6. pants

Latvijas ēku

energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi un paredzētie enerģijas

ietaupījumi

6.1. Latvijas ēku

energoefektivitātes plānotās saistības

2016.gada 30.novembrī Eiropas Komisija publicēja preses relīzi

"Clean Energy for All Europeans". Šīs ziemas

dokumentu pakotnes sastāvā iekļauti grozījumi šādiem uz ēku

energoefektivitāti attiecināmiem dokumentiem:

Sadaļā 6.1.1. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem

2010. gada 19. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;

Sadaļā 6.1.2. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem

2012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas

2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un

2006/32/EK;

6.1.1. Direktīva 2010/31/ES par ēku

energoefektivitāti

Priekšlikuma mērķis ir ēku fonda dekarbonizācija līdz

2050.gadam, katrai dalībvalstij ierosinot pašai noteikt fonda

dekarbonizācijas starpmērķi 2030.gadam un gala mērķi 2050.gadam,

tos iekļaujot ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijās. Līdz ar

Direktīvu 2010/31/ES) tiek paredzēti šādi grozījumi:

1) ēkas inženiertehnisko sistēmu definīcija ir paplašināta un

attiecināta arī uz elektroenerģijas ražošanu objektā;

2) Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 4. pants par

ēku atjaunošanu ir pārcelts uz Direktīvu 2010/31/ES lielākas

konsekvences nodrošināšanai, un tajā tiks ņemti vērā enerģētiskās

nabadzības jautājumi, kā arī reglamentēts atbalsts ēku

atjaunošanas viedajam finansējumam un izklāstīts redzējums par

ēku dekarbonizāciju laikposmā līdz 2050. gadam, nosakot konkrētus

atskaites mērķus 2030. gadam. Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas

tiks iestrādātas (un pievienotas) nacionālajos enerģētikas un

klimata plānos, un dalībvalstīm par stratēģiju attiecībā uz

periodu pēc 2020. gada būs līdz 2019. gada 1. janvārim jāpaziņo

Komisijai. Stratēģija aptver valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku

fonda atjaunošanu;

3) vienkāršots ir pants par jaunbūvēm, proti, tajā paredzēts

tikai tas noteikums, kas ietekmes novērtējumā atzīts par

vislietderīgāko: vispārējais pienākums, ka jaunām ēkām ir

jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām. Citi,

apgrūtinošāki, noteikumi ir svītroti;

4) atjaunināts ir 8. pants, lai tiktu ņemta vērā ēku

inženiertehnisko sistēmu pārskatītā definīcija. Ar jaunu punktu

ir paredzētas šādas prasības:

a. nodrošināt elektromobilitātes infrastruktūru; jaunām

nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām, un nozīmīgi

atjaunotām (atjaunotām) ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām

(stāvvieta attiecināta uz tām, kas atrodas ēkā un uz tām, kas

atrodas fiziski blakus tai) viena no 10 stāvvietām jāaprīko

elektromobilitātes vajadzībām. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk

nekā 10 stāvvietām un nozīmīgi atjaunotām dzīvojamām ēkām būs

jāierīko elektrouzlādei nepieciešamā kabeļu cauruļu

infrastruktūra, lai katrai stāvvietai nākotnē būtu iespējams

uzstādīt uzlādes punktus. Prasības nebūs jāievēro tām ēkām, kas

būs saņēmušas būvatļauju pirms Direktīvas grozījumu stāšanās

spēkā. ES Dalībvalstis varēs izvēlēties no šīs prasības atbrīvot

mazo un vidējo uzņēmumu īpašumā un lietošanā esošas ēkas, kā arī

publiskās ēkas, uz ko attiecas Alternatīvo degvielu

infrastruktūras direktīva .

b. nostiprināt ēkas elektronisko monitoringu, automatizāciju

un vadību nolūkā optimizēt inspekcijas;

c. ieviest "vieduma indikatoru", ar ko mēra, cik

lielā mērā ēka ir gatava pielāgoties iedzīvotāju/lietotāju un

tīkla vajadzībām un uzlabot savu sniegumu;

5) atjaunināts 10. pants, kurā ietverts jauns noteikums: par

energoefektivitātes sertifikātu izmantošanu, lai novērtētu

enerģijas ietaupījumus, kas gūti, pateicoties ēkas atjaunošanai,

kuras finansēšanā saņemts publiskais atbalsts; tos novērtē,

salīdzinot energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas un

pēc tās, papildus ļaujot izmantot arī citus līdzvērtīgus

mehānismus, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

6) vienkāršots 14. un 15. pants par inspekcijām, ieviešot

efektīvāku pieeju regulārajām inspekcijām, un to var izmantot,

lai nodrošinātu, ka tiek uzturēta un/vai uzlabota ēkas

energoefektivitāte;

7) atjaunināts I pielikums , lai uzlabotu energoefektivitātes

noteikšanas (valsts vai reģionālā līmenī) caurskatāmību un

konsekvenci, un lai ņemtu vērā iekštelpu vides nozīmi.

Šie grozījumi pamatā ir ar tehnisku ievirzi, taču tie uzliks

Latvijai par pienākumu attīstīt elektrotransportlīdzekļu

elektrouzlādes infrastruktūru ēku sektorā, kā arī pilnveidot ēku

energoefektivitātes aprēķina metodiku, pielāgojot to jaunajiem

standartiem.

6.1.2. Stratēģijā iekļaujamie un izvirzāmie

mērķi 2030.gadam un 2050.gadam

Lai izpildītu Direktīvas 2010/31/ES grozījumu prasības,

Latvijai nākotnē jāizvirza starpmērķis ēku fonda dekarbonizācijai

līdz 2030.gadam un kopējais ēku mērķis 2050.gadam. Latvijas

kopējais visu sektoru dekarbonizācijas mērķis definēts

"Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu

oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā". Minētais

dokuments nosaka, ka ES kopš 2013. gada ievieš visaptverošu

klimata politiku, kas virzīta uz vismaz 80% SEG emisiju

samazināšanu līdz 2050.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu.

Rezultātā Latvijai būtu jānosaka kvantitatīvi, sasniedzami mērķi,

kuri būtu iekļaujami nākamās ēku ilgtermiņa atjaunošanas

stratēģijas atjauninājumā.

6.2. Latvijas ēku

energoefektivitātes aktuālie mērķi un saistības

Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir:

1) finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem

visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos;

2) kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība;

3) aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā

enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu;

4) augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības

sasniegšana;

5) būvkomersanta atlases procedūras uzlabošana;

6) resursu izmaksu samazināšana.

Lai nodrošināto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu

2014. - 2020. gada plānošanas periodā ir jāīsteno sekojošas

aktivitātes:

1) Nepieciešams izveidot finanšu instrumentu, kas būtu

piemērots gadījumiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir

nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai vai

energoefektivitātes pasākumu veikšanai, taču nav veikts

pietiekamā apjomā (vai nav vispār veikts) maksājums uzkrājuma

fondā. Šāda fonda uzturēšana varētu tikt nodota Altum.

2) Jāveicina ESKO (projektu vadības grupa, kura nodrošina

daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekta vadību,

nodrošinot šādus ekspertus: neatkarīgu ekspertu ēku

energoefektivitātes jomā (energoauditoru), projektētāju,

būvuzraugu, kuri atbilstoši savai kompetencei nodrošina, lai

energoefektivitātes projekts tiktu sagatavots un ieviests

atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un normatīvo aktu prasībām

būvniecības un ēku energoefektivitātes jomā, kā arī tiktu

sasniegts plānotais enerģijas ietaupījuma līmenis pēc

atjaunošanas projekta pabeigšanas) pakalpojuma veidošanās. ESKO

ar bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi atbild par projekta

ietvaros sasniedzamo energoefektivitātes līmeni. ESKO atmaksā

daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem radītos zaudējumus, ja pēc

atjaunošanas projekta pabeigšanas netiek sasniegts noteiktais

energotaupības līmenis.

3) Nepieciešams turpināt izglītot potenciālos projektu

iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas

"Dzīvo siltāk" ietvaros, tai skaitā organizējot

izglītojošus seminārus un konferences energoefektivitātes jomā ne

tikai daudzdzīvokļu māju sektorā, bet arī publiskajā sektorā.

Jānodrošina metodiskie materiāli par projekta sagatavošanas un

ieviešanas jautājumiem, kā arī par ēkas ekspluatāciju pēc

energoefektivitātes projekta pabeigšanas.

Papildus, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, būs jāīsteno

arī šādi politikas pasākumi:

1) Regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes

prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un

ēku inženiertehniskajām sistēmām). Minimālās ēku

energoefektivitātes prasības jānosaka, lai panāktu izmaksu ziņā

optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves

cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām. Šajos aprēķinos

jāizvērtē ne tikai tipisku ēku izmaksu ziņā optimālos līmeņus,

bet arī energoneefektīvo ēku gadījumus, kam ir ļoti ilgs

atmaksāšanās termiņš, lai veicinātu samērīgu energoefektivitātes

minimālo prasību izstrādi.

2) Jāizstrādā atbalsta instrumenti gandrīz nulles enerģijas

patēriņa ēku būvniecībai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES

10.panta 1.punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis, veic atbilstīgus

pasākumus, lai izskatītu, kādi būtu attiecīgās valsts apstākļiem

vispiemērotākie instrumenti, lai nodrošinātu Direktīvas

2010/31/ES 9.panta izpildi. Šis pants nosaka, ka pēc 2018.gada

31.decembra jaunās ēkas, kurās atrodas valsts iestādes un kuru

īpašnieces ir valsts iestādes ir gandrīz nulles enerģijas ēkas un

līdz 2020.gada 31.decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles

enerģijas ēkas, ja izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz ēkas

kalpošanas laiku norāda, ka tas ir ekonomiski pamatoti.

Latvijas energoefektivitātes mērķa struktūra atbilstoši

direktīvas izvirzītajām prasībām parādīta 23.tabulā.

23.tabula. Latvijas ēku

energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi

Mērķis

Sasniedzami rādītāji

Indikatīvais finansējums, euro

Izpildes termiņš

Obligātā centrālās valdības ēku 3% platības

atjaunošana, pašvaldību, industriālo ēku un daudzdzīvokļu

dzīvojamo ēku atjaunošana (2014-2020.gada ES fondu plānošanas

periods)

Ietaupījums 1 690 GWh gadā, vidējais siltumenerģijas

patēriņš apkurei 120 kWh/m2

Mājsaimniecību skaits ar

uzlabotu energopatēriņu 14 286 (2023.g.)

Primārais energopatēriņa

samazinājums gadā - 52 000 000 kWh. Enerģijas patēriņš

iekšzemes kopprodukta radīšanai 263,9 kg naftas ekvivalenta

uz 1 000 EUR no IKP (ražošanas ēkām uz 2023.gadu)

384 milj. euro kopējais finansējums, tajā skaitā 323

milj euro ES fondu finansējums un 57 milj.

euro Latvijas publiskais finansējums

2014.-2023.

Energoefektivitātes un vietējo AER

izmantošanas centrālajā siltumapgādē veicināšana.

Atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā

- 60% (2014-2020.gada ES fondu plānošanas periods)

No atjaunojamajiem

energoresursiem saražotās jaudas pieaugums - 70 MW.

Rekonstruētie siltumtīkli - 70 km (2023.gadā)

53 milj. euro ES fondu

finansējums

2014.-2023.

Sabiedrības informēšana par dažādām

energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi

(2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods).

50 informācijas pasākumi gadā

(Publicitātes pasākumi paredzēti kampaņas "Dzīvo

siltāk" ietvaros)

260 tūkst. euro ES fondu Tehniskās

palīdzības finansējums

2014.-2023.

Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu

jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura

ietvaros jānodrošina divi saistoši mērķi: katru gadu jāsasniedz

1,5 % valsts galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījums un

katru gadu jāatjauno 3 % valstij piederošo ēku platības. Tā kā

valsts ēkas veido daļu no valsts enerģijas galapatēriņa, tad

centrālās valdības ēku galapatēriņa 1,5 % ietaupījuma mērķa

sasniegšanā. 3% valdības ēku platības atjaunošana, izmantojot ES

fondu finansējumu, kopumā dos ieguldījumu mērķa izpildē.

Pašreizējā saistību izpilde attēlota 24.tabulā. No tabulas

redzams, ka no direktīvas izrietošie mērķi tiek izpildīti,

novērojama atlikuma veidošanās, kas ieskaitāma nākamo gadu

atjaunošanas mērķu normās. Uz 2017.gada 1.janvāri ēkas, kam

izpildītas minimālās energoefektivitātes prasības (jaunbūves un

atjaunotās ēkas) sastāda 656456,34 m2 jeb 21.3 %,

ēkas, kuras nesasniedz minimālās energoefektivitātes prasības

(neatjaunotās ēkas) - 1999336,83 m2, jeb 65.0 % un

valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas -

kultūrvēsturiskie pieminekļi - 421851,56 m2, jeb 13.7

%.

24.tabula. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 1.punkta pirmajā daļā

minēto prasību izpildes apkopojums.

Mērķa periods

Saraksta publicēšanas datums

Par pamatu izmantotie

dati

Kopējā platība atbilstoši

ikgadējā valsts ēku saraksta datiem (ēkas, kuras nesasniedz

minimālās energoefektivitātes prasības)31

Atjaunošanas mērķis, kopējā platība,

m2

Atjaunotā platība, m2

Atlikums, kas ieskaitāms jebkurā no trim

iepriekšējo vai nākamo gadu mērķiem32,

m2

2014.gads

01.01.2014.

2008.-2012.gada dati

(ēkas virs 500 m2)

2589322,00

77679,66

2015.gads

01.01.2015.

2009.-2013.gada dati

(ēkas virs 500 m2)

2496955,81

74908,67

232635,3633

80047,03

2016.gads

09.07.2015.

2010.-2014.gada dati

(ēkas virs 250 m2)

2205846,99

66175,41

13871,62

2017.gads

09.07.2016.

2011.-2015.gada dati

(ēkas virs 250 m2)

1999336,83

59980,10

136155,3034

90046,82

2018.gads

09.07.2017.35

2012.-2016.gada dati

(ēkas virs 250 m2)

90046,82

Lai gan līdz šim esošās Latvijas saistības tiek pildītas

(2012/27/ES 5.panta prasību izpildes 3% atjaunošanas mērķis),

izmantojot gan ES fondu līdzfinansējuma piesaisti, gan valsts

budžeta līdzekļus, tomēr valsts ēku fonda atjaunošanas tempi nav

pietiekoši. Ilgtermiņā ik gadu renovējot tikai 3% fonda ēku, to

pilnīga atjaunošana būtu iespējama tikai pēc 40-50 gadiem (ņemot

vērā, ka ik gadu 3% mērķa platība absolūtajās vērtībās

proporcionāli samazinās), un visticamāk pēc minētā termiņa beigām

lielā daļā atjaunoto ēku būs jāiegulda finanšu līdzekļi

atkārtotai atjaunošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka

4.2.1.2.pasākuma ieviešanas maksimālais termiņš ir līdz

2025.gadam, nepieciešams izstrādāt un plānot atsevišķu ilgtermiņa

risinājumu valsts ēku fonda atjaunošanai.

Līdzās ekonomiskajiem ieguvumiem, gan sabiedrībai kopumā, gan

ēku īpašniekiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

īstenošanas rezultātā ir arī sociālie, vides un enerģijas sistēmu

mērķi, kas apkopoti 25. un 26.tabulā.

25.tabula. Ēkas īpašnieku tiešie

ieguvumi, veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumus.36

Ieguvumu veids

Ieguvumi

Ekonomiskie

Enerģijas iegādes izmaksu

samazinājums

Īpašuma vērtības

paaugstināšanās

Sociālie

Veselības stāvokļa

uzlabošanās

Komforta līmeņa

paaugstināšanās

Darba ražīguma pieaugums

Gaisa kvalitātes

uzlabošanās

26.tabula. Sabiedrības ieguvumi,

veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumus.46

Ieguvumu veids

Ieguvumi

Ekonomiskie

Ekonomikas stimulēšana,

ietaupot līdzekļus, izmantojot investīcijām citās nozarēs,

jomās

Bezdarba samazinājums

projektu vadības, būvniecības u.c. jomās

Iekšzemes kopprodukta

pieaugums

Eksporta pieaugums

Rūpniecības konkurētspējas

paaugstināšanās, izstrādājot aizvien efektīvākus veidus

enerģijas patēriņa samazinājumam ēkās

Sociālie

Sociālo apstākļu

uzlabošanās

Veselības stāvokļa

uzlabošanās

Vides

CO2 emisijas

samazināšanās

Gaisa piesārņojuma

samazināšanās

Enerģijas sistēmu

Energoapgādes drošums

Enerģijas atkarības

mazināšanās

Samazināta energoapgādes

slodze

31.05.2023

17699

Garkājis, 67013084

Edgars.Garkajis@em.gov.lv

Mājeniece, 67013045

Ruta.Majeniece@em.gov.lv