies mērens.

850Kaut arī eksporta dinamika pēdējos gados ir mērena, jāatzīmē,

851ka ir uzlabojusies eksporta struktūra. Par ko liecina augsto

852tehnoloģiju (high-tech) produktu īpatsvara pieaugums. Lai

853gan augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksporta apjomā

854joprojām ir zemāka nekā vidēji ES (17%), tomēr tā ik gadu pieaug

855(33.attēls). 2015.gadā augsto tehnoloģiju produktu daļa Latvijas

856kopējā eksportā veidoja 9,8% (2012.gadā - 6,4%), kas ir augstāks

857līmenis nekā Lietuvā, tomēr joprojām gandrīz divreiz zemāks nekā

858Igaunijā.

859ĀTI snieguma indekss raksturo Latvijas pievilcību ārvalstu

860investoriem Baltijas reģionā (34.attēls). Piesaistīto ĀTI

861intensitāte pēdējos gados bija visai mērena un Latvijā ienākošo

862ĀTI apjoms laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam bija gandrīz uz

863pusi mazāks nekā laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam un

864gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī nekā ekonomikas straujās

865izaugsmes gados. Tomēr jāatzīmē, ka arī mūsu kaimiņvalstīs ĀTI

866plūsmas arī bija visai zemā līmenī. Kopumā ĀTI plūsmu

867intensitātes mazināšanās galvenokārt skaidrojama ar investīciju

868pārrobežu plūsmu samazinājumu pasaulē, galvenokārt sakarā ar

869pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību.

870Tā kā visām Baltijas valstīm vidējā termiņā bija kopumā vienādas

871tendences ĀTI plūsmu dinamikā, ĀTI snieguma indekss21

872Latvijai ir salīdzinoši augsts (1,4), t.i. nedaudz augstāks nekā

873ir noteikts pamatnostādnēs (1,2 vidēji 2018. - 2020. gadiem).

1RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJU

2ANALĪZE

3RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz RIS3

4virsmērķa un makro līmeņa rādītāju sasniegšanu un raksturo

5plānoto atbalsta instrumentu sasniedzamos rādītājus. Ieguldījumu

6RIS3 mikro līmeņa rādītāju sasniegšanā sniedz ieguldījumu

7programmas, kas paredz gan valsts budžeta, gan ES struktūrfondu

8investīcijas augstākajā izglītībā, P&A un inovācijās un

9uzņēmējdarbības attīstībā. Ieguldījumu programmu ieviešanas

10progresu, t.sk. īstenošanas nosacījumu (Ministru kabineta

11noteikumu) izstrādes statusu uz 2017.gada decembri skat. attēlā

12Nr.38.

13Izstrādājot ieguldījumu programmas ES fondu, Valsts pētījumu

14programmu, Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmās u.c.,

15katra atbildīgā institūcija plānotajos iznākuma, rezultātu un

16ietekmes rādītājos iekļauj vienu vai vairākus RIS3 mikro līmeņa

17rādītājus, kurus plānots sasniegt. 39.attēlā iekļauta informācija

18par RIS3 ieguldījumu programmās iestrādātajiem nosacījumiem, kas

19stimulē virzību uz rādītāja sasniegšanu, kā arī informācija par

20katras ieguldījumu programmas sniegumu RIS3 mikro līmeņa rādītāju

21izpildē. Ievērojot, ka virkne no RIS3 programmām šobrīd ir tikai

22īstenošanas uzsākšanas sākumposmā, daļā gadījumu norādītas uz šo

23brīdi programmu projektu ietvaros uzņemtās saistības (dati par

24projektos plānoto).

25Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildes progresu, kas

26attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu 2014. -

272020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas,

28projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo

29institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu

30projektu īstenošanu - CFLA, VIAA, LIAA, AFI, LAD. Datus

31vienlaikus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu nozaru

32grupu griezumā, kas ļauj analizēt katras investīciju programmas

33ietekmi uz specializācijas jomu un tautsaimniecības nozaru

34attīstību.

3539.attēls. RIS3

36mikro līmeņa rādītāji

37RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI

38Programmas, kas sniedz ieguldījumu rādītāja

39sasniegšanā

40Finansēšanas

41avots

42RIS3 programma

43Programmas ieviešanas

44nosacījumos iestrādātie stimuli virzības uz rādītāja

45sasniegšanu sekmēšanai

46Sasniegtie rezultāti/

47uzņemtās saistības

48Zinātnisko institūciju licenču/

49patentu ieņēmumi (EUR)

50SF

51Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112);

52Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

53- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt

54pētījuma projekta ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā

55vērtējot pētījuma rezultātu zināšanu un tehnoloģiju

56pārnesi;

57- programmu ieviešanas nosacījumi paredz atbalstu tehnoloģiju

58tiesību aizsardzībai.

59Praktiskie pētījumi (1111) - 160

602017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

61projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

62kuru ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, kā arī

6326 citus licencējamus nemateriālos aktīvus un 99

64komercializējamus jaunus produktus vai tehnoloģijas);

65Post-dok (1112) - 90

662017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par

6712422 pētniecības pieteikumu īstenošanu

68(kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR), kuru ietvaros plānots

69izstrādāt 4 patentus, kā arī 90 komercializējamus

70jaunu produktu un tehnoloģiju prototipus.

71P&A infrastruktūra (1114)

72- ieviešanas nosacījumi paredz izstrādāt:

73(-) projekta iesniedzēja vidēja termiņa attīstības

74stratēģiju, cita starpā tajā ietverot zināšanu pārneses

75pilnveides plānu, sekmējot pētniecības rezultātu pārnesi

76tautsaimniecībā un komercializāciju; (-) projekta izmaksu un

77ieguvumu analīzi, tai skaitā pamatojot projekta

78sociālekonomisko atdevi

79Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības

80vēl nav iespējams identificēt - projektu iesniegšana līdz

812017.g. jūnijam, šobrīd norisinās projektu iesniegumu

82vērtēšana

83KC programma (1211); TPP

84(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

85darbinieki) (1212), Finanšu instrumenti (312)

86KC programma:

87Seal of excellence kritērijs, izstrādāt jaunus produktus

88un attīstīt ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās

89komercializēt, komersantam ir tiesības uz jaunradīto

90intelektuālo īpašumu, kuru tas tālāk izmanto savā

91saimnieciskajā darbībā.

92Sasniegtos rezultātus un uzņemtās saistības

93vēl nav iespējams identificēt

94TP programma:

95Komercializācijas un patentēšanas fonda ietvaros

96iespējams saņemt atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību

97nostiprināšanai - izgudrojuma patentu pieteikumu

98sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai spēkā

99TPP ietvaros līdz 2017.gada beigām

100apstiprināti 10 zinātnisko ideju komercializācijas

101projekti.

102VB

103(IZM)

104Bāzes finansējums;

105patentu ieņēmumi ir noteikti kā daļa no

106rādītāja zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā

1072015.gadā valsts ZI, kuri saņem bāzes

108finansējumu guva ieņēmumus no patentiem 0,36 MEUR

109apmērā

110Valsts pētījumu programmas 2014-2017

111ir normatīvajos aktos kā rezultāti noteikti

112programmas ietvaros uzturētie patenti vai augu šķirnes, bet

113ne ieņēmumi

114Izstrādāti 5 patenti VPP projektu ietvaros

115starp 2014. - 2017.gadu.

116FLPP

117projektu vērtēšanā ņem vērā jauno

118tehnoloģisko atziņu radīšanas un licenču/patentu ieņēmumu

119paredzēšana

120Izstrādāti 39 patenti FLPP projektu ietvaros

121starp 2014. - 2017.gadu.

122Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

123un tehnoloģiju attīstībā23

124saskaņā ar katras programmas ieviešanas

125nosacījumiem24

126Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

127noslēgti 104 līgumi par projektu īstenošanu ar kopējo valsts

128budžeta finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros

129izstrādāti 5 patenti.

130Uzņēmumu līdzfinansējums

131P&A projektiem (EUR)

132SF

133Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok

134(1112)

135- pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares

136asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās

137nozares vai komersanta attīstībai;

138- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita

139gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam,

140kurš piesaista lielāku privātā līdzfinansējuma apmēru;

141- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts

142komersantu piesaistītais privātais līdzfinansējums

143pētniecības projektu īstenošanai

144Praktiskie pētījumi (1111) - 2,69 MEUR

1452017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

146projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

147kuru īstenošanai kopsummā plānots piesaistīt 2,69

148MEUR privātā līdzfinansējuma (no kura komersantu

149līdzfinansējums: indikatīvi 1,6 MEUR);

150Post-dok (1112) - 0,28

151MEUR

1522017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

153pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

154kuru ietvaros plānots piesaistīti 0,28 MEUR privātā

155līdzfinansējuma

156Inovācijas granti studentiem (1113)

157- augstākās izglītības iestādes inovāciju grantu projektu

158īsteno sadarbībā ar vismaz vienu komersantu kā sadarbības

159partneri

160- inovāciju granta projekta īstenošanā jāparedz

161privātais finansējums vismaz 25% apmērā no kopējām

162attiecināmajām izmaksām, t.sk. tas nevar būt mazāks kā 100

163tk. euro

164ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

165izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

166izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

167saistības

168Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām;

169atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei)

170(EFLA)

171- pasākuma ieviešanas nosacījumos noteikts,

172ka viena projekta maksimālā atbalsta intensitāte - 90%

173(atsevišķos gadījumos paaugstinot par 10%), paredzot

174finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu 10% apmērā

175ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav

176uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

177saistības

178KC programma (1211); TPP

179(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

180darbinieki) (1212), Jaunu produktu ieviešana ražošanā (1214),

181Finanšu instrumenti (312), Sadarbība (EFLA)

182KC programma:

183piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām

184attiecināmajām izmaksām:

185- rūpnieciskiem pētījumiem (50%-70%)

186- eksperimentālām izstrādnēm (25%-45%)

187- tehniski ekonomiskajai priekšizpētei (50-70%)

188Minēto finansējuma intensitāti var palielināt līdz 80%

189par efektīvu sadarbību un publicitāti.

190KC programma (1211):

191Pasākuma ietvaros līdz 2017.g. beigām uzņēmumu

192līdzfinansējums P&A projektiem sastāda 9,86

193MEUR

194Inovāciju vaučeris nodrošina, ka

195piešķirtās intensitātes apjoms no projekta kopējām

196attiecināmajām izmaksām ir 60% un finansējums tiek piešķirts

197P&A projektu darbībām, kas veicina uzņēmuma

198līdzfinansējumu un darbību P&A.

199Inovāciju vaučeri (1212):

200Pasākuma ietvaros apstiprināti 7 projekti

201JPIR programma:

202Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka vismaz 20%

203no projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām

204ir pētniecības un attīstības darbi

205JPIR programma (1214):

2062017. gadā apstiprināti 17 projekti, kas piesaistīs

20747,12 MEUR privātās investīcijas

208VB

209(IZM)

210Bāzes finansējums

211Uzņēmumu līdzfinansējums zinātnes bāzes

212finansējuma aprēķināšanā tiek ņemts vērā kā daļa no

213rādītājiem, kuri attiecas uz P&A finansējumu

214Nav iegūstams šāds rādītājs no institūciju

215sniegtās informācijas

216Valsts pētījumu programmas 2014-2017;

217VPP noteikumos ir kā rādītājs noteikts

218privātā sektora līdzfinansējums programmā iekļauto projektu

219īstenošanai

220Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

221Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

222un tehnoloģiju attīstībā

223saskaņā ar katras programmas ieviešanas

224nosacījumiem

225Laika posmā par projektu īstenošanu no 2014.

226līdz 2017. gadam noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta

227finansējuma apmēru - 11,18 MEUR un to īstenošanai kopumā tiks

228piesaistīts privātais līdzfinansējums projektu īstenošanai

2290,61 MEUR apmērā

230FLPP

231Nav noteikti stimuli šim rādītājam

232Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

233Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši

234atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas

235SF

236Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok

237(1112)

238- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda punktu skaita

239gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības projektam,

240kuru sadarbībā īsteno zinātniskā institūcija un komersants

241(vērtējot piesaistītā privātā līdzfinansējuma apmēru);

242- pētījuma projekta iesniegumam pievienojams nozares

243asociācijas atzinums par pētījuma nozīmību attiecīgās

244nozares vai komersanta attīstībai (sekmē komersantu

245piesaisti);

246- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts

247atbalstu saņēmušo komersantu skaits

248Praktiskie pētījumi (1111) - 18

2492017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

250projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

251kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu

252izstrādei saņems 18 uzņēmumi;

253Post-dok (1112) - 18

2542017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

255pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

256kuru īstenošanā jaunu produktu un tehnoloģiju atbalstu

257izstrādei saņems 18 uzņēmumi.

258SF

259KC programma (1211); TPP

260(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

261darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Jaunu produktu

262ieviešana ražošanā (1214), Finanšu instrumenti (312),

263Sadarbība (EFLA)

264Inovāciju vaučeris:

2651) Atbalsta intensitāte programmas ietvaros noteikta

26660%

2672) Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus

268iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas

269ietavros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un

270saņēmis Seal of excellence apliecinājumu

2713) Maksimālais projekta apjoms palielināts līdz 25 000

272EUR

273Inovācijas vaučeri (1212):

274Pasākuma ietvaros atbalstīti 7 projekti

275BI programma:

2761) programma ir izstrādāta, lai atbalstītu jaunu

277dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un

278attīstību Latvijas reģionos,

2792) pasākuma ietvaros atbalstu sniedz pirmsinkubācijas un

280inkubācijas atbalsta veidā

2813) inkubācijā iespējams saņemt atbalstu aprīkojuma

282(t.sk. iekārtu, materiālu, izejvielu) iegādes izmaksām-

28350%.

284BI programma (3116):

285Dati uz 10.12.2017.:

2861) pirmsinkubācija - 373 (t.sk. 18 radošajā

287inkubatorā)

2882) inkubācija - 189 (t.sk. 15 radošajā

289inkubatorā)

290KC programma:

2911) Pasākuma mērķis ir komersantu konkurētspējas

292paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora

293sadarbību, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus

294produktus un tehnoloģijas un ievieš tās ražošanā.

2952) Projekts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.2 tiek īstenots

296atbalstāmajā nozarē kādā no Latvijas Viedās specializācijas

297jomām.

2983) Jaunā produkta vai tehnoloģijas komerciālais

299potenciāls - tiek veidots jauns produkts vai tehnoloģija

300vai būtiski uzlabots esošais produkts vai tehnoloģija un ir

301iesniegts pamatots jaunā produkta vai tehnoloģijas

302komercializācijas plāns

3034) Uzņēmuma projektu komercializācijas apjoma

304palielināšana

305KC programma (1211):

306Programmas ietvaros līdz 2017.g. beigām atbalstu

307saņēmuši 144 komersanti

308JPIR programma:

309Specifiskie atbilstības kritēriji paredz, ka projekta

310iesniegumā ir apliecināts, ka projekta īstenošanas laikā

311vai projekta uzraudzības periodā projekta iesniedzējs radīs

312vismaz vienu jaunu produktu un to ieviesīs ražošanā

313JPIR programma:

3142017. gada beigās noslēgti līgumi par atbalsta saņemšanu

315programmas 1.kārtas ietvaros un atbalstu saņēmuši 17

316uzņēmumi.

317VB

318(IZM; EM - UIN atlaides)

319Valsts pētījumu programmas 2014-2017

320VPP noteikumos ir kā rādītājs programmas

321ietvaros izstrādātās jaunās tehnoloģijas, metodes, prototipi

322vai pakalpojumi (skaits), kas aprobēti uzņēmumos

323Izstrādāti 46 prototipi VPP projektu

324ietvaros.

325FLPP

326Nav noteikti stimuli šim rādītājam

327Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

328programmai

329Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

330un tehnoloģiju attīstībā

331saskaņā ar katras programmas ieviešanas

332nosacījumiem

333Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

334noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma

335apmēru - 11,18 MEUR, no kuriem atbalstu jaunu produktu un

336tehnoloģiju izstrādei saņem 10 komersanti

337UIN atlaides

338UIN P&A nodokļa stimuls, kuru var

339piemērot šādām attiecināmajām P&A izmaksām: 1) uzņēmuma

340zinātniskā un zinātnes tehniskā personāla izmaksas, kas

341saistītas ar uzņēmuma veikto pētniecības un attīstības darbu,

3422) pētniecības pakalpojumu, kas saņemti no zinātniskajām

343institūcijām izmaksas, kā arī 3) sertifikācijas, testēšanas

344un kalibrēšanas pakalpojumu izmaksas, saņemot pakalpojumus no

345akreditētām sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas

346institūcijām. UIN gada deklarācijas 63.rindā iespējams

347norādīt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas var tikt

348norakstīti piemērojot vērtību palielinošu koeficientu

349"3".

350Uzņēmumu skaits, kas deklarējuši atlaidi:

3512014.gadā - 86

3522015.gadā - 30

3532016.gadā - 27

354Komersanta apgrozījums no

355pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai

356komercializēšanas

357SF

358KC programma (SAM 1211), Jaunu produktu

359ieviešana ražošanā (1214)

360KC programma:

361Konkurētspējas paaugstināšana

362JPIR programma:

363Kvalitātes kritērijs nosaka, ka projekta iesniegumā ir

364apliecināts, ka pēc projekta īstenošanas gada pētniecības

365un attīstības (P&A) darbi pieaugs vismaz par 0,36 -

3660,72 procentpunktiem no komersanta gada apgrozījuma, kurš

367tieši saistīts ar projekta īstenošanu (radies no projekta

368rezultātā izveidotajām iekārtām) vidēji visu projekta

369uzraudzības periodu

370Projektu īstenošana sākuma stadijā, rādītājs

371vēl nav nosakāms

372VB

373(EM)

374UIN atlaides

375Uzņēmumu ienākuma nodokļa gada deklarācijas

37663.rindā iespējams norādīt izdevumus pētniecībai un

377attīstībai, kas var tikt norakstīti piemērojot vērtību

378palielinošu koeficientu "3".

379Uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi, P&A ieguldījuši:

3802014.gadā - 0,44 MEUR

3812015.gadā - 1,41 MEUR

3822016.gadā - 2,17 MEUR

383Zinātnisko institūciju

384izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)

385SF

386Inovācijas granti studentiem (1113)

387- programmas ietvaros tiek attīstītas

388studējošo inovāciju un uzņēmējspējas prasmes un

389kompetences

390ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

391izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

392izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

393saistības

394TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri,

395augstas kvalif. darbinieki) (1212)

396TPP ietvaros tiek atbalstītās šādas zinātnisko institūciju

397darbības, kas eventuāli veicina jaundibināto uzņēmumu

398veidošanos:

399• komercializācijas stratēģijas izstrādei, iesaistot

400attiecīgo nozari

401• tehniski ekonomiskai priekšizpētei

402Rādītājs vēl nav nosakāms

403VB

404(IZM)

405Bāzes finansējums,

406Nav noteikti stimuli šim rādītājam

4072016.gadā zinātniskās institūcijas bija kopā

408dibinājušas 13 spin-off uzņēmumus, savukārt 2020.gadā tiek

409prognozēts izveidot 62 spin-off uzņēmumus.

410AI bāzes finansējums

411Nav noteikti stimuli šim rādītājam

412Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

413programmai

414Valsts pētījumu programmas 2014-2017

415Nav noteikti stimuli šim rādītājam

416Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

417programmai

418FLPP

419Nav noteikti stimuli šim rādītājam

420Rādītājs nav attiecināms konkrētajai

421programmai

422Atbalstīto jaunizveidoto komersantu

423skaits

424SF

425Biznesa inkubatori (3116), Finanšu

426instrumenti (312), Inovāciju motivācijas programma

427(1222)

428BI programma:

429Pirmsinkubācijas atbalstu var saņemt fiziskas personas

430(biznesa ideju autori), kuriem sniedz atbalstu biznesa

431modeļa izstrādē, tirgus izpētē un uzņēmējdarbības

432pamatzināšanu pilnveidošanā. Atbalsta intensitāte

433pirmsinkubācijā ir 100%.

434Motivācijas programmas ietvaros tiek atbalstāmas šādas

435uz jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības:

4361) atbalsta pasākumu nodrošināšana inovatīvas

437uzņēmējdarbības uzsācēju un esošo inovatīvo uzņēmumu

438motivācijai;

4392) inovāciju mārketinga un reklāmas aktivitātes, audio

440un vizuālās publicitātes nodrošināšana (piemēram, inovāciju

441un uzņēmējdarbības portāla attīstība un izmantošana

442informācijas izplatīšanai, pārraides, sižeti, reportāžas

443Latvijas radio un televīzijas kanālos, preses relīzes un

444publikācijas Latvijas populārākajos plašsaziņas līdzekļos,

445sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana, informācijas

446aktualizēšana, informācijas apkopošana un brošūru izdošana

447par veiksmes stāstiem un labās prakses piemēriem

448uzņēmējdarbības izglītībā un komercdarbībā sabiedrības

449intereses rosināšanai par inovāciju un tehnoloģiju

450lietojumu konkurētspējas palielināšanai);

4513) tādu programmu īstenošana, kuras vērstas uz

452uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību (piemēram,

453izglītojošas programmas skolu jaunatnei, apmācību

454programmas un kursi jauniem (start-up) un esošiem

455uzņēmējiem par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem);

4564) tehnoloģiskās intereses un jaunrades veicināšanas

457pasākumi (piemēram, praktiski apmācību semināri par

458zināšanu komercializāciju, intelektuālā īpašuma

459aizsardzību, kontaktbiržas ar riska kapitāla un citiem

460investoru pārstāvjiem);

461BI programma:

462Dati uz 10.12.2017.:

463pirmsinkubācijas ietvaros atbalstu saņēmuši 373 fiziskas

464personas (t.sk. 18 radošajā inkubatorā), kas potenciāli var

465izveidoties par uzņēmumiem

466Atbalstīto jauno zinātnieku skaits

467pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai

468SF

469Post-dok (1112)

470- pasākuma mērķis - atbalsts jauno

471zinātnieku karjeras uzsākšanai īstenojot individuālu

472pēcdoktorantūras pētījumu

473Post-dok (1112) - 124

4742017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

475pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR)

476, kuru ietvaros atbalstu saņems 124 pēcdoktoranti

477Jaunradītās darba vietas, t.sk.

478tās, kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā

479sektorā/ uzņēmējdarbības sektorā

480SF

481Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112),

482Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

483- vērtēšanas nosacījumi paredz vienāda

484punktu skaita gadījumā priekšroku īstenošanai tam pētniecības

485projektam, kurā paredzēts lielāks (PLE izteiksmē) jauno

486zinātnieku iesaistes līmenis;

487- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta

488ekonomisko un sociālo ietekmi, tai skaitā vērtējot pētījuma

489projekta institucionālo ilgtspēju

490Praktiskie pētījumi (1111) - 43 (PLE)

4912017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības

492projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR),

493kuru īstenošanas ietvaros izveidot 43 jaunizveidotas

494zinātnisko darbinieku darba vietas;

495Post-dok (1112) - 124

496(PLE)

4972017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

498pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

499kuru īstenošanas ietvaros paredzēts jaunizveidot 124 jauno

500zinātnieku (pēcdoktorantu) darba vietas)

501KC programma (1211); TPP

502(Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif.

503darbinieki) (1212), Biznesa inkubatori (3116), Finanšu

504instrumenti (312)

505KC programma:

5061) Pētījuma kvalitātes nodrošināšana;

5072) Komersantu noslēgtie licences līgumi intelektuālā

508īpašuma komercializēšanai

509KC programma:

510Komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības

511institūcijām - 66 (2017.gada beigas)

512BI programma:

513Programmas ietvaros var tikt radītas darba vietas

514zinātniskajiem darbiniekiem

515BI programma:

516Jaunizveidoto komersantu skaits - 62 (2017.gada

517beigas)

518JPIR programma:

519Kvalitātes kritērijā "Komersantā radītās P&A

520darba vietas" iespējams saņemt papildus punktus, ja

521projekta iesniegumā ir apliecināts, ka komersantā tiks

522radītas jaunas pilna laika P&A darba vietas ar nozarē

523vidējo algu projektu iesniegšanas brīdī un tās tiks

524uzturētas visu projekta uzraudzības periodu

525JPIR programma:

526Šobrīd apstiprinātajos 17 uzņēmumu projektos izveidotas

52739 darba vietas, kurās nodarbināti pārējie

528zinātniskie darbinieki (PLE)

529VB

530(IZM)

531Valsts pētījumu programmas 2014-2017

532Noteikumos nav noteikti stimuli šim

533rādītājam

5345 privātajā sektorā jaunizveidotās

535darba vietas, kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

536Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

537un tehnoloģiju attīstībā

538Saskaņā ar katras programmas ieviešanas

539nosacījumiem

540Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

541noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma

542apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros jaunizveidotas 32,42

543zinātnisko darbinieku darba vietas.

544FLPP

545Projektu pieteikumi, kas nodoti vērtēšanai,

546jau ietver projekta vadītāju, galvenos izpildītājus un

547izpildītājus. To zinātniskā kvalifikācija ir viens no

548projektu pieteikumu vērtēšanas kritērijiem. Netiek

549uzskaitīts, vai šie darbinieki ir jau darba attiecībās ar ZI,

550vai arī darba attiecības ar ZI izveidos no jauna vai

551atjaunos. Tikai atsevišķos gadījumos projekts paredz

552piesaistīt doktorantūras studentus kā izpildītājus, iepriekš

553viņus nenosaucot

554Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

555H2020 apstiprināto projektu

556iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR)

557SF

558Starptautiskā sadarbība zinātnē (1115)

559- atbalsts virs kvalitātes sliekšņa novērtētu projektu

560pieteikumu izstrādei programmā "Apvārsnis 2020",

561t.sk. lielāku atbalsta paredzot projektu pieteikumu

562izstrādei, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta

563koordinators;

564- atbalsts programmā "Apvārsnis 2020" ECSEL

565kopuzņēmuma ietvaros apstiprināta projekta atsevišķas darba

566paketes īstenošanai

567Ievērojot, ka projektu uzsākšanas

568indikatīvais termiņš 2018.g. II ceturksnis, vēl nav sasniegti

569rezultāti vai uzņemtas saistības

570TPP (Tehnoloģiju pārnese, Inovāciju vaučeri,

571augstas kvalif. darbinieki) (1212)

572Inovāciju vaučeris:

573Programmas kvalitātes kritērijos papildus punktus

574iespējams saņemt, ja projekts iepriekš H2020 programmas

575ietvaros ticis novērtēts virs kvalitātes sliekšņa un

576saņēmis Seal of excellence apliecinājumu

577Programmas ietvaros sākot ar 2018.gada

578aprīli būs iespējams saņemt atbalstu H2020 SME instrumenta

5791.fāzes Seal of Excellence projektiem

580VB

581(IZM)

582"Baltic Bonus" iniciatīva

583- 2014.-2016. gadā īstenotajā Baltic Bonus

584programmā atbalsta apmērs par virs kvalitātes sliekšņa

585novērtētu projekta pieteikumu programmā "Apvārsnis

5862020" diferencēts, atkarībā no (a) apakšprogrammas, kurā

587iesniegts projekts; (b) Latvijas dalībnieka kā projekta

588iesniedzēja statusa (koordinators/partneris) - apjomīgāku

589projekta izstrādes atbalstu paredzot finansiāli ietilpīgajiem

590projektiem un koordinatoru projektiem

591Sniegts projekta pieteikuma izstrādes

592atbalsts 19 programmā "Apvārsnis 2020" īstenošanai

593apstiprinātiem projektiem, kas kopsummā īstenošanai ieguvuši

5941,71 MEUR starptautiskā finansējuma (8 projekti 2015.

595gadā ar 0,37 MEUR EK līdzfinansējuma un 11 - 2016. gadā ar

5961,34 MEUR EK līdzfinansējuma to īstenošanai)

597Valsts pētījumu programmas 2014-2017

598Vērtēšanas nosacījumi paredz Latvijas

599integrācijas procesu vienotā Eiropas pētniecības telpā un

600zinātniskās kvalitātes starpposmu vērtēšanā kā rezultatīvo

601rādītāju iesniegto pieteikumu H2020 skaitu

602Iesniegti 34 pieteikumi, nav informācijas

603par apstiprināto pieteikumu skaitu

604FLPP

605Projektu pieteikumi tiek izvērtēti kā

606atsevišķi zinātniskie projekti, provizoriski paredzot, ka to

607sekmīga īstenošanas uzsākšana un pabeigšana sekmēto

608iesaistīto zinātnieku konkurētspējas pieaugumu H2020

609konkursos

610Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

611Zinātniskie raksti, kas

612publicēti starptautiskās datu bāzēs indeksētos žurnālos

613(Scopus, Web of Science)

614SF

615Praktiskie pētījumi (1111), Post-dok (1112),

616Starpt. sadarbība zinātnē (1115)

617- kā viens no programmu iznākuma rādītājiem noteikts

618projektu ietvaros izstrādāto publikāciju skaits, kas

619publicētas Scopus un Web of Science datu bāzēs izstrādātos

620žurnālos

621- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt pētījuma projekta

622zinātnisko kvalitāti

623Praktiskie pētījumi (1111) - 482 2017.g. II

624ceturksnī noslēgti līgumi par 74 pētniecības projektu

625īstenošanu (kopējais publiskais fin. 39,77 MEUR), kuru

626īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 482 publikācijas

627(oriģinālus zinātniskos rakstus)

628Post-dok (1112) - 488

6292017.g. IV ceturksnī noslēgti līgumi par 124 pētniecības

630pieteikumu īstenošanu (kopējais publiskais fin. 15,7 MEUR),

631kuru īstenošanas ietvaros paredzēts izstrādāt 488

632oriģinālus zinātniskos rakstus.

633Inovācijas granti studentiem (1113)

634- programmas ieviešanas nosacījumi paredz

635obligātu prasību studentiem, tostarp doktorantūrā

636studējošajiem un zinātniskā grāda pretendentiem, publicēt

637savu inovāciju projektu rezultātus

638ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

639izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

640izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

641saistības

642KC programma (1211)

643KC programma - Darbības pakalpojumu nozarēs, kā arī

644programmatūras jomā tiek atzītas par atbalstāmām, ja

645pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos, organizē

646zinātniskas konferences vai iesaistās zinātniskos

647pētījumos.

648Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15

649procentpunktiem, ja pētījuma rezultāti pieņemti

650publicēšanai vismaz divos zinātniskos rakstos.

651KC programma:

652Komersanta un zināšanu izplatīšanas organizācijas

653pētnieku koppublikāciju skaits - 35 (2017.g)

654Sadarbība (atbalsts EIP darba grupām;

655atbalsts jaunu produktu, metožu un tehnoloģiju izstrādei)

656(EFLA)

657Programmas ieviešanas nosacījumi nosaka

658projekta ietvaros veiktā pētījuma un rezultātu publicēšanu

659(vismaz Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē vai Eiropas

660Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un

661ilgtspējai darba grupas tīklā

662Ievērojot, ka projektu īstenošana vēl nav

663uzsākta, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

664saistības

665VB

666(IZM)

667Bāzes finansējums

668Zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanā kā

669viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts zinātniskās

670institūcijas zinātniskā personāla Web of Science vai

671SCOPUS publikācijas. Noteikumi arī nosaka, ka IZM

672nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm

673No 2013 - 2016.gadam Latvijas Web of Science

674publikāciju skaits ir pieaudzis no 1 656 uz 2 172,

675SCOPUS no 1 660 uz 1 820

676Valsts pētījumu programmas 2014-2017

677VPP noteikumos pie rezultatīvajiem

678rādītājiem ir noteiktas SCOPUS publikācijas

6792014 - 2017 gadā ir izdota 581 publikācija

680Web of Science un SCOPUS datubāzēs

681Starptautiskās sadarbības programmas zinātnē

682un tehnoloģiju attīstībā

683saskaņā ar katras programmas ieviešanas

684nosacījumiem

685Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam

686noslēgti 104 līgumi ar kopējo valsts budžeta finansējuma

687apmēru - 11,18 MEUR un to ietvaros izdotas 119 publikācijas

688Web of Science un SCOPUS datubāzēs

689FLPP

690FLPP noteikumos ir noteikts, ka finansējuma

691sadali veic arī pamatojoties uz zinātnisko publikāciju

692kvalitātes un atpazīstamības analīzi un vai projekta vadītāja

693publicēto zinātnisko darbu nozīmību starptautiskajā

694zinātniskajā apritē var apstiprināt kvantitatīvi indikatori,

695piemēram, raksta citēšanas indekss, Hirša indekss

6962014. - 2017. gadā ir izdotas 560

697publikācija Web of Science un SCOPUS datubāzēs

698Apmācītie darbinieki

699SF

700Nodarbināto apmācības (1221; 1223), Zināšanu

701pārnese (EFLA)

702Nodarbināto apmācību programmas (1221; 1223)

703Projekta kvalitātes kritērijs "Projektā apmācīto

704skaits" paredz, ka papildus punkti tiek piešķirti, ja

705projektā tiks apmācīti pēc iespējams vairāk nodarbināto

706Atbalsta intensitāte atkarīga no komersanta statusa.

707Jaundibinātiem mikro komersantiem atbalsta intensitāte 70%,

708savukārt ilgstoši strādājošiem lielajiem uzņēmumiem

70930%.

710Zināšanu pārnese (EFLA) - 3152 apmācīti

711darbinieki (lauksaimniecības, pārtikas ražošanas (izņemot

712zivsaimniecības produktus) un mežsaimniecības nozarēs)

713Nodarbināto apmācības:

714Kopā apmācīti 678 komersantu 6211 darbinieki

715(1.2.2.1.pasākumā 384 komersantu 5303 darbinieki un

7161.2.2.3.pasākumā 294 komersantu 908 darbinieki)

717P&I projektos iesaistīto

718maģistrantu un doktorantu skaits

719SF

720Praktiskie pētījumi (1111)

721- vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt

722pētījuma projekta īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tai

723skaitā vērtējot studējošo iesaisti pētījuma īstenošanā

724Praktiskie pētījumi (1111) - 63

725PLE 2017.g. II ceturksnī noslēgti līgumi par 74

726pētniecības projektu īstenošanu (kopējais publiskais fin.

72739,77 MEUR), kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt 148

728maģistra un doktora studiju programmās studējošos 63 PLE

729apmērā

730Inovācijas granti studentiem (1113)

731- programmas ietvaros tiek sniegts atbalsts

732studentu inovāciju projektu īstenošanai

733ievērojot, ka ieviešanas nosacījumi ir

734izstrādāti, bet šobrīd norisinās atlases dokumentācijas

735izstrāde, vēl nav sasniegti rezultāti vai uzņemtas

736saistības

737KC programma (1211); TPP (Tehnoloģiju

738pārnese, Inovāciju vaučeri, augstas kvalif. darbinieki)

739(1212)

740KC programma:

741Atbilstošo finansējuma intensitāti var palielināt par 15

742procentpunktiem, ja pētījuma ietvaros ir efektīva sadarbība

743ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas

744organizāciju Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90.

745punkta izpratnē, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas

746organizācija sedz vismaz 10 % no kopējām attiecināmajām

747izmaksām, un tai ir tiesības publicēt sava pētījuma

748rezultātus

749TP programma:

750Viena no augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistes

751prasībām, ka piesaistītajam augstas kvalifikācijas

752darbinieks ir:

753• darbiniekam ir atbilstoša augstākā izglītība - vismaz

754maģistra grāds vai tam pielīdzināma (tai skaitā ārvalstīs

755iegūta) izglītība dabas zinātnēs, matemātikā, informācijas

756tehnoloģijās, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, ražošanā un

757pārstrādē, kā arī dizainā atbilstoši normatīvajiem aktiem

758par Latvijas izglītības klasifikāciju;

759KC programma:

760Pētniecības projektā iesaistīto doktorantu skaits - 93

761(2017.g)

762VB

763(IZM)

764Bāzes finansējums

765Kā zinātniskās darbības rezultāti

766finansējuma aprēķinā tiek vērtēti zinātnisko institūciju

767zinātniskā personāla aizstāvētie promocijas darbi un

768zinātnisko darbinieku aizstāvētie maģistra darbi iepriekšējā

769atskaites periodā.

7702015.gadā zinātniskajās institūcijās, kuras

771saņem bāzes finansējumu to zinātniskais personāls ir

772aizstāvējis 118 promocijas darbus un to zinātniskie

773darbinieki ir aizstāvējuši 175 maģistra darbus.

774Valsts pētījumu programmas 2014-2017

775Vērtēšanas nosacījumi paredz vērtēt

776īstenošanā iesaistītos jaunos zinātniekus, maģistrantūras un

777doktorantūras studentus (pamatotus ar skaitu PLE*)

778Projektos kopā nodarbināti 258 maģistranti

779un doktoranti (skaits), kuru indikatīvais vidējais PLE ir

780~0,15.

781FLPP

782Projektu pieteikumu vērtēšanā iesaistīto

783maģistrantu un doktorantu skaits ir pieteikuma vērtējumu

784sekmējošs faktors

785Nav iegūti rezultāti šajā rādītājā

786AI finansējums

7872015.gadā ieviestajā snieguma finansējumā

788viens no kritērijiem ir augstskolā P&A nodarbinātie

789maģistranti, doktoranti un pēdējo 5 gadu laikā doktora grāda

790ieguvēji

791Starp 2014. un 2015.gadu augstskolās

792nodarbināto jauno pētnieku skaits ir palielinājies no 307 PLE

793līdz 397 PLE

7949.1. RIS3 MIKRO RĀDĪTĀJI

795Zinātnisko institūciju licenču/

796patentu ieņēmumi (EUR)

797Attiecībā uz zinātnisko institūciju licenču un patentu

798ieņēmumiem, ieguldījumu šim rādītājam sniedz zinātnes bāzes

799finansējuma noteikumi, kura aprēķināšana ir reglamentēta Ministru

800Kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumos Nr.1316 "Kārtība,

801kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām

802institūcijām". Šo noteikumu 10.4.apakšpunktā kā daļa no

803rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikti zinātniskās institūcijas

804ieņēmumi no izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un

805reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas

806iepriekšējā finansēšanas periodā. Šī rādītāja ietekme zinātnes

807bāzes finansējuma aprēķināšanā ir salīdzinoši neliela, jo tā ir

808tikai neliela daļa no 10.4 apakšpunkta rādītāja (to galvenokārt

809veido nozares pasūtīto līgumpētījumu finansējums), kurš ir viens

810no 8 rezultatīvajiem rādītājiem, kuri nosaka zinātniskajai

811institūcijai kopējo atnesto attīstības koeficienta finansējumu.

812Tām zinātniskajām institūcijām, kuras saņem zinātnes bāzes

813finansējumu, ieņēmumi no licencēm vai patentiem 2015.gadā veidoja

814362 546 EUR, kas veido 3,3 % no īstenoto P&A līgumdarbu un

815izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto

816meža reproduktīvā materiāla avotu tiesību nodošanas kopējā

817apjoma. Kopējie zinātnisko institūciju ieņēmumi no intelektuālā

818īpašuma tiesību nodošanas ir salīdzinoši nelieli un zems ir arī

819kopējais piešķirto un pieteikto patentu skaits. Zinātnes bāzes

820finansējuma piešķiršanas noteikumi arī papildus atbalsta

821institūcijas šajā rādītājā, nosakot, zinātnes bāzes finansējums

822ir arī izmantojams izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai

823spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību

824aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas)

825sagatavošanai.

826Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. -

8272017.gadu kopā ir izstrādāti 5 patenti (4 patenti IMATEH projektā

828Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriāli ilgtspējīgām

829būvēm no vietējām izejvielām. 1 patents Letonika projektā

830Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes

831kontekstā). Savukārt Fundamentālajos un lietišķo projektu

832pētījumu ietvaros starp 2014. - 2017.gadu kopā izstrādāti 39

833patenti 25, no kuriem 21 inženierzinātnēs, 13 ķīmijā,

8342 bioloģijā, 2 medicīnā un 1 mežzinātnēs.

835Saskaņā ar ES struktūrfondu 1.1.1.SAM 1.1.1.1.pasākuma

836"Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk -

8371.1.1.1.pasākums) un 1.1.1.2.pasākuma "Pēcdoktorantūras

838pētniecības atbalsts" (turpmāk - 1.1.1.2.pasākums) pirmās

839projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenošanai

840apstiprinātajos projektos plānoto, šajās programmās laika posmā

841līdz 2023.gadam tiks izstrādāti 39 patentu pieteikumi.

8421.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā noslēgti līgumi par 74 pētījumu

843projektu īstenošanu (kopējais publiskais finansējums 39,77 MEUR)

844un to ietvaros plānots izstrādāt 35 patentus, 26 citus

845nemateriālos aktīvus, kā arī 99 komercializējamus jaunu produktu

846vai tehnoloģiju prototipus, savukārt 4 patentus un 90

847komercializējamus jaunu produktu vai tehnoloģiju prototipus -

8481.1.1.2.pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, kurā noslēgti

849līgumi par 124 141 pētījumu pieteikumu īstenošanu ar kopējo

850publiskā finansējuma apmēru - 15,7 MEUR.

851Lai veicinātu zinātnisko institūciju licenču/ patentu

852ieņēmumus zinātniskajās institūcijās, EM īsteno divus pasākumus:

8531) Kompetences centru programma, kuras ietvaros tiek atbalstīta

854zinātnieku un komersantu kopīgu pētījumu veikšana, lai izstrādātu

855jaunus produktus un attīstītu ražošanas tehnoloģijas ar mērķi tās

856komercializēt (t.sk., rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai);

8572) Tehnoloģiju pārneses programma, kuras ietvaros zinātniskajām

858institūcijām patentēšanas fonda ietvaros ir iespējams saņemt

859atbalstu rūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai - izgudrojuma

860patentu pieteikumu sagatavošanai, reģistrācijai un uzturēšanai

861spēkā.

862Uzņēmumu līdzfinansējums P&A

863projektiem (EUR)

864IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz

865ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un

8661.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu

867iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, kopējais

868privātais līdzfinansējums P&A projektu īstenošanai ir plānots

8693,0 MEUR apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka privātā

870līdzfinansējuma apmērā tiek ieskaitīti arī zinātnisko institūciju

871privātie līdzekļi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks

872atbalsts, tālāk sniegta īsa analīze par indikatīvo plānoto

873komersantu līdzfinansējuma apmēru katrā no pasākumiem, t.sk. tā

874piesaistes veidu (komersanta individuāls vai komersanta un

875zinātniskās institūcijas partnerības projekts). 1.1.1.1.pasākuma

876ietvaros īstenotajiem projektiem ar kopējo publiskā finansējuma

877apmēru īstenošanai 39,77 MEUR plānots komersantu līdzfinansējums

878indikatīvi 1,58 MEUR apmērā un 1.1.1.2.pasākuma pētījumu

879īstenošanā ar kopējo publiskā finansējuma apmēru 15,7 MEUR - 0,06

880jeb indikatīvi 56 tūkst. EUR (40.attēls). Izvērtējot abu pasākumu

881ietvaros piesaistītā komersantu līdzfinansējuma piesaistes

882dimensiju, secināms, ka 1.1.1.1.pasākumā ir līdzvērtīgs privātā

883finansējuma piesaistes modelis 0,79 MEUR komersantu finansējuma

884pētniecībai un inovācijām tiks ieguldīts īstenojot partnerības

885(zinātniskā institūcija un komersants) projektus, kamēr

886komersantiem, pētījumu īstenojot individuāli, plānotais

887ieguldījums P&I darbībām ir 0,80 MEUR. 1.1.1.2.pasākumā -

888individuāli komersantu īstenotu pēcdoktorantūras pētījumu

889ietvaros paredzētā privātā līdzfinansējuma daļa ir 38 tūkst. EUR,

890savukārt zinātniskās institūcijas - komersanta partnerības

891ietvaros - 17,6 tūkst. EUR. Saskaņā ar iepriekš minēto, 1.1.1.1.

892un 1.1.1.2.pasākumu ietvaros plānotās piesaistītās privātās

893investīcijas pētniecības un attīstības projektiem, nesniedz

894būtisku ieguldījumu virzībā uz privātā sektora P&A

895investīciju apmēra pieaugumu. Salīdzinoši nelielais piesaistītā

896privātā līdzfinansējuma apmērs izriet no plānoto pētniecības

897projektu rakstura - abu pasākumu ietvaros kopumā atbalstīti 8 ar

898saimniecisku darbību saistīti projekti (7 jeb 9% no kopējā

899īstenošanai apstiprinātā projektu skaita 1.1.1.1.pasākumā un 1

900jeb 1% no kopējā īstenošanai apstiprinātā projektu skaita

9011.1.1.2.pasākumā). Darbības programmā "Izaugsme un

902nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu

903investīcijām piesaistīt 15,9 MEUR privātā līdzfinansējuma,

904tostarp praktiskas ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētījumu

905programmu ietvaros - 12,83 MEUR. Ievērojot iepriekš minēto,

906secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu programmu ietvaros

907iestrādātos stimulus privātā (komersantu) līdzfinansējuma

908piesaistei P&A projektu īstenošanai. Padziļināta analīze un

909priekšlikumi īstenojamajiem stimuliem sniegti IZM izstrādātajā

910informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas

911"Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta

912mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju

913pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un

914infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases

915kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu

916saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

917Papildus ir jāpiemin arī zinātnes bāzes finansējuma, kura

918aprēķināšanā kā rādītājs ir ņemts vērā arī institūciju saņemtais

919uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem. Tas finansējuma

920aprēķinā veido daļu zinātnes bāzes finansējuma noteikumos 10.2,

92110.3. un 10.4.apakšpunktā noteikto rādītāju kopējās vērtības.

922Tādējādi arī zinātnes bāzes finansējums sniedz finansiālu

923iniciatīvu palielināt uzņēmumu iesaisti P & A ar projektu

924līdzfinansējuma nodrošināšanu.

925EM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras sniedz

926ieguldījumu šajā RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.2.1.1.,

9271.2.1.2. un 1.2.1.4.pasākums. 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz

9282017.gada maijam uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem

929sastāda 2,6 MEUR. 1.2.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2017.gada

930maijam iesniegti 2 projekti un saskaņā ar 1.2.1.4. pasākuma

931pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātiem,

932apstiprināti 16 projekti, kas piesaistījuši 43,7 MEUR privātās

933investīcijas.

934Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši

935atbalstu, lai ieviestu jaunus produktus vai tehnoloģijas

9361.1.1.1. un 1.1.1.2.pasākumu pirmās projektu iesniegumu

937atlases kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu produktu vai

938tehnoloģiju izstrādei saņems 36 komersanti. 18 komersanti (jeb

93924% gadījumu no kopējā projektu skaita) piedalās 1.1.1.1.pasākuma

940pētījumu projektu īstenošanā, arī 1.1.1.2. pasākumā sadarbība

941pētniecības projektu īstenošanā paredzēta ar 18 komersantiem.

9421.2.1.1.pasākuma ietvaros atbalstu jaunu produktu vai

943tehnoloģiju izstrādei līdz 2017.g.maijam atbalstu saņēmuši 106

944komersanti. 1.2.1.4.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases

945kārtas ietvaros kopumā atbalstu jaunu tehnoloģiju izstrādei

946saņēmuši 16 komersanti. 1.2.1.2.pasākuma ietvaros Inovāciju

947vaučeru programmā līdz šim jaunu produktu un tehnoloģiju

948izstrādei atbalstam pieteikušies 2 komersanti. 3.1.1.6.pasākuma

949ietvaros līdz 2017.gada maijam atbalstu pirmsinkubācijai saņēmuši

950208 personas, kā arī inkubācijai atbalsts sniegts 101

951komersantam.

952Komersantiem, sākot ar 2014.gada 1.jūliju ir pieejams UIN

953stimuls uzņēmumu P&A izmaksām, kas var tikt norakstītas tajā

954gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu

955"3". Stimula ietvaros 2014. gadā atbalstu izmantojuši

95686 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi o,44 MEUR apmērā un

9572015.gadā 30 uzņēmumi, kas deklarējuši atlaidi 1,41 MEUR

958apmērā.

959Zinātnisko institūciju izveidotie

960jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)

961Attiecībā uz atbalstu šo uzņēmumu izveidei, 21 augstskolai un

962zinātniskajām institūcijām, kuras piedalās 8.1.1.specifiskā

963atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā

964medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu"

965un 1.1.1.4 pasākumā "P&A infrastruktūras attīstīšana

966viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju

967institucionālās kapacitātes stiprināšana" kā rādītājs tiek

968monitorēts arī institūcijas jaundibināto uzņēmumu skaits

969(spin-off uzņēmumi). 2016.gadā visas institūcijas bija

970kopā dibinājušas 13 šādus uzņēmumus (visvairāk spin-off

971uzņēmumus bija dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes

972Augstskola, katra pa 5), savukārt 2020.gadā šīs institūcijas

973prognozē sasniegt 62 jaundibinātus uzņēmumus.

974Zinātnes bāzes finansējums neparedz tiešu atbalstu

975jaundibināto uzņēmumu izveidei.

976Atbalstīto jaunizveidoto komersantu

977skaits

978Lai sniegtu atbalstu jaunizveidoto komersantu skaita

979palielināšanai EM īsteno pasākumus 3.1.1.6. un 1.2.2.2.

9803.1.1.6.pasākuma ietvaros līdz 2017.gada maijam pirmsinkubācijas

981ietvaros atbalstu saņēmušas 208 fiziskas personas (t.sk. 18

982radošajā inkubatorā), kas potenciāli var izveidot jaunus

983uzņēmumus. 1.2.2.2.pasākuma ietvaros šobrīd tiek īstenotas uz

984jaunu uzņēmumu veidošanu orientētas darbības.

985Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās,

986kurās nodarbināti zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/

987uzņēmējdarbības sektorā

988EM īstenotā 1.2.1.1.pasākuma ietvaros līdz 2016.gada beigām

989atbalstu saņēmuši 23 komersanti, kas sadarbojas ar pētniecības

990institūcijām. Šobrīd pasākuma ietvaros projektu īstenošanā

991iesaistīti 46 maģistranti un doktoranti. Tā kā 3.1.1.6.pasākums

992ir nesen uzsākts, tad jaunradīto darba vietu skaitu šobrīd grūti

993prognozēt, jo tas būs atkarīgs gan no pirmsinkubācijas

994rezultātiem, gan arī inkubācijas procesā atbalstu guvušiem

995uzņēmumiem, kas attīstīsies par pastāvīgiem uzņēmumiem.

9961.2.1.4.pasākuma ietvaros šobrīd apstiprinātajos 16 uzņēmumu

997projektos ir izveidotas 39 darba vietas, kurās nodarbināti

998pārējie zinātniskie darbinieki (PLE).

999Valsts pētījumu programmu īstenotajos projektos starp 2014. -

10002017.gadu, ir 5 privātajā sektorā jaunizveidotās darba vietas,

1001kurās nodarbināts zinātniskais personāls.

1002Savukārt IZM pārziņā esošās ES struktūrfondu programmas, kuras

1003sniedz ieguldījumu RIS3 mikro līmeņa rādītājā, ir 1.1.1.1. un

10041.1.1.2.pasākums. Saskaņā ar abu pasākumu pirmās projektu

1005iesniegumu atlases kārtas indikatīvajiem rezultātiem, 1.1.1.SAM

1006ietvaros plānots izveidot 167 jaunu pētnieku darba vietu (pilna

1007laika ekvivalenta izteiksmē). Darbības programmā "Izaugsme

1008un nodarbinātība" noteiktais mērķis ir ar ES struktūrfondu

1009investīcijām sekmēt 700 jaunu P&A darba vietu izveidi.

1010Ievērojot minēto, secināms, ka nepieciešams pārskatīt šobrīd abu

1011programmu ietvaros iestrādātos stimulus jaunu pētnieku

1012piesaistei. Padziļināta analīze un priekšlikumi īstenojamajiem

1013stimuliem un nepieciešamām darbībām sniegti IZM izstrādātajā

1014informatīvā ziņojuma projektā "Darbības programmas

1015"Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta

1016mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju

1017pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, ieguldot cilvēkresursos un

1018infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases

1019kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu

1020saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem".

1021H2020 apstiprināto projektu

1022iesniegumu piesaistītais finansējums (LV daļa; EUR)

1023Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm pētniecībā, it

1024īpaši ES ietvarprogrammās pētniecības jomā, 2015.gadā tika

1025uzsākta "Baltic Bonus" programmas īstenošana.

1026"Baltic Bonus" programma tiek īstenota vienlaicīgi

1027visās Baltijas valstīs, sadarbojoties VIAA, Lietuvas Zinātnes,

1028inovāciju un tehnoloģiju aģentūrai un Igaunijas Zinātnes padomei

1029(saskaņā ar 2015. gada 27.jūnijā noslēgto vienošanos par

1030sadarbību). "Baltic Bonus" programmas ietvaros tiek

1031piešķirts finansējums tādu projektu pieteikumu izstrādes izdevumu

1032daļējai segšanai, kuri ir saņēmuši ekspertīzes vērtējumu

1033virssliekšņa vērtībā. Lai sekmētu starptautisko sadarbību zinātnē

1034un inovācijā un īpaši atbalstītu sadarbību šajā jomā starp

1035Baltijas valstīm, projektu pieteicējiem tiek piešķirts papildus

1036finansējums 1 000 eiro apmērā par tādu projektu pieteikumu

1037izstrādi, kuros ir iesaistīti partneri no Baltijas valstīm.

10382015.gadā tika sniegts atbalsts 47 projektu izstrādes izdevumu

1039segšanai, 2016.gadā - 62 projektu izstrādes izdevumu

1040segšanai.

1041Vienlaikus ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja sasniegšanā

1042sniegs 1.1.1.5.pasākums "Atbalsts starptautiskās sadarbības

1043projektiem pētniecībā un inovācijās". Ievērojot, ka šobrīd

1044norisinās projektu iesniegumu vērtēšana, vēl nav iespējams vērtēt

1045šīs investīciju programmas ieguldījumu mikro līmeņa rādītāja

1046īstenošanā. Lai pilnvērtīgi izvērtētu Latvijas dalības programmā

1047"Apvārsnis 2020", aplūkojami vēl šādi rādītāji:

1048− dalību skaits, salīdzinot ar 7.IP datiem, ir audzis,

1049sasniedzot 0.37% no visām EU-28 valstu dalībām programmas

1050"Apvārsnis 2020" projektu konkursos. 7.IP šis rādītājs

1051bija 0.27%. Latvija, apsteidzot Maltu, Lietuvu un Horvātiju,

1052pakāpusies uz 25.vietu dalībvalstu sarakstā, kas sastādīts

1053vadoties pēc piesaistītā finanšu apjoma. 7.IP līdzvērtīgā

1054skatījumā Latvija atradās 27.vietā 28 ES dalībvalstu sarakstā.

1055Iesniegtais projektu pieteikumu skaits norāda uz arvien lielāku

1056Latvijas institūciju aktivitāti projektu iesniegumu sagatavošanā

1057un, vadoties pēc šī brīža datiem, var prognozēt, ka līdz

1058programmas "Apvārsnis 2020" noslēgumam Latvijas

1059pārstāvju aktivitāte programmā noteikti pieaugs, salīdzinot ar

1060dalības aktivitāti 7.IP.

1061− Latvijas dalībnieki kā projektu koordinatori ir 15%

1062gadījumu (19 projektiem) no kopējā atbalstīto projektu skaita.

1063Aplūkojot 7.IP rādītājus, kur visā ietvarprogrammas īstenošanas

1064laikā Latvijas dalībnieki bija projektu koordinatori 12,5%

1065gadījumu, secināms, ka Latvijas dalībnieku iniciatīva uzņemties

1066vadošo lomu projekta īstenošanā pieaug. Ievērojot, ka tie

1067projekti, kuros Latvijas dalībnieks ir projekta koordinators,

1068kopumā ir piesaistījuši 14,09 MEUR jeb 40% no visa Latvijas

1069dalībnieku piesaistītā programmas "Apvārsnis 2020"

1070finansējuma, nepieciešams mērķtiecīgi strādāt, lai stiprinātu

1071Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti un interesi uzņemties

1072iniciatīvu būt vadošajam partnerim projekta īstenošanā.

107342.attēls.

1074Latvijas dalība ES Ietvara programmās

1075Rādītājs

10765.IP (1999-2002)

10776.IP (2002-2006)

10787.IP (2007-2013)

1079"Apvārsnis 2020"

1080(2014-2017*)

1081Projektu pieteikumu skaits

1082667

10831027

10841127

10851114

1086Dalību skaits projektu pieteikumos

1087776

10881206

10891424

10901392

1091Atbalstītie projekti

1092178

1093217

1094240

1095131

1096Dalību skaits atbalstītajos projektos

1097204

1098258

1099337

1100150

1101Projektu koordinatori

1Rīcības virziens: Industriālo zonu

2attīstībai

3Attiecināmie politikas rezultāti:

4• Pasākumi ietekmē sekojošus rezultātus

5• apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā

6pieaugums

7• apstrādes rūpniecības pieaugums

82.1.

9Veicināt ekonomisko aktivitāti reģionos, sekmējot

10uzņēmējdarbības vides attīstību investoru piesaistei un

11darbavietu radīšanai nacionālas un reģionālas nozīmes

12attīstības centru (9+21) pašvaldībās.

13Mērķis:

14Veicināt investīcijas, nodrošinot publiskās

15infrastruktūras pielāgošanu, t.sk. atbalsts nepieciešamo

16inženierkomunikāciju pieslēgumu izveidei un industriālo

17teritoriju atjaunošanu, paplašināšanu

18Finansējuma saņēmējs:

19Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru

20(9+21) pašvaldības

21NAP: [127] Valsts un pašvaldību infrastruktūras

22(industriālās infrastruktūras pieslēgumi)

23sakārtošanas programma privāto lielo investīciju

24piesaistei.

25ES prioritārais virziens:

265. veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku

27novēršana un pārvaldība.

28ES tematiskais mērķis:

296.aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti.

30VARAM, EM

3112.2022.

32Izveidoto/ rekonstruēto

33industriālo zonu vai citu uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgu

34teritoriju apjoms - 874 ha.

35Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam.

36Indikatīvi 294,53 milj. EUR, t.sk.

37250,35 milj. EUR ERAF, pašvaldību budžets

3844,18 milj. EUR (septiņu gadu

39periodam)

401) Apstiprināti Ministru kabineta 2015. gada

4110. novembra noteikumi Nr. 645 "Darbības

42programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

435.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju

44revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas

45atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības

46programmām" īstenošanas noteikumi".

472) 2016. gadā ir izsludinātas projektu iesniegumu

48atlases un uzsākta projektu iesniegšana. 2016.gadā

49iesniegti 23 projektu iesniegumi par 79 012 454

50euro;

513) 2016.gadā pabeigtu projektu vēl nebija.

522.2.

53Izstrādāt valsts atbalsta programmu industriālo telpu

54infrastruktūras izbūvei vai rekonstrukcijai, sakārtojot un

55attīstot ekonomiskajām aktivitātēm nepieciešamo

56infrastruktūru.

57Mērķis:

58Sakārtot uzņēmējdarbības infrastruktūru, lai veicinātu

59tirgojamo nozaru attīstību.

60Finansējuma saņēmējs:

61Komersanti, ostas pārvalde, SEZ.

62NAP: [127] Valsts un pašvaldību infrastruktūras

63(industriālās infrastruktūras pieslēgumi)

64sakārtošanas programma privāto lielo investīciju

65piesaistei.

66ES tematiskais mērķis:

1Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.

2EM

312.2014.

4Atbalstīto komersantu skaits atkarīgs no finanšu

5instrumentu veida un sadalījuma Ieguldījumu fondā; finanšu

6instrumenti tiks pielāgoti tirgus nepilnību risināšanai.

7(rādītājs sasniegts

82020.gadā)

9Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam.

10Indikatīvi 142,29 milj. EUR, t.sk. 106,72 milj.

11EUR ERAF un 35,57 milj. EUR privātais finansējums

12(septiņu gadu periodam).

13ES fondu ietvaros 2014.-2020.gada plānošanas periodā līdz

1431.03.2017.:

151) noslēgti 140 aizdevumu līgumi uzņēmējdarbības

16uzsākšanai par kopējo publisko finansējumu 2,8 milj.

17EUR;

182) noslēgti 40 mikroaizdevumu līgumi par kopējo publisko

19finansējumu 0,52 milj. EUR;

203) noslēgti 4 paralēlo (mezanīna) aizdevumu līgumi par

21kopējo publisko finansējumu 0,37 milj. EUR;

224) izsniegtas 107 aizdevumu garantijas par kopējo

23publisko finansējumu 19,2 milj. EUR.

243.5.

25Izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, līdz 2020.gadam

26pagarinot Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu ražošanas

27veicināšanai iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas.

28Mērķis:

29Veicināt investīcijas jaunās tehnoloģijās.

30Finansējuma saņēmējs:

31Apstrādes rūpniecības komersanti.

32NAP: [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu,

33lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju

34piesaisti uzņēmumu

35konkurētspējas stiprināšanai, t.sk. veicinot

36uzņēmējdarbību speciālo ekonomisko zonu

37un brīvostu teritorijās.

38FM, EM

39Likuma par valsts budžetu 2014.

40un turpmākajiem gadiem un to pavadošo likumprojektu

41izskatīšanas ietvaros

42Sagatavots likumprojekts

43"Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma

44nodokli"".

45Piešķirto budžeta līdzekļu

46ietvaros.

47Finanšu ministrija ir veikusi

48grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli",

49kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus atbalstāmo

50investīciju projektiem, ražošanas iekārtām un pētniecības un

51attīstības izmaksām.

523.6.

53Izstrādāt grozījumus

54normatīvajos aktos, līdz 2020.gadam pārskatot un pagarinot

55Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi lielajiem investīciju

56projektiem virs 10 milj. LVL.

57NAP: [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu,

58lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un

59investīciju piesaisti uzņēmumu

60konkurētspējas stiprināšanai, t.sk. veicinot

61uzņēmējdarbību speciālo ekonomisko zonu

62un brīvostu teritorijās.

63FM, EM

64Likuma par valsts budžetu 2014.

65un turpmākajiem gadiem un to pavadošo likumprojektu

66izskatīšanas ietvaros

67Sagatavots likumprojekts

68"Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma

69nodokli"".

70Piešķirto budžeta līdzekļu

71ietvaros.

72Finanšu ministrija ir veikusi

73grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli",

74kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus atbalstāmo

75investīciju projektiem, ražošanas iekārtām un pētniecības un

76attīstības izmaksām.

1Rīcības

2virziens: Inovācijas kapacitātes

3paaugstināšana

4Attiecināmie politikas rezultāti:

5• produktivitātes pieaugums

6• ieguldījumu pētniecībā un attīstībā pieaugums

74.1.

8Izstrādāt priekšlikumus likuma "Par uzņēmumu ienākuma

9nodokli" grozījumiem, paredzot nodokļu atlaidi

10komersantiem privātā sektora ieguldījumu pētniecībā un

11attīstībā sekmēšanai.

12Mērķis:

13Veicināt privātā sektora ieguldījumus P&A.

14NAP: [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai

15atbalstītu jaunu produktu izstrādi un

16investīciju piesaisti uzņēmumu

17konkurētspējas stiprināšanai.

18EM, FM

19Likuma par valsts budžetu 2014.

20un turpmākajiem gadiem un to pavadošo likumprojektu

21izskatīšanas ietvaros

22Sagatavots likumprojekts

23"Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma

24nodokli"".

25Piešķirto budžeta līdzekļu

26ietvaros.

27Finanšu ministrija ir veikusi

28grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli",

29kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus atbalstāmo

30investīciju projektiem, ražošanas iekārtām un pētniecības un

31attīstības izmaksām.

324.2.

33Izstrādāt un īstenot valsts atbalsta programmas jaunu

34produktu un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai, gan

35individuālo, gan partnerības projektu veidā.

36Mērķis:

37Atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (tajā

38skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā

39tehnoloģisko procesu) izstrādi, kā arī sekmēt zinātnieku un

40uzņēmumu sadarbību.

41Finansējuma saņēmējs:

42Biedrības, nodibinājumi, komersanti, augstskolas,

43zinātniskie institūti.

44NAP: [186] Panākt efektīvāku sadarbību starp

45zinātnes un rūpniecības sektoriem, pilnveidojot esošās un

46veidojot jaunas zinātnieku un uzņēmumu ilgtermiņa

47sadarbības formas, izveidojot vienotu pētniecības rezultātu

48pārneses sistēmu, t.sk. pilnveidojot un attīstot inovācijas

49atbalsta infrastruktūru.

50ES tematiskais mērķis:

1Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un

2inovāciju.

3EM

412.2014.

5Ideju autoru skaits, kas saņēmuši

6tehnoloģiju pārneses pakalpojumus - 350 (rādītājs

7sasniegts 2020.gadā).

84.2.aktivitātes ietvaros

9Ministru kabinetā ir pieņemti Ministru kabineta 2016.gada

1025.oktobra noteikumi Nr.692 "Darbības programmas

11"Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā

12atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora

13investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts

14tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai"

15īstenošanas noteikumi".

16Pamatojoties uz minētajiem Ministru kabineta

17noteikumiem, izveidots Vienoto tehnoloģiju pārneses centrs,

18kas t.sk. veic pētniecības organizācijas īpašumā esošo

19pētījumu rezultātu analīzi, lai identificētu

20komercializācijas iespējas, tai skaitā pētījumu rezultātu

21komercializācijas potenciāla sākotnējā izvērtēšana;

22publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu

23komercializācijas un patentēšanas fonda darbības

24nodrošināšanu, un citas aktivitātes.

254.9.

26Nodrošināt inkubācijas pakalpojumus jaundibinātiem

27uzņēmumiem ietverot tajā pirmssēklas un pirmsinkubācijas

28pakalpojumus.

29Mērķis:

30Veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu

31komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos,

32nodrošinot tos ar uzņēmējdarbības sākotnējā posmā

33nepieciešamo atbalstu un konsultatīvajiem

34pakalpojumiem.

35Finansējuma saņēmējs:

36Biznesa inkubatori, ideju autori, jaundibināti

37komersanti.

38ES tematiskais mērķis: 3.Uzlabot mazo un vidējo

39uzņēmumu konkurētspēju.

40EM

4112.2014.

42Inkubācijas pakalpojumu saņēmuši 500 jaundibināti

43komersanti (rādītājs sasniegts 2020.gadā).

44Nepieciešamais finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam.

45Indikatīvi 42,69 milj. EUR, t.sk. ERAF finansējums

4634,15 milj. EUR (80%) un privātais finansējums 8,54

47milj. EUR (20%) (septiņu gadu periodam).

48* NAP finansējums aktivitātei

49nav paredzēts.

502016. gada 3. maijā pieņemti Ministru kabineta

51noteikumi Nr. 279 "Darbības programmas "Izaugsme un

52nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa

53"Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes

54rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.6.

55pasākuma "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo

56industriju inkubators" īstenošanas noteikumi",

57saskaņā ar kuriem finansējuma saņēmējs ir Latvijas

58Investīciju un attīstības aģentūra. Kopā ir izveidotas 15

59inkubācijas sniegšanas vienības, t.i. 9 nacionālas nozīmes

60attīstības centra pašvaldībās, 5 reģionālas nozīmes

61attīstības centra pašvaldībās un 1 radošo industriju biznesa

62inkubators Rīgā. Programmas tiek īstenota ar mērķi atbalstīt

63jaunu dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un

64attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot gala labuma guvējiem

65uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apmācības un

66pasākumus par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem,

67mentoru atbalstu, vidi (telpas) un grantu līdzfinansējumu

68komersantu darbības izmaksām. Sākot ar 2016. gada decembri

69uzsākta pieteikumu saņemšana.

704.10.

71Īstenot pasākumus Latvijas radošo industriju eksporta

72potenciāla attīstīšanai.

73Mērķis:

74Sniegt atbalstu konkurētspējīgāko radošo industriju

75produktu un pakalpojumu eksporta apjomu palielināšanai,

76atbalstot komersantu dalību starptautiskās izstādēs un

77tirdzniecības misijās.

78Finansējuma saņēmējs:

79Radošo industriju komersanti.

80NAP: [133] Veidojot specifisku atbalsta instrumentu,

81atbalstīt radošo industriju, lai attīstu kultūrā bāzētas

82inovācijas un veicinātu kultūras, zinātnes un uzņēmēju

83sadarbību, atbalstot radošo industriju uzņēmējdarbības

84eksportspēju (t.sk. audiovizuālā sektora) un valsts

85starptautisko konkurētspēju, jaunu eksporta produktu

86izstrādi un ieviešanu ražošanā.

87[185] Privātā, tostarp valsts un pašvaldību

88kapitālsabiedrību, sektora pētniecības un

89inovācijas kapacitātes attīstīšana, atbalsts

90jaunu, pielietojamu un eksportspējīgu

91produktu vai pakalpojumu radīšanai.

92EM, KM

9312.2014.

94Atbalstīti 150 radošo industriju

95komersanti (rādītājs sasniegts 2020.gadā).

965.1.aktivitātes ietvaros.

97Kultūras ministrija nodrošina radošo industriju

98komunikācijas platformu "FOLD", kas apkopo

99aktuālo informāciju par radošajām industrijām gan latviešu,

100gan angļu valodās.

101KM noslēgusi deleģējuma līgumu ar konkursā izraudzīto

102Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrību/Latvijas

103Mūzikas eksports un atbalstījusi tās aktivitātes.(t.sk.

104ritmiskās populārās mūzikas platformas musiclatvia.lv

105darbību), īstenojot atbalstu eksporta veicināšanai.

1062015. gada laikā organizēta pārstāvniecība un 9

107prezentācijas pasākumi starptautiskās industrijas

108konferencēs/festivālos (pirmo reizi Latvijas mūzikas

109industrijas vēsturē starptautisku festivālu fokusā Latvija

110- "The Greate Escape" Lielbritānijā, "Waves

111Vienna" Austrijā un "Waves Bratislava"

112Slovākijā), nodrošināta 35 Latvijas mūziķu dalība 33 skatēs

113(showcase). Notikuši 8 izglītojoši semināri par aktuālajiem

114jautājumiem eksporta veicināšanai, kā arī regulāri sniegtas

115individuālas konsultācijas.

116No 2016. gada vidus līdz 2017.gada vidum organizēta

117pārstāvniecība un 10 prezentācijas pasākumi mūzikas

118industrijas eksporta veicināšanas pasākumos ārvalstīs,

119ņemot vērā aktuālās tendences un ārvalstu ekspertu

120ieteikumus. Nodrošināta 11 Latvijas mūziķu dalība 20 skatēs

121(showcase). Notikuši 7 izglītojoši semināri par aktuālajiem

122jautājumiem eksporta veicināšanai (katrā 40-90 apmeklētāju,

123vispopulārākajam bija 120 apmeklētāju), kā arī regulāri

124sniegtas individuālas konsultācijas.

125Katru gadu organizēta Latvijas nacionālā atlase

126starptautiskajā radošo industriju uzņēmējdarbības konkursā

127"Creative Business Cup". Sadarbībā ar Baltijas

128jūras reģiona citiem nacionālo konkursu organizatoriem

129Latvijas Top 3 komandām nodrošinātas arī apmācības: dalība

130"BalticBooster" seminārā Tallinā un

131"Baltic-Nordic Bootcamp" nometnē Viļņā

132(2016.gads). Ne tikai uzvarētājam, bet arī otrās un trešās

133vietas ieguvējiem sniegta iespēja demonstrēt savus

134produktus starptautiskai auditorijai, piesakot sevi

135tematiskajās sacensībās un veidojot jaunus kontaktus

136konkursa finālā Kopenhāgenā.

137Ik gadu vairāki Latvijas radošo industriju, tostarp,

138dizaina un jo īpaši modes dizaina nozares profesionāļi

139regulāri saņēmuši finansiālu atbalstu Valsts Kultūrkapitāla

140fonda (VKKF) fonda mērķprogrammā "Dizains un

141arhitektūra", (kā arī programmās "Radošie

142braucieni", "Valstiski nozīmīgi kultūras

143pasākumi"), kas izmantots gan jaunu produktu

144radīšanai, gan dalībai dažādās izstādēs, pasākumos, arī

145dizaina izglītības iegūšanai ārvalstīs u.c.

146Ar VKKF finansiālo atbalstu ir 2014. un 2015.gadā ir

147nodrošināta Latvijas Dizaineru savienības organizētās gada

148balvas dizainā un starptautiskās dizaina izstādes

149"Design Isle" Ķīpsalā norise, kurā tika

150reprezentēti Latvijas dizaineru aktuālie produkti un kurā

151piedalījās arī Baltijas dizaineri.

152Pēdējos gados vairāki Latvijas dizaineri ir

153piedalījušies prestižos starptautiskos dizaina konkursos un

154ieguvuši tādas starptautiskas balvas kā Red Dot Award,

155ADesign Award, IF Design Award, SEGD Global Design Award,

156Design Management Europe Design Award u.c., kas liecina par

157starptautisku atzinību Latvijas dizaina produktiem un

158pakalpojumiem.

1594.11.

160Īstenot pasākumus radošo industriju un tradicionālo nozaru

161uzņēmumu sadarbības sekmēšanai.

162Mērķis:

163Uzlabot produktu nemateriālo vērtību, radīt jaunus

164ekportspējīgus produktus un pakalpojumus ar augstāku

165vērtību.

166Finansējuma saņēmējs:

167Komersanti.

168NAP: [134] Atbalsts radošo industriju dizaina

169pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi

170un ieviešanu ražošanā

171[185] Privātā, tostarp valsts un pašvaldību

172kapitālsabiedrību, sektora pētniecības un

173inovācijas kapacitātes attīstīšana, atbalsts

174jaunu, pielietojamu un eksportspējīgu

175produktu vai pakalpojumu radīšanai.

176EM, KM

17712.2022.

178Īstenoti 100 sadarbības projekti.

179(rādītājs sasniegts 2020.gadā)

1804.2.aktivitātēs ietvaros.

1812016.gadā KM un EM sadarbības rezultātā tika izveidots

182Radošo industriju biznesa inkubators. Šobrīd inkubatora

183darbību nodrošina Latvijas investīciju un attīstības

184aģentūra (LIAA). Radošo industriju biznesa inkubatora

185darbības nodrošināšanai paredzēt ERAF līdzekļi 6 milj. euro

186apmērā. Inkubators oficiāli tika atklāts 2016. gada

1879. decembrī. Līdz Tabakas fabrikas kompleksa remonta

188beigām Radošo industriju inkubators atradīsies pagaidu

189telpās Elizabetes ielā 45/47. Šobrīd 18 gala labuma guvēji

190izmanto pirmsinkubācijas atbalstu, 2017. gadā pēc pirmās

191pieteikumu vērtēšanas sēdes inkubācijā tika uzņemti 10

192uzņēmumi, pēc otrās inkubācijas vērtēšanas sēdes plāno

193uzņemt papildus 5 uzņēmumus.

194Sadarbībā ar partneriem no valsts, nevalstiskā un

195privātā sektora organizēta Radošās darbības nedēļa

196"radi!". Radošās darbības nedēļas fokuss

1972016.gadā bija muzeju un radošo industriju sadarbības

198potenciāls.

199Turpināta KM iniciētā un finansētā Radošo partnerību

200programma (RaPaPro) jaunu radošu partnerību veidošanai 5

201vidējās profesionālajās kultūrizglītības skolās, iesaistot

202mākslas, dizaina, mūzikas, dejas vidusskolu pedagogus,

203audzēkņus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, sociālās

204grupas un citus vietējo kopienu pārstāvjus. RaPaPro

205projektu rezultātā apgūtas jaunas prasmes un zināšanas,

206radīts pienesums sociālo jautājumu risināšanā, veicināta

207kultūrā balstītā radošuma pārnese uz citām jomām un

208otrādi.

2092015.gadā ikgadējās radošās darbības nedēļas

210"radi!" ietvaros organizēta plaša Latvijas

211prezidentūras konference "Kultūras un radošo

212industriju pārneses process", kurā tika diskutēts par

213kultūras un radošo industriju pārneses procesu

214(crossovers), tā pievienoto vērtību, dizaina domāšana kā

215stratēģisku instrumentu produktu un pakalpojumu radīšanā un

216starpdisciplināru partnerību veidošanā; mākslas intervenci

217un kultūras lomu biznesa mērķu sasniegšanā. Ar praktiskiem

218piemēriem tika apzināta pārneses procesu ietekme uz

219nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu

220un sabiedrības labbūtību, kā arī pilsētvides un reģionu

221ilgtspējīgu attīstību. Latvijas prezidentūras ES Padomē

222ietvaros organizēta plaša Latvijas laikmetīgā dizaina

223izstāde "Dizaina manifestācija", kura ietvēra

224četras atsevišķas ekspozīcijas - "Reputācija",

225"Humanizācija", "Informācija" un

226"Situācija"; izstrādāta metodoloģija

227"Dizaina ietekmes uz Latvijas ekonomiku pētnieciskās

228metodikas izstrāde un priekšizpētes nodrošināšana";

229īstenots seminārs - dizaina radošā darbnīca

230"Innowiz" valsts pārvaldes darbiniekiem.

2312014. gadā no 12.-18. maijam sadarbībā ar Britu padomi,

232ministrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru,

233augstskolām un partneriem no valsts, nevalstiskā, privātā

234sektora organizēta Radošās darbības nedēļa

235"radi!". Radošās darbības nedēļas galvenā tēma

236bija dizaina domāšana. KM nedēļas ietvaros organizēja

237atklāšanas pasākumu "Ideju vingrotava" - par

238dizaina domāšanu un tās pielietošanu, piesaistot Latvijas

239un ārvalstu radošo industriju un dizaina domāšanas

240ekspertus. KM iniciēja un finansēja Radošo partnerību

241programma (RaPaPro) jaunu radošu partnerību veidošanai 12

242vidējās profesionālajās kultūrizglītības skolās, iesaistot

243mākslas, dizaina, mūzikas, dejas vidusskolu pedagogus,

244audzēkņus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, sociālās

245grupas un citus vietējo kopienu pārstāvjus. RaPaPro 13

246projektu rezultātā apgūtas jaunas prasmes un zināšanas,

247darbs starpdisciplinārās komandās un veicināta dizaina

248domāšanas pielietošana kultūrizglītībā.

2494.12

250Izveidot kultūras un radošo industriju kompetences centru

251(radošo kvartālu) Miera ielā 58, Rīgā. Latvijas dizaina

252popularizēšana starptautiskā līmenī. Mērķis:

253Radīt fizisku un virtuālu platformu starpdisciplinārajai

254sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī, iesaistot

255augstākās izglītības iestādes, radošo industriju mazos un

256vidējos komersantus un nozari atbalstošo pakalpojumu

257sniedzējus.

258Finansējuma saņēmējs:

259radošo industriju komersanti, augstskolas, studenti,

260NVO, kultūras institūcijas un to pārstāvji Rīgā un

261reģionos

262NAP [134] Atbalsts radošo industriju dizaina

263pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta

264produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā

265ES tematiskais mērķis:

2661.Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un

267inovāciju 3.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu

268konkurētspēju.

269KM, EM

27012.2016.

271Finansējums no ES fondiem 2014.-2020.gadam.

272Indikatīvi 5,69 milj. EUR, t.sk. 4,84 milj. EUR

273ERAF un 0,85 milj. EUR valsts budžets (septiņu gadu

274periodam).

2752015.gadā turpināta radošā kvartāla "Tabakas

276fabrika" projekta attīstība. Noslēgts līgums starp KM

277un Latvijas Kultūras akadēmiju par sadarbību radošā

278kvartāla tālākā attīstībā. Izstrādāts Tabakas fabrikas

279kvartāla un radošo industriju inkubatora ekonomiskais

280izvērtējums, ieņēmumu un izdevumu prognoze. Izveidota darba

281grupa kvartāla attīstības stratēģijas izstrādāšanai.

282Ir izstrādāts Tabakas fabrikas kvartāla telpu

283funkcionālais plāns; apzināti potenciālie kvartāla telpu

284nomnieki un sadarbības partneri; sagatavots radošās

285uzņēmējdarbības laboratorijas darbības modeļa apraksts.

286Izstrādāta Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra

287apkaimes perifērijas revitalizācijas stratēģija (2016.gada

28811.oktobrī apstiprināta Ministru kabinetā) radošo

289industriju klastera un prototipēšanas darbnīcas attīstībai

290ES fondu specifiskā atbalsta mērķa 5.6.1.ietvaros (plānota

291Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas dizaina un mākslas

292vidusskolas prototipēšanas laboratorijas "Riga

293Makerspace" izveide).

2942017.gada 21.maijā tika parakstīts Saprašanās memorands

295starp Kultūras ministriju un Dānijas Karalistes Kultūras

296ministriju, kur viens no punktiem paredz pušu vienošanos

297par jau uzsāktās sadarbības tālāku attīstību Tabakas

298Fabrika kvartāla arhitektūras, dizaina un telpiskās

299izveides jomā.

300Turpinās darbs pie ieceres par Radošā kvartāla

301teritorijā, Tabakas Fabrikas tuvumā izveidotu

302prototipēšanas laboratoriju "Riga Makerspace". Tā

303paredzēta Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un

304mākslas vidusskolas vajadzībām, kur tiks nodrošinātas

305iespējas laboratoriju izmantot arī radošo industriju

306uzņēmējiem (2019.gadā - plānota "Riga Makerspace"

307darbības uzsākšana). Iecerēta sadarbība arī ar RTU Dizaina

308fabriku.

1Rīcības

2virziens: Eksporta veicināšana

3Attiecināmie politikas rezultāti:

4• apstrādes rūpniecības īpatsvara iekšzemes kopproduktā

5pieaugums

6• apstrādes rūpniecības pieaugums

75.1.

8Izstrādāt valsts atbalsta programmu ārējo tirgu apgūšanas

9veicināšanai un sertifikācijas izmaksu kompensācijai.

10Mērķis:

11Veicināt Latvijas eksporta apjomu pieaugumu, atbalstot

12ieiešanu ārvalstu tirgos, sadarbības partneru atrašanu un

13investīciju piesaisti.

14Finansējuma saņēmējs:

15Komersanti, biedrības, nodibinājumi, valsts un

16pašvaldības iestādes.

17NAP: [129] Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības

18stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana

19atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un

20eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu

21kāpināšanai.

22ES tematiskais mērķis:

233.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.

24EM

2512.2014.

26Atbalstīto individuālo projektu

27skaits dalībai izstādēs un sertifikācijas izmaksu

28līdzfinansēšanai - 1000. (rādītājs sasniegts

292020.gadā)

30Finansējums no ES fondiem

312014.-2020.gadam. Indikatīvi 34,01 milj. EUR, t.sk. ERAF

328,54 milj. EUR (25%), valsts budžets 1,28 milj. EUR

33(4%) un privātais finansējums 24,19 milj. EUR (71%)

34(septiņu gadu periodam).

351) Darbības programmas "Izaugsme un

36nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa

37"Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un

38pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma

39"Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas"

40sākotnējais novērtējums un kritēriju komplekts tika

41iesniegts izskatīšanai AK 14.05.2015 un apstiprināts UK

4221.10.2015. Saskaņošana laikā tika secināts, ka ir

43lietderīgi 3.2.1.2. pasākumu apvienot ar 3.2.1.1. pasākumu

44"Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings".

45Latvijas investīciju un attīstības aģentūra" (turpmāk

46- LIAA), ieviešot ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas

47periodā līdzīgus pasākumus gan kā finansējuma saņēmējs, gan

48arī kā sadarbības iestāde, bija uzkrājusi pieredzi ārējā

49mārketinga pasākumu īstenošanā. Pie kam mērķa grupai -

50komersantiem u.c. eksportētājiem ērtāk, ja visu atbalstu

51var saņemt pēc "vienas pieturas" principa.

52Visbeidzot, LIAA pamatfunkcija ir eksporta veicināšana.

53Attiecīgi, 3.2.1.1. pasākums tika pievienots 3.2.1.2.

54pasākumam un tiek īstenots caur LIAA kā finansējuma

55saņēmēju. MK noteikumu projekts tika izsludināts

56saskaņošanai VSS 21.05.2015.

572) 01.12.2015. tika apstiprināti Ministru kabineta

58noteikumi Nr.678 "Darbības programmas "Izaugsme

59un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa

60"Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un

61pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma

62"Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"

63(turpmāk - 3.2.1.2.pasākums) īstenošanas

64noteikumi";

653) LIAA kā finansējuma saņēmējs ar sadarbības iestādi

66(CFLA) 14.03.2016. noslēdza līgumu par projekta

67"Starptautiskās konkurētspējas veicināšana"

68(identifikācijas Nr. 3.2.1.2/16/I/001) īstenošanu un

6915.03.2016. tika uzsākts atbalsta sniegšana mērķa grupai,

70kā arī 26.04.2016. LIAA noslēdza līgumu par projekta

71"Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšana

72tūrismā" (identifikācijas Nr. 3.2.1.2/16/I/001)

73īstenošanu un 02.05.2016. tika uzsākta atbalsta sniegšana

74mērķa grupai;

754) līdz 31.12.2016. 3.2.1.2.pasākuma ietvaros sniegts

76atbalsts dalībai 152 nozaru izstādēs (izņemot nacionālos

77stendus) ārvalstīs; sniegts atbalsts mērķa grupas klientiem

78starptautiskās izstādēs ārvalstīs, atbalstot 15 komersantu

79dalību 10 izstādēs; noorganizēta starptautiska izstāde

80"Eksporta forums "Magnetic Latvija

81"2016". Noorganizēts biznesa forums 5. Centrālās

82un Austrumeiropas un Ķīnas premjerministru tikšanās laikā

83(16+1 ietvaros) 2016.gada 5.-6.novembrī. 08.09.2016. tika

84noorganizēts ikgadējais POLARIS forums;

855) nodrošināts atbalsts 18 mērķa grupas klientiem

86ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai.

875.2.

88Izstrādāt valsts atbalsta programmu valsts un nozaru

89pārstāvniecību Latvijai būtiskajos eksporta tirgos darbības

90nodrošināšanai.

91Mērķis:

92veicināt Latvijas konkurētspējas stiprināšanu,

93nodrošinot pakalpojumu sniegšanu Latvijas komersantiem

94ieiešanai ārvalstu tirgos un, veicināt ārvalstu tiešo

95investīciju piesaistīšanu Latvijai.

96Finansējuma saņēmējs:

97LIAA.

98NAP: [129] Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības

99stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana

100atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un

101eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu

102kāpināšanai.

103ES tematiskais mērķis:

1043.Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju.

105EM

10612.2014.

107Noorganizēti nacionālie stendi starptautiskās izstādēs -

108105.

109Sniegts atbalsts Latvijas komersantu ieiešanai ārvalstu

110tirgū - 900. (rādītājs sasniegts 2020.gadā)

111Finansējums no ES fondiem