4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
AS "Swedbank" izsniegto līgumu skaits laika posmā
no 2011. - 2014.gadam, kad bija pieejams 3.4.4.1.aktivitātes
publiskais finansējums, ir 169. Procentu likmes dotas par
2013.-2014.g.
Avots: Izvērtējuma autori,
pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju
No 27.tabulas datiem secinām, ka aizdevumu procentu likmēm ir
salīdzinoši liela variācijas amplitūda. To vislabāk var redzēt no
AS "Swedbank" datiem, jo šai kredītiestādei ir
salīdzinoši liels izsniegto aizdevumu skaits, turklāt šī
kredītiestāde ir izsniegusi aizdevumus pavisam 27 pilsētās un
novados.
Aizdevumu procentu likmes ir atkarīgas no daudzdzīvokļu mājas
atrašanās vietas, kā arī mājas lieluma (dzīvokļu skaita).
Atjaunošanas izmaksas uz 1 m2 mājā ar, piemēram, 18
dzīvokļiem ir lielākas, nekā mājā ar 60 dzīvokļiem. Līdz ar to
šādas ēkas komercbankas uzskata par riskantākām un procentu
likmes šādos gadījumos ir augstākas.
No AS "Swedbank" 105 aizdevumu līgumiem, par kuriem
kredītiestāde ir sniegusi informāciju laika posmam par 2013. un
2014.gadu, aritmētiskā vidējā gada procentu likme ir 4,70%.
Procentu likmes, kas ir vienādas vai zemākas par 3%, ir tikai 5
aizdevumiem, jeb tikai 5% no izlases kopas lieluma.
5.1.3.2. Starptautiskās bankas
2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā starptautiskās
finanšu institūcijas (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības
bankas (turpmāk - ERAB), un Eiropas Investīcijas bankas (turpmāk
- EIB), Ziemeļvalstu investīciju banka (turpmāk - NIB) u.c.) nav
iesaistījušās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu kreditēšanā Latvijā.
Starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas
piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši
zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%).
Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus
finanšu starpniekiem Latvijā (AFI, komercbankām), kas savukārt
sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju
energoefektivitātes paaugstināšanai. Tā kā finanšu starpniekiem
jāuzņemas gala aizņēmēju kredītriski, tad aizdevumu procentu
likmē jāparedz šo risku segums un aizdevumu apkalpošanas
izmaksas, kas paaugstina procentu likmi par 2 līdz 4
procentpunktiem. AFI gadījumā, lai saņemtu starptautiskās finanšu
institūcijas aizdevumu, parasti nepieciešams valsts galvojums,
kas attiecīgi jāiekļauj valsts budžetā, un tā saņemšanai jāveic
normatīvajos aktos paredzētās darbības. Papildus tradicionālajiem
ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai AFI)
starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt
finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes
paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur
pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus
finanšu produktus.
ESKO īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo pašu
kapitāla lielums, tāpēc ERAB piedāvā problēmas risinājumu:
izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu (angļu val.
special purpose vehicle, turpmāk - SPV), kas aizņemas ilgtermiņa
finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē
ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo
uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām.
ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir
izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir
jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma. Turklāt ESKO
darbiniekiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu
kvalitatīvi kontrolēt dokumentu sagatavošanas procesu un
būvdarbus, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot siltumenerģijas
patēriņa ekonomiju.
ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt
energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģija s piegādes
pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma (turpmāk
- EPL) darbības laikā. Tas nozīmē, ka arī SPV ir jābūt
atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu veikt ESKO projektu drošu
atlasi un nodrošināt kvalitatīvu ESKO darbības uzraudzību
ilgtermiņa periodā.
ERAB izvirzītās standarta prasības SPV ir pieredzējis un
kvalificēts personāls, pozitīva saimnieciskās darbības vēsture
(t.i., aizdevums visdrīzāk netiks piešķirts start-up uzņēmumam),
pieredze darbā ar atbilstoša mēroga energoefektivitātes
paaugstināšanas projektiem un pietiekami liels pamatkapitāls
(atbilstošs bankas izvirzītajām minimālajām prasībām).
Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam
SPV, ir 10 miljoni EUR (salīdzinājumam norādām, ka SIA
"Renesco" (ESKO) kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju
energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni EUR).
Maksimālais aizdevumu apjoms nav ierobežots, un to nosaka tirgus
apstākļi.
Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī
ir mērāmas vairākos miljardos EUR. Lai SPV varētu pastāvēt
ilgtermiņā un piesaistīt apjomīgus finansējuma apmērus, ir
nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi. SPV, uzkrājot
pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (>50
miljoni EUR), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām
top trīs reitingu aģentūrām (Moody's, S&P, Fitch). Tādā veidā
būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem
tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt
nākotnes EPL projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu
iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts
tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas
notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo
nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti.
5.1.4. Pašvaldības energoservisa uzņēmums
(PESKO)
Pašvaldības energoservisa kompānija (turpmāk - PESKO) ir
pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc energoservisa
kompānijas principiem, darbībai izmantojot pašvaldības finanšu
līdzekļus un piesaistītu finansējumu. Parasti pašvaldības mērķis
nav peļņas gūšana, bet gan savā īpašumā esošu sabiedrisko ēku un
pilsētas vai reģiona dzīvojamā fonda sakārtošana, ja kādu iemeslu
dēļ to nevar veikt iedzīvotāji vai ESKO. PESKO var nodrošināt arī
tādu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, kuru atmaksāšanās riska dēļ
neveic ESKO vai iedzīvotāji.
Latvijā līdz šim nav lielas pieredzes ar PESKO modeli.
Neskatoties uz to, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir
pieredze šāda modeļa ieviešanā, piedāvājot iedzīvotājiem slēgt
ESKO līgumus, kā arī citās pilsētās ir zināma pieredze. Tomēr
šāda modeļa attīstība varētu būt iespējama pašvaldību līmenī
gadījumā, ja tiek piedāvāti finanšu resursi PESKO
attīstībai.37
5.1.5. Energoservisa pakalpojumi
(ESKO)
Energoservisa pakalpojumu sniegšana kā komercdarbības nozare
ir izplatīta, t.s., vecajās ES valstīs, ASV un citur pasaulē,
vienlaikus tā joprojām attīstās un ne visās valstīs ir plaši
izplatīta. Būtiski norādīt, ka šī prakse galvenokārt ir piemērota
nedzīvojamo ēku (publisko un komerciālu) sektoros un dzīvojamo
māju sektoros līdz šim ir maz izplatīta.
Energoservisa kompānija (turpmāk - ESKO) ir uzņēmējdarbības
veids, kas piesaistot privātā sektora, piemēram, komercbanku
līdzekļus, sniedz plašu ar enerģētikas nozari saistītu
pakalpojumu klāstu, t.sk., īstenojot energotaupības projektus,
enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un
piegādi, kā arī risku pārvaldību. Tādēļ ESKO darbība ļauj
atjaunot nekustamos īpašumus, kuru atjaunošanai valstij vai
pašvaldībai nepietiek līdzekļu. Tā kā ESKO finansiāli ir
ieinteresēta pēc iespējas labāku energoefektivitātes rādītāju
sasniegšanā, pasūtītājam tā darbība nav saistīta ar būtisku
risku. ESKO veiktās dzīvojamās mājas atjaunošanas rezultātā
pilsēta iegūst sakoptu pilsētvidi ar atjaunotu dzīvojamo fondu,
bet iedzīvotāji - atjaunotu nekustamo īpašumu, kam ir
palielinājusies tirgus vērtība. Šo iemeslu dēļ ES izrāda
centienus, kas stimulētu plašāku ESKO iesaisti
energoefektivitātes projektu īstenošanā, lai nodrošinātu papildu
finanšu piesaisti un efektīvu investīciju atdevi.
ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar
pieeju brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt lētus
kredītus, kā arī ar interesi darboties energoefektivitātes
jomā.
8.attēls. ESKO modeļa finansējuma
shēma2
Ēku īpašnieki (enerģijas patērētāji)
Līgums par pasākumu īstenošanu
ESKO
Vienošanās par finansējumu
Banka
← →
← →
← pakalpojums
← Finansējums
maksājums →
maksājums →
ESKO veic padziļinātu objektu (ēku, enerģijas pārvades
sistēmu, ražošanas objektu vai procesu) analīzi ar nolūku rast
visracionālāko energoefektivitātes risinājumu, organizē ar to
saistītu nekustamā īpašuma atjaunošanu un tā uzturēšanu ieguldīto
izdevumu atgūšanas laikā, kas var svārstīties no 5 līdz 20
gadiem. Tas panāk līdzekļu atgūšanu ar starpību, kas rodas
energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā. Lai
nodrošinātu sekmīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību, ESKO slēdz
terminētu līgumu ar pakalpojuma saņēmēju (mājas kopības gadījumā
ar ēkas pārvaldnieku), kura darbības laikā ESKO uzņemas visas
saistības, kas saistītas ar energoefektivitātes pasākumu
sagatavošanu, finansēšanu un ieviešanu, garantējot paredzēto
energoefektivitātes rezultātu un nodrošinot līguma darbības laikā
objekta apsaimniekošanu. Līgumam beidzoties, visi atjaunošanas
rezultātā sasniegtie ieguvumi pāriet pakalpojuma saņēmēja -
iedzīvotāju - īpašumā. 2
Slēdzot ESKO līgumu, var tikt izmantotas divas pieejas:
1) Līguma rezultātā pakalpojuma sniedzējs saņem noteiktus
procentus no ietaupītajiem līdzekļiem visu līguma darbības laiku.
Tas rosina pakalpojuma sniedzēju panākt pēc iespējas lielāku
ietaupījumu tūdaļ pēc projekta realizācijas un uzturēt to līdz
pat 1īguma vai atmaksāšanās beigām, pat palielinot to ar papildu
pasākumiem. Šai pieejai var būt risinājumi:
• līgumā tiek atrunāts garantētais ietaupījums, par kura
sasniegšanu visus riskus uzņemas ESKO;
• līgumā ietver nosacījumus, kā sadalīt sasniegtos
ietaupījumus starp ESKO un klientu - šajā variantā riski tiek
sadalīti starp līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar līguma
nosacījumiem.
2) Līguma rezultātā iedzīvotāji maksā nemainīgu ikmēneša
maksājumu par kvadrātmetru atbilstoši apdzīvojamajai
platībai.
ESKO sekmīgā darbība ir guvusi atzinību vairākās ES valstu
pašvaldībās, jo, piesaistot privāto sadarbības partneri,
pašvaldībām ir izdevies uzlabot savā īpašumā esošo ēku
energoefektivitāti pat savu budžeta līdzekļu trūkuma
gadījumā.
EPL ir energopakalpojuma saņēmēja (piemēram, daudzdzīvokļu
mājas) un energopakalpojuma sniedzēja (piemēram, ESKO vai PESKO)
līgums par noteiktu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
īstenošanu, ja samaksu par investīcijām šajos pasākumos veido
panāktais energoefektivitātes paaugstinājums.
Energopakalpojumu sniegšanai EPL ietvaros ir jāatbilst šādiem
principiem:
a) Līgumā ir jābūt precīzi noteiktam sagaidāmajam enerģijas
galapatēriņam un energopakalpojuma sniedzēja garantētajiem
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
b) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā finansē
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus no saviem un/vai
trešās personas finanšu līdzekļiem (tas neizslēdz iespēju, ka
finanšu avotus piesaista arī daudzdzīvokļu māju īpašnieki, bet
EPL finansēšanas risku uzņemas energopakalpojuma sniedzējs).
c) Ieguldītās investīcijas pilnībā atmaksājas no
energopakalpojuma ieviešanas rezultātā iegūtā enerģijas
ietaupījuma (par kuru ir panākta vienošanās līgumā).
d) Energopakalpojuma sniedzējs pilnībā vai daļēji uzņemas
projekta finansiālos, tehniskos un komerciālos riskus.
e) Līgumam ir jāatbilst standarta nosacījumiem, kurus ir
apstiprinājusi un publiskojusi atbildīgā nozares ministrija (EM;
pagaidām oficiāli apstiprināts līguma paraugs nav izstrādāts un
apstiprināts).
ES dalībvalstīs ESKO modelis salīdzinoši reti tiek izmantots
daudzdzīvokļu māju atjaunošanai. EPL plašāk tiek izmantots
publisko ēku atjaunošanai Vācijā.
Saskaņā ar līdzšinējo praksi saskaņā ar EPL energopakalpojuma
sniedzējam ir jāpilda šādas saistības:
• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas (pelējuma un pārmērīga
mitruma novēršana) pakalpojumi.
• Apkures, karstā ūdens un ventilācijas inženiersistēmu
funkcionēšanas nodrošināšana visā līguma darbības periodā.
• Iekštelpu temperatūra ēkas dzīvokļos apkures sezonas laikā
atbilstoši noteiktam diennakts grafikam (18oC -
22oC), atsevišķi tiek noteiktas iekštelpu temperatūras
pieļaujamās robežas koplietošanas telpās.
• Karstā ūdens minimālā padeves temperatūra
50+/-2oC.
§ Ēkas atjaunošana atbilstoši līgumslēdzēju pušu saskaņotiem
pasākumiem (izmaksu pozīcijām), ievērojot normatīvos aktus.
• Nemainīgi apkures un karstā ūdens bāzes tarifi visā līguma
darbības laikā, ievērojot līgumā noteiktos tarifu korekcijas
kritērijus (skatīt zemāk tekstā).
• Dzīvokļu īpašnieki maksā energopakalpojuma sniedzējam bāzes
tarifu (atsevišķi apkurei un karstajam ūdenim), ko veido šādi
parametri:
• Enerģijas patēriņš ēkai pirms energoefektivitātes
paaugstināšanas (MWh/gadā).
• Regulatora apstiprināts siltumenerģijas tarifs
(EUR/MWh).
• Vidējā āra gaisa atsauces temperatūra.
• Vidējā iekštelpu atsauces temperatūra.
• Dzīvokļu kopējā apkurināmā platība.
• Mēnešu skaits apkures sezonā vidēji gadā.
Energopakalpojumu sniedzēja bāzes tarifs apkures sezonas laikā
katru mēnesi tiek koriģēts atbilstoši ārgaisa temperatūras un
siltumenerģijas tarifa izmaiņām.
ESKO slēgtie EPL Latvijā ir trīspusējie līgumi, kur
līgumslēdzējas puses ir klients (DzĪS), ESKO un mājas
apsaimniekotājs. ESKO slēdz atsevišķu aizdevuma līgumu ar
finansētāju (kredītiestādi) par finansējuma piesaisti
daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai.
Maksājumu plūsma no dzīvokļu īpašniekiem energopakalpojuma
sniedzējam notiek ar namu apsaimniekotāja starpniecību.
Atbilstoši līdzšinējai EPL praksei energopakalpojuma sniedzēja
galvenais ieguldījums ir komercriska uzņemšanās, nodrošinot, ka
tā veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas
piegādes pakalpojumi līguma darbības laikā atbilst
siltumenerģijas bāzes tarifam atbilstoši iepriekš tekstā
minētajiem tarifa korekcijas nosacījumiem (t.i., ja visā EPL
darbības laikā ārgaisa temperatūra un siltumenerģijas tarifs būtu
nemainīgi, tad pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu
veikšanas iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā vairāk par apkuri un
karsto ūdenim nekā pirms energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu veikšanas).
Līdz ar to, energopakalpojumi ir izdevīgi daudzdzīvokļu māju
īpašniekiem, kas vēlas dzīvot inženiertehniski sakārtotā mājā ar
pieņemamu komforta līmeni, saprātīgu maksu par siltumenerģiju
(maksājumu apjoms pirms ēkas atjaunošanas, kas pieaug atbilstoši
siltumenerģijas tarifa pieaugumam) un kuriem nav kapacitātes vai
vēlēšanās pašiem nodarboties ar ēku atjaunošanu un uzturēšanu
(vai arī mājas apsaimniekotājam nav atbilstošas profesionālās
pieredzes). Vienlaicīgi, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir riski,
ka maksājums par sniegto pakalpojumu var būtiski pieaugt, ja
pieaug siltumenerģijas tarifs, jo dzīvoklis maksā par enerģijas
patēriņa apjomu ēkai, kas tai bija pirms energoefektivitātes
paaugstināšanas. Šādā situācijā īpašniekiem ir ierobežotas
iespējas samazināt izdevumu pieaugumu.
Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir ilgs
investīciju atmaksas periods un tie nav finansiāli rentabli bez
granta finansējuma. Līdz ar to arī EPL biznesa modelis ir
balstīts uz pieņēmumiem, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir
pieejams granta finansējums, un līguma darbības laikā
siltumapgādes tarifi nepārtraukti pieaugs (atsevišķos līgumos
paredzētais tarifa pieauguma temps gadā ir 6%). Labumu no tarifa
pieauguma gūst energopakalpojuma sniedzējs, jo pakalpojuma
saņēmējam attiecīgi ir jāmaksā bāzes tarifs un tarifa pieaugums.
Līdz ar to energopakalpojumu sniedzējiem ir pievilcīgākas
pašvaldības ar salīdzinoši augstākiem siltumapgādes tarifiem.
Lai nodrošinātu ESKO tirgus attīstību, nepieciešamas 3 veida
atbalsta programmas ESKO dažādās attīstības stadijās: 1) atbalsts
ESKO izveidei un sākotnējās darbības uzsākšanai; 2) atbalsts jau
esošu ESKO darbības nodrošināšanai; 3) ESKO aizdevumu
refinansēšanas fonds. Ņemot vērā, ka šobrīd akūtākā problēma ar
finansējuma pieejamību ir tieši ESKO kompānijām, kuras savu
darbību jau ir uzsākušas, bet vairs nevar piesaistīt privātā
sektora resursus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi izmaiņas
Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065
"Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo
saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai" (turpmāk -
MK noteikumi Nr. 1065), lai tām ESKO kompānijām, kuras tirgū jau
darbojas, būtu iespēja savu paplašināt darbību.
Sabiedrība "Altum" pieņems lēmumu par aizdevuma
piešķiršanu, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja,
t.sk. ESKO, iesniegto biznesa plānu, kas satur īstenojamā biznesa
projekta un energoefektivitātes pasākumu aprakstu, plānoto
saimnieciskās darbības veicēja naudas plūsmu un citu sabiedrības
"Altum" norādīto informāciju. Energoefektivitātes
pasākumu īstenošanai sabiedrībā "Altum" papildus būs
jāiesniedz aprēķini, kas pamato, ka aizdevuma atmaksa tiks veikta
no energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēju klientu maksājumiem,
kas tiek veikti no ietaupītājiem līdzekļiem, īstenojot
energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Sabiedrības
"Altum" aizdevumiem tiks izvirzīti šādi nosacījumi:
• aizdevuma apmērs: līdz 2,85 miljoniem euro uz
komersantu. Ja energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējam ir
vairāki meitas uzņēmumi, katrs šis uzņēmums var saņemt aizdevumu
līdz 2,85 miljoniem euro;
• minimālais saimnieciskās darbības veicēja, t.sk. ESKO,
līdzfinansējums, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības
atbalstu, 10% apmērā;
• aizdevuma procentu likme: no EURIBOR + 3%
• aizdevuma termiņš līdz 20 gadiem;
• aizdevuma izsniegšana atbilstoši ESKO klientu
piesaistei;
• iespējams piesaistīt garantijas 80% no aizdevuma summas.
Papildus tam nākotnē ir jāstrādā pie ESKO aizdevumu
refinansēšanas fonda darbības paplašināšanas, kas atpirktu no
ESKO jau izveidotos klientu portfeļus (prasījuma tiesības uz
klientu nākotnes maksājumiem). Tādejādi ESKO, kas aktīvi īsteno
energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, samazinātos
kredītsaistību slogs un būtu iespēja atkārtoti saņemt komercbanku
un sabiedrības "Altum" aizdevumus jaunu projektu
īstenošanai. Kā viena no iespējām ir jāapsver refinansēšanas
fondu veidot kopā valsts un privātajam sektoram kā publisko
privāto partnerību. Tādejādi tiktu sekmēta Energoefektīvas
direktīvas 18.pantā minētais, ka dalībvalstīm ir jāveicina
energopakalpojumu tirgus, tai skaitā finanšu instrumentu
izmantošana, un tiktu veicināta privāto investīciju
piesaiste.
Pašlaik Ekonomikas ministrijas ieskatā finanšu tirgū varētu
tikt izveidots jauns Energoefektivitātes projektu refinansēšanas
fonds (EPRF), kurā iegulda publisko finansējumu (līdz 25% no
fonda apjoma).
Paredzēts atlasīt:
1) ieguldītājus (min. 75% no EPRF apjoma);
2) EPRF pārvaldes kompāniju.
EPRF refinansē ESKO projektus, iegādājoties ESKO izveidoto
klientu portfeli (prasījuma tiesības). Tādējādi ESKO ir iespēja
norēķināties par esošajām kredītsaistībām un uzņemties jaunas
saistības kārtējā klientu portfeļu izveidei.
Kā priekšrocība šādai pieejai ir, ka visi ESKO projektu
refinansēšanas lēmumi tiek pieņemti uz privātās iniciatīvas
pamata. Savukārt, kā trūkums identificēts ilgais uzsākšanas
periods - jāizstrādā jauni MK noteikumi, jāveic EPRF ieguldītāju
atlase un EPRF pārvaldes kompānijas atlase. Latvijā šāda tipa
fonds jau ir izveidots 2016.gadā pēc privātā sektora iniciatīvas.
Līdz ar to, lai nodrošinātu visu atbalsta pasākumu papildinātību,
ES fondus ir lietderīgi ieguldīt cita (iztrūkstošā) atbalsta
instrumenta izveidē.
5.2. Ēku atjaunošanas šķēršļu
analīze
Vērtējot ēku energoefektivitātes ietekmi, var secināt, ka,
galvenie šķēršļi, lai stimulētu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu,
ir:
1) augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu
procentu likmes) komercbankās;
2) ēku īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un
kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju
uzņemties jaunas saistības vai saņemt aizdevumu bankā;
3) nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku
apsaimniekotāji, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes
jomā, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits;
4) kvalificēta darbaspēka trūkums;
5) zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kontroles
trūkums. Ja darbus veic nepietiekami profesionāli izpildītāji,
pastāv iespēja nesasniegt plānoto enerģijas ietaupījumu.
5.2.1. ES fondu aktivitāšu
šķēršļi
3.4.4.1. aktivitātes šķēršļi:
1) Neskaidrs energoefektivitātes paaugstināšanas projektu
investīciju atmaksāšanās termiņš. Pēc EM aprēķiniem pie vidējiem
rādītājiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektos
investīciju atmaksāšanās periods ir 22-23 gadi (neņemot vērā
finansējuma piesaistes izmaksas). 2007 - 2013.gada ES fondu
plānošanas perioda atbalsta programmas ietvaros LIAA apstiprināja
projektu, un tikai pēc tam komercbanka izskatīja aizdevuma
piešķiršanas iespējas. Līdz ar to iepriekš nebija zināms, vai
projekts atmaksāsies, jo nebija zināma aizdevuma procentu
likme.
2) Augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu
procentu likmes) komercbankās.
3) Ierobežota komercbanku finansējuma pieejamība atsevišķām
ēku grupām ar ekonomiski pamatotiem projektiem (reģionos, ēkām ar
nelielu dzīvokļu skaitu, ēku apsaimniekotājiem ar salīdzinoši
lielu kredītportfeli).
4) Latvijas garantiju aģentūras (turpmāk - LGA) sniegtās
garantijas tiek pieprasītas, lai komercbankas izsniegtu
aizdevumus lielā daļā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
paaugstināšanas projektu. Tai pašā laikā tās tikai retos
gadījumos palīdz saņemt aizdevumu iepriekšējā punktā norādītajām
ēku grupām, tādējādi pilnvērtīgi neveicinot aizdevumu saņemšanu
visā Latvijas teritorijā (LGA izsniegtās garantijas bija nevis
valsts, bet valsts kapitālsabiedrības galvotas garantijas).
5) Dzīvokļu īpašnieku parādi par komunāliem pakalpojumiem un
kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju
uzņemties jaunas saistības, saņemot aizdevumu bankā.
6) Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku
apsaimniekotāji, energoauditori, projektētāji, būvniecībā
nodarbinātie) skaits.
7) Kvalificēta darbaspēka trūkums būvdarbu veikšanai.
8) Zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kvalitātes
kontroles trūkums.
9) Energoservisa uzņēmumu (turpmāk - ESKO) piesaistes
gadījumos neskaidra dzīvokļu īpašnieku naudas plūsma - nav
skaidra pakalpojuma cena, un gadījumos, ja siltumenerģijas tarifu
izmaiņu risku uzņemas dzīvokļu īpašnieki, pastāv izmaksu
pieauguma risks iespējamo siltumenerģijas tarifu izmaiņu dēļ
(šāds risks ESKO īstenotajos projektos (salīdzinot ar māju
apsaimniekotāju īstenotajiem projektiem) ir lielāks, jo dzīvokļu
īpašnieki pēc projekta īstenošanas maksā par siltumenerģijas
patēriņu, kāds bija pirms energoefektivitātes paaugstināšanas
projekta īstenošanas.
3.4.4.2. aktivitātes šķēršļi:
1) Vairākos projektos tika paredzētas augstas atjaunošanas
izmaksas (pat vairāk kā 400 euro uz vienu ēkas
kvadrātmetru), jo aktivitātes pamatnosacījumi nenoteica izmaksu
ierobežojumus. Šādu projektu investīcijas bija augstas un to
atmaksāšanas periods nesamērīgi ilgs, kā arī, ņemot vērā
aktivitātes atbalsta nosacījumu specifiku, kur attiecināmās
izmaksās ir iekļautas iekštelpu pielāgošanas izmaksas personām ar
kustību traucējumiem, tika panākts salīdzinoši zemi
siltumenerģijas ietaupījumi pēc atjaunošanas - uz 1 400
investētajiem euro ERAF finansējuma tika panākts vidēji
0,57 MWh ietaupījums gadā.
2) Projektu uzraudzības periodā bija atsevišķas pašvaldības,
kas vēlējās mainīt atjaunotās sociālās mājas statusu, kas radīja
riskus, ka projekta īstenošanas rezultātā netiks sasniegts
projekta sākotnējais mērķis - sniegts atbalsts sociālās mājas
iedzīvotājiem.
3) Projektu ieviešanas stadijā bija novērojamas vairākas
problēmas, kas saistītas ar nekvalitatīvi sagatavotu projekta
tehnisko dokumentāciju, atbilstošu iepirkuma procedūras
nodrošināšanu. Tas daļēji bija saistīts ar aizliegumu
attiecināmās izmaksās iekļaut projekta administrēšanas
izmaksas.
Aktivitātes projektu iesniegumu atlases kritērijos nebija
iekļauts kritērijs par projekta īstenošanas laikā sasniegto
siltumenerģijas ietaupījumu pret veiktajām investīcijām un nebija
noteikts ekonomiski pamatots laika periods, kurā jāatmaksājas
veiktām investīcijām.
4.1.1.SAM šķēršļi:
1) Apstrādes rūpniecības komersantu mazā pieredze un
ierobežotās zināšanas par energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumu īstenošanu.
2) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu
pieaugums.
3) Attiecībā pret esošo apstrādes komersantu daudzumu, mazs
atbalstāmo komersantu skaits (65).
4) Komersanti prioritāri vēlas mainīt iekārtas, ne veikt
mērķtiecīgus energoefektivitātes pasākumus ražošanas ēkās.
4.2.1.1. pasākuma šķēršļi:
1) Publiskais sektors nevar pilnībā samazināt visus aizdevumu
kredītriskus, kā arī nevar ietekmēt kredītresursu izmaksas
kredītiestādēm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu māju kreditēšanas tirgū
joprojām būs liela aizdevumu procentu likmju variācijas
amplitūda, tāpēc finanšu resursi nebūs vienlīdzīgi pieejami
visiem Latvijas iedzīvotājiem (daudzdzīvokļu māju
īpašniekiem).
2) Sarežģīta valsts atbalsta piemērošanas kārtībā un
uzraudzības nodrošināšana, jo valsts atbalsta apmērs ir jāizvērtē
katras mājsaimniecības (dzīvokļa) līmenī. Šajā gadījumā
sabiedrībai "Altum" ir jānodrošina informācijas
iegūšana par katru dzīvokli, kas ir ievērojams birokrātisks
slogs, gan sabiedrībai "Altum", gan dzīvokļu īpašnieku
pilnvarotajām personām. Ekonomikas ministrija ar izmaiņām
programmas nosacījumos ir noteikusi, ka Sabiedrība
"Altum" granta pieteikumu izvērtējumu veic pēc
informācijas saņemšanas no cita finansētāja vai
energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja par plānotajiem
finansēšanas nosacījumiem. Pēc sabiedrības "Altum"
izvērtējuma cits finansētājs vai energoefektivitātes pakalpojuma
sniedzējs pieņem lēmumu par energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumu finansēšanu un dzīvokļu īpašnieki par cita finansētāja
finansēšanas nosacījumu apstiprināšanu. Sabiedrība
"Altum" lēmumu par granta piešķiršanu pieņem pēc
attiecīgās informācijas saņemšanas. Ja sabiedrība
"Altum" de mimis veidlapas no dzīvokļu
īpašniekiem saņem kopā ar granta pieteikumu, tiek mazināts
administratīvais slogs. Dzīvokļu īpašnieku apliecinājumi un de
minimis veidlapas jālūdz gatavot vienu reizi un vairākkārt
nav jāseko līdzi izmaiņām dzīvokļu īpašnieku sarakstā.
3) Ņemot šī brīža situāciju, kad ir sācies būvniecības izmaksu
pieaugums un lielā daļā Latvijas teritorijas ir vēsturiski zems
siltumenerģijas tarifs, jo šobrīd ir zemas naftas un dabasgāzes
cenas, ir risks, ka virkne māju, kuras atrodas pilsētās, kurās ir
īpaši zemi siltumenerģijas tarifi, nevarēs pretendēt uz atbalstu.
Jau 01.11.2016. MK tika apstiprināts Ekonomikas ministrija
ierosinājums siltumenerģijas tarifam piemērot inflācijas
koeficientu 1,8% apmērā, lai nodrošinātu iespēju programmas
ietvaros atbalstu saņemt ēkām pašvaldībās, kurās šobrīd ir
netipiski zemi siltumenerģijas tarifi.
4) Sabiedrībā "Altum" iesniegtās būvniecības
tehniskās dokumentācijas zemā kvalitāte. Ņemot vērā, ka
sabiedrības "Altum" Kompetences centrs veic detalizētu
visas tehniskās dokumentācijas izvērtējumu, ir konstatēts, ka
neatkarīgi ekspertu ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji
u.c. speciālisti dokumentus sagatavo zemā kvalitātē, tāpēc
sabiedrībai "Altum" vairākkārt ir jālūdz tehnisko
dokumentāciju pārstrādāt vai precizēt. Tādejādi tiek kavēta
būvniecības uzsākšana. Tomēr ņemot vērā, ka to speciālistu loks,
kas gatavo tehnisko dokumentāciju dzīvojamo māju
energoefektivitātes paaugstināšanai, ir neliels, kā arī
sabiedrības "Altum" mērķtiecīgo darbu sadarbības
nodrošināšanai ar šiem speciālistiem, prognozējams, ka šis
šķērslis tiks būtiski mazināts.
5) Būvniecības sektora kapacitāte un būvniecības izmaksu
pieaugums. Ņemot vērā, ka pašlaik ir atvērta lielākā daļa ES
fondu atbalsta programmu, kurās paredzēti būvdarbi, ir risks, ka
būvkomersanti izvēlēsies nodrošināt pakalpojumus lielākos
objektos (valsts, pašvaldību iestāžu pasūtījumos). Papildus arī
tas, ka vienlaikus ir atvērtas vairākas ar būvniecību saistītas
atbalsta programmas, rada ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu,
kas attiecīgi arī var ietekmēt projekta ekonomiskās atdeves
rādītājus.
4.2.1.2. pasākuma šķēršļi:
1) Ministriju iesniegtie dati var būt kļūdaini, līdz ar to
netiktu atjaunotas neefektīvākās ēkas. Savukārt
energosertifikācijas veikšanai visās ēkās nepieciešams papildus
iepirkums, papildus finansējums (~1 milj. euro - vidēji
1000 euro vienas ēkas energosertifikācijas veikšanai*1000
ēkas) un laiks ~3 gadi (jo ir ierobežota kvalificētu ekspertu
kapacitāte).
2) Nav garantijas, ka tieši sarakstā esošās ēkas atjaunot ir
visefektīvāk (sasniegtais enerģijas ietaupījums pret investīcijām
- iespējams ēka ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tai ir jāveic
ļoti lielas investīcijas, kas nav saistītas ar
energoefektivitāti. Tādejādi projekta ietvaros tiktu izlietoti
daudz publisko līdzekļu, bet netiktu sasniegts tāds energoresursu
ietaupījums pret veiktajām investīcijām, kā iespējams citos
projektos).
3) Ministriju padotībā iesniegtie projekti ir zemā kvalitātē,
t.sk., būvniecības tehniskā dokumentācija, kā rezultātā tie
vairākkārt jālūdz precizēt, kas kavē pasākuma īstenošanu.
4) Projektu iesniedzējiem un valsts pārvaldē kopumā trūkst
zinošu ekspertu energoefektivitātes un būvniecības jomā, kas
neļauj sagatavot projektus pietiekamā kvalitātē.
5) Cenu pieauguma būvniecības nozarē dēl projektu iesniedzēji
nevar nodrošināt atbilstību sākotnēji noteiktajam 200
euro/m2 ierobežojumam uz vienu kvadrātmetru. Šī
iemesla dēļ Ekonomikas ministrija izmaksu ierobežojumu ir cēlusi
līdz 250 euro/m2, kā arī veikusi izmaiņas
pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, samazinot
izmaksu efektivitātes prasības.
Šķēršļi ESKO attīstībai:
Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī šķēršļi, kas kavē
veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:
1) Gan energopakalpojumu sniedzēji (esošie un potenciālie),
gan ERAB pārstāvji atzīst, ka EPL darbība atbilstoši pašreizējai
kārtībai neveica enerģijas taupīšanu no iedzīvotāju puses.
Samaksa par siltumenerģiju nav atkarīga no iedzīvotāju uzvedības,
turklāt EPL ir noteiktas stingras prasības iedzīvotājiem
attiecībā uz ēkas ekspluatāciju (piemēram, apkures sezonas laikā
logi nedrīkst būt atvērti ilgāk par 15 minūtēm diennakts laikā).
Energopakalpojuma saņēmēju un energopakalpojuma sniedzēja dažādā
izpratne par ēkas ekspluatācijas prasībām rada savstarpējas
domstarpības.
2) Līdz šim noslēgtie EPL ir salīdzinoši sarežģīti un dzīvokļu
īpašniekiem grūti saprotami bez profesionālām priekšzināšanām.
Lai arī EPL līgumā ir iekļauta informācija par energopakalpojuma
sniedzēja naudas plūsmas prognozi, tas nesniedz pietiekami
skaidru un detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju faktiskajiem
ieguvumiem no energoefektivitātes paaugstināšanas,
energopakalpojumu sniedzēja gūto labumu un piedāvātās shēmas
taisnīgumu, jeb labuma sadali starp dzīvokļu īpašniekiem un
energopakalpojuma sniedzēju.
3) Lai arī energopakalpojuma sniedzējs teorētiski uzņemas
energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes
risku, šī riska sadale daļēji notiek starp energopakalpojuma
sniedzēju un mājas apsaimniekotāju. Saskaņā ar Latvijā līdz šim
izmantoto EPL energopakalpojuma maksājumus iekasē mājas
apsaimniekotājs un tādējādi uzņemas debitoru parādu risku.
Turklāt apkures, karstā ūdens un ventilācijas sistēmu uzturēšana
ir daļa no namu apsaimniekošanas funkcijām, kas praksē rada
konfliktus starp energopakalpojuma sniedzēju, mājas
apsaimniekotāju un iedzīvotājiem (iedzīvotāji daudzu gadu laikā
ir pieraduši saņemt pakalpojumus no mājas apsaimniekotāja, tāpēc
ESKO kompetencē esošos siltumapgādes jautājumus turpina risināt
ar namu apsaimniekotāju palīdzību). Šo un citu iemeslu dēļ
Renesco ir izveidojis namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA
"Renesco pārvaldnieks".
4) Energopakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti palielināt
peļņu, atslēdzoties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un
izbūvējot lokālo siltumavotu. Tādejādi ikdienas nepieciešamo
siltumenerģiju nodrošina lokālais siltumavots, bet aukstā laikā
ēka pērk siltumenerģiju no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Tas rada negatīvu ietekmi uz citiem centralizētās siltumapgādes
patērētājiem, jo viņi subsidē siltumavotu jaudas pīķa slodzes
izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātā siltumapgādes tarifa
izmaksas.
5) ESKO nav nodrošinājumu aizdevumu saņemšanai (ieguldījumi
tiek veikti ESKO nepiederošos īpašumos un attiecīgajam
ieguldījuma atgūšanas iespējas ir apšaubāmas - nelikvīds tirgus,
ierobežotas iespējas iekļūt ieguldījumu veikšanas vietā).
6) ESKO darbībai ir nepietiekami ilga vēsture, kā rezultātā
bankas nav radusies pietiekama pieredze attiecīgo projektu
jomā.
7) ESKO darbības modelis nav pazīstams potenciālo klientu
vidū.
8) ESKO uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas līmenis ir
salīdzinoši zems.
9) Parasti potenciālie ESKO klienti pamatā koncentrējas uz
savas pamatdarbības izaugsmi (jaunu produktu un tirgu apgūšanu)
un energoefektivitātes pasākumu realizācija nav attiecīgā objekta
īpašnieka primārais mērķis. Tas paver ESKO iespēju sniegt
energoefektivitātes pakalpojumu attiecīgo objektu īpašniekiem,
tiem samazinot energoresursu izmantošanas izmaksas. Vienlaikus
attiecīgo darījumu realizācija veicina valsts energoefektivitātes
uzlabošanas mērķa sasniegšanu. Būtu nepieciešams realizēt
pasākumus ESKO kompāniju izveides un sākotnējās izaugsmes
nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO pastāvīgu nepieciešamību
pēc papildus resursiem pakalpojumu sniegšanai jauniem klientiem,
tad nepieciešams paredzēt arī papildus instrumentus jaunu
aizdevumu saņemšanai.
5.2.2. Ieguldījumu šķēršļu
analīze
Jebkura investīciju projekta īstenošana saistīta ar
iespējamiem riskiem vai objektīviem šķēršļiem. Līdzšinējā ēku
atjaunošanas praksē no projektu īstenotāju puses identificēta
virkne risku, kas var ietekmēt gan projekta ieceres uzsākšanu,
gan arī īstenošanu. Dzīvojamo ēku atjaunošanu var ietekmēt šādi
riski un šķēršļi:
1) šķērši un riski, kas ir saistīti ar informācijas
pieejamību:
- nepietiekama iedzīvotāju informētība par ēku
energoefektivitātes jautājumiem un ieguvumiem no ēku
energoefektivitātes uzlabošanas;
- nepietiekama iedzīvotāju informētība par finanšu
instrumentiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai;
- dzīvokļu īpašnieku nespēja vienoties par kopīgiem
lēmumiem. Būtu jāveicina pozitīvu lēmumu pieņemšanas process,
veicinot sabiedrības informētību un kopīpašuma apziņu ar
regulāriem semināriem, kampaņām, pozitīviem ēku atjaunošanas
piemēriem.
- praksē laikietilpīgā lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājās;
2) šķērši un riski, kas ir saistīti ar atjaunošanas projekta
dokumentāciju:
- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas
trūkums;
- nepareizi veikti (arī apzināti) ēku
energoefektivitātes novērtējumi (energoauditi);
- neprecizitātes tehniskās dokumentācijas (ēkas
tehniskā apsekošana, būvniecības ieceres dokumentācija,
būvniecības tāme) sagatavošanā;
- neprofesionāliem projektu ieviesējiem grūti
saprotamās projektu virzības administratīvās procedūras;
3) šķērši un riski, kas ir saistīti ar būvdarbu kvalitāti:
- profesionālas atjaunošanas projekta vadības grupas
trūkums;
- būvniecības normatīvu aktu neievērošana būvdarbu
izpildē;
- nekvalitatīva (nepietiekama) būvuzraudzība;
- būvdarbu izpildītāju bieži nepietiekamā
kvalifikācija;
4) finanšu šķēršļi un riski:
- iedzīvotāju maksātspējas mazināšanās;
- kļūdas projekta budžeta aprēķināšanā;
- izmaksu sadārdzināšanās projekta īstenošanas gaitā
(atkopjoties būvniecības nozarei no krīzes sekām, aktivizējies
būvniecības tirgus un pieaugušas būvniecības pakalpojumu un
būvmateriālu cenas);
- parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu, liedzot dzīvojamās māja dzīvokļu īpašniekiem
saņemt aizdevumu mājas atjaunošanai;
- augsts finanšu ieguldījumu riska līmenis ekonomiski
mazaktīvās teritorijās, kas sadārdzina aizdevumu procentu likmes,
kas pagarina ieguldījumu atmaksāšanās termiņus.
- ilgs ieguldījumu atmaksāšanās termiņš, kas
kombinācijā ar augstām aizņēmumu procentu likmēm veido negatīvu
projektu rentabilitāti.
Ņemot vērā ēku atjaunošanas praksē identificētos riskus un
šķēršļus, kā arī Latvijas komercbanku līdzšinējo pieredzi ēku
atjaunošanas finansēšanā, konstatēts, ka, ņemot vērā
daudzdzīvokļu ēku īpašnieku atšķirīgo maksātspēju, kas ietekmē
iespējas piesaistīt finansējumu, ēkas atkarībā no to īpašnieku
maksātspējas jādala grupās:
1) komercprojekti - tādas mājas, kuru īpašnieku maksātspēja ir
apmierinoša un tie potenciāli varētu uzņemties finanšu saistības,
t.sk. līdzfinansēt ēkas atjaunošanas projektu;
2) sociālie projekti - tādas mājas, kuru atjaunošanai būs
problemātiski piesaistīt finansējumu uz komerciāliem
nosacījumiem.
Papildus minētajam attiecībā uz dzīvojamo māju atjaunošanas
iespējamiem finanšu modeļu risinājumiem nākotnē vidējā termiņā
pastāv risks, ka cilvēki pieradīs pie ievērojamā (50%)
līdzfinansējuma un tas apgrūtinās citu finanšu modeļu ieviešanu,
ko netieši norāda Lietuvas pieredze. Proti, mainoties atbalsta
programmu nosacījumiem (sākotnēji 50% atbalsts mainījās uz 15-30%
atbalstu), būtiski samazinājās dzīvokļu īpašnieku vēlme veikt
mājokļa atjaunošanu, izmantojot jaunos atbalsta instrumentu
nosacījumus.
Pie ieguldījumu šķēršļiem jāmin arī virkne šķēršļu, kas kavē
veiksmīgu energopakalpojumu līgumu ieviešanu:
- nepietiekama informācijas pieejamība par ESKO un vāja
izpratne par ESKO līgumiem;
- klientu neuzticēšanās komplicētajiem ESKO līgumiem,
kas ietver gan būvprojektēšanas, gan būvdarbu, gan
apsaimniekošanas, gan arī finanšu nosacījumus;
- ESKO mazā interese par riskantiem projektiem,
priekšroku dodot objektiem, kuros ir skaidri saskatāms
ieguvums.
- Izvērtējot ESKO atbalsta iespējas, Altum ir veicis
intervijas ar komercbanku, riska kapitāla fondu un ESKO
kompānijām. Interviju rezultātā Altum ir sagatavojis vairākus
priekšlikumus valsts atbalsta programmu realizācijai. Tādēļ būtu
nepieciešams realizēt pasākumus ESKO kompāniju izveides un
sākotnējās izaugsmes nodrošināšanai. Tomēr ņemot vērā ESKO
pastāvīgu nepieciešamību pēc papildus resursiem pakalpojumu
sniegšanai jauniem klientiem, tad nepieciešams paredzēt arī
papildus instrumentus jaunu aizdevumu saņemšanai.