Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

1Bauskas novada (turpmāk – Novads) teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka:

21.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Novada administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;

31.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem.

1PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

22.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

1Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošo ēku un inženierbūvju izvietojumu un apkārtējo zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus (grāvji, ceļi u.tml.), pieļaujama atkāpe no jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības, bet ne vairāk kā par 10 %.

1Jaunas apbūves zemes vienības konfigurācijai jābūt tādai, lai apbūvi varētu racionāli izvietot zemes vienībā un tiktu ievērota zemes vienības minimālā fronte gar ielu vai ceļu atbilstoši Apbūves noteikumu 2.3.2. apakšnodaļas noteikumiem.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Jaunu apbūves zemes vienību, kas tieši robežojas ar valsts autoceļu (arī apdzīvotajās vietās) un kurai paredzēts veidot piekļuvi no valsts autoceļa, atļauts veidot tikai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem vai pēc ceļa pievienojuma saskaņošanas ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).

1Veidojot jaunas zemes vienības, ielu vai ceļu plāno atsevišķā zemes vienībā, izņemot piebraucamo ceļu uz vienu īpašumu.

1Aizliegts atsavināt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa vai tā atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās zemes vienību sadalīšana ir pieļaujama, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju.

1Jaunas zemes vienības minimālā platība nedrīkst būt mazāka par Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumos noteikto platību, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku piesaistāmo zemesgabalu noteikšanai un zemes vienību daļu atdalīšanai, lai izbeigtu dalītās īpašuma tiesības.

22.3.2. Zemes vienības fronte

1Vispārīgā gadījumā jaunas apbūves zemes vienības minimālā fronte ir 20 m un dzīvojamās mājas daļai (sekcijai) – 12 m.

1Ņemot vērā dabiskās robežas (ūdensnotekas, ceļus, dabiskās brauktuves), apvidum vai kvartālam raksturīgo zemes vienību struktūru un jaunās zemes vienības lietderīgas izmantošanas iespējas, atsevišķos gadījumos minimālo zemes vienības fronti var samazināt, bet ne mazāk kā 6 m.

1Prasības par zemes vienības minimālo fronti neattiecas uz dabas teritorijām un uz zemes vienībām, kurās būvē tikai inženierbūves.

22.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM

1Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:

218.1. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu ielu vai autoceļu vai, ja ir piebraucamais ceļš;

318.2. ir izbūvēts ceļa pievienojums pie ielas vai valsts autoceļa, vai pašvaldības ceļa;

418.3. ja ir iespējams izbūvēt piebraucamo ceļu, kas atbilst normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem un operatīvo un apkalpes dienestu transportam.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Piekļuves nodrošināšanai pie valsts autoceļa īpašnieki var vienoties par kopīgu ceļa pievienojumu no divām zemes vienībām.

1Ja zemes vienība atrodas starp vairākām ielām vai ceļiem, piekļūšanu tai veido no zemākās kategorijas ielas vai ceļa.

1Jaunu piekļuvi (pievienojumu) pie C kategorijas ielas veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, pie D un E kategorijas ielas – ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.

1Jaunu piekļuvi pie B kategorijas ielas veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma līdz krustojumam ir 50 m.

1Lauku teritorijā nobrauktuves uz zemes vienībām no pašvaldības autoceļa veido ne tuvāk kā 20 m attālumā vienu no otras.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Sadalot vai apvienojot zemes vienības, aizliegts slēgt Novada vienotajā transporta tīkla sastāvā esošos ceļus un ielas, izņemot, ja risinājums ir izstrādāts lokālplānojumā vai detālplānojumā.

1Ja veidojot jaunas zemes vienības, maina piekļūšanu citai zemes vienībai, risinājums nedrīkst pasliktināt piekļūšanu un satiksmes drošību ielā vai ceļā, pie kura tiek paredzēts jaunais pievienojums (nobrauktuve).

1Pilsētā, ja piekļuves nepieciešamas četrām un vairāk zemes vienībām, jāparedz vietējās nozīmes iela.

1Ja zemes vienību piekļūšanai projektē jaunu ielu vai ceļu, pie tā paredz pievienojumus no visām zemes vienībām, ar kurām iela vai ceļš robežosies, izņemot, ja kādai zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.

22.5. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM

1Publisko ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju piekļuvei ierīko gājēju un velosipēdu ceļus atbilstoši Apbūves noteikumu 5.7.4. apakšnodaļas noteikumiem noteiktajās vietās, tostarp privātajos nekustamos īpašumos kā tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt šādai teritorijai.

1Piekļuves ceļus līdz publiskiem ūdeņiem (Iecavas, Mūsas un Mēmeles upēm) Bauskas un Iecavas pilsētās ierīko ik pa 500 m. Publisko ūdeņu upes krastu pilsētā vai tā posmu labiekārto pēc vienotiem principiem, ņemot vērā upju krasta dabisko veģetāciju, Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus un gājēju kustības intensitāti.

1Piekļuves ceļu ierīkošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ceļa trasei izvēlas dabiskās brauktuves un takas. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstoši operatīvo dienestu transporta nestspējai.

22.6. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES

32.6.1. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas

1Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās esošajās lauksaimniecības zemēs ir atļauta Ministru kabineta noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām noteiktā izmantošana.

1Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās ir aizliegti vēja parki un uz zemes izvietotu saules paneļu parki.

1Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtējums ir zemāks kā 60 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 50 ha, Ministru kabineta noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām un šī Apbūves noteikumu nodaļa nav jāpiemēro.

22.6.2. Lauksaimniecības zemju apmežošana

1Lauksaimniecības zemju apmežošanu (meža ieaudzēšanu) atļauts veikt, ievērojot ainaviski vērtīgo teritoriju (Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļa noteikumus un meliorētajās lauksaimniecības zemēs saņemot valsts meliorācijas objektu turētāja tehniskos noteikumus. Minētie nosacījumi neattiecas uz atsevišķu koku vai koku grupu (piemēram, aleju) stādījumu ieaudzēšanu lauksaimniecības zemē.

1Lauksaimniecības zemju apmežošana aizliegta bioloģiski vērtīgajos zālājos, kas reģistrēti kā Eiropas Savienības nozīmes biotopi.

1Šīs apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz valsts meža zemju apsaimniekotāja valdījumā esošajām lauksaimniecības zemēm.

22.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

32.7.1. Vispārīgās prasības derīgo izrakteņu ieguvei

1Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Mežu teritorijā (M, M1), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū), ja to neierobežo citi normatīvie akti un šīs Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi.

1Derīgo izrakteņu ieguve Novada teritorijā aizliegta:

241.1. pilsētā un ciemā un līdz 1 km no pilsētas (1 km attālums neattiecas uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi);

341.2. nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;

441.3. Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļā noteiktajās vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;

541.4. aizsargjoslās ap kapsētām;

641.5. Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās, izņemot, ja tiek konstatēts, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz ainavu;

741.6. kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās;

841.7. Apbūves noteikumu 5.4. apakšnodaļā noteiktajās vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās.

1Apbūves noteikumu 41. punktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi būvniecības un labiekārtojuma projektos un uz pazemes ūdeņu ieguvi.

1Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 m no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas.

1Jaunu dzīvojamo vai publisko ēku izvieto ne tuvāk kā 100 m no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Tuvāk dzīvojamo vai publisko ēku atļauts izvietot, ja jaunās dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecības dokumentācijā ir paredzēti pasākumi potenciālo negatīvo ietekmju novēršanai (alternatīvs ūdensapgādes risinājums, satiksmes organizācija, aizsargstādījumi u.tml.). Minimālais attālums neattiecas uz attālumu no vēsturiski izveidotajiem karjeriem, kuriem nav pabeigta rekultivācija.

1Par derīgo izrakteņu izstrādei un derīgo izrakteņu transportēšanai noslēgto vienošanos ievērošanu atbild derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs, tostarp arī gadījumos, kad derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs ir piesaistījis apakšuzņēmējus vai nodevis darbu veikšanu trešajai pusei.

1Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M, M1), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1, R2) funkcionālajās zonās noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

1Ja bijušās derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija nav pabeigta, vietas rekultivācija ir jāveic pirms jaunu attīstības projektu būvniecības uzsākšanas. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas dokumentācija nav saglabājusies, jāizstrādā rekultivācijas mets.

22.7.2. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība

1Pirms derīgo izrakteņu ieguves, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam ir jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu uzsākt detālplānojuma izstrādi.

1Detālplānojuma administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu iekļauj:

249.1. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu izmantošanas kārtību, tostarp vienošanās kārtību ar īpašniekiem;

349.2. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu uzturēšanas kārtību un par to atbildīgo pusi – derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāju;

449.3. noteikumus drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai;

549.4. citu detālplānojuma īstenošanai nepieciešamo jautājumu saskaņošanas kārtību ar Pašvaldību un īpašniekiem.

1Ja derīgo izrakteņu ieguvi paredzēts turpināt iepriekšējā ieguves vietā vai veikt ieguvi blakus īpašumā, pašvaldība var lemt par detālplānojuma nepiemērošanu. Arī šajā gadījumā derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam jānodrošina Apbūves noteikumu 50. punkta apakšpunktos noteikto prasību izpildi.

1Ja ietekmes uz vidi novērtējumā nav rekomendēts citādāk, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam pirms ieguves darbu uzsākšanas jāapseko derīgo izrakteņu projektā noteiktās tieši ietekmēto viensētu grodu akas un spices, nosakot ūdens līmeni tajās, ņemot vērā arī sezonālās ūdens līmeņa svārstības. Ieguves darbu laikā akās veic regulārus ūdens līmeņa mērījumus, un, ja akās novēro ūdens līmeņa pazemināšanos vai tā izzušanu, derīgo izrakteņu ieguvējs ierīko jaunus ūdens ņemšanas vietas.

22.7.3. Prasības bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei

1Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanas, lai lemtu par atļaujā iekļaujamiem nosacījumiem, Pašvaldība var pieprasīt papildus informāciju:

252.1. derīgo izrakteņu ieguves projekta paskaidrojuma rakstu, kurā tostarp, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos par derīgo izrakteņu ieguves kārtību noteiktajām izpētēm, ir raksturota derīgo izrakteņu ieguves prognozējamā ietekme uz vidi, ainavu un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļiem;

352.2. rakstisko vienošanos kopijas starp derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātāju un skarto īpašumu īpašniekiem, kurās ir norādīta:

452.2.1. derīgo izrakteņu transportēšanas ceļu izmantošanas un uzturēšanas kārtība;

552.2.2. noteikumi drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai.

1Mainoties normatīvajiem aktiem un gadījumos, kad bieži sastopamo derīgo izrakteņu s ieguves atļauju neizsniedz Pašvaldība, šie Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi attiecībā uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi paliek spēkā.

22.8. DĪĶU IERĪKOŠANA

1Pilsētās un ciemos dzīvojamās apbūves zonās dīķa platība nedrīkst pārsniegt 25 % no kopējās zemes vienības platības.

1Dīķi nedrīkst ierīkot tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka notariāli apstiprināta rakstiska piekrišana.

22.9. KULTŪRAS PIEMINEKĻI

32.9.1. Prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai Novadā

42.9.1.1. Prasības arheoloģiskajiem pieminekļiem

1Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku, ceļu un ielu būvniecība, derīgo izrakteņu karjeru un ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi.

1Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama bez normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas arheoloģiskās izpētes. Izpētes rezultātā nosaka teritorijas, kurās minētā saimnieciskā darbība ir atļauta.

1Arheoloģiskajam piemineklim pieguļošajā teritorijā (aizsardzības zonā) esošu nekustamo īpašumu apbūvi, zemes reljefa mākslīgu pārveidošanu, mežsaimniecisku un citu saimniecisko darbību veic tā, lai tā neatstātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz arheoloģisko pieminekli, tostarp, aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Ja ir notikusi iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, īpašnieks informē par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi.

22.9.1.2. Prasības arhitektūras pieminekļiem

1Veicot valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā: būves telpisko risinājumu ainavā (pilsētvidē, lauku ainavā); būvmasu kārtojumu; plānojuma principus; konstruktīvo sistēmu un konstruktīvos elementus; pārsegumu risinājumus (velves); fasāžu arhitektūru; īpašus mākslinieciskos elementus fasādēs (portālus, arkādes, balustrādes, skulpturālus veidojumus, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumus u.c.); torņus; jumta formu; torņu smailes; jumta un torņu smaiļu dekoratīvos noformējuma elementus (vējrāžus, krustus, gaiļus u.c.); vitrāžas; interjeru dekoratīvo apdari (sienu, griestu, grīdu); īpašus mākslinieciskos elementus interjeros (skulpturālus veidojumus u.c.); sienu un griestu gleznojumus; kāpnes; vārtus; parkus, dārzus, skvērus (to telpisko kompozīciju, plānojumu, celiņu sistēmu u.c.); oriģinālos būvgaldniecības elementus; oriģinālos logus (to apdares elementus); oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus, virslogus); oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus).

1Arhitektūras pieminekļa konservācijā, restaurācijā, atjaunošanā un pārbūvē izmanto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.1.3. Prasības vēsturisku notikumu vietām

1Veicot valsts aizsargājamo vēsturisko notikumu vietu un ar to saistīto būvju atjaunošanu, restaurāciju vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: notikumu raksturojošus un apliecinošus autentiskus elementus; telpisko izvietojumu ainavā; plānojumu; piemiņas zīmes; zinātniski pamatotu pārbūvēto vai pārveidoto daļu un eksponātus.

1Vēsturiska notikuma vietas, tās aizsardzības zonas, ar vietu saistīto būvju un labiekārtojuma elementu uzturēšanu veic savlaicīgi un regulāri, lai nepieļautu to tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, teritorijas aizaugšanu, aizsegšanu no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, piekļuves (brīvas vai daļēji ierobežotas) apgrūtināšanu un vēsturiska notikuma vietai raksturīgās vides zaudēšanu.

22.9.1.4. Prasības mākslas pieminekļiem

1Veicot valsts aizsargājama mākslas pieminekļa restaurāciju, ar mākslas pieminekli saistīto būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: mākslas pieminekļa oriģinālo materiālu un izpildījuma tehniku; objektu kopumu, komplektāciju; ansambļa vienotību; vēsturisko (vietas) kontekstu; māksliniecisko kompozīciju; dizaina risinājumu; objekta formu; objekta struktūru, uzbūvi, konstrukciju; darbības mehānismu (ja tāds ir); krāsu, kolorītu; virsmas faktūru; virsmas apdari; vēsturiskos uzslāņojumus; krāsojumu, polihromiju; vēsturisko patinu; dekoratīvos rotājuma elementus, detaļas; dekoratīvo risinājumu; modelējumu; izpildījuma amatniecisko kvalitāti; māksliniecisko noformējumu; laikmetu raksturojošu tehnoloģiju.

1Aizliegta teritorijas izmantošana un būvniecība, kas var bojāt mākslas pieminekli, izmainīt mākslas pieminekļa specifikai atbilstošo interjeru un iekštelpu mikroklimatu; traucēt piekļūšanas iespēju (brīvu vai daļēji ierobežotu) mākslas piemineklim; traucēt tā uztveres iespēju ārtelpā no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, izmainīt raksturīgo, vēsturiski nozīmīgo ainavu.

22.9.1.5. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai

1Apbūves noteikumus kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem par kultūras pieminekļu aizsardzību.

1Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu objektos un to teritorijās ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.). Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.

1Valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) nekustamā īpašuma izmantošanu un apbūvi veic, saglabājot apkārtnei raksturīgo ainavu un vēsturiskā plānojuma struktūru, ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa. Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.

1Būvniecības dokumentācijai pievieno ēku vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas, autoceļa un citas publiskās ārtelpas.

1Jaunai ēkai, kā arī esošas ēkas pārbūvei, kas būtiski maina ēkas apjomu, ietekmes uz kultūras pieminekļu ainavu gadījumā veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

1Būvvalde pirms lēmuma par ēkas nojaukšanu var pieprasīt izstrādāt ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, veicot ēkas fiksāciju (apjomam, detaļām, mezgliem, ēkas konstrukciju stāvoklim utt.), ja ēka atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā.

22.9.2. Prasības Bauskas vecpilsētā

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

42.9.2.1. Pilsētbūvniecības pieminekļa vērtības un ēku iedalījums vērtību grupās

5(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.2. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu ēkas (1. grupa) un kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi (2. grupa)

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.3. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai (3. grupa)

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.4. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai (4. grupa)

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.5. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās XX gs. otrās puses ēkas ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu (5. grupa)

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.6. Fona apbūve (būvperiodam raksturīgās ēkas, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu) (6. grupa)

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.7. Vēsturisko vidi degradējošas būves (7. grupa)

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.8. Jaunu ēku būvniecība

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.9. Bauskas vecpilsētas ielas un apbūve ielas frontē

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.10. Ēku fasādes

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.11. Žogi un vārti

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.12. Ārtelpu un ēku ārējais apgaismojums

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.13. Palīgēkas Bauskas vecpilsētā

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.9.2.14. Pagalmi un dārzi

3(Apakšnodaļa svītrota ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

22.10. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Applūstošo teritoriju atļauts precizēt, pamatojoties uz kompetentās institūcijas izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā, kompetentajā institūcijā iesniedzot dokumentus, kas apliecina zemes vienības faktisko applūšanu (aktuālu augstas detalizācijas topogrāfisko plānu, informāciju par meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektiem, hidrotehnisko būvju darbību, informāciju par dabiskiem šķēršļiem un barjerām) vai pasūtot izpēti virszemes ūdens objekta maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai zemes vienībā.

1Sanitārās aizsargjoslās ap kapsētu, pamatojot ar izpēti, kas veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodiku, atļauts nepiemērot Apbūves noteikumos noteiktos ierobežojumus.

1Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjoslas teritoriju atļauts precizēt, izstrādājot individuālo aizsardzības zonu Ministru kabineta noteikumu par kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodiku noteiktajā kārtībā.

1Valsts robežas joslas izmantošanu veic atbilstoši likumā Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas – Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību noteiktajām prasībām.

1Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā un detālplānojumā plāno vienotu ielu tīklu ar blakus esošajām zemes vienībām, kas samazina nepieciešamību veidot strupceļus.

1Sarkanās līnijas konkrētai ielai vai valsts vai pašvaldības autoceļam pilsētā vai ciemā precizē ievērojot ielas vai autoceļa nodalījuma joslas minimālo platumu no ielas vai autoceļa ass uz katru pusi atbilstoši Apbūves noteikumu 2. pielikumam un šādas prasības:

2160.1. veido pēc iespējas taisnas sarkanās līnijas;

3160.2. neskar esošo apbūvi, kas izvietota uz iedibinātās būvlaides.

1Konkrētās ielas vai autoceļa platumu un atkāpes no Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām vai autoceļa zemes nodalījuma platuma nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību.

1Jaunās apbūves teritorijās pie valsts autoceļiem pilsētās un ciemos sarkano līniju precizē, ņemot vērā arī Apbūves noteikumu 2. pielikuma 1. tabulā noteikto papildus attālumu no autoceļa ass uz katru pusi, kurā būvniecību saskaņo ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).

1Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteikto C, D un E ielu kategoriju atļauts mainīt, pamatojot ar satiksmes intensitātes izmaiņām. B ielu kategoriju atļauts mainīt, ja iela ir pārņemta pašvaldības īpašumā.

1Jaunās apbūves teritoriju ceļu un ielu sasaisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz ievērojot "pakāpeniskuma" principu, tas ir, ielu un ceļu pievienojumus jāparedz pie pašvaldības vai citiem ceļiem, orientējoties uz valsts autoceļu pievienojumu kopīgā skaita un konfliktpunktu samazināšanu, savstarpēju attālināšanu un satiksmes drošības apstākļu uzlabošanu.

1Jaunu ceļa pievienojumu plānošana valsts autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp blakus ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu 24. punktam. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā.

1Būvējot jaunas ēkas vai palielinot esošo ēku būvapjomu zemes vienībās gar valsts autoceļiem, tostarp gar valsts autoceļiem pilsētās un ciemos, kuriem ir piešķirts nosaukums "iela", zemes vienības apbūves un piekļuves nosacījumus precizē saskaņā ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem.

1Pašvaldības ielas būvniecības gadījumā nodrošina ne vairāk kā vienu nobrauktuvi uz katru zemes vienību.

1Pilsētās ielu būvniecības gadījumā brauktuvi un ietves iesedz ar cieto segumu. Ārpus pilsētām ielas vai autoceļa segumu un konstrukciju nodrošina atbilstošu operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.

1B un C kategoriju ielās nav pieļaujami jauni satiksmes mierināšanas pasākumi, kas paredz atšķirīgus brauktuves līmeņus vai mākslīgus paaugstinājumus (izceltie krustojumi, izceltās gājēju pārejas, ātrumvaļņi).

1Dzīvojamās zonas ceļa zīmi atļauts izvietot tikai E kategorijas ielās, kuras nepilda tranzīta funkciju un veidojot dzīvojamai zonai atbilstošu dizainu, kas nodrošina autotransporta satiksmes mierināšanu.

1Ielu būvniecību Bauskas vecpilsētā veic atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2.9. apakšnodaļas noteikumiem.

23.1.2. Prasības automašīnu un velosipēdu stāvvietām

1Autostāvvietu un velostāvvietu skaitu aprēķina atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā noteiktajam optimālajam transportlīdzekļu stāvvietu nodrošinājumam. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu skaita pieļaujamas pie pārbūves vai ēkas lietošanas veida maiņas, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tostarp nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojumu, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.

1Esošām būvēm autostāvvietu skaita nodrošinājumu pārskata gadījumos, ja:

2173.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;

3173.2. ēkas pārbūves gadījumā tiek mainīta stāvu platība, kas ir saistīta ar nodarbināto, vai apmeklētāju vai dzīvokļu skaita izmaiņām.

1Velosipēdu stāvvietas ierīko atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā noteiktajam aprēķinam.

1Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.

1Ja pie publiskās būves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās stāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, stāvvietas ir atļauts paredzēt citā zemes vienībā, tostarp, blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja ielas telpa ir pietiekama apstāšanās stāvvietu izvietošanai un satiksmes organizācijas risinājums ir saskaņots ar ielas īpašnieku.

1Publiskās būves būvniecības gadījumā nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā papildus var ņemt vērā pašvaldības publiskos stāvlaukumus 500 m rādiusā ap objektu.

1Publiskajai būvei, kurā tiek paredzēti atsevišķi (epizodiski, sezonāli) publiskie pasākumi, šo pasākumu apmeklētāju skaitu neieskaita autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā, bet ņem vērā publiskos stāvlaukumus 1000 m rādiusā ap objektu.

1Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai teritorijas izmantošanas veidu ar atšķirīgu nodrošināmo autostāvvietu skaitu, tad kopējo autostāvvietu skaitu aprēķina katram objektam atsevišķi un summē.

1Vienā nekustamā īpašumā izvietotiem dažādiem objektiem plāno kopīgu transportlīdzekļu novietni, piebraucamos ceļus un pievienojumus ielai, summējot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.

1Autostāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumam, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā, detālplānojumā vai lokālplānojumā ir pamatots cits objekta specifikai atbilstošs stāvvietu nodrošinājums.

1Būvējot transportlīdzekļu novietni, ievēro šādas prasības:

2182.1. stāvvietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m līdz daudzstāvu dzīvojamās mājas logiem; attālumu var samazināt, ja nodrošina, ka gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekrīt uz dzīvojamo māju, aprūpes iestāžu, ārstniecības iestāžu stacionāru un viesnīcu logiem, vai paredz alternatīvus risinājumus – ekrānus, apstādījumus u.c.;

3182.2. būvē piebraucamo ceļu un tā pievienojumu ielai; piebraucamā ceļa minimālais platums ir 3,5 metri, ja plāno vienvirziena brauktuvi, un vismaz 5,5 metri, ja plāno divvirzienu brauktuvi;

4182.3. ja atklātā autonovietnē paredzēts novietot 30 un vairāk automašīnas, laukumu un piebraucamo ceļu izbūvē ar cieto segumu;

5182.4. mazākas ietilpības stāvlaukumus atļauts iesegt ar blietētu granti, šķembām, ģeotekstilu, bruģi kombinācijā ar zālāju vai citiem ūdenscaurlaidīgiem materiāliem;

6182.5. atklātās autonovietnēs nodrošina risinājumu lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmā;

7182.6. jāparedz teritorija saimnieciskiem mērķiem, lai stāvlaukuma tīrīšana, atkritumu izvešana vai cita saimnieciskā darbība netiktu veikta uz pagalma pārējās platības rēķina vai izmantojot ielu;

8182.7. vismaz 5 % no stāvlaukuma platības paredz blīvu krūmu vai koku stādījumiem; ja autostāvvieta robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, stādījumus veido kā dzīvžogu atbilstoši Apbūves noteikumu 277. punkta prasībām;

9182.8. ierīko laukuma un piebraucamo ceļu apgaismojumu, tostarp paredzot apgaismojuma sistēmu, kuru iespējams piemērot tumšā diennakts laika režīmam, lai apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūvi pasargātu no gaismas piesārņojuma, ja nav nodrošināts cits alternatīvs risinājums;

10182.9. nepieciešamo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru skaitu stāvvietu būvniecībā nosaka atbilstoši Ministru kabineta prasībām elektromobilitātei noteikumos par ēku iekšējo elektroinstalāciju.

113.1.3. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra

1Pilsētās un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai ceļa paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai ceļa pusē paredz ietvi.

1Ietvju būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālie ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumi saskaņā ar Apbūves noteikumu 4. pielikumu.

1Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi.

1Ceļa klātne mežā var būt ar šķembu, grants, grants-šķembu vai smilts-grants segumu vai bez ieseguma. Mežā ceļu trasējumu veido pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus platas brauktuves meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām).

1Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un ceļa konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.

23.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

33.2.1. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

1Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta ēku būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nodrošina vides kvalitātes prasību ievērošanu.

1Jaunus inženiertīklus būvē starp ielas sarkanajām līnijām vai autoceļa nodalījuma joslā vai īpaši izdalītā inženiertīklu koridorā.

1Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots, un, ja nav citas pieņemamas alternatīvas, pieļaujama inženiertīklu izvietošana ārpus ielu teritorijām inženiertīklu koridoros vai joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisku piekrišanu.

23.2.2. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas

1Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11), jāpievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļas noteikumus.

1Līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei 3.2.4. punktā noteiktajās teritorijās kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdens ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.4. apakšnodaļas un 3.2.4. apakšnodaļas noteikumiem, ēkas būvniecības dokumentācijā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju ierīkot pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.

23.2.3. Vietējā ūdensapgāde

1Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās ūdensapgādes tīklu, objektu apgādei ar dzeramo ūdeni ir atļautas grodu akas vai urbumi. Akas vai urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.

1Vietējo ūdens ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot, ja blakus zemes vienības īpašnieks ir informēts par ūdens ieguves vietas ierīkošanu un aprobežojumiem tajā. Ap vietējo ūdens ieguves vietu 10 m zonā nedrīkst atrasties potenciālie piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.).

23.2.4. Decentralizētā kanalizācijas sistēma

1Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās kanalizācijas tīklu, objektu ar kanalizācijas ūdeņu daudzumu līdz 5 m3 diennaktī notekūdeņu savākšanai kā pagaidu risinājums ir atļauta šādu decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana:

2195.1. notekūdeņu savākšanas ietaises ar hermētiski izolētiem krājrezervuāriem, no kuriem uzkrātie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

3195.2. zemes vienībās, kuru platība ir 1000 m2 vai lielāka, pieļaujamas arī individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (attiecīgi sertificētas).

1Decentralizētas kanalizācijas ietaisi pilsētā un ciemā novieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.

23.2.5. Ugunsdzēsības ūdensapgāde

1Iebrauktuvju un caurbrauktuvju izmērus jāparedz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; atkāpes ir pieļaujamas Bauskas vecpilsētā.

1Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina to manuālu atvēršanu.

1Piekļūšanai pie atklāta ūdensobjekta, kuru izmanto ugunsdzēsības ūdens ņemšanai, paredz piebraucamo ceļu, kā arī laukumu ugunsdzēsības transportam un citai tehnikai atbilstoši Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumos noteiktajiem izmēriem.

23.2.6. Lietus ūdens kanalizācija un meliorācija

1Būvniecības dokumentācijā izstrādā risinājumu nokrišņu savākšanai un novadīšanai, tā lai netiktu applūdinātas apkārtējās zemes vienības un veicinot arī apkārtējo zemes vienību nosusināšanas iespēju.

1Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.

1Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

1Pirms būvniecības uzsākšanas neapbūvētā zemes vienībā būvniecības dokumentācijā izstrādā lietus ūdeņu savākšanas risinājumu. Lietus ūdeņu novadīšanas risinājumi nedrīkst pasliktināt meliorācijas būvju stāvokli un darbību.

1Teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, veic inženiertehnisko izpēti un inženiertehnisko sagatavošanu gruntsūdens līmeņa saglabāšanai vai pazemināšanai ar meliorācijas būvēm, virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai ar ilgtspējīgiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem.

1Pilsētās un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas.

23.2.7. Elektronisko sakaru būves

1Veicot ielu būvniecību, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.

1Būvējot sakaru, kabeļtelevīzijas u.c. inženiertīklus pilsētā vai ciemā, to trases jāiebūvē pazemes kabeļu līnijās. Gaisvadu līniju būvniecība atļauta tikai atsevišķos gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas, un tās apzīmējot ar inženiertīklu turētāja zīmi.

23.2.8. Elektropārvades būves

1Elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar 110 kV un augstāku nominālo spriegumu balstus neiekļauj teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

23.2.9. Elektroapgādes būves

1Jaunu transformatoru apakšstaciju izvieto ielu sarkano līniju robežās vai, ja tas tehniski nav iespējams, to izvieto zemes vienībā, ēkā vai inženierbūvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī ir iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.

1Pilsētā un ciemā dzīvojamās, publiskās un jauktas centra apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) būvniecību paredz pazemes kabeļu līnijās. Elektrisko tīklu būvniecība gaisvadu līnijās ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots.

23.2.10. Alternatīvā energoapgāde

1Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir 20 kW un lielāka, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M, M1), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus no dzīvojamām un publiskām ēkām, nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām un ņemot vērā šajos Apbūves noteikumos noteiktās teritorijas, kurās 20 kW un lielākas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.

1Vēja elektrostaciju un saules paneļu parku izvietojumu plāno ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.

1Vēja elektrostaciju izvietojumam un krāsojumam vizuāli veiksmīgi jāiekļaujas ainavā.

1Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un lielāka, iekārtu balstus izvieto tā, lai attālums no valsts un pašvaldības autoceļu ass un publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes ir vismaz 1,5 reizes lielāks par maksimālo vēja elektrostacijas augstumu.

1Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot, ja minimālais attālums no iekārtas balsta līdz blakus zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes pārsniedz vēja elektrostacijas augstumu. Minimālo attālumu var samazināt saskaņojot ar blakus zemes vienību īpašniekiem.

1Saules paneļu parku izvietošanā ir jāievēro nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 2.6.1. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.6.1. apakšnodaļa) noteikumi.

1Pilsētā un ciemā saules paneļu iekārtas uz zemes izvieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas un ievērojot insolācijas prasības blakus zemes vienībā (Apbūves noteikumu 3.3.4. apakšnodaļa). Minimālo attālumu var samazināt saskaņojot ar blakus zemes vienības īpašnieku.

1Vēja elektrostacijas un saules paneļu parkus izvieto ārpus kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām.

1Biogāzes koģenerācijas staciju, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums, izvietošana ir pieļaujama tikai ārpus pilsētām un ciemiem Lauksaimniecības (L), Rūpnieciskās (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA). Biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecībai ir jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana, izņemot, ja koģenerācijas iekārtas uzstāda pie esoša lauksaimniecības uzņēmuma.

23.3. PRASĪBAS APBŪVEI

33.3.1. Vispārīgās prasības teritoriju apbūvei

1Apbūvējot zemes vienību, ievēro apbūves parametrus atbilstoši Apbūves noteikumu 4. nodaļas noteikumiem attiecīgajai funkcionālajai zonai un teritorijas izmantošanas veidam.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Zemes vienībai, kas atrodas vairākās funkcionālās zonās, apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālai zonai.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktos maksimālos apbūves augstuma parametrus funkcionālajā zonā savrupmājām piemēro, ņemot vērā, ka jaunbūves vai pārbūvējamas būves maksimālais augstums jebkurā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes vienību. Maksimālo būvju augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5xL, kur H – būves augstums metros; L – attālums no zemes vienības robežas līdz būves punktam, kurā mēra būves augstumu metros. Šādi aprēķinātu būves augstumu atļauts palielināt, saņemot kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanu, ko noformē kā vienošanos

1Ēku būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas noteikumiem.

23.3.2. Pagalmu noteikumi

1Apbūves zemes vienības priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar būvlaides platumu, izņemot perimetrālās apbūves gadījumos.

1Pilsētās un ciemos priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu aizliegts izmantot būvmateriālu, kurināmā, citu materiālu un priekšmetu atklātai uzglabāšanai.

1Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos izvieto bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, veļas žāvētavas u.c. saimnieciskus objektus un palīgbūves, ierīko stādījumus, laukumus atkritumu konteineriem, piebraucamos ceļus un gājēju ceļus, autostāvvietas un velonovietnes.

1Šķūnīši u.tml. būves daudzdzīvokļu māju pagalmos ir atļautas tikai vēsturiski veidojušajās teritorijās. Jauni malkas šķūnīši atļauti tikai pie dzīvojamām mājām, kurām ir funkcionālā nepieciešamība (malkas apkure), veidojot vienotu arhitektonisko risinājumu ar galveno ēku.

23.3.3. Būvlaides

1Būvlaide pilsētās un ciemos ir 6 m vai iedibinātā būvlaide, izņemot Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM2) un Lauksaimniecības teritorijā (L2), kur būvlaide 3 m vai iedibinātā būvlaide.

1Ja pilsētā vai ciemā esoša zemes vienība robežojas ar vietējas nozīmes ielu, kurai nav sarkano līniju, vai ar piebraucamo ceļu, būvlaide ir 6 m no ielas vai ceļa ass.

1Būvlaide pilsētās un ciemos gar valsts autoceļiem ir 6 m vai iedibinātā būvlaide. Jaunos apbūves kvartālos būvlaide pilsētās un ciemos gar valsts autoceļiem ir 6 m, ņemot vērā Apbūves noteikumu 2. pielikuma 1.tabulā noteikto minimālo autoceļa zemes nodalījuma joslu un papildu attālumu no autoceļa ass uz katru pusi.

1Lauku teritorijā būvlaide gar pašvaldības autoceļiem – 15 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, gar pārējiem ceļiem – 10 m no autoceļa ass.

1Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot Būvvaldes saskaņojumu, inženiertīklu turētāju saskaņojumu, ja teritorijā atrodas inženiertīkli, un valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) saskaņojumu, ja teritorija atrodas pie valsts autoceļiem, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi.

1Būvlaidē neieskaita arhitektoniskas detaļas (sliekšņus, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt.), funkcionālas un dekoratīvas būves (nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus), no ārsienas izvirzītas kāpnes, erkerus, balkonus, terases, fasādes siltinājumu, vides pieejamības elementus ēku pielāgošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem u.tml.

23.3.4. Insolācijas prasības

1Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu – istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.

1Pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.

1Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, ņem vērā pieauguša koka prognozēto vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas platību.

1Uz zemes novietoti saules paneļi nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu.

23.3.5. Būvju novietojums zemes vienībā

1Zemes vienību ir atļauts apbūvēt, ja iespējams izvietot būves ievērojot insolācijas un ugunsdrošības prasības, Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus starp ēkām, inženierbūvēm un līdz zemes vienības robežām.

1Ielai tuvāk novieto galveno ēku.

1Palīgbūves izvieto aizmugures pagalmā un iekšējā sānpagalmā, bet ne tuvāk kā 5 m no būvlaides.

1Apbūves noteikumu 247. punkta un 247. punkta prasības neattiecas uz palīgēkām, kurās izvieto atkritumu konteinerus (tvertnes) un kuras atļauts novietot arī priekšpagalmā.

1Izņēmumu gadījumā, ja zemes vienība robežojas ar E kategorijas ielu un būvniecības dokumentācijā ir pamatots, ka pārējā zemes vienībā esošās apbūves, apgrūtinājumu, reljefa vai zemes vienības konfigurācijas dēļ palīgbūvi nav iespējams izvietot, palīgbūvi ir atļauts novietot priekšpagalmā un sānpagalmos.

1Pilsētās un ciemos priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā ir aizliegts izvietot vagonus, konteinerus un ceļojumu treilerus.

1Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm.

1Ēkas zemes vienībās Bauskas pilsētā un ciemos gar Mūsas, Mēmeles un Lielupes upēm novieto ne tuvāk kā 10 m no tauvas joslas.

1Nav atļauta būves vai tās daļu projicēšanās aiz zemes vienības robežas. Minētā prasība neattiecas uz Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, kā arī:

2249.1. ja būve ir žogs starp zemes vienībām;

3249.2. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkas ielas fasādē ir arhitektonisks elements, kas atrodas ārpus zemes vienības robežas, bet ne vairāk kā 1 m; minimālais augstums virs zemes ir 4 m;

4249.3. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkai tiek veikta siltināšana.

53.3.6. Redzamības brīvlauki

1Stūra zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nodrošina redzamības brīvlaukus (Apbūves noteikumu 6. pielikums) atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām.

1Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.

1Būvi pie ielas un dzelzceļa pārbrauktuves aizliegts izvietot tā, ka tiek ierobežota redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos.

23.3.7. Žogi

1Zemes vienības nožogošanai atļauta žogu būvniecība, dzīvžogu vai koku un krūmu stādījumu ierīkošana, kā arī šo nožogojuma veidu kombinēšana.

1Zemes vienības iežogo pa instrumentāli ar globālās pozicionēšanas metodi uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, ņemot vērā arī šādus noteikumus žoga novietošanai:

2254.1. ielas pusē – pa sarkano līniju;

3254.2. 0,5 m līdz 1 m attālumā no valsts autoceļa zemes nodalījuma joslas robežas pilsētās un ciemos;

4254.3. 6 m vai šaurākas ielas vai autoceļa pusē – ne tuvāk kā 3,5 m no ielas vai autoceļa ass;

5254.4. servitūta ceļa pusē – atbilstoši vienošanās noteikumiem par ceļa servitūta nodibināšanu, bet ne tuvāk kā 3,5 m no ceļa ass;

6254.5. (svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3);

7254.6. ūdensobjekta pusē – pa tauvas joslu; izņemot nenožogo applūstošajās teritorijās;

8254.7. ja nepieciešams, – atļauti funkcionālie žogi zemes vienības iekšpusē.

1Aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņemot speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, ganības, augļu dārzi u.tml.).

1Žoga augstumu mēra ielas pusē no zemes līmeņa pie žoga. Žoga caurredzamību nosaka ielas pusē perpendikulāri pret žoga plakni.

1Žogus ielas pusē viena kvartāla robežās būvē pēc iespējas uz vienas līnijas.

1Būvējot žogu, ir jāņem vērā ielas apbūvē dominējošais žogu augstums.

1Nav atļauts žogu stabus un atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.

1Žoga materiālus un arhitektūru stilistiski saskaņo ar galveno ēku.

1Žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu; dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso.

1Atļautie žogu materiāli: metāla kalumi vai koka latu vairogi, metāla, koka, ķieģeļu mūrējuma (tonis vēsturiski pamatots), dabīgā akmens mūrējuma vai rūpnieciski lietos betona balstos.

1Aizliegta dzeloņdrātu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.

1Žogus ielas vai ceļa pusē būvē ne augstākus par 1,7 m un vismaz 20 % caurredzamus.

1Žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Žoga augstuma un caurredzamības prasības neattiecas uz būvlaukumu žogiem, izņemot, ja būvdarbi ir paredzēti pilsētas vai ciema centrā, plaši apmeklētu publisku objektu tuvumā u.tml. sabiedriski nozīmīgās vietās, būvžoga un fasādes sieta vizuālo risinājumu iekļauj būvniecības dokumentācijā.

1Atklātu uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu, žoga augstumu nosakot atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam un pieskaņojot ēkas arhitektūras stilam.

1Rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritorijām veido caurredzamus žogus, izņemot atklātas uzglabāšanas laukumus un saimnieciskos objektus nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

1Pilsētās un ciemos dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās gar ielām un autoceļiem blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība pieļaujama, ja šāds žogs ir nepieciešams aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma un izņemot Apbūves noteikumu 274. punktā un 307. punktā noteiktajos gadījumos.

1Daudzdzīvokļu māju un publiskās apbūves zemes vienības aizliegts nožogot, izņemot:

2271.1. ja nožogojums netraucē brīvu piekļuvi un tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements;

3271.2. ja žogs ir obligāts publiskās ēkas drošības un funkcionalitātes nodrošināšanai;

4271.3. Ir atļauts nožogot atsevišķas pagalma daļas (ap inženierapgādes objektiem u.tml.) ar funkcionāliem žogiem.

1Atļauts nožogot stāvparkus un atklātās autonovietnes, kas paredzētas vairāk nekā 50 transportlīdzekļiem, ar žogu, kura augstums nepārsniedz 1,50 m un kas tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu.

1Ja pret ielu vai autoceļu nožogojumu veido, kombinējot žogu un dzīvžogu, tad žogu izvieto atbilstoši Apbūves noteikumu 254. punktam un dzīvžogu stāda žoga iekšpusē.

1Atsevišķus kokus un krūmus stāda tādā attālumā no ielas sarkanās līnijas un blakus esošās apbūves zemes vienības robežas, kas ir proporcionāls to potenciālajam zaru kuplumam un sakņu sistēmas izplatībai.

1Dzīvžoga maksimālais augstums pret ielu – 2,5 m.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Dzīvžogs un koku un krūmu stādījumi nedrīkst atrasties ielas vai ceļa satiksmes telpā un traucēt gājēju un transporta satiksmi. Stādījumu zari virs ietvēm jāapgriež vismaz 2,5 m augstumā.

1Dzīvžogu starp rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritoriju un publiskās vai dzīvojamās apbūves teritoriju veido kā aizsargstādījumus.

1Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā, ja nepieciešams, atvirza žogu un būvē priekšlaukumu.

1Zemes vienības nožogošana nedrīkst kavēt atbildīgajiem dienestiem piekļūt viņu īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošajiem ārējiem inženiertīkliem un inženierbūvēm, lai veiktu to apkalpošanu.

1Lai nodrošinātu brīvu piekļuvi no ielas vai citas publiskās teritorijas inženierbūvju apkalpošanai, attiecīgajā posmā žogu novieto dziļāk zemes vienībā aiz inženierbūvēm,

1Žogu vārtu platumu un augstumu paredz atbilstošu operatīvo dienestu transporta gabarītiem.

23.3.8. Jumti, notekcaurules, fasādes

1Jumtu būvniecībā nav atļauts izmantot azbestu saturošus materiālus.

1Jumtus būvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu nekustamiem īpašumiem.

1Ēkas vismaz ielas pusē ierīko lietus ūdens reni un notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādās krāsās, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir paredzēta ēkas projektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis.

1Pilsētās un ciemos pie ēku galvenajām fasādēm būvējamiem sauljumiem (markīzēm) jāatrodas vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa un vismaz 1,2 m attālumā no ielas brauktuves.

1Prasības pagrabstāviem ēkas ielas fasādē pilsētā un ciemos:

2291.1. gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5 m; ja gaismas šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm;

3291.2. pagrabstāvu logus un ieejas kāpnes norobežo ar 0,9 m augstām metāla margām ar caurspīdīgumu vismaz 50 %;

4291.3. ietvēs aizliegts ierīkot saimniecisko pagrabu ieejas;

5291.4. pagrabstāvu ieejas nodrošina ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.

63.3.9. Palīgbūves

1Palīgēku maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, bet ne augstākas kā 8 m.

1Inženierbūvju augstumu un novietojumu paredz atbilstoši tehnoloģiskajam risinājumam un ievērojot normatīvos aktus un Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļas noteikumus.

1Pilsētā dzīvojamo un publisko ēku zemes vienībās atklāta uzglabāšana nevar pārsniegt 10 % no kopējās zemes vienības platības.

1Bioloģiski noārdāmo atkritumu (komposta) novietnes bez kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanas nedrīkst izvietot tuvāk par 1,5 m no robežas.

23.3.10. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem

1Būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļautas Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē (13003) ārpus pilsētu un ciemu teritorijām.

1Lauksaimniecības dzīvnieku (cūku un mājputnu) intensīvās audzēšanas kompleksus būvē ne tuvāk kā 3 km līdz pilsētas vai ciema robežām un ne tuvāk kā 1 km līdz viensētai lauku teritorijā. Prasība neattiecas uz esošo kompleksu attīstību.

1Pilsētās funkcionālajās zonās, kurās ir atļauta savrupmāju apbūve, ir atļautas palīgēkas ar kopējo apbūves laukumu līdz 25 m2 lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pie nosacījuma, ka lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.

1Ciemos funkcionālajās zonās, kurās ir atļauta savrupmāju apbūve, ir atļautas palīgēkas ar kopējo apbūves laukumu līdz 60 m2 lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pie nosacījuma, ka lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Iecavas pagastā aizliegtas jaunas būves lauksaimniecības dzīvniekiem, kurās komerciālos nolūkos paredzēts audzēt 10 un vairāk cūkas.

23.3.11. Atkritumu apsaimniekošanas būves

1Pilsētās un ciemos atkritumu savākšanas un šķirošanas konteineru novietni ierīko kā slēgtu būvi vai nojumi, vai atklātu laukumu. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni jāierīko tā, lai nodrošinātu nepieciešamo pilsētvides kvalitāti un sanitāro prasību ievērošanu, tostarp ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus un pašvaldības saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Bauskas novadā.

23.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

33.4.1. Vispārīgas prasības

1Ja piemiņas vietas, vides, mākslas u.tml. ārtelpas objekta aizņemtais laukums publiskās ārtelpas teritorijās pārsniedz 25 m2, būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā iekļauj jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpisko (3D) vizualizāciju.

23.4.2. Apstādījumi un koki

1Veicot būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, primāri saglabā esošos kokus, ja tas nav pretrunā ar būvniecības ieceri, neapdraud būvju konstrukcijas vai gājēju un transporta kustības drošību, vai rada aizēnojumu tā, ka netiek ievērotas Apbūves noteikumu 3.3.4. apakšnodaļā noteiktās insolācijas prasības.

1Koka ciršana ārpus meža atļauta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikto kārtību.

1Ja ir paredzēts nocirst koku, kuram nepieciešama pašvaldības atļauja, būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā paredz līdzvērtīga koka stādīšanu.

23.4.3. Ārtelpas labiekārtojuma elementi un sezonas izmantošanas būves

1Ārtelpas labiekārtojuma elementus veido harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

1Vienā pārskatāmības teritorijā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt viena veida vai stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus u.tml.).

1Tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecības dokumentācijā iekļauj vismaz šādus labiekārtojuma elementus: atkritumu urnas, apgaismes ķermeņus, velostatīvus.

1Pie būvju sienām pašvaldība drīkst izvietot apgaismes ķermeņus, kā arī satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles vai stiprinājumus, kas nepieciešami novada rotāšanai.

1Atbilstoši saistošajiem noteikumiem par ielu tirdzniecību un nodevu par ielu tirdzniecību publiskās vietās Bauskas novadā saskaņotu ielu tirdzniecību ir atļauts veikt sezonas izmantošanas kioskos, paviljonos, nojumēs, terasēs, ielu pārtikas un ēdināšanas treileros un līdzīgos objektos, kurus ir atļauts izvietot teritorijā starp sarkanajām līnijām vai publisko ēku zemes vienībās, vai pašvaldības dabas un apstādījumu teritorijās vai pie to robežām, saskaņojot ar Būvvaldi šo objektu vizuālā risinājuma iekļaušanos ainavā un apbūves vidē.

23.4.4. Prasības ārtelpas apgaismes ķermeņiem

1Ielu, laukumu, parku, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai atļauts izmantot uz stabiem piestiprinātus vai virs ielām iekārtus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai parka, vai koplietošanas pagalma robežās.

1Apgaismes ķermeņu novietojums nedrīkst traucēt satiksmes kustības drošību un pasliktināt iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

1Ielā vai piebraucamā ceļā, kura platums ir 10 m un šaurāks, atļauts izmantot pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

1Ar ārtelpas apgaismojumu nodrošina publisko ēku un daudzdzīvokļu ēku ieejas, pagalmus un citas ar šīm ēkām saistītas koplietošanas vai publiskas teritorijas.

1Apgaismes ķermeņus pieslēdz pie pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs.

1Būvējot jaunu vai pārbūvējot esošu publisko ēku, ēkas sienās, kas eksponējas pret ielu vai citu publisko ārtelpu, var paredzēt ar ielu vai citu publisko ārtelpu saskanīgus ēkas un publiskās teritorijas izgaismošanas risinājumus.

23.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

33.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas

1Pirms jaunas būvniecības piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās, kas grafiskās daļas kartēs ir norādītas saskaņā ar Valsts vides dienesta Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas datiem, ir jānovērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis, veicot izpēti vai izmantojot jau iepriekš veiktu pētījumu informāciju un atbilstoši konstatētajam piesārņojuma līmenim, ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, veic augsnes vai grunts, vai pazemes ūdeņu sanāciju vai uzsāk monitoringu.

1Sanācijas projekta ieviešanai piesārņotajā zemes vienības daļā ir atļauts būvēt sanācijas veikšanai nepieciešamās būves un inženierbūves.

1Ja nav iespējams noteikt pazemes ūdeņu piesārņojuma areālu vai netiek uzsākta teritorijas sanācija, līdz sanācijas uzsākšanai zemes vienībā ir pieļaujama tikai elektroapgādes, transporta lineārā infrastruktūra un transportlīdzekļu novietnes.

1Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības dokumentācijā vai sanācijas programmā.

1Izpētē noteiktajā zemes vienības daļā, kurā piesārņojums nav konstatēts, ir atļauta būvniecība saskaņā ar teritorijas plānojumu.

23.5.2. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām un automazgātavām

1Degvielas un gāzes uzpildes staciju pildnes un pazemes rezervuārus izvieto ne tuvāk kā:

2323.1. 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām;

3323.2. 30 m līdz mežu masīviem.

1Pirms degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecības ir jāveic būvniecības publiskā apspriešana un, ja nepieciešams, jāizstrādā detālplānojums.

1Atklāta tipa automazgātavām ir jāveic būvniecības ieceres publisko apspriešanu; tās jāizvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās zonas vai izglītības, veselības aprūpes u.tml. pakalpojumu objektiem.

1Atklāta tipa automazgātavai ir jābūvē aizsargsiena vai jāierīko aizsargstādījumi.

23.5.3. Gaisa kvalitāte

1Objektam, kurš potenciāli var radīt gaisa piesārņojumu, zemes vienībā paredz pasākumus apkārtējās dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju aizsardzībai pret paaugstinātu gaisa piesārņojumu.

1Pilsētā plānotam objektam, kurš potenciāli var radīt gaisa piesārņojumu un tajā plānotā darbība atbilst A vai B kategorijas piesārņojošās darbības kritērijiem,:

2328.1. novērtē gaisa kvalitāti pēc normatīvajos aktos noteiktajiem gaisa kvalitātes rādītājiem apkārtējā teritorijā;

3328.2. aprēķina plānotā objekta prognozēto gaisa piesārņojumu (ar fonu);

4328.3. prognozēto gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā plānotā objekta zemes vienībā izstrādā pasākumus apkārtējās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas aizsardzībai pret paaugstinātu gaisa piesārņojumu.

1Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un publiskās teritorijas jāizvieto tādā attālumā no autoceļiem, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa papildu pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radītajām dūmgāzēm. Ja zemes vienības konfigurācijas dēļ attālumu nav iespējams ievērot, zemes vienībā nodrošina aizsargstādījumus.

1Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un publiskās teritorijas jāizvieto tādā attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa papildu pasākumus aizsardzībai no uzņēmumu radītā gaisa un smaku piesārņojuma, bet ne tuvāk kā 100 m no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

23.5.4. Aizsardzība pret vides trokšņa piesārņojumu

1Plānojot rūpnieciskās, komercdarbības, tehniskās un transporta apkalpes objektus, prognozētā vides trokšņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā jāizvērtē piemērotākie prettrokšņa risinājumi, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, aizsargstādījumi u.tml. risinājumus, kurus jāierīko teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi.

1Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un teritorijas ir jāizvieto tādā attālumā no autoceļa un dzelzceļa, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa transporta infrastruktūras īpašniekam veikt papildu pasākumus aizsardzībai pret transporta radītajiem vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem.

1Pirms būvniecības esošajās dzīvojamās, publiskās un jauktās centra apbūves teritorijās valsts autoceļu un dzelzceļa tuvumā, piesaistot sertificētu būvakustikas ekspertu, ir jānosaka vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi un jāizstrādā aizsardzības risinājumi – aizsargstādījumi, žoga būvniecība, ēku pārbūve akustiskā komforta nodrošināšanai telpās un citi risinājumi, kas nodrošina iekštelpu un vides trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Prasība attiecas uz valsts transporta infrastruktūras tuvumā esošajām teritorijām, kurās saskaņā ar stratēģiskajām trokšņu kartēm, ir konstatēti Ministru kabineta noteikumos noteiktie vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi.

1Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona ciemos, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Vasarnīcu apbūve (11002).

24.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Dārza māju apbūve (11003).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas un atpūtas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas izglītības, pieaugušo neformālās izglītības iestāde.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicī­niskās prakses vieta.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.1.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)347.1200 m2 130 2 līdz 12 3līdz 3 4 1 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai – 600 m2.2 teritorijas papildizmantošanas veidiem atsevišķā zemes vienībā – 40 %.

43 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.

54 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

64.1.1.5. Citi noteikumi

1Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu, vai bloķētas dzīvojamās mājas vienu sekciju, ja iespējama zemes reālā sadale, ievērojot Apbūves noteikumu prasību par minimālo jaunas zemes vienības platību. Bloķētas mājas būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai.

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.

1Pastāvīgu dzīvojamo māju būvniecība esošajās zemes vienībās ir atļauta, ja tās nav mazākas par 1000 m². Ja zemes vienība ir mazāka par 1000 m² vai divu bloķētu dzīvojamo māju viena daļa ir mazāka par 500 m², ir atļautas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas dzīvojamās ēkas.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1.apakšnodaļas prasībām.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

34.1.2.1. Pamatinformācija

1Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonā, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Vasarnīcu apbūve (11002).

24.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Dārza māju apbūve (11003).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas un atpūtas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas izglītības, pieaugušo neformālās izglītības iestāde.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicī­niskās prakses vieta.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.1.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)367.1 ha10 līdz 8 5līdz 2 6 5 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.6 Otrais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.1.2.5. Citi noteikumi

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina Rundāles pils ainavu. Būvniecība un teritoriju izmantošana ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā būvniecības ietekmi uz Rundāles pili, Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasības, publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)

34.1.3.1. Pamatinformācija

1Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, lai attīstītu pastāvīga mājokļa funkciju mazdārziņu teritorijās.

24.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Vasarnīcu apbūve (11002).

24.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Dārza māju apbūve (11003).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas un atpūtas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.1.3.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)382.1000 m2 740 līdz 9līdz 3 8 7 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai – 500 m2.8 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.1.3.5. Citi noteikumi

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Pastāvīgu dzīvojamo māju būvniecība esošajās zemes vienībās ir atļauta, ja tās nav mazākas par 1000 m². Ja zemes vienība ir mazāka par 1000 m² vai divu bloķētu dzīvojamo māju vienai daļai ir mazāka par 500 m², ir atļautas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas dzīvojamās ēkas.

1Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

34.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

44.2.1.1. Pamatinformācija

1Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona pilsētās, lai nodrošinātu mājokļa funkciju individuālās dzīvojamās mājās un mazstāvu daudzdzīvokļu mājās.

24.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

24.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas, atsevišķā zemes vienībā – viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): amatnieku, mākslinieku darbnīca u.tml. telpas.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukums u.tml. sporta un aktīvās atpūtas būves.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicī­niskās prakses vieta.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.2.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)403.1200 m2 930 10 līdz 12 11līdz 3 12 9 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai – 600 m2, rindu mājas sekcijai – 300 m2.10 teritorijas papildizmantošanas veidiem atsevišķā zemes vienībā – 40 %.

411 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.

512 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs, izņemot teritorijā starp Ziedoņu ielu un Elejas ielu atbilstoši TIN5 noteikumiem – 2 stāvi.

64.2.1.5. Citi noteikumi

1Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, – daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

1Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu, vai bloķētas dzīvojamās mājas vienu daļu (sekciju), vai daudzdzīvokļu māju, ja iespējama zemes reālā sadale, ievērojot Apbūves noteikumu prasību par minimālo jaunas zemes vienības platību. Bloķētu dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai (sekcijai).

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

34.2.2.1. Pamatinformācija

1Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona pilsētās, lai attīstītu retinātu savrupmāju un mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvi.

24.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11), bet izņemot Bauskā starp Mūsas upi un Ziedoņu ielu.

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): izņemot Bauskā starp Mūsas upi un Ziedoņu ielu.

24.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas, atsevišķā zemes vienībā – viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): amatnieku, mākslinieku darbnīca u.tml. telpas.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukums u.tml. sporta un atpūtas būves.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicī­niskās prakses vieta.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.2.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)426.2400 m2 1325 līdz 15 14līdz 3 15 13 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai – 1200 m2, rindu mājas sekcijai – 600 m2, daudzdzīvokļu mājai – 120m2 vienam dzīvoklim.14 Bauskā starp Ziedoņu ielu un Mūsas upi – 10 m.

415 Bauskā starp Ziedoņu ielu un Mūsas upi – 2 stāvi.

54.2.2.5. Citi noteikumi

1Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, – daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

1Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu, vai bloķētas dzīvojamās mājas vienu daļu (sekciju), vai daudzdzīvokļu māju, ja iespējama zemes reālā sadale, ievērojot Apbūves noteikumu prasību par minimālo jaunas zemes vienības platību. Bloķētu dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai (sekcijai).

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.2.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2)

34.2.3.1. Pamatinformācija

1Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2) ir funkcionālā zona pilsētās, lai attīstītu patstāvīga mājokļa funkciju bijušajās dārziņu teritorijās.

24.2.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

24.2.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes objekts un degvielas un gāzes uzpildes stacija.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukums u.tml. sporta un atpūtas būves.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.2.3.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)441.1000 m2 1640 līdz 12līdz 2 17 16 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai – 500 m2.17 Otrais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.2.3.5. Citi noteikumi

1Vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvieto atsevišķā zemes vienībā.

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.

1Pastāvīgu dzīvojamo māju būvniecība esošajās zemes vienībās ir atļauta, ja tās nav mazākas par 1000 m². Ja zemes vienība ir mazāka par 1000 m² vai divu bloķētu dzīvojamo māju vienai daļai ir mazāka par 500 m², ir atļautas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas dzīvojamās ēkas.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

34.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

44.3.1.1. Pamatinformācija

1Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar daudzdzīvokļu māju apbūvi līdz pieciem stāviem, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

24.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izmitināšanas pakalpojumu dzīvokļi, dienesta viesnīca.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): bibliotēka, muzejs u.tml. kultūras iestādes.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves kā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojuma elementi.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): pagalmu apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.3.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)460. līdz 150līdz 22 18līdz 6 192018 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.19 Sestais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.3.1.5. Citi noteikumi

1Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, – daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Jaunai daudzdzīvokļu mājai un gadījumos, kad teritorijas papildizmantošanas veida objekts paredzēts daudzstāvu mājas pagalmā, ir jāveic būvniecības publiskā apspriešana. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.

1Malkas šķūņi u.tml. palīgbūves un kurināmo materiālu novietnes pie daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām ir atļautas tikai vēsturiski izveidojušajās teritorijās, saskaņojot palīgbūvju arhitektonisko risinājumu ar dzīvojamo ēku, iekļaujoties dzīvojamās ēkas apbūves risinājumā un ievērojot palīgbūvju maksimālo augstumu – 5 m.

1Nav atļautas ēkas, kas tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai. Noteikums neattiecas uz esošajām ēkām, kuras tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, ja tās netiek paplašinātas.

1Teritorijas papildizmantošanas veidam daudzdzīvokļu māju pagalmā atļauts būvēt atsevišķu ēku atsevišķā zemes vienībā, ievērojot Publiskās apbūves teritorijas (P) apbūves parametrus tik tālu, cik tie nav pretrunā ar daudzdzīvokļu māju un jaunbūvējamā objekta insolācijas prasībām, nepieciešamo stāvvietu platību un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī pievienojot ēku centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.

1Daudzdzīvokļu māju zemes vienību nenožogo, izņemot atsevišķās pagalma daļās var veidot funkcionālos žogus (inženierapgādes objektiem u.tml.).

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

34.3.2.1. Pamatinformācija

1Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ciemos, lai nodrošinātu mājokļa funkciju daudzdzīvokļu mājās līdz trīs stāviem, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

24.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izmitināšanas pakalpojumu dzīvokļi, dienesta viesnīca.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): bibliotēka, muzejs u.tml. kultūras iestādes.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves kā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojuma elementi.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): daudzdzīvokļu mājas zemes vienībā izvietoti sakņu un augļu dārzi.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): pagalmu apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.3.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)484. līdz 120līdz 15 20līdz 4 212020 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.21 Ceturtais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.3.2.5. Citi noteikumi

1Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, – daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

1Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.

1Teritorijas papildizmantošanas veidam daudzdzīvokļu māju pagalmā atļauts būvēt atsevišķu ēku atsevišķā zemes vienībā, ievērojot Publiskās apbūves teritorijas (P) apbūves parametrus tik tālu, cik tie nav pretrunā ar daudzdzīvokļu māju un jaunbūvējamā objekta insolācijas prasībām, nepieciešamo stāvvietu platību un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī pievienojot ēku centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.

1Jaunai daudzdzīvokļu mājai un gadījumos, kad teritorijas papildizmantošanas veida objekts paredzēts daudzstāvu mājas pagalmā, ir jāveic būvniecības publiskā apspriešana. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.

1Malkas šķūņi u.tml. palīgbūves un kurināmo materiālu novietnes pie daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām ir atļautas tikai vēsturiski izveidojušajās teritorijās, saskaņojot palīgbūvju arhitektonisko risinājumu ar dzīvojamo ēku, iekļaujoties dzīvojamās ēkas apbūves risinājumā un ievērojot palīgbūvju maksimālo augstumu – 5 m.

1Nav atļautas ēkas, kas tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai. Noteikums neattiecas uz esošajām ēkām, kuras tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, ja tās netiek paplašinātas.

1Daudzdzīvokļu māju zemes vienību nenožogo, izņemot atsevišķās pagalma daļās var veidot funkcionālos žogus (inženierapgādes objektiem u.tml.).

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

34.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

44.4.1.1. Pamatinformācija

1Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan nekomerciālu, gan komerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, tirgus paviljons, kiosks, segti stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, ārpus Bauskas pilsētas arī transporta apkopes objekts un degvielas un gāzes uzpildes stacija.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

24.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): apģērbu, pārtikas u.tml. uzņēmumi, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrācija.

24.4.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)509. līdz 160līdz 20 22līdz 530 2322 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.23 pirmskolas bērnu iestādei – ne mazāka par šīs iestādes stāvu platību.

44.4.1.5. Citi noteikumi

1Veidojot apbūvi augstāku par 15 m un vairāk par 3 stāviem katru gadījumu izvērtē individuāli, pamatojot ar plānotās apbūves iekļaušanos ainavā, būvniecības dokumentācijai pievienojot trīsdimensiju (3D) vizualizācijas. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.

1Degvielas vai gāzes uzpildes staciju, transportlīdzekļu tirdzniecības centra ar servisu vai minimāla transporta apkopes servisa objektu, automazgātavas un tiem nepieciešamo infrastruktūru, ja minētie objekti plānoti pilsētās un ciemos, kā arī 1 km attālumā no pilsētas, izvērtē individuāli, pamatojot ar prognozēto transporta plūsmu izpēti un objekta iekļaušanos pilsētas apbūves vidē. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.

1Būvējot jaunu publisko ēku, tās pagalmu vismaz 20 % no zemes vienības veido kā publiski pieejamu labiekārtotu ārtelpu (apstādījumi, labiekārtojuma elementi). Esošo publisko ēku pārbūves un teritorijas labiekārtošanas risinājumus veido saskanīgus ar ielas un apbūves raksturu un kultūrvēsturisko vidi.

1Daudzdzīvokļu ēku būvniecība jāveic atsevišķā zemes vienībā. Dzīvojamo māju apbūvē ievēro attiecīgi Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM, DzM1) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzD, DzD1) noteikumus.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.

24.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

34.4.2.1. Pamatinformācija

1Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona Bauskas vecpilsētā un Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonās, lai nodrošinātu gan nekomerciālu, gan komerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, tirgus, tirgus paviljons, kiosks, segti stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, ja vien tā nav vietēja mēroga vienreizējās izlozes organizēšanas vieta) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): policijas, ugunsdzēsības u.c. glābšanas un operatīvo dienestu, kā arī valsts aizsardzības iestādes un to funkcijām nepieciešamās būves.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

24.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): apģērbu, pārtikas u.tml. uzņēmumi, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrācija.

24.4.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)529.24 līdz 150 26līdz 12 25 20 2724 ievērojot šīs nodaļas Citus noteikumus.25 Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā – 7 m, vidējās ietekmes zonā – 8 m. Neattiecas uz Bauskas vecpilsētas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu ēkām, ēkām ar augstu autentiskuma pakāpi un pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkām, kurām jāievēro vēsturiskais būvju augstums.

426 Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā 80 %

527 Attiecas tikai uz Bauskas vecpilsētu jaunas būvniecības gadījumā.

64.4.2.5. Citi noteikumi

1Būvējot jaunu publisko ēku, tās pagalmu vismaz 20 % no zemes vienības veido kā publiski pieejamu labiekārtotu ārtelpu (apstādījumi, labiekārtojuma elementi). Esošo publisko ēku pārbūves un teritorijas labiekārtošanas risinājumi ir jāveido saskanīgi ar ielas un apbūves raksturu un kultūrvēsturisko vidi un pagalmu plānojumā un labiekārtojumu elementu izvietošanā jāievēro Apbūves noteikumu 2.9. apakšnodaļas prasības.

1Daudzdzīvokļu ēku apbūvi jāveic atsevišķā zemes vienībā, ievērojot attiecīgās Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1) noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar Apbūves noteikumu 2.9.apakšnodaļas prasībām.

1Zemes vienības Bauskas vecpilsētā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru.

1Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā saglabājamas vēsturiskās zemes vienības robežas. Rundāles pils ainavas vidējās ietekmes zonā zemes vienības ir atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru un minimālo zemes vienības platību 10 000 m2 (1 ha).

1Jaunu objektu būvniecība un teritorijas labiekārtošana ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9. apakšnodaļas noteikumiem.

1Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.

24.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)

34.4.3.1. Pamatinformācija

1Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

24.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacija un transportlīdzekļu apkalpe un tirdzniecība.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmu apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

24.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

3Nenosaka

44.4.3.4. Apbūves parametri

5Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)539.1200 m240 līdz 12līdz 3 283028 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

64.4.3.5. Citi noteikumi

1Pēc azartspēļu pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas teritoriju izmanto atbilstoši Apbūves noteikumu 4.4.1. apakšnodaļas noteikumiem.

24.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

34.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

44.5.1.1. Pamatinformācija

1Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

24.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, tirgus paviljons, kiosks, segti stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, degvielas un gāzes uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicī­niskās prakses iestādes, dzīvnieku viesnīcas.

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Labiekārtota ārtelpa (24001).

24.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): uzņēmumi, kuru darbībai nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja.

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

24.5.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)560. līdz 150līdz 15 29līdz 4 302029 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.30 Ceturtais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.5.1.5. Citi noteikumi

1Ja vēsturiski teritorijā attīstījusies jaukta apbūve, uzsākot jaunu rūpnieciska vai tehniska rakstura apbūvi vai esošo rūpniecisko vai tehnisko būvju pārbūvi, katrā atsevišķā gadījumā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, ietekme uz pilsētvidi un kultūras pieminekļu ainavu. Ja veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība, un nosakot pasākumus dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes.

1Dzīvojamo māju apbūvē ievēro attiecīgi Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1) noteikumus. Dzīvojamo ēku izvietojumā ievēro attālumus no esošajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai no piesārņojuma, vai nodrošina aizsargstādījumus, norobežojošas būves plānotās dzīvojamās apbūves aizsardzībai no piesārņojuma atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas prasībām.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.

24.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

34.5.2.1. Pamatinformācija

1Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona Bauskas vecpilsētā un Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonās ar vēsturiski izveidojušos jauktu izmantošanu spektru.

24.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un citu pakalpojumu uzņēmumi, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, degvielas un gāzes uzpildes stacija, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, izņemot patversmes.

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicī­niskās prakses iestādes.

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): parki, skvēri, publisko ēku pagalmu apstādījumi, labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

24.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): uzņēmumi, kuru darbībai nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja.

24.5.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)581.3110 32līdz 130 34līdz 12 33 20 3531 ievērojot šīs nodaļas Citus noteikumus.32 attiecas tikai uz Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonu.

433 izņemot Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā 7 m un vidējās ietekmes zonā 8 m.

534 Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonā – 80 %.

635 Attiecas tikai uz Bauskas vecpilsētu jaunas būvniecības gadījumā.

74.5.2.5. Citi noteikumi

1Ja vēsturiski teritorijā attīstījusies jaukta apbūve, uzsākot jaunu rūpnieciska vai tehniska rakstura apbūvi vai esošo rūpniecisko vai tehnisko būvju pārbūvi, katrā atsevišķā gadījumā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, ietekme uz Bauskas vēsturiski centru, Rundāles pili un citiem kultūras pieminekļiem un to teritorijās esošajām būvēm, ietekme uz publisko ārtelpu un pilsētvidi.

1Dzīvojamo māju apbūvē Bauskas vecpilsētā ievēro Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD) noteikumus un dzīvojamo māju apbūvē ap Rundāles pili – Savrupmāju apbūves teritorijas DzS1 un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD1) noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs Apbūves noteikumu nodaļas un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju norādījumiem kultūras pieminekļu saglabāšanai.

1Rundāles pils tuvās ietekmes zonā saglabājamas vēsturiskās zemes vienības robežas, vidējās ietekmes zonā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru un minimālo zemes vienības platību 10 000 m2 (1 ha).

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Zemes vienības Bauskas vecpilsētā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru.

1Ja veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus un to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība, un nosakot pasākumus kultūras pieminekļu aizsardzībai un dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes.

1Dzīvojamās ēkas pret esošo rūpniecisko un tehnisko apbūvi izvieto tādā attālumā, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai no piesārņojuma, vai nodrošinot aizsargstādījumus, norobežojošas būves plānotās dzīvojamās apbūves aizsardzībai no piesārņojuma atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas prasībām.

1Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.

24.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)

34.5.3.1. Pamatinformācija

1Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, kurā dominē ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi .

24.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Savrupmāju apbūve (11001).

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

1Kultūras iestāžu apbūve (12004).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes.

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Labiekārtota ārtelpa (24001).

24.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

24.5.3.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)607. 60 līdz 15 36līdz 4 371036 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.37 Ceturtais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.5.3.5. Citi noteikumi

1Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas novieto tādā attālumā no rūpnieciskās, tehniskās un transporta objektiem, kas neprasa pasākumus aizsardzībai pret iespējamo piesārņojumu vai nodrošinot aizsargstādījumus un norobežojošas būves atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas prasībām. Jaunu rūpnieciskās apbūves objektu (piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi), kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves vai publiskās apbūves teritorijā.

1Teritorijā ir pieļaujami uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams reģistrēt C kategorijas piesārņojošo darbību.

1Dzīvojamo māju un publisko ēku apbūvē ievēro zemes vienību veidošanas un apbūves parametrus, kas ir noteikti Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un Publiskās apbūves teritorijās (P).

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.

24.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

34.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

44.6.1.1. Pamatinformācija

1Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu, izņemot smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu, darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

24.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

1Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

24.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

24.6.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)628. 60 līdz 20 38 1038 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.

44.6.1.5. Citi noteikumi

1Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, lokālplānojumā vai detālplānojumā, ja tādi teritorijai tiek izstrādāti, vai – būvniecības dokumentācijā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, prognozējamie gaisa kvalitātes un vides trokšņa pārsniegumi un jāparedz pasākumi dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas noteikumiem.

1Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās vai drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.

1Pilsētu un ciemu centros atļauti ražošanas uzņēmumi, kuri nepasliktina vides stāvokli blakus teritorijās.

1Līdz zemes vienības apbūvei ar teritorijas galvenās un papildizmantošanas būvēm, atļauta lauksaimnieciska vai mežsaimnieciska izmantošana, dīķa, tūrisma objekta, t.sk. īslaicīgas izmitināšanas objektu (treilera laukums, telšu un kempingu vietas) ierīkošana, kā arī cita izmantošana, kas Vispārīgajos apbūves noteikumos ir minēta kā visās teritorijās atļautā izmantošana.

1Jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi, kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas.

24.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

34.6.2.1. Pamatinformācija

1Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

24.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

1Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

1Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

24.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

24.6.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)650. 60 līdz 20 39 1039 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.

44.6.2.5. Citi noteikumi

1Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, lokālplānojumā vai detālplānojumā, ja tādi teritorijai tiek izstrādāti, vai – būvniecības dokumentācijā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, prognozējamie gaisa kvalitātes un vides trokšņa pārsniegumi un jāparedz pasākumi dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas noteikumiem.

1Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās un drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.

1Līdz zemes vienības apbūvei ar teritorijas galvenās un papildizmantošanas būvēm, atļauta lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā izmantošana, dīķa, tūrisma objekta, t.sk. īslaicīgas izmitināšanas objektu (treilera laukums, telšu un kempingu vietas), kā arī cita izmantošana, kas Vispārīgajos apbūves noteikumos ir minēta kā visās teritorijās atļautā izmantošana.

1Jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi, kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves zonā.

1Jaunu objektu ierīkošana, kas ietilpst teritorijas izmantošanas veidā "Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve" (13005), ir atļauta tikai atbilstoši valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumentiem. Pilsētās un ciemos ir atļauta tikai pašvaldības, atkritumu apsaimniekotājorganizāciju pakalpojumu organizēšana vai uzņēmumu darbības nodrošināšana saskaņā ar reģistrēto piesārņojošo darbību vai piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem.

24.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

34.6.3.1. Pamatinformācija

1Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona derīgo izrakteņu ieguves vietām, kur līdz teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanai ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja.

24.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Noliktavu apbūve (14004).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

24.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

24.6.3.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)666.40 līdz 20 41 40 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.41 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.

44.6.3.5. Citi noteikumi

1Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu iekārtošanu veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.

1Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.

1Līdz derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanai ir atļauts turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu.

24.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

34.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

44.7.1.1. Pamatinformācija

1Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona autoceļiem un ielām, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu sabiedriskā transporta attīstībai nepieciešamo infrastruktūru.

24.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

24.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001): kas ir saistīta ar transporta infrastruktūras apkalpi.

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ir saistīta ar transporta infrastruktūras apkalpi un ielu tirdzniecība.

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Noliktavu apbūve (14004).

24.7.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)678. līdz 2 4.7.1.5. Citi noteikumi

1Teritorijas papildizmantošanas veidu apbūve un labiekārtojuma elementi izvietojami tā, lai netiktu traucēta satiksmes dalībnieku kustība un apdraudēta gājēju un velosipēdistu satiksmes drošība, kā arī piekļūšana pie nekustamiem īpašumiem.

1Ielu tirdzniecībai nepieciešamās būves novieto atbilstoši Apbūves noteikumu 3.4.3. apakšnodaļas prasībām.

1Zemes vienību daļās, kas atrodas starp sarkanajām līnijām, nav atļauta apbūve ar pastāvīgām ēkām.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Atļauta tirdzniecības objektu un labiekārtojuma elementu pagaidu novietošana ielas teritorijā, ja tas ir pamatots ar satiksmes organizācijas izmaiņām svētku un pasākumu laikā.

24.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

34.7.2.1. Pamatinformācija

1Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona dzelzceļa nodalījuma joslā.

24.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

24.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Noliktavu apbūve (14004).

24.7.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)692. līdz 2 4.7.2.5. Citi noteikumi

1Teritorijas izmantošana un apbūve saskaņā ar Dzelzceļa likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Teritorijas papildizmantošanas veidi ir atļauti ar dzelzceļa infrastruktūras valdītāja saskaņojumu.

24.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

34.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

44.8.1.1. Pamatinformācija

1Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

24.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

24.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

24.8.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)703. līdz 10 42līdz 21042 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.

44.8.1.5. Citi noteikumi

1Teritorijas papildizmantošanas veidu apbūvi izvieto tikai, ja tas nav pretrunā ar inženiertehniskā objekta ekspluatācijas drošuma prasībām un saskaņojot ar inženiertehniskā objekta īpašnieku (tiesisko valdītāju).

1Jānodrošina apkārtējās dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzība pret tehniskās apbūves zemes vienībā radītajiem trokšņiem un cita veidu piesārņojumu un jāparedz pasākumi publiskās un dzīvojamās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas noteikumiem.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi, kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves vai publiskās apbūves teritorijā.

1Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās un drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.

24.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

34.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

44.9.1.1. Pamatinformācija

1Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

24.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): meži, pļavas u.c. dabas teritorijas ar labiekārtojumu, funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās vai privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sporta, atpūtas inventāra nomas punkti u.tml. pakalpojumu objekti.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): telšu un kempingu māju vietas.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas kultūras pasākumu būves.

1Sporta būvju apbūve (12005): brīvdabas aktīvās atpūtas un sporta būves.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): augļu koku un krūmu dārzi, ziedu, ogu u.c. stādu iekoptas teritorijas.

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

24.9.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)719. 10 līdz 6 43līdz 1 44 43 izņemot sporta, kultūras, tūrisma būvēm atbilstoši būves funkcijai; izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu44 Izņemot sporta, kultūras, tūrisma būvēm atbilstoši būves funkcijai; Izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.

44.9.1.5. Citi noteikumi

1Teritorija primāri izmantojama meža, pļavu, upju dabisko krastu un dabisko biotopu saglabāšanai.

1Teritorijas papildizmantošanas veidu būvēm, labiekārtojuma elementiem un to novietojumam ir jābūt iederīgiem konkrētās dabas teritorijas ainavā vai pilsētvidē.

1Autotransporta un gājēju ceļus veido pa dabiskām brauktuvēm vai takām, ceļu segumu izvēloties atbilstoši prognozētajai satiksmes slodzei un nestspējai.

1Atļauts ierīkot teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās autostāvvietas un velostāvvietas.

1Teritorijas labiekārtošanā jāparedz risinājumi, kas pasargā zemes virskārtu un upju nogāzes no erozijas, dabisko biotopu iznīcināšanas, teritorijas piesārņošanas ar atkritumiem, uguns izcelšanos.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.

1Kempingu laukumos nodrošina ūdensapgādi, sanitārtehniskās telpas, atkritumu savākšanas vietas u.c. būves sanitāro normu ievērošanai, elektroapgādi, piebraucamo ceļu ar cieto segumu. Ja kempingu laukumu būvē dzīvojamās apbūves tiešā tuvumā, jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

24.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

34.9.2.1. Pamatinformācija

1Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona Bauskas vecpilsētā un ap Rundāles pili, lai nodrošinātu tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides, rekreācijas u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

24.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtojuma elementi, apstādījumi, gājēju ceļi u.tml. funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un tamlīdzīgu pakalpojumu objekts.

1Kultūras iestāžu apbūve (12004): vieglas konstrukcijas, inženierbūves brīvdabas kultūras pasākumiem.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

24.9.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)735.455 līdz 4 46līdz 1 45 ievērojot šīs nodaļas Citus noteikumus.46 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.

44.9.2.5. Citi noteikumi

1Autotransporta un gājēju ceļus veido pa dabiskām brauktuvēm vai takām, ceļu segumu izvēloties atbilstoši prognozētajai apmeklētāju slodzei un, ja nepieciešams, transportlīdzekļu nestspējai.

1Atļauts ierīkot teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās autostāvvietas un velostāvvietas.

1Teritorijas labiekārtošanā jāparedz risinājumi, kas pasargā mežus, atsevišķi augošus kokus un koku grupas, dabisko zemsedzi u.c. dabiskos biotopus no iznīcināšanas, teritoriju piesārņošanas ar atkritumiem un uguns izcelšanos.

1Teritorijas papildizmantošanas veidu būvēm, labiekārtojuma elementiem un to novietojumam ir jābūt iederīgiem kultūras pieminekļa konkrētās dabas teritorijas ainavā vai pilsētvidē un jāatbilst Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas noteikumiem, Bauskas vecpilsētā – arī Apbūves noteikumu 2.9.2. apakšnodaļas noteikumiem. Zemes vienības Bauskas vecpilsētas aizsargjoslā nav apbūvējamas ar ēkām.

1Zemes vienības Bauskas vecpilsētā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru.

1Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā saglabājamas vēsturiskās zemes vienības robežas, vidējās ietekmes zonā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru un minimālo zemes vienības platību 10 000 m2 (1 ha).

24.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

34.9.3.1. Pamatinformācija

1Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mazdārziņu funkciju īstenošanu pilsētās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

24.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Labiekārtota ārtelpa (24001): mazdārziņu teritorijas ar funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru un labiekārtojumu (t.sk. nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, grāvji).

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

24.9.3.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)746. 20 līdz 4līdz 1 4.9.3.5. Citi noteikumi

1DA2 teritorijā atļautas tikai dārza mājas, siltumnīcas, darba rīku novietnes u.tml. mazēkas, kas ir īslaicīgas lietošanas būves.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

24.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

34.9.4.1. Pamatinformācija

1Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

24.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): ar kapsētu apsaimniekošanu funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra un labiekārtojums (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves).

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ar kapsētu funkcionēšanu saistīti tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

1Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

24.9.4.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)755. līdz 1 4.9.4.5. Citi noteikumi

1Kapsētu teritorijai izstrādā kapsētas plānu ar apbedījumu, apbūves, apstādījumu, saimniecisko zonu, galveno ceļu un apmeklētāju stāvvietu izvietojumu. Minētais noteikums neattiecas uz privātām (dzimtas) kapsētām.

1Ētisku apsvērumu dēļ nav vēlama jaunas apbūves izvietošana tuvāk par 50 m no kapsētu teritorijas robežas.

1Kapličas, saimniecisko ēku u.tml. apbūves, kapsētas teritorijas nožogojuma, ja ir paredzēts, un labiekārtojuma elementu arhitektonisko risinājumu veido vienotā stilā vienas kapsētas ietvaros.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.

24.10. MEŽU TERITORIJA

34.10.1. Mežu teritorija (M)

44.10.1.1. Pamatinformācija

1Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

24.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

1Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

1Labiekārtota ārtelpa (24001).

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Viensētu apbūve (11004).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): telšu vai kempingu mājas, viesu mājas un tamlīdzīga veida īslaicīgas apmešanās vietas.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves un brīvdabas sporta infrastruktūra.

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

1Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

24.10.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)775.475 līdz 3 48 47 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.48 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.10.1.5. Citi noteikumi

1Zemes vienība, uz kuras atrodas mežs, nav nožogojama, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai vai citu specifisku funkciju pildīšanai. Ja zemes vienībā atrodas atmežota teritorija apbūvei, tai atļauts veidot nožogojumu.

1Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.

1Atļauta vienas viensētas būvniecība, ja zemes vienības, uz kuras atrodas mežs, platība nav mazāka par 2 ha.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Meža teritorijas (M) noteikumus piemēro teritorijām, kas reģistrētas Meža valsts reģistrā.

24.10.2. Mežu teritorija (M1)

34.10.2.1. Pamatinformācija

1Valsts meža zemes.

24.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

1Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

1Labiekārtota ārtelpa (24001).

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): telšu vai kempingu mājas, viesu mājas un tamlīdzīga veida īslaicīgas apmešanās vietas.

1Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves un brīvdabas sporta infrastruktūra.

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

1Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

24.10.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)795.49 49 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.

44.10.2.5. Citi noteikumi

1Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.

1Meža teritorijas (M1) noteikumus piemēro teritorijām, kas reģistrētas Meža valsts reģistrā.

24.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

34.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

44.11.1.1. Pamatinformācija

1Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

24.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Viensētu apbūve (11004).

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

1Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

1Labiekārtota ārtelpa (24001).

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

1Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

24.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Vasarnīcu apbūve (11002).

1Dārza māju apbūve (11003).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

1Kultūras iestāžu apbūve (12004).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

1Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

1Lidostu un ostu apbūve (14005).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

24.11.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)829.5010 līdz 12 51līdz 3 52 50 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.51 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums; izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.

452 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

54.11.1.5. Citi noteikumi

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē ievēro Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1) noteikumus.

1Degvielas vai gāzes uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tirdzniecības centra ar servisu vai minimāla transporta apkopes servisa objekta, automazgātavas un šiem objektiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, ja objekti plānoti 1 km attālumā no pilsētas, izvērtē individuāli, pamatojot ar prognozēto transporta plūsmu izpēti un objekta iekļaušanos pilsētas apbūves vidē. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.

1Vienā minimālās platības zemes vienībā atļauts būvēt vienu viensētu.

1Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.

24.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

34.11.2.1. Pamatinformācija

1Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu pilsētā un ciemā iekļautas lauksaimniecības zemes kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.

24.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Viensētu apbūve (11004).

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

1Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

1Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

24.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Vasarnīcu apbūve (11002).

1Dārza māju apbūve (11003).

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un citu pakalpojumu uzņēmumi, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, degvielas un gāzes uzpildes stacija, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

1Kultūras iestāžu apbūve (12004).

1Sporta būvju apbūve (12005).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

1Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

1Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

1Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vieta.

1Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): C kategorijas piesārņojošas darbības uzņēmumi vai uzņēmumi, kuriem nav nepieciešams reģistrēt piesārņojošo darbību.

1Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

1Noliktavu apbūve (14004).

1Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

24.11.2.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)862.2400 m230 līdz 12 53līdz 3 543053 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums; izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.54 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.

44.11.2.5. Citi noteikumi

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē ievēro Jauktas centra apbūves (JC2) teritorijas noteikumus.

1Degvielas vai gāzes uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tirdzniecības centra ar servisu vai minimāla transporta apkopes servisa objekta, automazgātavas un šie objektiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, ja objekti plānoti pilsētās un ciemos, izvērtē individuāli, pamatojot ar prognozēto transporta plūsmu izpēti un objekta iekļaušanos apbūves vidē. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.

1Vienā minimālās platības zemes vienībā atļauts būvēt vienu viensētu.

1Uzsākot jaunu rūpnieciska vai tehniska rakstura apbūvi vai esošo rūpniecisko vai tehnisko būvju pārbūvi, katrā atsevišķā gadījumā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, ietekme uz pilsētvidi un kultūras pieminekļu ainavu. Ja veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība, un nosakot pasākumus dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes.

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.

1Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.

1Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.

24.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

34.11.3.1. Pamatinformācija

1Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu zemes mazdārziņiem ciemos.

24.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība.

1Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Dārza māju apbūve (11003): mazēkas.

1Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

24.11.3.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)878. 5 līdz 4līdz 1 4.11.3.5. Citi noteikumi

1Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.

24.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L3)

34.11.4.1. Pamatinformācija

1Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa, racionālu izmantošanu Bauskas pilsētas teritorijas robežās, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.

24.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Viensētu apbūve (11004).

1Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

1Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

1Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

24.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Vasarnīcu apbūve (11002).

1Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

1Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

24.11.4.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)889.2400 m230 līdz 10līdz 2304.11.4.5. Citi noteikumi

1Vienā minimālās platības zemes vienībā atļauts būvēt vienu viensētu.

24.12. ŪDEŅU TERITORIJA

34.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

44.12.1.1. Pamatinformācija

1Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

24.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

1Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

1Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

1Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

24.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007): tikai privātajos īpašumos un mākslīgi veidotajās ūdenstilpēs.

1Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

24.12.1.4. Apbūves parametri

3Nr.Minimālā jaunv. zemes vienības platībaMaksimālais apbūves blīvums ( %)Apbūves intensitāte ( %)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)899. līdz 1 4.12.1.5. Citi noteikumi

1Ūdenstelpas publiskai izmantošanai nepieciešamās peldbūves ir atļautas Lielupē, Mūsā un Mēmelē. Peldbūvi piesaista pie konkrētas zemes vienības, kas ir publiski pieejama. Publiski pieejama pakalpojuma objekta izvietošanu pamato ar ainavas analīzi. Peldbūvi nodrošina ar inženiertehnisko risinājumu, lai piesārņojums nenonāktu vidē.

1Dzīvojamās apbūves uz ūdens nepieciešamās peldbūves ir atļautas privātajos mākslīgajos ūdensobjektos. Peldbūvi nodrošina ar inženiertehnisko risinājumu, lai piesārņojums nenonāktu vidē.

1Ūdenstransporta līdzekļi ir nolaižami ūdenī tikai speciāli tam būvētās vai iekārtotās vietās, nebojājot ūdensobjekta krastu.

1Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.

1Mērķis – pilnveidot pilsētu centrālo (administratīvo un sabiedrisko) daļu funkcionālo struktūru, arhitektoniski telpisko kompozīciju, pilsētainavas un būvvides kvalitāti.

25.1.1.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.1.3. Citi noteikumi

1Sabiedriskā centra teritorijā aizliegts izvietot jaunus transporta apkalpes objektus (jaunas degvielas un gāzes uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tirdzniecības centrus ar servisu, transporta apkopes servisus automazgātavas), azartspēļu organizēšanas vietas, jaunus objektus, kuru darbībai nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja.

1Ārtelpas labiekārtojumu, gājēju ielas vai ielas ar gājēju prioritāti, ierobežojumus zemes vienību nožogošanā, piekļuves no augstākas kategorijas ielas, autostāvvietu un velostāvvietu risinājumu, fasāžu un privātās ārtelpas izgaismošanu atbilstošu sabiedriskā centra apbūves vides kvalitātei izstrādā būvniecības vai labiekārtojuma projektā.

1Būvniecības dokumentācijai pievieno trīsdimensiju vizualizācijas.

1Objektiem, kurus paredzēts būvēt pie B, C un D kategorijas ielām, pie dabas un apstādījumu zonām un pie sabiedriski nozīmīgām publiskām ēkām un kuri var ietekmēt sabiedriskā centra apbūves vidi, veic būvniecības publisko apspriešanu.

1Izvietojot jaunbūves, galveno ēku zemes vienībā novieto paralēli būvlaidei.

25.1.2. Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorija (TIN11)

35.1.2.1. Pamatinformācija

1Teritorija, kurā ir vai perspektīvā tiek plānota centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīklu būvniecība.

25.1.2.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.2.3. Citi noteikumi

1Objekta, kas tiek plānots mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves, publiskās apbūves, jauktas centra apbūves un savrupmāju apbūves teritorijās, pievienošana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem ir obligāta, ja ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atzars ir izbūvēts līdz jaunbūvējamā objekta zemes vienībai un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, pievienošana tiem ir iespējama.

1Jaunu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecības gadījumā vai esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu māju iekšējo tīklu atjaunošanas vai pārbūves gadījumā ir jāpievieno pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ārpus TIN11 teritorijas jaunai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājai būvē vietēju vienotu ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu mājai vai māju grupai.

1Pārbūvējot esošu ēku, kas atrodas mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves, publiskās apbūves, jauktas centra apbūves un savrupmāju apbūves teritorijās, pievienojumu centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir jānodrošina, ja ēkas vai tās daļas jaunā funkcija ir publiska izmantošana un pārbūve skar vairāk kā pusi iekšējo tīklu.

25.1.3. Valsts aizsardzības objekta teritorija (TIN12)

35.1.3.1. Pamatinformācija

1Aizsardzības ministrijas valdījumā un turējumā esošās zemes vienības, tostarp valsts aizsardzības objektu teritorija.

25.1.3.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.3.3. Citi noteikumi

1Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves izriet no valsts aizsardzības infrastruktūras attīstības un ar to saistītās izmantošanas nepieciešamības valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.

1Teritorijas apsaimniekošanu, attīstību un izmantošanu militārajām funkcijām, kā arī pieejamību civilpersonām nodrošina atbilstoši aizsardzības nozares normatīvajiem aktiem un saskaņojot ar Aizsardzības ministriju.

1Teritorijās nav attiecināmas Apbūves noteikumu prasības par būvniecības publisko apspriešanu un prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.

25.1.4. Karsta procesu izplatības teritorija (TIN13)

35.1.4.1. Pamatinformācija

1Teritorijas Skaistkalnes apkārtnē, kur novērojami karsta procesi.

25.1.4.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.4.3. Citi noteikumi

1Pirms ģipšakmens ieguves jāizstrādā detālplānojums atbilstoši Apbūves noteikumu 2.7.2. apakšnodaļas prasībām.

1Aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība.

1Pirms trešās grupas inženierbūvju būvniecības ir jāveic ģeotehniskā izpēte.

25.1.5. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN14)

35.1.5.1. Pamatinformācija

1Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa – 500 metru zona no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni).

25.1.5.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.5.3. Citi noteikumi

1Ēkām un un inženierbūvēm ir jābūt ne augstākām par 35 metriem.

25.1.6. Teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (TIN15)

35.1.6.1. Pamatinformācija

1Teritorija ap centralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kurā atļautā izmantošana veicama saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

25.1.6.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.6.3. Citi noteikumi

1Ja notekūdeņu attīrīšanas ietaišu pārbūves rezultātā tiek ierīkota jauna attīrīšanas tehnoloģija un tiek samazināta aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, no aizsargjoslas brīvajās platībās ir atļauts īstenot funkcionālajā zonā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un apbūvi.

25.1.7. Teritorija, kurā 20 kW un lielākas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta (TIN16)

35.1.7.1. Pamatinformācija

1Teritorijas ap pilsētām un ciemiem.

25.1.7.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.1.7.3. Citi noteikumi

1Teritorijā aizliegta 20 kW un lielākas jaudas vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas balsta izvietošana.

25.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

3Nenosaka

45.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5Nenosaka

65.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

75.4.1. Pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti (TIN4)

85.4.1.1. Pamatinformācija

1Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie un dabas objekti un teritorijas (turpmāk – kultūrvēsturiskie objekti) ir objekti, kuriem nav valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa, bet kultūrvēstures izziņas un novadpētniecības rezultātā ir konstatētas Zemgalei un Novadam raksturīgās kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, lai veicinātu kultūrizglītību, Novada vietu identitātes veidošanu, kā arī tūrismu.

25.4.1.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.4.1.3. Citi noteikumi

1Kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanas uzraudzību veic Būvvalde, izvērtējot būvniecības dokumentāciju zemes vienībā, uz kuras atrodas objekts, saņemot konsultatīvu viedokli no Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas un sniedzot nekustamā īpašuma īpašniekiem norādījumus par kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanai labvēlīgu režīmu.

1Grafiskās daļas kartēs un Apbūves noteikumu 7. pielikumā noteiktajos kultūrvēsturiskajos objektos ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūrvēsturisko objektu vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.).

1Būvniecības ierosinātājs iesniedz Būvvaldē būves fotofiksācijas. Būvvalde, ja nepieciešams, nosaka prasību veikt būves arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju.

1Jaunu ēku augstumam un būvapjomam jābūt saskanīgam ar apkārtnē esošo apbūvi, ja ēku būvē ciemā vai lauku teritorijā, vai ar raksturīgo apbūves augstumu un būvapjomu pilsētas kvartālā.

1Veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, ievēro apkārtnē vai pilsētas kvartālam raksturīgo zemes vienību platību un konfigurāciju.

1Ēku būvniecībā saglabā jumtu, fasāžu un arhitektonisko veidojumu (portālu, verandu, loga apmaļu, dzegu, durvju, kāpņu u.c.), kā arī logu ailu kompozīciju. Izmaiņas pieļaujamas, ja tās neiznīcina kultūrvēsturisko objektu vai nepazemina tā vērtību.

1Fasāžu apdarē aizliegti plastmasas un metāla apšuvumi un apaļkoku guļbaļķi, izņemot, ja to izmantošana ir pamatojama kā kultūrvēsturiskajam objektam raksturīgais materiāls.

25.4.2. Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija (TIN41)

35.4.2.1. Pamatinformācija

1Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija "Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija" (TIN41) ir noteikta, lai saglabātu līdz mūsdienām ar augstu autentiskuma pakāpi saglabājušos Bauskas pilsētas teritoriju blakus Bauskas vecpilsētai un valsts aizsargājamam arhitektūras piemineklim "Bauskas pilsdrupas ar parku" (valsts aizsardzības Nr. 6166), kas raksturo starpkaru perioda mazpilsētas retinātas privātmāju apbūves arhitektūras tendences un būvniecības tradīcijas un nodrošina aizsardzības režīmu ap Bauskas vecpilsētu.

25.4.2.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.4.2.3. Citi noteikumi

1Teritorijā ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina tajā saglabājamās vērtības: pilsētas (ielu un zemes vienību) plānojuma struktūru, apbūves principu sistēmu; ēku retināto telpisko izvietojumu, būvmasas un apbūves raksturu, ēku savstarpējo izvietojumu; pilsētas telpisko risinājumu ainavā, reljefu, panorāmu, siluetu, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainavu; vēsturisko apbūvi, vēsturiski un arhitektoniski vērtīgos objektus, pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojumu, kolorītu, būvformas un būvpaņēmienus; apzaļumojuma sistēmu (parkus, skvērus, stādījumus); vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas; publiskās ārtelpas raksturīgos labiekārtojuma elementus; vēsturiskās piemiņas zīmes, pieminekļus un mākslas darbus publiskajā ārtelpā un citus apbūves un labiekārtojuma elementus, kas veido pilsētas daļas vēsturisko identitāti un vērtības autentiskumu.

1Nav pieļaujamas izmaiņas vēsturiskajā ielu plānojumā (ielu trasējumā, platumā).

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

1Jaunu ēku novieto uz vēsturiski iedibinātās būvlaides, kā arī ņemot vērā vēsturiskās zemes vienības (gruntsgabala) robežas un zemes vienības iekšējo plānojumu.

1(Svītrots ar Bauskas novada domes 26.02.2026. saistošajiem noteikumiem Nr. 3)

25.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

35.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

45.5.1.1. Pamatinformācija

1Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5) ir noteikta, lai saglabātu Zemgales reģionam un Novadam nozīmīgo plašo lauksaimniecības līdzenuma ainavu, gan arī kultūrvēsturisko ainavu un mozaīkveida lauku un mežu ainavu vērtību aizsardzību, pārvaldību un attīstību.

25.5.1.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.5.1.3. Citi noteikumi

1Aizliegta liela apjoma objektu (fermas, ražošanas ēkas, noliktavu ēkas u.c.) tehniskās infrastruktūras un apbūves izvietošana, vēja elektrostaciju būvniecība, kā arī jebkura cita apbūve un saimnieciskā darbība, kas samazina grafiskās daļas kartēs noteikto TIN5 teritoriju kultūrvēsturiskās, ekoloģiskās un vizuālās vērtības.

1Nav pieļaujama apbūve, lauksaimniecības zemju apmežošana vai teritorijas uzturēšana tādā stāvoklī, kas aizsedz skatu no ceļiem uz upes ielejām, ūdens virsmu, kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturiskiem objektiem un citām ainavu vērtībām.

1Koku stādīšanā jāizvēlas koku sugas atbilstoši vietas apstākļiem, izņemot gadījumus, kad Apbūves noteikumi aizliedz skujeņu stādīšanu.

1Skatā no ainaviskajiem punktiem nodrošina koku un krūmu kopšanu, lai nodrošinātu skatu līniju atsegšanu uz ainaviski vērtīgajām teritorijām.

1Nav pieļaujama autoceļu taisnošana, reljefa pārveidošana un citas būtiskas trasējuma izmaiņas, kas maina ainavas raksturu.

1Nodrošinot ainavu vizuālo pieejamību, attīrot skatu līnijas un ūdensobjektu krastus no apauguma, jāņem vērā konkrētajā vietā sastopamās dabas vērtības, hidroloģiskie procesi, ūdensobjektu krastu erozija, ģeoloģiskā uzbūve u.c.

1Izvietojot labiekārtojuma elementus, plānojot gājēju ceļus un piebraucamos ceļus, primāri jāizmanto dabā konstatējamās dabiskās brauktuves vai takas.

1Panorāmās un atklātās ainavās nav pieļaujama lauksaimniecības zemju apmežošana, apvidum neraksturīgu saimniecisko objektu un vēja parku būvniecība. Cita jauna būvniecība TIN5 teritorijās ir pieļaujama, ja tā nemazina ainavas kultūrvēsturiskās, ekoloģiskās un vizuālās vērtības, kas redzamas no valsts un pašvaldības autoceļiem un publiskajām teritorijām.

1Ainaviski vērtīgajās teritorijās nodrošina jaunas būves būvapjoma, formu un materiālu iederību ainavā un atbilstību Novada būvniecības un saimniekošanas tradīcijām apbūvei.

1Bauskas vecpilsētas un Bauskas pils ainavu telpā saglabājama dominējošā mazstāvu apbūves ar divslīpņu jumtiem un dārziem. Pirmajā apbūves līnijā gar Mūsas un Mēmeles upēm atļautas vienstāva ēkas ar mansarda stāvu ar maksimālo apbūves augstumu 9 m. Teritorijā starp Ziedoņa ielu un Elejas ielu veidojama dzīvojamā apbūve ar vietējiem pakalpojumu objektiem un publisko infrastruktūru. Bauskas vecpilsētas un Bauskas pils ainavu telpā nav atļauta apbūve, ja tā aizsedz skatu uz Bauskas pili no Ziedoņa ielas un no Dārznieku ceļa.

1Lielupes augšteces ainavu telpā saglabājama lauksaimnieciska izmantošana, telpiskā struktūra, ābeļu un augļu koku dārzi, vēsturisko ceļu plānojums, tradicionālā lauku sētu apbūve. Ainavu telpā nav atļautas jaunas būves, ja tās aizsedz skatu:

2960.1. Lielupes ielejā uz upes krastiem, ūdens virsmu;

3960.2. no Mežotnes uz Mežotnes pilskalnu, Mežotnes senkapiem, Mazmežotni;

4960.3. no Mežotnes pilskalna uz Mežotni;

5960.4. no Lielupes krasta Ziedoņos uz Jumpravmuižu.

1Rundāles pils kultūrvēsturiskās ainavas telpā saglabājami tradicionālās saimniekošanas veidi, nav pieļaujama teritorijas aizaugšana ar krūmiem un apmežošana vietās, kur no ceļiem paveras atvērti skati uz Rundāles pils apbūves ansambli un Īslīces upes ieleju.

1Bērsteles baznīcas kultūrvēsturiskās ainavas telpā aizliegta apbūve un lauksaimniecības zemju apmežošana, ja tā ietekmē no valsts un pašvaldības autoceļiem uztveramo baznīcas dominanti un atvērtās ainavas kultūrvēsturiskās kompozīcijas līdzsvaru.

1Skaistkalnes un Mēmeles upes kultūrvēsturiskās ainavas telpā:

2963.1. saglabājams Skaistkalnes ciema vēsturiskās apbūves raksturs, teritorijas struktūru veidojošie elementi un to kompozīcija (mazstāvu dzīvojamā apbūve, muižas, baznīcas, klostera u.c. ēku apbūve reljefā ar lieliem kokiem, karsta kritenēm, dārziem, laukumiem un reljefam raksturīgo ielu tīklu, ūdens dzirnavas);

3963.2. saglabājami ainaviskie skati no ciema raksturīgajām vietām uz Skaistkalnes katoļu baznīcas torņu dominanti;

4963.3. izkopjamas un ar minimāliem labiekārtojuma elementiem uzlabojamas vēsturiskās takas līdz ūdenim, sēkļiem; Mēmeles upes ielejas ainavas redzamība veidojama ielejas ietvaros. Mēmeles upes ielejas ainavu atvēršana no ceļa vai ielas pieļaujama nelielos posmos, izvērtējot pārveidojumu ietekmi uz ielejas raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību.

1Budbergas un Mēmeles upes kultūrvēsturiskās ainavas telpā:

2964.1. saglabājama sakrālā ainava ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, ko veido reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8914);

3964.2. atverams skats uz Mēmeles upi blakus Budbergas parkam;

4964.3. veicot Mēmeles upes krastmalas labiekārtošanu, saglabā ielejā raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību.

1Lejenieku un Mēmeles upes ainavas telpā saglabājama lauku kultūrvēsturiskā tradicionālā apbūve, lauksaimnieciska izmantošana un saudzīgi izkopjamas piekļuves un skatu vietas uz Mēmeles upi.

1Mūsas upes ainavā pie Mūsas ciema Gailīšu pagastā:

2966.1. saglabājama Mūsas upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību;

3966.2. saglabājama Zemgalei raksturīgā ciemu apbūve ar raksturīgo apbūves blīvumu, augstumu un saimniecisko darbību.

4967. "Miķeļu" ainavas telpā:

5967.1. saglabājama lauksaimnieciska izmantošana skatā no lauksaimniecības mašīnu muzeja atpūtas komplekss "Miķeļi" skatu vietas dienvidu virzienā;

6967.2. saglabājama Mūsas upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību.

1Iecavas upes un parka ainavas telpa Iecavas pilsētas centrā saglabājama ainava ar sugu un biotopu daudzveidību un Iecavas upes ūdens tecējuma raksturu, veicama atsevišķu iekšējo ainavu telpu izkopšana, attīstot pastaigu ceļu tīklu, piekļuves ūdenim, skatu vietas un ar Iecavas kultūrvēsturisko (muižas) apbūvi (reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Iecavas muižas apbūve ar parku" (valsts aizsardzības Nr. 8549) saskanīga dizaina labiekārtojama elementus.

1Bārbeles – Iecavas upes ainavā saglabājama Iecavas upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību un saudzīgi izkopjamas piekļuves un skatu vietas uz Iecavas upi.

1Vecumnieku Vecā ezera ainavā saglabājama sugu un biotopu daudzveidība, veicama atsevišķu iekšējo ainavu telpu izkopšana, attīstot pastaigu ceļu tīklu, piekļuves ūdensmalai, skatu vietas.

1Vecumnieku Jaunā ezera ainavā saglabājama sugu un biotopu daudzveidība, veicama atsevišķu iekšējo ainavu telpu izkopšana, attīstot pastaigu ceļu tīklu, piekļuves ūdenim, skatu vietas un ar Vecumnieku kultūrvēsturisko apbūvi (reģiona nozīmes kultūras pieminekļa "Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu" (valsts aizsardzības Nr. 8591) un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa "Vecumnieku pamatskola" (valsts aizsardzības Nr. 8592)) saskanīga dizaina labiekārtojuma elementus, saglabājami ainaviski skati uz Vecumnieku luterāņu baznīcas torņa dominanti.

1Kurmenes baznīcas un Mēmeles upes kultūrvēsturiskās ainavas telpā saglabājama Mēmeles upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību, attīstāmi ar Kurmenes vēsturisko (muižas) apbūvi (reģiona nozīmes kultūras pieminekļa "Kurmenes muižas apbūve ar parku" (valsts aizsardzības Nr. 9313) saskanīga dizaina labiekārtojuma elementi, saglabājami ainaviskie skati no ciema raksturīgajām vietām uz Kurmenes baznīcas torņu dominanti.

1Codes baznīcas un muižas kultūrvēsturiskās ainavas telpā saglabājama sakrālā ainava ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, ko veido valsts nozīmes kultūras piemineklis "Codes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6170) un valsts nozīmes kultūras piemineklis "Codes muižas dzīvojamā ēka" (valsts aizsardzības Nr. 6171), saglabājot ainaviskos skatus uz pieminekļiem un veicinot savstarpējus vizuālos savienojumus.

1Saglabājamas lauksaimniecības zemes nepieļaujot apmežošanu ainaviskajam ceļam pieguļošajās zemes vienībās, saglabājami tālie un plašie skati no ceļa uz lauksaimniecības ainavas raksturīgo struktūru un atsevišķiem ainavas elementiem – koku grupām, viensētām u.tml. šādās ceļu ainavās:

2974.1. Bauska – Saulaine ceļa panorāmas ainavā un tālajās skatu līnijās;

3974.2. Īslīči – Rundāles pils ceļa ainavā;

4974.3. Vairogi – Upmaļi ceļa ainavā;

5974.4. Vecrundāles ceļa ainavā;

6974.5. Jāņukrogs – Bērstele ceļa ainavā.

75.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

85.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)

95.6.1.1. Pamatinformācija

1Mērķis – nodrošināt lauksaimniecības zemju saglabāšanu augkopībai.

25.6.1.2. Apbūves parametri

3Nenosaka

45.6.1.3. Citi noteikumi

1Ja zemes kvalitātes vērtējums ir zemāks kā 45 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 20 ha, TIN6 noteikumi nav jāpiemēro.

1Aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, vēja elektrostaciju un uz zemes izvietojamu saules paneļu parku uzstādīšana un cita saimnieciskā darbība, ja tā mazina iespējas izmantot lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskai apstrādei.