4. pants

AS "Swedbank" izsniegto līgumu skaits laika posmā

no 2011. - 2014.gadam, kad bija pieejams 3.4.4.1.aktivitātes

publiskais finansējums, ir 169. Procentu likmes dotas par

2013.-2014.g.

Avots: Izvērtējuma autori,

pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju

No 27.tabulas datiem secinām, ka aizdevumu procentu likmēm ir

salīdzinoši liela variācijas amplitūda. To vislabāk var redzēt no

AS "Swedbank" datiem, jo šai kredītiestādei ir

salīdzinoši liels izsniegto aizdevumu skaits, turklāt šī

kredītiestāde ir izsniegusi aizdevumus pavisam 27 pilsētās un

novados.

Aizdevumu procentu likmes ir atkarīgas no daudzdzīvokļu mājas

atrašanās vietas, kā arī mājas lieluma (dzīvokļu skaita).

Atjaunošanas izmaksas uz 1 m2 mājā ar, piemēram, 18

dzīvokļiem ir lielākas, nekā mājā ar 60 dzīvokļiem. Līdz ar to

šādas ēkas komercbankas uzskata par riskantākām un procentu

likmes šādos gadījumos ir augstākas.

No AS "Swedbank" 105 aizdevumu līgumiem, par kuriem

kredītiestāde ir sniegusi informāciju laika posmam par 2013. un

2014.gadu, aritmētiskā vidējā gada procentu likme ir 4,70%.

Procentu likmes, kas ir vienādas vai zemākas par 3%, ir tikai 5

aizdevumiem, jeb tikai 5% no izlases kopas lieluma.

5.1.3.2. Starptautiskās bankas

2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā starptautiskās

finanšu institūcijas (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības

bankas (turpmāk - ERAB), un Eiropas Investīcijas bankas (turpmāk

- EIB), Ziemeļvalstu investīciju banka (turpmāk - NIB) u.c.) nav

iesaistījušās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumu kreditēšanā Latvijā.

Starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas

piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši

zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%).

Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus

finanšu starpniekiem Latvijā (AFI, komercbankām), kas savukārt

sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju

energoefektivitātes paaugstināšanai. Tā kā finanšu starpniekiem

jāuzņemas gala aizņēmēju kredītriski, tad aizdevumu procentu

likmē jāparedz šo risku segums un aizdevumu apkalpošanas

izmaksas, kas paaugstina procentu likmi par 2 līdz 4

procentpunktiem. AFI gadījumā, lai saņemtu starptautiskās finanšu

institūcijas aizdevumu, parasti nepieciešams valsts galvojums,

kas attiecīgi jāiekļauj valsts budžetā, un tā saņemšanai jāveic

normatīvajos aktos paredzētās darbības. Papildus tradicionālajiem

ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai AFI)

starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt

finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes

paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur

pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus

finanšu produktus.

ESKO īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo pašu

kapitāla lielums, tāpēc ERAB piedāvā problēmas risinājumu:

izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu (angļu val.

special purpose vehicle, turpmāk - SPV), kas aizņemas ilgtermiņa

finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē

ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo

uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām.

ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir

izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir

jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma. Turklāt ESKO

darbiniekiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu

kvalitatīvi kontrolēt dokumentu sagatavošanas procesu un

būvdarbus, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot siltumenerģijas

patēriņa ekonomiju.

ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt

energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģija s piegādes

pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma (turpmāk

- EPL) darbības laikā. Tas nozīmē, ka arī SPV ir jābūt

atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu veikt ESKO projektu drošu

atlasi un nodrošināt kvalitatīvu ESKO darbības uzraudzību

ilgtermiņa periodā.

ERAB izvirzītās standarta prasības SPV ir pieredzējis un

kvalificēts personāls, pozitīva saimnieciskās darbības vēsture

(t.i., aizdevums visdrīzāk netiks piešķirts start-up uzņēmumam),

pieredze darbā ar atbilstoša mēroga energoefektivitātes

paaugstināšanas projektiem un pietiekami liels pamatkapitāls

(atbilstošs bankas izvirzītajām minimālajām prasībām).

Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam

SPV, ir 10 miljoni EUR (salīdzinājumam norādām, ka SIA

"Renesco" (ESKO) kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju

energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni EUR).

Maksimālais aizdevumu apjoms nav ierobežots, un to nosaka tirgus

apstākļi.

Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī

ir mērāmas vairākos miljardos EUR. Lai SPV varētu pastāvēt

ilgtermiņā un piesaistīt apjomīgus finansējuma apmērus, ir

nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi. SPV, uzkrājot

pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (>50

miljoni EUR), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām

top trīs reitingu aģentūrām (Moody's, S&P, Fitch). Tādā veidā

būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem

tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt

nākotnes EPL projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu

iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts

tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas

notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo

nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti.

5.1.4. Pašvaldības energoservisa uzņēmums

(PESKO)

Pašvaldības energoservisa kompānija (turpmāk - PESKO) ir

pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc energoservisa

kompānijas principiem, darbībai izmantojot pašvaldības finanšu

līdzekļus un piesaistītu finansējumu. Parasti pašvaldības mērķis

nav peļņas gūšana, bet gan savā īpašumā esošu sabiedrisko ēku un

pilsētas vai reģiona dzīvojamā fonda sakārtošana, ja kādu iemeslu

dēļ to nevar veikt iedzīvotāji vai ESKO. PESKO var nodrošināt arī

tādu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kuru atmaksāšanās riska dēļ

neveic ESKO vai iedzīvotāji.

Latvijā līdz šim nav lielas pieredzes ar PESKO modeli.

Neskatoties uz to, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir

pieredze šāda modeļa ieviešanā, piedāvājot iedzīvotājiem slēgt

ESKO līgumus, kā arī citās pilsētās ir zināma pieredze. Tomēr

šāda modeļa attīstība varētu būt iespējama pašvaldību līmenī

gadījumā, ja tiek piedāvāti finanšu resursi PESKO

attīstībai.37

5.1.5. Energoservisa pakalpojumi

(ESKO)

Energoservisa pakalpojumu sniegšana kā komercdarbības nozare

ir izplatīta, t.s., vecajās ES valstīs, ASV un citur pasaulē,

vienlaikus tā joprojām attīstās un ne visās valstīs ir plaši

izplatīta. Būtiski norādīt, ka šī prakse galvenokārt ir piemērota

nedzīvojamo ēku (publisko un komerciālu) sektoros un dzīvojamo

māju sektoros līdz šim ir maz izplatīta.

Energoservisa kompānija (turpmāk - ESKO) ir uzņēmējdarbības

veids, kas piesaistot privātā sektora, piemēram, komercbanku

līdzekļus, sniedz plašu ar enerģētikas nozari saistītu

pakalpojumu klāstu, t.sk., īstenojot energotaupības projektus,

enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un

piegādi, kā arī risku pārvaldību. Tādēļ ESKO darbība ļauj

atjaunot nekustamos īpašumus, kuru atjaunošanai valstij vai

pašvaldībai nepietiek līdzekļu. Tā kā ESKO finansiāli ir

ieinteresēta pēc iespējas labāku energoefektivitātes rādītāju

sasniegšanā, pasūtītājam tā darbība nav saistīta ar būtisku

risku. ESKO veiktās dzīvojamās mājas atjaunošanas rezultātā

pilsēta iegūst sakoptu pilsētvidi ar atjaunotu dzīvojamo fondu,

bet iedzīvotāji - atjaunotu nekustamo īpašumu, kam ir

palielinājusies tirgus vērtība. Šo iemeslu dēļ ES izrāda

centienus, kas stimulētu plašāku ESKO iesaisti

energoefektivitātes projektu īstenošanā, lai nodrošinātu papildu

finanšu piesaisti un efektīvu investīciju atdevi.

ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar

pieeju brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt lētus

kredītus, kā arī ar interesi darboties energoefektivitātes

jomā.

8.attēls. ESKO modeļa finansējuma

shēma2

Ēku īpašnieki (enerģijas patērētāji)

Līgums par pasākumu īstenošanu

ESKO

Vienošanās par finansējumu

Banka

← →

← →

← pakalpojums

← Finansējums

maksājums →

maksājums →

ESKO veic padziļinātu objektu (ēku, enerģijas pārvades

sistēmu, ražošanas objektu vai procesu) analīzi ar nolūku rast

visracionālāko energoefektivitātes risinājumu, organizē ar to

saistītu nekustamā īpašuma atjaunošanu un tā uzturēšanu ieguldīto

izdevumu atgūšanas laikā, kas var svārstīties no 5 līdz 20

gadiem. Tas panāk līdzekļu atgūšanu ar starpību, kas rodas

energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā. Lai

nodrošinātu sekmīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību, ESKO slēdz

terminētu līgumu ar pakalpojuma saņēmēju (mājas kopības gadījumā

ar ēkas pārvaldnieku), kura darbības laikā ESKO uzņemas visas

saistības, kas saistītas ar energoefektivitātes pasākumu

sagatavošanu, finansēšanu un ieviešanu, garantējot paredzēto

energoefektivitātes rezultātu un nodrošinot līguma darbības laikā

objekta apsaimniekošanu. Līgumam beidzoties, visi atjaunošanas

rezultātā sasniegtie ieguvumi pāriet pakalpojuma saņēmēja -

iedzīvotāju - īpašumā. 2

Slēdzot ESKO līgumu, var tikt izmantotas divas pieejas:

1) Līguma rezultātā pakalpojuma sniedzējs saņem noteiktus

procentus no ietaupītajiem līdzekļiem visu līguma darbības laiku.

Tas rosina pakalpojuma sniedzēju panākt pēc iespējas lielāku

ietaupījumu tūdaļ pēc projekta realizācijas un uzturēt to līdz

pat 1īguma vai atmaksāšanās beigām, pat palielinot to ar papildu

pasākumiem. Šai pieejai var būt risinājumi:

• līgumā tiek atrunāts garantētais ietaupījums, par kura

sasniegšanu visus riskus uzņemas ESKO;

• līgumā ietver nosacījumus, kā sadalīt sasniegtos

ietaupījumus starp ESKO un klientu - šajā variantā riski tiek

sadalīti starp līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar līguma

nosacījumiem.

2) Līguma rezultātā iedzīvotāji maksā nemainīgu ikmēneša

maksājumu par kvadrātmetru atbilstoši apdzīvojamajai

platībai.

ESKO sekmīgā darbība ir guvusi atzinību vairākās ES valstu

pašvaldībās, jo, piesaistot privāto sadarbības partneri,

pašvaldībām ir izdevies uzlabot savā īpašumā esošo ēku

energoefektivitāti pat savu budžeta līdzekļu trūkuma

gadījumā.

EPL ir energopakalpojuma saņēmēja (piemēram, daudzdzīvokļu

mājas) un energopakalpojuma sniedzēja (piemēram, ESKO vai PESKO)

līgums par noteiktu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

īstenošanu, ja samaksu par investīcijām šajos pasākumos veido

panāktais energoefektivitātes paaugstinājums.

Energopakalpojumu sniegšanai EPL ietvaros ir jāatbilst šādiem

principiem:

a) Līgumā ir jābūt precīzi noteiktam sagaidāmajam enerģijas

galapatēriņam un energopakalpojuma sniedzēja garantētajiem

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

b) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā finansē

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus no saviem un/vai

trešās personas finanšu līdzekļiem (tas neizslēdz iespēju, ka

finanšu avotus piesaista arī daudzdzīvokļu māju īpašnieki, bet

EPL finansēšanas risku uzņemas energopakalpojuma sniedzējs).

c) Ieguldītās investīcijas pilnībā atmaksājas no

energopakalpojuma ieviešanas rezultātā iegūtā enerģijas

ietaupījuma (par kuru ir panākta vienošanās līgumā).

d) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji uzņemas

projekta finansiālos, tehniskos un komerciālos riskus.

e) Līgumam ir jāatbilst standarta nosacījumiem, kurus ir

apstiprinājusi un publiskojusi atbildīgā nozares ministrija (EM;

pagaidām oficiāli apstiprināts līguma paraugs nav izstrādāts un

apstiprināts).

ES dalībvalstīs ESKO modelis salīdzinoši reti tiek izmantots

daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. EPL plašāk tiek izmantots

publisko ēku atjaunošanai Vācijā.

Saskaņā ar līdzšinējo praksi saskaņā ar EPL energopakalpojuma

sniedzējam ir jāpilda šādas saistības:

• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas (pelējuma un pārmērīga

mitruma novēršana) pakalpojumi.

• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas inženiersistēmu

funkcionēšanas nodrošināšana visā līguma darbības periodā.

• Iekštelpu temperatūra ēkas dzīvokļos apkures sezonas laikā

atbilstoši noteiktam diennakts grafikam (18oC -

22oC), atsevišķi tiek noteiktas iekštelpu temperatūras

pieļaujamās robežas koplietošanas telpās.

• Karstā ūdens minimālā padeves temperatūra

50+/-2oC.

§ Ēkas atjaunošana atbilstoši līgumslēdzēju pušu saskaņotiem

pasākumiem (izmaksu pozīcijām), ievērojot normatīvos aktus.

• Nemainīgi apkures un karstā ūdens bāzes tarifi visā līguma

darbības laikā, ievērojot līgumā noteiktos tarifu korekcijas

kritērijus (skatīt zemāk tekstā).

• Dzīvokļu īpašnieki maksā energopakalpojuma sniedzējam bāzes

tarifu (atsevišķi apkurei un karstajam ūdenim), ko veido šādi

parametri:

• Enerģijas patēriņš ēkai pirms energoefektivitātes

paaugstināšanas (MWh/gadā).

• Regulatora apstiprināts siltumenerģijas tarifs

(EUR/MWh).

• Vidējā āra gaisa atsauces temperatūra.

• Vidējā iekštelpu atsauces temperatūra.

• Dzīvokļu kopējā apkurināmā platība.

• Mēnešu skaits apkures sezonā vidēji gadā.

Energopakalpojumu sniedzēja bāzes tarifs apkures sezonas laikā

katru mēnesi tiek koriģēts atbilstoši ārgaisa temperatūras un

siltumenerģijas tarifa izmaiņām.

ESKO slēgtie EPL Latvijā ir trīspusējie līgumi, kur

līgumslēdzējas puses ir klients (DzĪS), ESKO un mājas

apsaimniekotājs. ESKO slēdz atsevišķu aizdevuma līgumu ar

finansētāju (kredītiestādi) par finansējuma piesaisti

daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai.

Maksājumu plūsma no dzīvokļu īpašniekiem energopakalpojuma

sniedzējam notiek ar namu apsaimniekotāja starpniecību.

Atbilstoši līdzšinējai EPL praksei energopakalpojuma sniedzēja

galvenais ieguldījums ir komercriska uzņemšanās, nodrošinot, ka

tā veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas

piegādes pakalpojumi līguma darbības laikā atbilst

siltumenerģijas bāzes tarifam atbilstoši iepriekš tekstā

minētajiem tarifa korekcijas nosacījumiem (t.i., ja visā EPL

darbības laikā ārgaisa temperatūra un siltumenerģijas tarifs būtu

nemainīgi, tad pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

veikšanas iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā vairāk par apkuri un

karsto ūdenim nekā pirms energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu veikšanas).

Līdz ar to, energopakalpojumi ir izdevīgi daudzdzīvokļu māju

īpašniekiem, kas vēlas dzīvot inženiertehniski sakārtotā mājā ar

pieņemamu komforta līmeni, saprātīgu maksu par siltumenerģiju

(maksājumu apjoms pirms ēkas atjaunošanas, kas pieaug atbilstoši

siltumenerģijas tarifa pieaugumam) un kuriem nav kapacitātes vai

vēlēšanās pašiem nodarboties ar ēku atjaunošanu un uzturēšanu

(vai arī mājas apsaimniekotājam nav atbilstošas profesionālās

pieredzes). Vienlaicīgi, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir riski,

ka maksājums par sniegto pakalpojumu var būtiski pieaugt, ja

pieaug siltumenerģijas tarifs, jo dzīvoklis maksā par enerģijas

patēriņa apjomu ēkai, kas tai bija pirms energoefektivitātes

paaugstināšanas. Šādā situācijā īpašniekiem ir ierobežotas

iespējas samazināt izdevumu pieaugumu.

Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir ilgs

investīciju atmaksas periods un tie nav finansiāli rentabli bez

granta finansējuma. Līdz ar to arī EPL biznesa modelis ir

balstīts uz pieņēmumiem, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir

pieejams granta finansējums, un līguma darbības laikā

siltumapgādes tarifi nepārtraukti pieaugs (atsevišķos līgumos

paredzētais tarifa pieauguma temps gadā ir 6%). Labumu no tarifa

pieauguma gūst energopakalpojuma sniedzējs, jo pakalpojuma

saņēmējam attiecīgi ir jāmaksā bāzes tarifs un tarifa pieaugums.

Līdz ar to energopakalpojumu sniedzējiem ir pievilcīgākas

pašvaldības ar salīdzinoši augstākiem siltumapgādes tarifiem.

Lai nodrošinātu ESKO tirgus attīstību, nepieciešamas 3 veida

atbalsta programmas ESKO dažādās attīstības stadijās: 1) atbalsts

ESKO izveidei un sākotnējās darbības uzsākšanai; 2) atbalsts jau

esošu ESKO darbības nodrošināšanai; 3) ESKO aizdevumu

refinansēšanas fonds. Ņemot vērā, ka šobrīd akūtākā problēma ar

finansējuma pieejamību ir tieši ESKO kompānijām, kuras savu

darbību jau ir uzsākušas, bet vairs nevar piesaistīt privātā

sektora resursus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi izmaiņas

Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065

"Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo

saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu

kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (turpmāk -

MK noteikumi Nr. 1065), lai tām ESKO kompānijām, kuras tirgū jau

darbojas, būtu iespēja savu paplašināt darbību.

Sabiedrība "Altum" pieņems lēmumu par aizdevuma

piešķiršanu, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja,

t.sk. ESKO, iesniegto biznesa plānu, kas satur īstenojamā biznesa

projekta un energoefektivitātes pasākumu aprakstu, plānoto

saimnieciskās darbības veicēja naudas plūsmu un citu sabiedrības

"Altum" norādīto informāciju. Energoefektivitātes

pasākumu īstenošanai sabiedrībā "Altum" papildus būs

jāiesniedz aprēķini, kas pamato, ka aizdevuma atmaksa tiks veikta

no energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju klientu maksājumiem,

kas tiek veikti no ietaupītājiem līdzekļiem, īstenojot

energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Sabiedrības

"Altum" aizdevumiem tiks izvirzīti šādi nosacījumi:

• aizdevuma apmērs: līdz 2,85 miljoniem euro uz

komersantu. Ja energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējam ir

vairāki meitas uzņēmumi, katrs šis uzņēmums var saņemt aizdevumu

līdz 2,85 miljoniem euro;

• minimālais saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ESKO,

līdzfinansējums, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības

atbalstu, 10% apmērā;

• aizdevuma procentu likme: no EURIBOR + 3%

• aizdevuma termiņš līdz 20 gadiem;

• aizdevuma izsniegšana atbilstoši ESKO klientu

piesaistei;

• iespējams piesaistīt garantijas 80% no aizdevuma summas.

Papildus tam nākotnē ir jāstrādā pie ESKO aizdevumu

refinansēšanas fonda darbības paplašināšanas, kas atpirktu no

ESKO jau izveidotos klientu portfeļus (prasījuma tiesības uz

klientu nākotnes maksājumiem). Tādejādi ESKO, kas aktīvi īsteno

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, samazinātos

kredītsaistību slogs un būtu iespēja atkārtoti saņemt komercbanku

un sabiedrības "Altum" aizdevumus jaunu projektu

īstenošanai. Kā viena no iespējām ir jāapsver refinansēšanas

fondu veidot kopā valsts un privātajam sektoram kā publisko

privāto partnerību. Tādejādi tiktu sekmēta Energoefektīvas

direktīvas 18.pantā minētais, ka dalībvalstīm ir jāveicina

energopakalpojumu tirgus, tai skaitā finanšu instrumentu

izmantošana, un tiktu veicināta privāto investīciju

piesaiste.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas ieskatā finanšu tirgū varētu

tikt izveidots jauns Energoefektivitātes projektu refinansēšanas

fonds (EPRF), kurā iegulda publisko finansējumu (līdz 25% no

fonda apjoma).

Paredzēts atlasīt:

1) ieguldītājus (min. 75% no EPRF apjoma);

2) EPRF pārvaldes kompāniju.

EPRF refinansē ESKO projektus, iegādājoties ESKO izveidoto

klientu portfeli (prasījuma tiesības). Tādējādi ESKO ir iespēja

norēķināties par esošajām kredītsaistībām un uzņemties jaunas

saistības kārtējā klientu portfeļu izveidei.

Kā priekšrocība šādai pieejai ir, ka visi ESKO projektu

refinansēšanas lēmumi tiek pieņemti uz privātās iniciatīvas

pamata. Savukārt, kā trūkums identificēts ilgais uzsākšanas

periods - jāizstrādā jauni MK noteikumi, jāveic EPRF ieguldītāju

atlase un EPRF pārvaldes kompānijas atlase. Latvijā šāda tipa

fonds jau ir izveidots 2016.gadā pēc privātā sektora iniciatīvas.

Līdz ar to, lai nodrošinātu visu atbalsta pasākumu papildinātību,

ES fondus ir lietderīgi ieguldīt cita (iztrūkstošā) atbalsta

instrumenta izveidē.

5.2. Ēku atjaunošanas šķēršļu

analīze

Vērtējot ēku energoefektivitātes ietekmi, var secināt, ka,

galvenie šķēršļi, lai stimulētu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu,

ir:

1) augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu

procentu likmes) komercbankās;

2) ēku īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un

kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju

uzņemties jaunas saistības vai saņemt aizdevumu bankā;

3) nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku

apsaimniekotāji, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes

jomā, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits;

4) kvalificēta darbaspēka trūkums;

5) zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kontroles

trūkums. Ja darbus veic nepietiekami profesionāli izpildītāji,

pastāv iespēja nesasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu.

5.2.1. ES fondu aktivitāšu

šķēršļi

3.4.4.1. aktivitātes šķēršļi:

1) Neskaidrs energoefektivitātes paaugstināšanas projektu

investīciju atmaksāšanās termiņš. Pēc EM aprēķiniem pie vidējiem

rādītājiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektos

investīciju atmaksāšanās periods ir 22-23 gadi (neņemot vērā

finansējuma piesaistes izmaksas). 2007 - 2013.gada ES fondu

plānošanas perioda atbalsta programmas ietvaros LIAA apstiprināja

projektu, un tikai pēc tam komercbanka izskatīja aizdevuma

piešķiršanas iespējas. Līdz ar to iepriekš nebija zināms, vai

projekts atmaksāsies, jo nebija zināma aizdevuma procentu

likme.

2) Augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu

procentu likmes) komercbankās.

3) Ierobežota komercbanku finansējuma pieejamība atsevišķām

ēku grupām ar ekonomiski pamatotiem projektiem (reģionos, ēkām ar

nelielu dzīvokļu skaitu, ēku apsaimniekotājiem ar salīdzinoši

lielu kredītportfeli).

4) Latvijas garantiju aģentūras (turpmāk - LGA) sniegtās

garantijas tiek pieprasītas, lai komercbankas izsniegtu

aizdevumus lielā daļā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes

paaugstināšanas projektu. Tai pašā laikā tās tikai retos

gadījumos palīdz saņemt aizdevumu iepriekšējā punktā norādītajām

ēku grupām, tādējādi pilnvērtīgi neveicinot aizdevumu saņemšanu

visā Latvijas teritorijā (LGA izsniegtās garantijas bija nevis

valsts, bet valsts kapitālsabiedrības galvotas garantijas).

5) Dzīvokļu īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un

kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju

uzņemties jaunas saistības, saņemot aizdevumu bankā.

6) Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku

apsaimniekotāji, energoauditori, projektētāji, būvniecībā

nodarbinātie) skaits.

7) Kvalificēta darbaspēka trūkums būvdarbu veikšanai.

8) Zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes

kontroles trūkums.

9) Energoservisa uzņēmumu (turpmāk - ESKO) piesaistes

gadījumos neskaidra dzīvokļu īpašnieku naudas plūsma - nav

skaidra pakalpojuma cena, un gadījumos, ja siltumenerģijas tarifu

izmaiņu risku uzņemas dzīvokļu īpašnieki, pastāv izmaksu

pieauguma risks iespējamo siltumenerģijas tarifu izmaiņu dēļ

(šāds risks ESKO īstenotajos projektos (salīdzinot ar māju

apsaimniekotāju īstenotajiem projektiem) ir lielāks, jo dzīvokļu

īpašnieki pēc projekta īstenošanas maksā par siltumenerģijas

patēriņu, kāds bija pirms energoefektivitātes paaugstināšanas

projekta īstenošanas.

3.4.4.2. aktivitātes šķēršļi:

1) Vairākos projektos tika paredzētas augstas atjaunošanas

izmaksas (pat vairāk kā 400 euro uz vienu ēkas

kvadrātmetru), jo aktivitātes pamatnosacījumi nenoteica izmaksu

ierobežojumus. Šādu projektu investīcijas bija augstas un to

atmaksāšanas periods nesamērīgi ilgs, kā arī, ņemot vērā

aktivitātes atbalsta nosacījumu specifiku, kur attiecināmās

izmaksās ir iekļautas iekštelpu pielāgošanas izmaksas personām ar

kustību traucējumiem, tika panākts salīdzinoši zemi

siltumenerģijas ietaupījumi pēc atjaunošanas - uz 1 400

investētajiem euro ERAF finansējuma tika panākts vidēji

0,57 MWh ietaupījums gadā.

2) Projektu uzraudzības periodā bija atsevišķas pašvaldības,

kas vēlējās mainīt atjaunotās sociālās mājas statusu, kas radīja

riskus, ka projekta īstenošanas rezultātā netiks sasniegts

projekta sākotnējais mērķis - sniegts atbalsts sociālās mājas

iedzīvotājiem.

3) Projektu ieviešanas stadijā bija novērojamas vairākas

problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvi sagatavotu projekta

tehnisko dokumentāciju, atbilstošu iepirkuma procedūras

nodrošināšanu. Tas daļēji bija saistīts ar aizliegumu

attiecināmās izmaksās iekļaut projekta administrēšanas

izmaksas.

Aktivitātes projektu iesniegumu atlases kritērijos nebija

iekļauts kritērijs par projekta īstenošanas laikā sasniegto

siltumenerģijas ietaupījumu pret veiktajām investīcijām un nebija

noteikts ekonomiski pamatots laika periods, kurā jāatmaksājas

veiktām investīcijām.

4.1.1.SAM šķēršļi:

1) Apstrādes rūpniecības komersantu mazā pieredze un

ierobežotās zināšanas par energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumu īstenošanu.

2) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu

pieaugums.

3) Attiecībā pret esošo apstrādes komersantu daudzumu, mazs

atbalstāmo komersantu skaits (65).

4) Komersanti prioritāri vēlas mainīt iekārtas, ne veikt

mērķtiecīgus energoefektivitātes pasākumus ražošanas ēkās.

4.2.1.1. pasākuma šķēršļi:

1) Publiskais sektors nevar pilnībā samazināt visus aizdevumu

kredītriskus, kā arī nevar ietekmēt kredītresursu izmaksas

kredītiestādēm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu māju kreditēšanas tirgū

joprojām būs liela aizdevumu procentu likmju variācijas

amplitūda, tāpēc finanšu resursi nebūs vienlīdzīgi pieejami

visiem Latvijas iedzīvotājiem (daudzdzīvokļu māju

īpašniekiem).

2) Sarežģīta valsts atbalsta piemērošanas kārtībā un

uzraudzības nodrošināšana, jo valsts atbalsta apmērs ir jāizvērtē

katras mājsaimniecības (dzīvokļa) līmenī. Šajā gadījumā

sabiedrībai "Altum" ir jānodrošina informācijas

iegūšana par katru dzīvokli, kas ir ievērojams birokrātisks

slogs, gan sabiedrībai "Altum", gan dzīvokļu īpašnieku

pilnvarotajām personām. Ekonomikas ministrija ar izmaiņām

programmas nosacījumos ir noteikusi, ka Sabiedrība

"Altum" granta pieteikumu izvērtējumu veic pēc

informācijas saņemšanas no cita finansētāja vai

energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja par plānotajiem

finansēšanas nosacījumiem. Pēc sabiedrības "Altum"

izvērtējuma cits finansētājs vai energoefektivitātes pakalpojuma

sniedzējs pieņem lēmumu par energoefektivitātes uzlabošanas

pasākumu finansēšanu un dzīvokļu īpašnieki par cita finansētāja

finansēšanas nosacījumu apstiprināšanu. Sabiedrība

"Altum" lēmumu par granta piešķiršanu pieņem pēc

attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja sabiedrība

"Altum" de mimis veidlapas no dzīvokļu

īpašniekiem saņem kopā ar granta pieteikumu, tiek mazināts

administratīvais slogs. Dzīvokļu īpašnieku apliecinājumi un de

minimis veidlapas jālūdz gatavot vienu reizi un vairākkārt

nav jāseko līdzi izmaiņām dzīvokļu īpašnieku sarakstā.

3) Ņemot šī brīža situāciju, kad ir sācies būvniecības izmaksu

pieaugums un lielā daļā Latvijas teritorijas ir vēsturiski zems

siltumenerģijas tarifs, jo šobrīd ir zemas naftas un dabasgāzes

cenas, ir risks, ka virkne māju, kuras atrodas pilsētās, kurās ir

īpaši zemi siltumenerģijas tarifi, nevarēs pretendēt uz atbalstu.

Jau 01.11.2016. MK tika apstiprināts Ekonomikas ministrija

ierosinājums siltumenerģijas tarifam piemērot inflācijas

koeficientu 1,8% apmērā, lai nodrošinātu iespēju programmas

ietvaros atbalstu saņemt ēkām pašvaldībās, kurās šobrīd ir

netipiski zemi siltumenerģijas tarifi.

4) Sabiedrībā "Altum" iesniegtās būvniecības

tehniskās dokumentācijas zemā kvalitāte. Ņemot vērā, ka

sabiedrības "Altum" Kompetences centrs veic detalizētu

visas tehniskās dokumentācijas izvērtējumu, ir konstatēts, ka

neatkarīgi ekspertu ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji

u.c. speciālisti dokumentus sagatavo zemā kvalitātē, tāpēc

sabiedrībai "Altum" vairākkārt ir jālūdz tehnisko

dokumentāciju pārstrādāt vai precizēt. Tādejādi tiek kavēta

būvniecības uzsākšana. Tomēr ņemot vērā, ka to speciālistu loks,

kas gatavo tehnisko dokumentāciju dzīvojamo māju

energoefektivitātes paaugstināšanai, ir neliels, kā arī

sabiedrības "Altum" mērķtiecīgo darbu sadarbības

nodrošināšanai ar šiem speciālistiem, prognozējams, ka šis

šķērslis tiks būtiski mazināts.

5) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu

pieaugums. Ņemot vērā, ka pašlaik ir atvērta lielākā daļa ES

fondu atbalsta programmu, kurās paredzēti būvdarbi, ir risks, ka

būvkomersanti izvēlēsies nodrošināt pakalpojumus lielākos

objektos (valsts, pašvaldību iestāžu pasūtījumos). Papildus arī

tas, ka vienlaikus ir atvērtas vairākas ar būvniecību saistītas

atbalsta programmas, rada ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu,

kas attiecīgi arī var ietekmēt projekta ekonomiskās atdeves

rādītājus.

4.2.1.2. pasākuma šķēršļi:

1) Ministriju iesniegtie dati var būt kļūdaini, līdz ar to

netiktu atjaunotas neefektīvākās ēkas. Savukārt

energosertifikācijas veikšanai visās ēkās nepieciešams papildus

iepirkums, papildus finansējums (~1 milj. euro - vidēji

1000 euro vienas ēkas energosertifikācijas veikšanai*1000

ēkas) un laiks ~3 gadi (jo ir ierobežota kvalificētu ekspertu

kapacitāte).

2) Nav garantijas, ka tieši sarakstā esošās ēkas atjaunot ir

visefektīvāk (sasniegtais enerģijas ietaupījums pret investīcijām

- iespējams ēka ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tai ir jāveic

ļoti lielas investīcijas, kas nav saistītas ar

energoefektivitāti. Tādejādi projekta ietvaros tiktu izlietoti

daudz publisko līdzekļu, bet netiktu sasniegts tāds energoresursu

ietaupījums pret veiktajām investīcijām, kā iespējams citos

projektos).

3) Ministriju padotībā iesniegtie projekti ir zemā kvalitātē,

t.sk., būvniecības tehniskā dokumentācija, kā rezultātā tie

vairākkārt jālūdz precizēt, kas kavē pasākuma īstenošanu.

4) Projektu iesniedzējiem un valsts pārvaldē kopumā trūkst

zinošu ekspertu energoefektivitātes un būvniecības jomā, kas

neļauj sagatavot projektus pietiekamā kvalitātē.

5) Cenu pieauguma būvniecības nozarē dēl projektu iesniedzēji

nevar nodrošināt atbilstību sākotnēji noteiktajam 200

euro/m2 ierobežojumam uz vienu kvadrātmetru. Šī

iemesla dēļ Ekonomikas ministrija izmaksu ierobežojumu ir cēlusi

līdz 250 euro/m2, kā arī veikusi izmaiņas

pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, samazinot

izmaksu efektivitātes prasības.

Šķēršļi ESKO attīstībai:

Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī šķēršļi, kas kavē

veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:

1) Gan energopakalpojumu sniedzēji (esošie un potenciālie),

gan ERAB pārstāvji atzīst, ka EPL darbība atbilstoši pašreizējai

kārtībai neveica enerģijas taupīšanu no iedzīvotāju puses.

Samaksa par siltumenerģiju nav atkarīga no iedzīvotāju uzvedības,

turklāt EPL ir noteiktas stingras prasības iedzīvotājiem

attiecībā uz ēkas ekspluatāciju (piemēram, apkures sezonas laikā

logi nedrīkst būt atvērti ilgāk par 15 minūtēm diennakts laikā).

Energopakalpojuma saņēmēju un energopakalpojuma sniedzēja dažādā

izpratne par ēkas ekspluatācijas prasībām rada savstarpējas

domstarpības.

2) Līdz šim noslēgtie EPL ir salīdzinoši sarežģīti un dzīvokļu

īpašniekiem grūti saprotami bez profesionālām priekšzināšanām.

Lai arī EPL līgumā ir iekļauta informācija par energopakalpojuma

sniedzēja naudas plūsmas prognozi, tas nesniedz pietiekami

skaidru un detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju faktiskajiem

ieguvumiem no energoefektivitātes paaugstināšanas,

energopakalpojumu sniedzēja gūto labumu un piedāvātās shēmas

taisnīgumu, jeb labuma sadali starp dzīvokļu īpašniekiem un

energopakalpojuma sniedzēju.

3) Lai arī energopakalpojuma sniedzējs teorētiski uzņemas

energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes

risku, šī riska sadale daļēji notiek starp energopakalpojuma

sniedzēju un mājas apsaimniekotāju. Saskaņā ar Latvijā līdz šim

izmantoto EPL energopakalpojuma maksājumus iekasē mājas

apsaimniekotājs un tādējādi uzņemas debitoru parādu risku.

Turklāt apkures, karstā ūdens un ventilācijas sistēmu uzturēšana

ir daļa no namu apsaimniekošanas funkcijām, kas praksē rada

konfliktus starp energopakalpojuma sniedzēju, mājas

apsaimniekotāju un iedzīvotājiem (iedzīvotāji daudzu gadu laikā

ir pieraduši saņemt pakalpojumus no mājas apsaimniekotāja, tāpēc

ESKO kompetencē esošos siltumapgādes jautājumus turpina risināt

ar namu apsaimniekotāju palīdzību). Šo un citu iemeslu dēļ

Renesco ir izveidojis namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA

"Renesco pārvaldnieks".

4) Energopakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti palielināt

peļņu, atslēdzoties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un

izbūvējot lokālo siltumavotu. Tādejādi ikdienas nepieciešamo

siltumenerģiju nodrošina lokālais siltumavots, bet aukstā laikā

ēka pērk siltumenerģiju no centralizētās siltumapgādes sistēmas.

Tas rada negatīvu ietekmi uz citiem centralizētās siltumapgādes

patērētājiem, jo viņi subsidē siltumavotu jaudas pīķa slodzes

izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātā siltumapgādes tarifa

izmaksas.

5) ESKO nav nodrošinājumu aizdevumu saņemšanai (ieguldījumi

tiek veikti ESKO nepiederošos īpašumos un attiecīgajam

ieguldījuma atgūšanas iespējas ir apšaubāmas - nelikvīds tirgus,

ierobežotas iespējas iekļūt ieguldījumu veikšanas vietā).

6) ESKO darbībai ir nepietiekami ilga vēsture, kā rezultātā

bankas nav radusies pietiekama pieredze attiecīgo projektu

jomā.

7) ESKO darbības modelis nav pazīstams potenciālo klientu

vidū.

8) ESKO uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas līmenis ir

salīdzinoši zems.

9) Parasti potenciālie ESKO klienti pamatā koncentrējas uz

savas pamatdarbības izaugsmi (jaunu produktu un tirgu apgūšanu)

un energoefektivitātes pasākumu realizācija nav attiecīgā objekta

īpašnieka primārais mērķis. Tas paver ESKO iespēju sniegt

energoefektivitātes pakalpojumu attiecīgo objektu īpašniekiem,

tiem samazinot energoresursu izmantošanas izmaksas. Vienlaikus

attiecīgo darījumu realizācija veicina valsts energoefektivitātes

uzlabošanas mērķa sasniegšanu. Būtu nepieciešams realizēt

pasākumus ESKO kompāniju izveides un sākotnējās izaugsmes

nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO pastāvīgu nepieciešamību

pēc papildus resursiem pakalpojumu sniegšanai jauniem klientiem,

tad nepieciešams paredzēt arī papildus instrumentus jaunu

aizdevumu saņemšanai.

5.2.2. Ieguldījumu šķēršļu

analīze

Jebkura investīciju projekta īstenošana saistīta ar

iespējamiem riskiem vai objektīviem šķēršļiem. Līdzšinējā ēku

atjaunošanas praksē no projektu īstenotāju puses identificēta

virkne risku, kas var ietekmēt gan projekta ieceres uzsākšanu,

gan arī īstenošanu. Dzīvojamo ēku atjaunošanu var ietekmēt šādi

riski un šķēršļi:

1) šķērši un riski, kas ir saistīti ar informācijas

pieejamību:

- nepietiekama iedzīvotāju informētība par ēku

energoefektivitātes jautājumiem un ieguvumiem no ēku

energoefektivitātes uzlabošanas;

- nepietiekama iedzīvotāju informētība par finanšu

instrumentiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai;

- dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties par kopīgiem

lēmumiem. Būtu jāveicina pozitīvu lēmumu pieņemšanas process,

veicinot sabiedrības informētību un kopīpašuma apziņu ar

regulāriem semināriem, kampaņām, pozitīviem ēku atjaunošanas

piemēriem.

- praksē laikietilpīgā lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājās;

2) šķērši un riski, kas ir saistīti ar atjaunošanas projekta

dokumentāciju:

- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas

trūkums;

- nepareizi veikti (arī apzināti) ēku

energoefektivitātes novērtējumi (energoauditi);

- neprecizitātes tehniskās dokumentācijas (ēkas

tehniskā apsekošana, būvniecības ieceres dokumentācija,

būvniecības tāme) sagatavošanā;

- neprofesionāliem projektu ieviesējiem grūti

saprotamās projektu virzības administratīvās procedūras;

3) šķērši un riski, kas ir saistīti ar būvdarbu kvalitāti:

- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas

trūkums;

- būvniecības normatīvu aktu neievērošana būvdarbu

izpildē;

- nekvalitatīva (nepietiekama) būvuzraudzība;

- būvdarbu izpildītāju bieži nepietiekamā

kvalifikācija;

4) finanšu šķēršļi un riski:

- iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās;

- kļūdas projekta budžeta aprēķināšanā;

- izmaksu sadārdzināšanās projekta īstenošanas gaitā

(atkopjoties būvniecības nozarei no krīzes sekām, aktivizējies

būvniecības tirgus un pieaugušas būvniecības pakalpojumu un

būvmateriālu cenas);

- parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu, liedzot dzīvojamās māja dzīvokļu īpašniekiem

saņemt aizdevumu mājas atjaunošanai;

- augsts finanšu ieguldījumu riska līmenis ekonomiski

mazaktīvās teritorijās, kas sadārdzina aizdevumu procentu likmes,

kas pagarina ieguldījumu atmaksāšanās termiņus.

- ilgs ieguldījumu atmaksāšanās termiņš, kas

kombinācijā ar augstām aizņēmumu procentu likmēm veido negatīvu

projektu rentabilitāti.

Ņemot vērā ēku atjaunošanas praksē identificētos riskus un

šķēršļus, kā arī Latvijas komercbanku līdzšinējo pieredzi ēku

atjaunošanas finansēšanā, konstatēts, ka, ņemot vērā

daudzdzīvokļu ēku īpašnieku atšķirīgo maksātspēju, kas ietekmē

iespējas piesaistīt finansējumu, ēkas atkarībā no to īpašnieku

maksātspējas jādala grupās:

1) komercprojekti - tādas mājas, kuru īpašnieku maksātspēja ir

apmierinoša un tie potenciāli varētu uzņemties finanšu saistības,

t.sk. līdzfinansēt ēkas atjaunošanas projektu;

2) sociālie projekti - tādas mājas, kuru atjaunošanai būs

problemātiski piesaistīt finansējumu uz komerciāliem

nosacījumiem.

Papildus minētajam attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanas

iespējamiem finanšu modeļu risinājumiem nākotnē vidējā termiņā

pastāv risks, ka cilvēki pieradīs pie ievērojamā (50%)

līdzfinansējuma un tas apgrūtinās citu finanšu modeļu ieviešanu,

ko netieši norāda Lietuvas pieredze. Proti, mainoties atbalsta

programmu nosacījumiem (sākotnēji 50% atbalsts mainījās uz 15-30%

atbalstu), būtiski samazinājās dzīvokļu īpašnieku vēlme veikt

mājokļa atjaunošanu, izmantojot jaunos atbalsta instrumentu

nosacījumus.

Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī virkne šķēršļu, kas kavē

veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:

- nepietiekama informācijas pieejamība par ESKO un vāja

izpratne par ESKO līgumiem;

- klientu neuzticēšanās komplicētajiem ESKO līgumiem,

kas ietver gan būvprojektēšanas, gan būvdarbu, gan

apsaimniekošanas, gan arī finanšu nosacījumus;

- ESKO mazā interese par riskantiem projektiem,

priekšroku dodot objektiem, kuros ir skaidri saskatāms

ieguvums.

- Izvērtējot ESKO atbalsta iespējas, Altum ir veicis

intervijas ar komercbanku, riska kapitāla fondu un ESKO

kompānijām. Interviju rezultātā Altum ir sagatavojis vairākus

priekšlikumus valsts atbalsta programmu realizācijai. Tādēļ būtu

nepieciešams realizēt pasākumus ESKO kompāniju izveides un

sākotnējās izaugsmes nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO

pastāvīgu nepieciešamību pēc papildus resursiem pakalpojumu

sniegšanai jauniem klientiem, tad nepieciešams paredzēt arī

papildus instrumentus jaunu aizdevumu saņemšanai.