4. pants

1AS "Swedbank" izsniegto līgumu skaits laika posmā

2no 2011. - 2014.gadam, kad bija pieejams 3.4.4.1.aktivitātes

3publiskais finansējums, ir 169. Procentu likmes dotas par

42013.-2014.g.

5Avots: Izvērtējuma autori,

6pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju

7No 27.tabulas datiem secinām, ka aizdevumu procentu likmēm ir

8salīdzinoši liela variācijas amplitūda. To vislabāk var redzēt no

9AS "Swedbank" datiem, jo šai kredītiestādei ir

10salīdzinoši liels izsniegto aizdevumu skaits, turklāt šī

11kredītiestāde ir izsniegusi aizdevumus pavisam 27 pilsētās un

12novados.

13Aizdevumu procentu likmes ir atkarīgas no daudzdzīvokļu mājas

14atrašanās vietas, kā arī mājas lieluma (dzīvokļu skaita).

15Atjaunošanas izmaksas uz 1 m2 mājā ar, piemēram, 18

16dzīvokļiem ir lielākas, nekā mājā ar 60 dzīvokļiem. Līdz ar to

17šādas ēkas komercbankas uzskata par riskantākām un procentu

18likmes šādos gadījumos ir augstākas.

19No AS "Swedbank" 105 aizdevumu līgumiem, par kuriem

20kredītiestāde ir sniegusi informāciju laika posmam par 2013. un

212014.gadu, aritmētiskā vidējā gada procentu likme ir 4,70%.

22Procentu likmes, kas ir vienādas vai zemākas par 3%, ir tikai 5

23aizdevumiem, jeb tikai 5% no izlases kopas lieluma.

245.1.3.2. Starptautiskās bankas

252007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā starptautiskās

26finanšu institūcijas (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības

27bankas (turpmāk - ERAB), un Eiropas Investīcijas bankas (turpmāk

28- EIB), Ziemeļvalstu investīciju banka (turpmāk - NIB) u.c.) nav

29iesaistījušās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes

30paaugstināšanas pasākumu kreditēšanā Latvijā.

31Starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas

32piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši

33zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%).

34Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus

35finanšu starpniekiem Latvijā (AFI, komercbankām), kas savukārt

36sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju

37energoefektivitātes paaugstināšanai. Tā kā finanšu starpniekiem

38jāuzņemas gala aizņēmēju kredītriski, tad aizdevumu procentu

39likmē jāparedz šo risku segums un aizdevumu apkalpošanas

40izmaksas, kas paaugstina procentu likmi par 2 līdz 4

41procentpunktiem. AFI gadījumā, lai saņemtu starptautiskās finanšu

42institūcijas aizdevumu, parasti nepieciešams valsts galvojums,

43kas attiecīgi jāiekļauj valsts budžetā, un tā saņemšanai jāveic

44normatīvajos aktos paredzētās darbības. Papildus tradicionālajiem

45ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai AFI)

46starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt

47finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes

48paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur

49pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus

50finanšu produktus.

51ESKO īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo pašu

52kapitāla lielums, tāpēc ERAB piedāvā problēmas risinājumu:

53izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu (angļu val.

54special purpose vehicle, turpmāk - SPV), kas aizņemas ilgtermiņa

55finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē

56ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo

57uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām.

58ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir

59izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir

60jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma. Turklāt ESKO

61darbiniekiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu

62kvalitatīvi kontrolēt dokumentu sagatavošanas procesu un

63būvdarbus, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot siltumenerģijas

64patēriņa ekonomiju.

65ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt

66energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģija s piegādes

67pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma (turpmāk

68- EPL) darbības laikā. Tas nozīmē, ka arī SPV ir jābūt

69atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu veikt ESKO projektu drošu

70atlasi un nodrošināt kvalitatīvu ESKO darbības uzraudzību

71ilgtermiņa periodā.

72ERAB izvirzītās standarta prasības SPV ir pieredzējis un

73kvalificēts personāls, pozitīva saimnieciskās darbības vēsture

74(t.i., aizdevums visdrīzāk netiks piešķirts start-up uzņēmumam),

75pieredze darbā ar atbilstoša mēroga energoefektivitātes

76paaugstināšanas projektiem un pietiekami liels pamatkapitāls

77(atbilstošs bankas izvirzītajām minimālajām prasībām).

78Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam

79SPV, ir 10 miljoni EUR (salīdzinājumam norādām, ka SIA

80"Renesco" (ESKO) kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju

81energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni EUR).

82Maksimālais aizdevumu apjoms nav ierobežots, un to nosaka tirgus

83apstākļi.

84Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī

85ir mērāmas vairākos miljardos EUR. Lai SPV varētu pastāvēt

86ilgtermiņā un piesaistīt apjomīgus finansējuma apmērus, ir

87nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi. SPV, uzkrājot

88pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (>50

89miljoni EUR), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām

90top trīs reitingu aģentūrām (Moody's, S&P, Fitch). Tādā veidā

91būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem

92tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt

93nākotnes EPL projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu

94iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts

95tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas

96notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo

97nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti.

985.1.4. Pašvaldības energoservisa uzņēmums

99(PESKO)

100Pašvaldības energoservisa kompānija (turpmāk - PESKO) ir

101pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc energoservisa

102kompānijas principiem, darbībai izmantojot pašvaldības finanšu

103līdzekļus un piesaistītu finansējumu. Parasti pašvaldības mērķis

104nav peļņas gūšana, bet gan savā īpašumā esošu sabiedrisko ēku un

105pilsētas vai reģiona dzīvojamā fonda sakārtošana, ja kādu iemeslu

106dēļ to nevar veikt iedzīvotāji vai ESKO. PESKO var nodrošināt arī

107tādu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kuru atmaksāšanās riska dēļ

108neveic ESKO vai iedzīvotāji.

109Latvijā līdz šim nav lielas pieredzes ar PESKO modeli.

110Neskatoties uz to, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir

111pieredze šāda modeļa ieviešanā, piedāvājot iedzīvotājiem slēgt

112ESKO līgumus, kā arī citās pilsētās ir zināma pieredze. Tomēr

113šāda modeļa attīstība varētu būt iespējama pašvaldību līmenī

114gadījumā, ja tiek piedāvāti finanšu resursi PESKO

115attīstībai.37

1165.1.5. Energoservisa pakalpojumi

117(ESKO)

118Energoservisa pakalpojumu sniegšana kā komercdarbības nozare

119ir izplatīta, t.s., vecajās ES valstīs, ASV un citur pasaulē,

120vienlaikus tā joprojām attīstās un ne visās valstīs ir plaši

121izplatīta. Būtiski norādīt, ka šī prakse galvenokārt ir piemērota

122nedzīvojamo ēku (publisko un komerciālu) sektoros un dzīvojamo

123māju sektoros līdz šim ir maz izplatīta.

124Energoservisa kompānija (turpmāk - ESKO) ir uzņēmējdarbības

125veids, kas piesaistot privātā sektora, piemēram, komercbanku

126līdzekļus, sniedz plašu ar enerģētikas nozari saistītu

127pakalpojumu klāstu, t.sk., īstenojot energotaupības projektus,

128enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un

129piegādi, kā arī risku pārvaldību. Tādēļ ESKO darbība ļauj

130atjaunot nekustamos īpašumus, kuru atjaunošanai valstij vai

131pašvaldībai nepietiek līdzekļu. Tā kā ESKO finansiāli ir

132ieinteresēta pēc iespējas labāku energoefektivitātes rādītāju

133sasniegšanā, pasūtītājam tā darbība nav saistīta ar būtisku

134risku. ESKO veiktās dzīvojamās mājas atjaunošanas rezultātā

135pilsēta iegūst sakoptu pilsētvidi ar atjaunotu dzīvojamo fondu,

136bet iedzīvotāji - atjaunotu nekustamo īpašumu, kam ir

137palielinājusies tirgus vērtība. Šo iemeslu dēļ ES izrāda

138centienus, kas stimulētu plašāku ESKO iesaisti

139energoefektivitātes projektu īstenošanā, lai nodrošinātu papildu

140finanšu piesaisti un efektīvu investīciju atdevi.

141ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar

142pieeju brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt lētus

143kredītus, kā arī ar interesi darboties energoefektivitātes

144jomā.

1458.attēls. ESKO modeļa finansējuma

146shēma2

147Ēku īpašnieki (enerģijas patērētāji)

148Līgums par pasākumu īstenošanu

149ESKO

150Vienošanās par finansējumu

151Banka

152← →

153← →

154← pakalpojums

155← Finansējums

156maksājums →

157maksājums →

158ESKO veic padziļinātu objektu (ēku, enerģijas pārvades

159sistēmu, ražošanas objektu vai procesu) analīzi ar nolūku rast

160visracionālāko energoefektivitātes risinājumu, organizē ar to

161saistītu nekustamā īpašuma atjaunošanu un tā uzturēšanu ieguldīto

162izdevumu atgūšanas laikā, kas var svārstīties no 5 līdz 20

163gadiem. Tas panāk līdzekļu atgūšanu ar starpību, kas rodas

164energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā. Lai

165nodrošinātu sekmīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību, ESKO slēdz

166terminētu līgumu ar pakalpojuma saņēmēju (mājas kopības gadījumā

167ar ēkas pārvaldnieku), kura darbības laikā ESKO uzņemas visas

168saistības, kas saistītas ar energoefektivitātes pasākumu

169sagatavošanu, finansēšanu un ieviešanu, garantējot paredzēto

170energoefektivitātes rezultātu un nodrošinot līguma darbības laikā

171objekta apsaimniekošanu. Līgumam beidzoties, visi atjaunošanas

172rezultātā sasniegtie ieguvumi pāriet pakalpojuma saņēmēja -

173iedzīvotāju - īpašumā. 2

174Slēdzot ESKO līgumu, var tikt izmantotas divas pieejas:

1751) Līguma rezultātā pakalpojuma sniedzējs saņem noteiktus

176procentus no ietaupītajiem līdzekļiem visu līguma darbības laiku.

177Tas rosina pakalpojuma sniedzēju panākt pēc iespējas lielāku

178ietaupījumu tūdaļ pēc projekta realizācijas un uzturēt to līdz

179pat 1īguma vai atmaksāšanās beigām, pat palielinot to ar papildu

180pasākumiem. Šai pieejai var būt risinājumi:

181• līgumā tiek atrunāts garantētais ietaupījums, par kura

182sasniegšanu visus riskus uzņemas ESKO;

183• līgumā ietver nosacījumus, kā sadalīt sasniegtos

184ietaupījumus starp ESKO un klientu - šajā variantā riski tiek

185sadalīti starp līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar līguma

186nosacījumiem.

1872) Līguma rezultātā iedzīvotāji maksā nemainīgu ikmēneša

188maksājumu par kvadrātmetru atbilstoši apdzīvojamajai

189platībai.

190ESKO sekmīgā darbība ir guvusi atzinību vairākās ES valstu

191pašvaldībās, jo, piesaistot privāto sadarbības partneri,

192pašvaldībām ir izdevies uzlabot savā īpašumā esošo ēku

193energoefektivitāti pat savu budžeta līdzekļu trūkuma

194gadījumā.

195EPL ir energopakalpojuma saņēmēja (piemēram, daudzdzīvokļu

196mājas) un energopakalpojuma sniedzēja (piemēram, ESKO vai PESKO)

197līgums par noteiktu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

198īstenošanu, ja samaksu par investīcijām šajos pasākumos veido

199panāktais energoefektivitātes paaugstinājums.

200Energopakalpojumu sniegšanai EPL ietvaros ir jāatbilst šādiem

201principiem:

202a) Līgumā ir jābūt precīzi noteiktam sagaidāmajam enerģijas

203galapatēriņam un energopakalpojuma sniedzēja garantētajiem

204energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

205b) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā finansē

206energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus no saviem un/vai

207trešās personas finanšu līdzekļiem (tas neizslēdz iespēju, ka

208finanšu avotus piesaista arī daudzdzīvokļu māju īpašnieki, bet

209EPL finansēšanas risku uzņemas energopakalpojuma sniedzējs).

210c) Ieguldītās investīcijas pilnībā atmaksājas no

211energopakalpojuma ieviešanas rezultātā iegūtā enerģijas

212ietaupījuma (par kuru ir panākta vienošanās līgumā).

213d) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji uzņemas

214projekta finansiālos, tehniskos un komerciālos riskus.

215e) Līgumam ir jāatbilst standarta nosacījumiem, kurus ir

216apstiprinājusi un publiskojusi atbildīgā nozares ministrija (EM;

217pagaidām oficiāli apstiprināts līguma paraugs nav izstrādāts un

218apstiprināts).

219ES dalībvalstīs ESKO modelis salīdzinoši reti tiek izmantots

220daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. EPL plašāk tiek izmantots

221publisko ēku atjaunošanai Vācijā.

222Saskaņā ar līdzšinējo praksi saskaņā ar EPL energopakalpojuma

223sniedzējam ir jāpilda šādas saistības:

224• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas (pelējuma un pārmērīga

225mitruma novēršana) pakalpojumi.

226• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas inženiersistēmu

227funkcionēšanas nodrošināšana visā līguma darbības periodā.

228• Iekštelpu temperatūra ēkas dzīvokļos apkures sezonas laikā

229atbilstoši noteiktam diennakts grafikam (18oC -

23022oC), atsevišķi tiek noteiktas iekštelpu temperatūras

231pieļaujamās robežas koplietošanas telpās.

232• Karstā ūdens minimālā padeves temperatūra

23350+/-2oC.

234§ Ēkas atjaunošana atbilstoši līgumslēdzēju pušu saskaņotiem

235pasākumiem (izmaksu pozīcijām), ievērojot normatīvos aktus.

236• Nemainīgi apkures un karstā ūdens bāzes tarifi visā līguma

237darbības laikā, ievērojot līgumā noteiktos tarifu korekcijas

238kritērijus (skatīt zemāk tekstā).

239• Dzīvokļu īpašnieki maksā energopakalpojuma sniedzējam bāzes

240tarifu (atsevišķi apkurei un karstajam ūdenim), ko veido šādi

241parametri:

242• Enerģijas patēriņš ēkai pirms energoefektivitātes

243paaugstināšanas (MWh/gadā).

244• Regulatora apstiprināts siltumenerģijas tarifs

245(EUR/MWh).

246• Vidējā āra gaisa atsauces temperatūra.

247• Vidējā iekštelpu atsauces temperatūra.

248• Dzīvokļu kopējā apkurināmā platība.

249• Mēnešu skaits apkures sezonā vidēji gadā.

250Energopakalpojumu sniedzēja bāzes tarifs apkures sezonas laikā

251katru mēnesi tiek koriģēts atbilstoši ārgaisa temperatūras un

252siltumenerģijas tarifa izmaiņām.

253ESKO slēgtie EPL Latvijā ir trīspusējie līgumi, kur

254līgumslēdzējas puses ir klients (DzĪS), ESKO un mājas

255apsaimniekotājs. ESKO slēdz atsevišķu aizdevuma līgumu ar

256finansētāju (kredītiestādi) par finansējuma piesaisti

257daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai.

258Maksājumu plūsma no dzīvokļu īpašniekiem energopakalpojuma

259sniedzējam notiek ar namu apsaimniekotāja starpniecību.

260Atbilstoši līdzšinējai EPL praksei energopakalpojuma sniedzēja

261galvenais ieguldījums ir komercriska uzņemšanās, nodrošinot, ka

262tā veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas

263piegādes pakalpojumi līguma darbības laikā atbilst

264siltumenerģijas bāzes tarifam atbilstoši iepriekš tekstā

265minētajiem tarifa korekcijas nosacījumiem (t.i., ja visā EPL

266darbības laikā ārgaisa temperatūra un siltumenerģijas tarifs būtu

267nemainīgi, tad pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

268veikšanas iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā vairāk par apkuri un

269karsto ūdenim nekā pirms energoefektivitātes paaugstināšanas

270pasākumu veikšanas).

271Līdz ar to, energopakalpojumi ir izdevīgi daudzdzīvokļu māju

272īpašniekiem, kas vēlas dzīvot inženiertehniski sakārtotā mājā ar

273pieņemamu komforta līmeni, saprātīgu maksu par siltumenerģiju

274(maksājumu apjoms pirms ēkas atjaunošanas, kas pieaug atbilstoši

275siltumenerģijas tarifa pieaugumam) un kuriem nav kapacitātes vai

276vēlēšanās pašiem nodarboties ar ēku atjaunošanu un uzturēšanu

277(vai arī mājas apsaimniekotājam nav atbilstošas profesionālās

278pieredzes). Vienlaicīgi, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir riski,

279ka maksājums par sniegto pakalpojumu var būtiski pieaugt, ja

280pieaug siltumenerģijas tarifs, jo dzīvoklis maksā par enerģijas

281patēriņa apjomu ēkai, kas tai bija pirms energoefektivitātes

282paaugstināšanas. Šādā situācijā īpašniekiem ir ierobežotas

283iespējas samazināt izdevumu pieaugumu.

284Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir ilgs

285investīciju atmaksas periods un tie nav finansiāli rentabli bez

286granta finansējuma. Līdz ar to arī EPL biznesa modelis ir

287balstīts uz pieņēmumiem, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir

288pieejams granta finansējums, un līguma darbības laikā

289siltumapgādes tarifi nepārtraukti pieaugs (atsevišķos līgumos

290paredzētais tarifa pieauguma temps gadā ir 6%). Labumu no tarifa

291pieauguma gūst energopakalpojuma sniedzējs, jo pakalpojuma

292saņēmējam attiecīgi ir jāmaksā bāzes tarifs un tarifa pieaugums.

293Līdz ar to energopakalpojumu sniedzējiem ir pievilcīgākas

294pašvaldības ar salīdzinoši augstākiem siltumapgādes tarifiem.

295Lai nodrošinātu ESKO tirgus attīstību, nepieciešamas 3 veida

296atbalsta programmas ESKO dažādās attīstības stadijās: 1) atbalsts

297ESKO izveidei un sākotnējās darbības uzsākšanai; 2) atbalsts jau

298esošu ESKO darbības nodrošināšanai; 3) ESKO aizdevumu

299refinansēšanas fonds. Ņemot vērā, ka šobrīd akūtākā problēma ar

300finansējuma pieejamību ir tieši ESKO kompānijām, kuras savu

301darbību jau ir uzsākušas, bet vairs nevar piesaistīt privātā

302sektora resursus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi izmaiņas

303Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065

304"Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo

305saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu

306kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (turpmāk -

307MK noteikumi Nr. 1065), lai tām ESKO kompānijām, kuras tirgū jau

308darbojas, būtu iespēja savu paplašināt darbību.

309Sabiedrība "Altum" pieņems lēmumu par aizdevuma

310piešķiršanu, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja,

311t.sk. ESKO, iesniegto biznesa plānu, kas satur īstenojamā biznesa

312projekta un energoefektivitātes pasākumu aprakstu, plānoto

313saimnieciskās darbības veicēja naudas plūsmu un citu sabiedrības

314"Altum" norādīto informāciju. Energoefektivitātes

315pasākumu īstenošanai sabiedrībā "Altum" papildus būs

316jāiesniedz aprēķini, kas pamato, ka aizdevuma atmaksa tiks veikta

317no energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju klientu maksājumiem,

318kas tiek veikti no ietaupītājiem līdzekļiem, īstenojot

319energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Sabiedrības

320"Altum" aizdevumiem tiks izvirzīti šādi nosacījumi:

321• aizdevuma apmērs: līdz 2,85 miljoniem euro uz

322komersantu. Ja energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējam ir

323vairāki meitas uzņēmumi, katrs šis uzņēmums var saņemt aizdevumu

324līdz 2,85 miljoniem euro;

325• minimālais saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ESKO,

326līdzfinansējums, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības

327atbalstu, 10% apmērā;

328• aizdevuma procentu likme: no EURIBOR + 3%

329• aizdevuma termiņš līdz 20 gadiem;

330• aizdevuma izsniegšana atbilstoši ESKO klientu

331piesaistei;

332• iespējams piesaistīt garantijas 80% no aizdevuma summas.

333Papildus tam nākotnē ir jāstrādā pie ESKO aizdevumu

334refinansēšanas fonda darbības paplašināšanas, kas atpirktu no

335ESKO jau izveidotos klientu portfeļus (prasījuma tiesības uz

336klientu nākotnes maksājumiem). Tādejādi ESKO, kas aktīvi īsteno

337energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, samazinātos

338kredītsaistību slogs un būtu iespēja atkārtoti saņemt komercbanku

339un sabiedrības "Altum" aizdevumus jaunu projektu

340īstenošanai. Kā viena no iespējām ir jāapsver refinansēšanas

341fondu veidot kopā valsts un privātajam sektoram kā publisko

342privāto partnerību. Tādejādi tiktu sekmēta Energoefektīvas

343direktīvas 18.pantā minētais, ka dalībvalstīm ir jāveicina

344energopakalpojumu tirgus, tai skaitā finanšu instrumentu

345izmantošana, un tiktu veicināta privāto investīciju

346piesaiste.

347Pašlaik Ekonomikas ministrijas ieskatā finanšu tirgū varētu

348tikt izveidots jauns Energoefektivitātes projektu refinansēšanas

349fonds (EPRF), kurā iegulda publisko finansējumu (līdz 25% no

350fonda apjoma).

351Paredzēts atlasīt:

3521) ieguldītājus (min. 75% no EPRF apjoma);

3532) EPRF pārvaldes kompāniju.

354EPRF refinansē ESKO projektus, iegādājoties ESKO izveidoto

355klientu portfeli (prasījuma tiesības). Tādējādi ESKO ir iespēja

356norēķināties par esošajām kredītsaistībām un uzņemties jaunas

357saistības kārtējā klientu portfeļu izveidei.

358Kā priekšrocība šādai pieejai ir, ka visi ESKO projektu

359refinansēšanas lēmumi tiek pieņemti uz privātās iniciatīvas

360pamata. Savukārt, kā trūkums identificēts ilgais uzsākšanas

361periods - jāizstrādā jauni MK noteikumi, jāveic EPRF ieguldītāju

362atlase un EPRF pārvaldes kompānijas atlase. Latvijā šāda tipa

363fonds jau ir izveidots 2016.gadā pēc privātā sektora iniciatīvas.

364Līdz ar to, lai nodrošinātu visu atbalsta pasākumu papildinātību,

365ES fondus ir lietderīgi ieguldīt cita (iztrūkstošā) atbalsta

366instrumenta izveidē.

3675.2. Ēku atjaunošanas šķēršļu

368analīze

369Vērtējot ēku energoefektivitātes ietekmi, var secināt, ka,

370galvenie šķēršļi, lai stimulētu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu,

371ir:

3721) augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu

373procentu likmes) komercbankās;

3742) ēku īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un

375kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju

376uzņemties jaunas saistības vai saņemt aizdevumu bankā;

3773) nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku

378apsaimniekotāji, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes

379jomā, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits;

3804) kvalificēta darbaspēka trūkums;

3815) zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kontroles

382trūkums. Ja darbus veic nepietiekami profesionāli izpildītāji,

383pastāv iespēja nesasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu.

3845.2.1. ES fondu aktivitāšu

385šķēršļi

3863.4.4.1. aktivitātes šķēršļi:

3871) Neskaidrs energoefektivitātes paaugstināšanas projektu

388investīciju atmaksāšanās termiņš. Pēc EM aprēķiniem pie vidējiem

389rādītājiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektos

390investīciju atmaksāšanās periods ir 22-23 gadi (neņemot vērā

391finansējuma piesaistes izmaksas). 2007 - 2013.gada ES fondu

392plānošanas perioda atbalsta programmas ietvaros LIAA apstiprināja

393projektu, un tikai pēc tam komercbanka izskatīja aizdevuma

394piešķiršanas iespējas. Līdz ar to iepriekš nebija zināms, vai

395projekts atmaksāsies, jo nebija zināma aizdevuma procentu

396likme.

3972) Augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu

398procentu likmes) komercbankās.

3993) Ierobežota komercbanku finansējuma pieejamība atsevišķām

400ēku grupām ar ekonomiski pamatotiem projektiem (reģionos, ēkām ar

401nelielu dzīvokļu skaitu, ēku apsaimniekotājiem ar salīdzinoši

402lielu kredītportfeli).

4034) Latvijas garantiju aģentūras (turpmāk - LGA) sniegtās

404garantijas tiek pieprasītas, lai komercbankas izsniegtu

405aizdevumus lielā daļā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes

406paaugstināšanas projektu. Tai pašā laikā tās tikai retos

407gadījumos palīdz saņemt aizdevumu iepriekšējā punktā norādītajām

408ēku grupām, tādējādi pilnvērtīgi neveicinot aizdevumu saņemšanu

409visā Latvijas teritorijā (LGA izsniegtās garantijas bija nevis

410valsts, bet valsts kapitālsabiedrības galvotas garantijas).

4115) Dzīvokļu īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un

412kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju

413uzņemties jaunas saistības, saņemot aizdevumu bankā.

4146) Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku

415apsaimniekotāji, energoauditori, projektētāji, būvniecībā

416nodarbinātie) skaits.

4177) Kvalificēta darbaspēka trūkums būvdarbu veikšanai.

4188) Zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes

419kontroles trūkums.

4209) Energoservisa uzņēmumu (turpmāk - ESKO) piesaistes

421gadījumos neskaidra dzīvokļu īpašnieku naudas plūsma - nav

422skaidra pakalpojuma cena, un gadījumos, ja siltumenerģijas tarifu

423izmaiņu risku uzņemas dzīvokļu īpašnieki, pastāv izmaksu

424pieauguma risks iespējamo siltumenerģijas tarifu izmaiņu dēļ

425(šāds risks ESKO īstenotajos projektos (salīdzinot ar māju

426apsaimniekotāju īstenotajiem projektiem) ir lielāks, jo dzīvokļu

427īpašnieki pēc projekta īstenošanas maksā par siltumenerģijas

428patēriņu, kāds bija pirms energoefektivitātes paaugstināšanas

429projekta īstenošanas.

4303.4.4.2. aktivitātes šķēršļi:

4311) Vairākos projektos tika paredzētas augstas atjaunošanas

432izmaksas (pat vairāk kā 400 euro uz vienu ēkas

433kvadrātmetru), jo aktivitātes pamatnosacījumi nenoteica izmaksu

434ierobežojumus. Šādu projektu investīcijas bija augstas un to

435atmaksāšanas periods nesamērīgi ilgs, kā arī, ņemot vērā

436aktivitātes atbalsta nosacījumu specifiku, kur attiecināmās

437izmaksās ir iekļautas iekštelpu pielāgošanas izmaksas personām ar

438kustību traucējumiem, tika panākts salīdzinoši zemi

439siltumenerģijas ietaupījumi pēc atjaunošanas - uz 1 400

440investētajiem euro ERAF finansējuma tika panākts vidēji

4410,57 MWh ietaupījums gadā.

4422) Projektu uzraudzības periodā bija atsevišķas pašvaldības,

443kas vēlējās mainīt atjaunotās sociālās mājas statusu, kas radīja

444riskus, ka projekta īstenošanas rezultātā netiks sasniegts

445projekta sākotnējais mērķis - sniegts atbalsts sociālās mājas

446iedzīvotājiem.

4473) Projektu ieviešanas stadijā bija novērojamas vairākas

448problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvi sagatavotu projekta

449tehnisko dokumentāciju, atbilstošu iepirkuma procedūras

450nodrošināšanu. Tas daļēji bija saistīts ar aizliegumu

451attiecināmās izmaksās iekļaut projekta administrēšanas

452izmaksas.

453Aktivitātes projektu iesniegumu atlases kritērijos nebija

454iekļauts kritērijs par projekta īstenošanas laikā sasniegto

455siltumenerģijas ietaupījumu pret veiktajām investīcijām un nebija

456noteikts ekonomiski pamatots laika periods, kurā jāatmaksājas

457veiktām investīcijām.

4584.1.1.SAM šķēršļi:

4591) Apstrādes rūpniecības komersantu mazā pieredze un

460ierobežotās zināšanas par energoefektivitātes paaugstināšanas

461pasākumu īstenošanu.

4622) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu

463pieaugums.

4643) Attiecībā pret esošo apstrādes komersantu daudzumu, mazs

465atbalstāmo komersantu skaits (65).

4664) Komersanti prioritāri vēlas mainīt iekārtas, ne veikt

467mērķtiecīgus energoefektivitātes pasākumus ražošanas ēkās.

4684.2.1.1. pasākuma šķēršļi:

4691) Publiskais sektors nevar pilnībā samazināt visus aizdevumu

470kredītriskus, kā arī nevar ietekmēt kredītresursu izmaksas

471kredītiestādēm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu māju kreditēšanas tirgū

472joprojām būs liela aizdevumu procentu likmju variācijas

473amplitūda, tāpēc finanšu resursi nebūs vienlīdzīgi pieejami

474visiem Latvijas iedzīvotājiem (daudzdzīvokļu māju

475īpašniekiem).

4762) Sarežģīta valsts atbalsta piemērošanas kārtībā un

477uzraudzības nodrošināšana, jo valsts atbalsta apmērs ir jāizvērtē

478katras mājsaimniecības (dzīvokļa) līmenī. Šajā gadījumā

479sabiedrībai "Altum" ir jānodrošina informācijas

480iegūšana par katru dzīvokli, kas ir ievērojams birokrātisks

481slogs, gan sabiedrībai "Altum", gan dzīvokļu īpašnieku

482pilnvarotajām personām. Ekonomikas ministrija ar izmaiņām

483programmas nosacījumos ir noteikusi, ka Sabiedrība

484"Altum" granta pieteikumu izvērtējumu veic pēc

485informācijas saņemšanas no cita finansētāja vai

486energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja par plānotajiem

487finansēšanas nosacījumiem. Pēc sabiedrības "Altum"

488izvērtējuma cits finansētājs vai energoefektivitātes pakalpojuma

489sniedzējs pieņem lēmumu par energoefektivitātes uzlabošanas

490pasākumu finansēšanu un dzīvokļu īpašnieki par cita finansētāja

491finansēšanas nosacījumu apstiprināšanu. Sabiedrība

492"Altum" lēmumu par granta piešķiršanu pieņem pēc

493attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja sabiedrība

494"Altum" de mimis veidlapas no dzīvokļu

495īpašniekiem saņem kopā ar granta pieteikumu, tiek mazināts

496administratīvais slogs. Dzīvokļu īpašnieku apliecinājumi un de

497minimis veidlapas jālūdz gatavot vienu reizi un vairākkārt

498nav jāseko līdzi izmaiņām dzīvokļu īpašnieku sarakstā.

4993) Ņemot šī brīža situāciju, kad ir sācies būvniecības izmaksu

500pieaugums un lielā daļā Latvijas teritorijas ir vēsturiski zems

501siltumenerģijas tarifs, jo šobrīd ir zemas naftas un dabasgāzes

502cenas, ir risks, ka virkne māju, kuras atrodas pilsētās, kurās ir

503īpaši zemi siltumenerģijas tarifi, nevarēs pretendēt uz atbalstu.

504Jau 01.11.2016. MK tika apstiprināts Ekonomikas ministrija

505ierosinājums siltumenerģijas tarifam piemērot inflācijas

506koeficientu 1,8% apmērā, lai nodrošinātu iespēju programmas

507ietvaros atbalstu saņemt ēkām pašvaldībās, kurās šobrīd ir

508netipiski zemi siltumenerģijas tarifi.

5094) Sabiedrībā "Altum" iesniegtās būvniecības

510tehniskās dokumentācijas zemā kvalitāte. Ņemot vērā, ka

511sabiedrības "Altum" Kompetences centrs veic detalizētu

512visas tehniskās dokumentācijas izvērtējumu, ir konstatēts, ka

513neatkarīgi ekspertu ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji

514u.c. speciālisti dokumentus sagatavo zemā kvalitātē, tāpēc

515sabiedrībai "Altum" vairākkārt ir jālūdz tehnisko

516dokumentāciju pārstrādāt vai precizēt. Tādejādi tiek kavēta

517būvniecības uzsākšana. Tomēr ņemot vērā, ka to speciālistu loks,

518kas gatavo tehnisko dokumentāciju dzīvojamo māju

519energoefektivitātes paaugstināšanai, ir neliels, kā arī

520sabiedrības "Altum" mērķtiecīgo darbu sadarbības

521nodrošināšanai ar šiem speciālistiem, prognozējams, ka šis

522šķērslis tiks būtiski mazināts.

5235) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu

524pieaugums. Ņemot vērā, ka pašlaik ir atvērta lielākā daļa ES

525fondu atbalsta programmu, kurās paredzēti būvdarbi, ir risks, ka

526būvkomersanti izvēlēsies nodrošināt pakalpojumus lielākos

527objektos (valsts, pašvaldību iestāžu pasūtījumos). Papildus arī

528tas, ka vienlaikus ir atvērtas vairākas ar būvniecību saistītas

529atbalsta programmas, rada ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu,

530kas attiecīgi arī var ietekmēt projekta ekonomiskās atdeves

531rādītājus.

5324.2.1.2. pasākuma šķēršļi:

5331) Ministriju iesniegtie dati var būt kļūdaini, līdz ar to

534netiktu atjaunotas neefektīvākās ēkas. Savukārt

535energosertifikācijas veikšanai visās ēkās nepieciešams papildus

536iepirkums, papildus finansējums (~1 milj. euro - vidēji

5371000 euro vienas ēkas energosertifikācijas veikšanai*1000

538ēkas) un laiks ~3 gadi (jo ir ierobežota kvalificētu ekspertu

539kapacitāte).

5402) Nav garantijas, ka tieši sarakstā esošās ēkas atjaunot ir

541visefektīvāk (sasniegtais enerģijas ietaupījums pret investīcijām

542- iespējams ēka ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tai ir jāveic

543ļoti lielas investīcijas, kas nav saistītas ar

544energoefektivitāti. Tādejādi projekta ietvaros tiktu izlietoti

545daudz publisko līdzekļu, bet netiktu sasniegts tāds energoresursu

546ietaupījums pret veiktajām investīcijām, kā iespējams citos

547projektos).

5483) Ministriju padotībā iesniegtie projekti ir zemā kvalitātē,

549t.sk., būvniecības tehniskā dokumentācija, kā rezultātā tie

550vairākkārt jālūdz precizēt, kas kavē pasākuma īstenošanu.

5514) Projektu iesniedzējiem un valsts pārvaldē kopumā trūkst

552zinošu ekspertu energoefektivitātes un būvniecības jomā, kas

553neļauj sagatavot projektus pietiekamā kvalitātē.

5545) Cenu pieauguma būvniecības nozarē dēl projektu iesniedzēji

555nevar nodrošināt atbilstību sākotnēji noteiktajam 200

556euro/m2 ierobežojumam uz vienu kvadrātmetru. Šī

557iemesla dēļ Ekonomikas ministrija izmaksu ierobežojumu ir cēlusi

558līdz 250 euro/m2, kā arī veikusi izmaiņas

559pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, samazinot

560izmaksu efektivitātes prasības.

561Šķēršļi ESKO attīstībai:

562Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī šķēršļi, kas kavē

563veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:

5641) Gan energopakalpojumu sniedzēji (esošie un potenciālie),

565gan ERAB pārstāvji atzīst, ka EPL darbība atbilstoši pašreizējai

566kārtībai neveica enerģijas taupīšanu no iedzīvotāju puses.

567Samaksa par siltumenerģiju nav atkarīga no iedzīvotāju uzvedības,

568turklāt EPL ir noteiktas stingras prasības iedzīvotājiem

569attiecībā uz ēkas ekspluatāciju (piemēram, apkures sezonas laikā

570logi nedrīkst būt atvērti ilgāk par 15 minūtēm diennakts laikā).

571Energopakalpojuma saņēmēju un energopakalpojuma sniedzēja dažādā

572izpratne par ēkas ekspluatācijas prasībām rada savstarpējas

573domstarpības.

5742) Līdz šim noslēgtie EPL ir salīdzinoši sarežģīti un dzīvokļu

575īpašniekiem grūti saprotami bez profesionālām priekšzināšanām.

576Lai arī EPL līgumā ir iekļauta informācija par energopakalpojuma

577sniedzēja naudas plūsmas prognozi, tas nesniedz pietiekami

578skaidru un detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju faktiskajiem

579ieguvumiem no energoefektivitātes paaugstināšanas,

580energopakalpojumu sniedzēja gūto labumu un piedāvātās shēmas

581taisnīgumu, jeb labuma sadali starp dzīvokļu īpašniekiem un

582energopakalpojuma sniedzēju.

5833) Lai arī energopakalpojuma sniedzējs teorētiski uzņemas

584energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes

585risku, šī riska sadale daļēji notiek starp energopakalpojuma

586sniedzēju un mājas apsaimniekotāju. Saskaņā ar Latvijā līdz šim

587izmantoto EPL energopakalpojuma maksājumus iekasē mājas

588apsaimniekotājs un tādējādi uzņemas debitoru parādu risku.

589Turklāt apkures, karstā ūdens un ventilācijas sistēmu uzturēšana

590ir daļa no namu apsaimniekošanas funkcijām, kas praksē rada

591konfliktus starp energopakalpojuma sniedzēju, mājas

592apsaimniekotāju un iedzīvotājiem (iedzīvotāji daudzu gadu laikā

593ir pieraduši saņemt pakalpojumus no mājas apsaimniekotāja, tāpēc

594ESKO kompetencē esošos siltumapgādes jautājumus turpina risināt

595ar namu apsaimniekotāju palīdzību). Šo un citu iemeslu dēļ

596Renesco ir izveidojis namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA

597"Renesco pārvaldnieks".

5984) Energopakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti palielināt

599peļņu, atslēdzoties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un

600izbūvējot lokālo siltumavotu. Tādejādi ikdienas nepieciešamo

601siltumenerģiju nodrošina lokālais siltumavots, bet aukstā laikā

602ēka pērk siltumenerģiju no centralizētās siltumapgādes sistēmas.

603Tas rada negatīvu ietekmi uz citiem centralizētās siltumapgādes

604patērētājiem, jo viņi subsidē siltumavotu jaudas pīķa slodzes

605izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātā siltumapgādes tarifa

606izmaksas.

6075) ESKO nav nodrošinājumu aizdevumu saņemšanai (ieguldījumi

608tiek veikti ESKO nepiederošos īpašumos un attiecīgajam

609ieguldījuma atgūšanas iespējas ir apšaubāmas - nelikvīds tirgus,

610ierobežotas iespējas iekļūt ieguldījumu veikšanas vietā).

6116) ESKO darbībai ir nepietiekami ilga vēsture, kā rezultātā

612bankas nav radusies pietiekama pieredze attiecīgo projektu

613jomā.

6147) ESKO darbības modelis nav pazīstams potenciālo klientu

615vidū.

6168) ESKO uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas līmenis ir

617salīdzinoši zems.

6189) Parasti potenciālie ESKO klienti pamatā koncentrējas uz

619savas pamatdarbības izaugsmi (jaunu produktu un tirgu apgūšanu)

620un energoefektivitātes pasākumu realizācija nav attiecīgā objekta

621īpašnieka primārais mērķis. Tas paver ESKO iespēju sniegt

622energoefektivitātes pakalpojumu attiecīgo objektu īpašniekiem,

623tiem samazinot energoresursu izmantošanas izmaksas. Vienlaikus

624attiecīgo darījumu realizācija veicina valsts energoefektivitātes

625uzlabošanas mērķa sasniegšanu. Būtu nepieciešams realizēt

626pasākumus ESKO kompāniju izveides un sākotnējās izaugsmes

627nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO pastāvīgu nepieciešamību

628pēc papildus resursiem pakalpojumu sniegšanai jauniem klientiem,

629tad nepieciešams paredzēt arī papildus instrumentus jaunu

630aizdevumu saņemšanai.

6315.2.2. Ieguldījumu šķēršļu

632analīze

633Jebkura investīciju projekta īstenošana saistīta ar

634iespējamiem riskiem vai objektīviem šķēršļiem. Līdzšinējā ēku

635atjaunošanas praksē no projektu īstenotāju puses identificēta

636virkne risku, kas var ietekmēt gan projekta ieceres uzsākšanu,

637gan arī īstenošanu. Dzīvojamo ēku atjaunošanu var ietekmēt šādi

638riski un šķēršļi:

6391) šķērši un riski, kas ir saistīti ar informācijas

640pieejamību:

641- nepietiekama iedzīvotāju informētība par ēku

642energoefektivitātes jautājumiem un ieguvumiem no ēku

643energoefektivitātes uzlabošanas;

644- nepietiekama iedzīvotāju informētība par finanšu

645instrumentiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai;

646- dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties par kopīgiem

647lēmumiem. Būtu jāveicina pozitīvu lēmumu pieņemšanas process,

648veicinot sabiedrības informētību un kopīpašuma apziņu ar

649regulāriem semināriem, kampaņām, pozitīviem ēku atjaunošanas

650piemēriem.

651- praksē laikietilpīgā lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu

652dzīvojamās mājās;

6532) šķērši un riski, kas ir saistīti ar atjaunošanas projekta

654dokumentāciju:

655- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas

656trūkums;

657- nepareizi veikti (arī apzināti) ēku

658energoefektivitātes novērtējumi (energoauditi);

659- neprecizitātes tehniskās dokumentācijas (ēkas

660tehniskā apsekošana, būvniecības ieceres dokumentācija,

661būvniecības tāme) sagatavošanā;

662- neprofesionāliem projektu ieviesējiem grūti

663saprotamās projektu virzības administratīvās procedūras;

6643) šķērši un riski, kas ir saistīti ar būvdarbu kvalitāti:

665- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas

666trūkums;

667- būvniecības normatīvu aktu neievērošana būvdarbu

668izpildē;

669- nekvalitatīva (nepietiekama) būvuzraudzība;

670- būvdarbu izpildītāju bieži nepietiekamā

671kvalifikācija;

6724) finanšu šķēršļi un riski:

673- iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās;

674- kļūdas projekta budžeta aprēķināšanā;

675- izmaksu sadārdzināšanās projekta īstenošanas gaitā

676(atkopjoties būvniecības nozarei no krīzes sekām, aktivizējies

677būvniecības tirgus un pieaugušas būvniecības pakalpojumu un

678būvmateriālu cenas);

679- parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

680īpašuma lietošanu, liedzot dzīvojamās māja dzīvokļu īpašniekiem

681saņemt aizdevumu mājas atjaunošanai;

682- augsts finanšu ieguldījumu riska līmenis ekonomiski

683mazaktīvās teritorijās, kas sadārdzina aizdevumu procentu likmes,

684kas pagarina ieguldījumu atmaksāšanās termiņus.

685- ilgs ieguldījumu atmaksāšanās termiņš, kas

686kombinācijā ar augstām aizņēmumu procentu likmēm veido negatīvu

687projektu rentabilitāti.

688Ņemot vērā ēku atjaunošanas praksē identificētos riskus un

689šķēršļus, kā arī Latvijas komercbanku līdzšinējo pieredzi ēku

690atjaunošanas finansēšanā, konstatēts, ka, ņemot vērā

691daudzdzīvokļu ēku īpašnieku atšķirīgo maksātspēju, kas ietekmē

692iespējas piesaistīt finansējumu, ēkas atkarībā no to īpašnieku

693maksātspējas jādala grupās:

6941) komercprojekti - tādas mājas, kuru īpašnieku maksātspēja ir

695apmierinoša un tie potenciāli varētu uzņemties finanšu saistības,

696t.sk. līdzfinansēt ēkas atjaunošanas projektu;

6972) sociālie projekti - tādas mājas, kuru atjaunošanai būs

698problemātiski piesaistīt finansējumu uz komerciāliem

699nosacījumiem.

700Papildus minētajam attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanas

701iespējamiem finanšu modeļu risinājumiem nākotnē vidējā termiņā

702pastāv risks, ka cilvēki pieradīs pie ievērojamā (50%)

703līdzfinansējuma un tas apgrūtinās citu finanšu modeļu ieviešanu,

704ko netieši norāda Lietuvas pieredze. Proti, mainoties atbalsta

705programmu nosacījumiem (sākotnēji 50% atbalsts mainījās uz 15-30%

706atbalstu), būtiski samazinājās dzīvokļu īpašnieku vēlme veikt

707mājokļa atjaunošanu, izmantojot jaunos atbalsta instrumentu

708nosacījumus.

709Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī virkne šķēršļu, kas kavē

710veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:

711- nepietiekama informācijas pieejamība par ESKO un vāja

712izpratne par ESKO līgumiem;

713- klientu neuzticēšanās komplicētajiem ESKO līgumiem,

714kas ietver gan būvprojektēšanas, gan būvdarbu, gan

715apsaimniekošanas, gan arī finanšu nosacījumus;

716- ESKO mazā interese par riskantiem projektiem,

717priekšroku dodot objektiem, kuros ir skaidri saskatāms

718ieguvums.

719- Izvērtējot ESKO atbalsta iespējas, Altum ir veicis

720intervijas ar komercbanku, riska kapitāla fondu un ESKO

721kompānijām. Interviju rezultātā Altum ir sagatavojis vairākus

722priekšlikumus valsts atbalsta programmu realizācijai. Tādēļ būtu

723nepieciešams realizēt pasākumus ESKO kompāniju izveides un

724sākotnējās izaugsmes nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO

725pastāvīgu nepieciešamību pēc papildus resursiem pakalpojumu

726sniegšanai jauniem klientiem, tad nepieciešams paredzēt arī

727papildus instrumentus jaunu aizdevumu saņemšanai.