6. pants

1Latvijas ēku

2energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi un paredzētie enerģijas

3ietaupījumi

46.1. Latvijas ēku

5energoefektivitātes plānotās saistības

62016.gada 30.novembrī Eiropas Komisija publicēja preses relīzi

7"Clean Energy for All Europeans". Šīs ziemas

8dokumentu pakotnes sastāvā iekļauti grozījumi šādiem uz ēku

9energoefektivitāti attiecināmiem dokumentiem:

10Sadaļā 6.1.1. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem

112010. gada 19. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

122010/31/ES par ēku energoefektivitāti;

13Sadaļā 6.1.2. apkopoti galvenie mērķi un izmaiņas grozījumiem

142012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai

152012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas

162009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un

172006/32/EK;

186.1.1. Direktīva 2010/31/ES par ēku

19energoefektivitāti

20Priekšlikuma mērķis ir ēku fonda dekarbonizācija līdz

212050.gadam, katrai dalībvalstij ierosinot pašai noteikt fonda

22dekarbonizācijas starpmērķi 2030.gadam un gala mērķi 2050.gadam,

23tos iekļaujot ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijās. Līdz ar

24Direktīvu 2010/31/ES) tiek paredzēti šādi grozījumi:

251) ēkas inženiertehnisko sistēmu definīcija ir paplašināta un

26attiecināta arī uz elektroenerģijas ražošanu objektā;

272) Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti 4. pants par

28ēku atjaunošanu ir pārcelts uz Direktīvu 2010/31/ES lielākas

29konsekvences nodrošināšanai, un tajā tiks ņemti vērā enerģētiskās

30nabadzības jautājumi, kā arī reglamentēts atbalsts ēku

31atjaunošanas viedajam finansējumam un izklāstīts redzējums par

32ēku dekarbonizāciju laikposmā līdz 2050. gadam, nosakot konkrētus

33atskaites mērķus 2030. gadam. Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas

34tiks iestrādātas (un pievienotas) nacionālajos enerģētikas un

35klimata plānos, un dalībvalstīm par stratēģiju attiecībā uz

36periodu pēc 2020. gada būs līdz 2019. gada 1. janvārim jāpaziņo

37Komisijai. Stratēģija aptver valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku

38fonda atjaunošanu;

393) vienkāršots ir pants par jaunbūvēm, proti, tajā paredzēts

40tikai tas noteikums, kas ietekmes novērtējumā atzīts par

41vislietderīgāko: vispārējais pienākums, ka jaunām ēkām ir

42jāatbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām. Citi,

43apgrūtinošāki, noteikumi ir svītroti;

444) atjaunināts ir 8. pants, lai tiktu ņemta vērā ēku

45inženiertehnisko sistēmu pārskatītā definīcija. Ar jaunu punktu

46ir paredzētas šādas prasības:

47a. nodrošināt elektromobilitātes infrastruktūru; jaunām

48nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām, un nozīmīgi

49atjaunotām (atjaunotām) ēkām ar vairāk nekā 10 stāvvietām

50(stāvvieta attiecināta uz tām, kas atrodas ēkā un uz tām, kas

51atrodas fiziski blakus tai) viena no 10 stāvvietām jāaprīko

52elektromobilitātes vajadzībām. Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk

53nekā 10 stāvvietām un nozīmīgi atjaunotām dzīvojamām ēkām būs

54jāierīko elektrouzlādei nepieciešamā kabeļu cauruļu

55infrastruktūra, lai katrai stāvvietai nākotnē būtu iespējams

56uzstādīt uzlādes punktus. Prasības nebūs jāievēro tām ēkām, kas

57būs saņēmušas būvatļauju pirms Direktīvas grozījumu stāšanās

58spēkā. ES Dalībvalstis varēs izvēlēties no šīs prasības atbrīvot

59mazo un vidējo uzņēmumu īpašumā un lietošanā esošas ēkas, kā arī

60publiskās ēkas, uz ko attiecas Alternatīvo degvielu

61infrastruktūras direktīva .

62b. nostiprināt ēkas elektronisko monitoringu, automatizāciju

63un vadību nolūkā optimizēt inspekcijas;

64c. ieviest "vieduma indikatoru", ar ko mēra, cik

65lielā mērā ēka ir gatava pielāgoties iedzīvotāju/lietotāju un

66tīkla vajadzībām un uzlabot savu sniegumu;

675) atjaunināts 10. pants, kurā ietverts jauns noteikums: par

68energoefektivitātes sertifikātu izmantošanu, lai novērtētu

69enerģijas ietaupījumus, kas gūti, pateicoties ēkas atjaunošanai,

70kuras finansēšanā saņemts publiskais atbalsts; tos novērtē,

71salīdzinot energoefektivitātes sertifikātus pirms atjaunošanas un

72pēc tās, papildus ļaujot izmantot arī citus līdzvērtīgus

73mehānismus, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

746) vienkāršots 14. un 15. pants par inspekcijām, ieviešot

75efektīvāku pieeju regulārajām inspekcijām, un to var izmantot,

76lai nodrošinātu, ka tiek uzturēta un/vai uzlabota ēkas

77energoefektivitāte;

787) atjaunināts I pielikums , lai uzlabotu energoefektivitātes

79noteikšanas (valsts vai reģionālā līmenī) caurskatāmību un

80konsekvenci, un lai ņemtu vērā iekštelpu vides nozīmi.

81Šie grozījumi pamatā ir ar tehnisku ievirzi, taču tie uzliks

82Latvijai par pienākumu attīstīt elektrotransportlīdzekļu

83elektrouzlādes infrastruktūru ēku sektorā, kā arī pilnveidot ēku

84energoefektivitātes aprēķina metodiku, pielāgojot to jaunajiem

85standartiem.

866.1.2. Stratēģijā iekļaujamie un izvirzāmie

87mērķi 2030.gadam un 2050.gadam

88Lai izpildītu Direktīvas 2010/31/ES grozījumu prasības,

89Latvijai nākotnē jāizvirza starpmērķis ēku fonda dekarbonizācijai

90līdz 2030.gadam un kopējais ēku mērķis 2050.gadam. Latvijas

91kopējais visu sektoru dekarbonizācijas mērķis definēts

92"Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu

93oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā". Minētais

94dokuments nosaka, ka ES kopš 2013. gada ievieš visaptverošu

95klimata politiku, kas virzīta uz vismaz 80% SEG emisiju

96samazināšanu līdz 2050.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu.

97Rezultātā Latvijai būtu jānosaka kvantitatīvi, sasniedzami mērķi,

98kuri būtu iekļaujami nākamās ēku ilgtermiņa atjaunošanas

99stratēģijas atjauninājumā.

1006.2. Latvijas ēku

101energoefektivitātes aktuālie mērķi un saistības

102Aktuālie mērķi ēku energoefektivitātes jomā ir:

1031) finansējuma pieejamība ekonomiski pamatotiem projektiem

104visā Latvijas teritorijā, t.sk. reģionos;

1052) kvalitatīva projektu vadība un uzraudzība;

1063) aktivitāšu uzraudzības fokusēšana uz rezultātu, tai skaitā

107enerģijas ietaupījumu, sasniegšanu;

1084) augstas energoefektivitātes un kvalitatīvas būvniecības

109sasniegšana;

1105) būvkomersanta atlases procedūras uzlabošana;

1116) resursu izmaksu samazināšana.

112Lai nodrošināto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu ES fondu

1132014. - 2020. gada plānošanas periodā ir jāīsteno sekojošas

114aktivitātes:

1151) Nepieciešams izveidot finanšu instrumentu, kas būtu

116piemērots gadījumiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir

117nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai vai

118energoefektivitātes pasākumu veikšanai, taču nav veikts

119pietiekamā apjomā (vai nav vispār veikts) maksājums uzkrājuma

120fondā. Šāda fonda uzturēšana varētu tikt nodota Altum.

1212) Jāveicina ESKO (projektu vadības grupa, kura nodrošina

122daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projekta vadību,

123nodrošinot šādus ekspertus: neatkarīgu ekspertu ēku

124energoefektivitātes jomā (energoauditoru), projektētāju,

125būvuzraugu, kuri atbilstoši savai kompetencei nodrošina, lai

126energoefektivitātes projekts tiktu sagatavots un ieviests

127atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un normatīvo aktu prasībām

128būvniecības un ēku energoefektivitātes jomā, kā arī tiktu

129sasniegts plānotais enerģijas ietaupījuma līmenis pēc

130atjaunošanas projekta pabeigšanas) pakalpojuma veidošanās. ESKO

131ar bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi atbild par projekta

132ietvaros sasniedzamo energoefektivitātes līmeni. ESKO atmaksā

133daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem radītos zaudējumus, ja pēc

134atjaunošanas projekta pabeigšanas netiek sasniegts noteiktais

135energotaupības līmenis.

1363) Nepieciešams turpināt izglītot potenciālos projektu

137iesniedzējus un projektu īstenotājus informatīvās kampaņas

138"Dzīvo siltāk" ietvaros, tai skaitā organizējot

139izglītojošus seminārus un konferences energoefektivitātes jomā ne

140tikai daudzdzīvokļu māju sektorā, bet arī publiskajā sektorā.

141Jānodrošina metodiskie materiāli par projekta sagatavošanas un

142ieviešanas jautājumiem, kā arī par ēkas ekspluatāciju pēc

143energoefektivitātes projekta pabeigšanas.

144Papildus, lai veicinātu ēku energoefektivitāti, būs jāīsteno

145arī šādi politikas pasākumi:

1461) Regulāri jāpārskata minimālās ēku energoefektivitātes

147prasības (ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un

148ēku inženiertehniskajām sistēmām). Minimālās ēku

149energoefektivitātes prasības jānosaka, lai panāktu izmaksu ziņā

150optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves

151cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām. Šajos aprēķinos

152jāizvērtē ne tikai tipisku ēku izmaksu ziņā optimālos līmeņus,

153bet arī energoneefektīvo ēku gadījumus, kam ir ļoti ilgs

154atmaksāšanās termiņš, lai veicinātu samērīgu energoefektivitātes

155minimālo prasību izstrādi.

1562) Jāizstrādā atbalsta instrumenti gandrīz nulles enerģijas

157patēriņa ēku būvniecībai saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES

15810.panta 1.punktu, kas nosaka, ka dalībvalstis, veic atbilstīgus

159pasākumus, lai izskatītu, kādi būtu attiecīgās valsts apstākļiem

160vispiemērotākie instrumenti, lai nodrošinātu Direktīvas

1612010/31/ES 9.panta izpildi. Šis pants nosaka, ka pēc 2018.gada

16231.decembra jaunās ēkas, kurās atrodas valsts iestādes un kuru

163īpašnieces ir valsts iestādes ir gandrīz nulles enerģijas ēkas un

164līdz 2020.gada 31.decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles

165enerģijas ēkas, ja izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz ēkas

166kalpošanas laiku norāda, ka tas ir ekonomiski pamatoti.

167Latvijas energoefektivitātes mērķa struktūra atbilstoši

168direktīvas izvirzītajām prasībām parādīta 23.tabulā.

16923.tabula. Latvijas ēku

170energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi

171Mērķis

172Sasniedzami rādītāji

173Indikatīvais finansējums, euro

174Izpildes termiņš

175Obligātā centrālās valdības ēku 3% platības

176atjaunošana, pašvaldību, industriālo ēku un daudzdzīvokļu

177dzīvojamo ēku atjaunošana (2014-2020.gada ES fondu plānošanas

178periods)

179Ietaupījums 1 690 GWh gadā, vidējais siltumenerģijas

180patēriņš apkurei 120 kWh/m2

181Mājsaimniecību skaits ar

182uzlabotu energopatēriņu 14 286 (2023.g.)

183Primārais energopatēriņa

184samazinājums gadā - 52 000 000 kWh. Enerģijas patēriņš

185iekšzemes kopprodukta radīšanai 263,9 kg naftas ekvivalenta

186uz 1 000 EUR no IKP (ražošanas ēkām uz 2023.gadu)

187384 milj. euro kopējais finansējums, tajā skaitā 323

188milj euro ES fondu finansējums un 57 milj.

189euro Latvijas publiskais finansējums

1902014.-2023.

191Energoefektivitātes un vietējo AER

192izmantošanas centrālajā siltumapgādē veicināšana.

193Atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā

194- 60% (2014-2020.gada ES fondu plānošanas periods)

195No atjaunojamajiem

196energoresursiem saražotās jaudas pieaugums - 70 MW.

197Rekonstruētie siltumtīkli - 70 km (2023.gadā)

19853 milj. euro ES fondu

199finansējums

2002014.-2023.

201Sabiedrības informēšana par dažādām

202energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi

203(2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods).

20450 informācijas pasākumi gadā

205(Publicitātes pasākumi paredzēti kampaņas "Dzīvo

206siltāk" ietvaros)

207260 tūkst. euro ES fondu Tehniskās

208palīdzības finansējums

2092014.-2023.

210Latvijai saistībā ar Direktīvas 2012/27/ES ieviešanu

211jāsasniedz indikatīvais valsts energoefektivitātes mērķis, kura

212ietvaros jānodrošina divi saistoši mērķi: katru gadu jāsasniedz

2131,5 % valsts galalietotājiem piegādātās enerģijas ietaupījums un

214katru gadu jāatjauno 3 % valstij piederošo ēku platības. Tā kā

215valsts ēkas veido daļu no valsts enerģijas galapatēriņa, tad

216centrālās valdības ēku galapatēriņa 1,5 % ietaupījuma mērķa

217sasniegšanā. 3% valdības ēku platības atjaunošana, izmantojot ES

218fondu finansējumu, kopumā dos ieguldījumu mērķa izpildē.

219Pašreizējā saistību izpilde attēlota 24.tabulā. No tabulas

220redzams, ka no direktīvas izrietošie mērķi tiek izpildīti,

221novērojama atlikuma veidošanās, kas ieskaitāma nākamo gadu

222atjaunošanas mērķu normās. Uz 2017.gada 1.janvāri ēkas, kam

223izpildītas minimālās energoefektivitātes prasības (jaunbūves un

224atjaunotās ēkas) sastāda 656456,34 m2 jeb 21.3 %,

225ēkas, kuras nesasniedz minimālās energoefektivitātes prasības

226(neatjaunotās ēkas) - 1999336,83 m2, jeb 65.0 % un

227valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas -

228kultūrvēsturiskie pieminekļi - 421851,56 m2, jeb 13.7

229%.

23024.tabula. Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 1.punkta pirmajā daļā

231minēto prasību izpildes apkopojums.

232Mērķa periods

233Saraksta publicēšanas datums

234Par pamatu izmantotie

235dati

236Kopējā platība atbilstoši

237ikgadējā valsts ēku saraksta datiem (ēkas, kuras nesasniedz

238minimālās energoefektivitātes prasības)31

239Atjaunošanas mērķis, kopējā platība,

240m2

241Atjaunotā platība, m2

242Atlikums, kas ieskaitāms jebkurā no trim

243iepriekšējo vai nākamo gadu mērķiem32,

244m2

2452014.gads

24601.01.2014.

2472008.-2012.gada dati

248(ēkas virs 500 m2)

2492589322,00

25077679,66

2512015.gads

25201.01.2015.

2532009.-2013.gada dati

254(ēkas virs 500 m2)

2552496955,81

25674908,67

257232635,3633

25880047,03

2592016.gads

26009.07.2015.

2612010.-2014.gada dati

262(ēkas virs 250 m2)

2632205846,99

26466175,41

26513871,62

2662017.gads

26709.07.2016.

2682011.-2015.gada dati

269(ēkas virs 250 m2)

2701999336,83

27159980,10

272136155,3034

27390046,82

2742018.gads

27509.07.2017.35

2762012.-2016.gada dati

277(ēkas virs 250 m2)

27890046,82

279Lai gan līdz šim esošās Latvijas saistības tiek pildītas

280(2012/27/ES 5.panta prasību izpildes 3% atjaunošanas mērķis),

281izmantojot gan ES fondu līdzfinansējuma piesaisti, gan valsts

282budžeta līdzekļus, tomēr valsts ēku fonda atjaunošanas tempi nav

283pietiekoši. Ilgtermiņā ik gadu renovējot tikai 3% fonda ēku, to

284pilnīga atjaunošana būtu iespējama tikai pēc 40-50 gadiem (ņemot

285vērā, ka ik gadu 3% mērķa platība absolūtajās vērtībās

286proporcionāli samazinās), un visticamāk pēc minētā termiņa beigām

287lielā daļā atjaunoto ēku būs jāiegulda finanšu līdzekļi

288atkārtotai atjaunošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka

2894.2.1.2.pasākuma ieviešanas maksimālais termiņš ir līdz

2902025.gadam, nepieciešams izstrādāt un plānot atsevišķu ilgtermiņa

291risinājumu valsts ēku fonda atjaunošanai.

292Līdzās ekonomiskajiem ieguvumiem, gan sabiedrībai kopumā, gan

293ēku īpašniekiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu

294īstenošanas rezultātā ir arī sociālie, vides un enerģijas sistēmu

295mērķi, kas apkopoti 25. un 26.tabulā.

29625.tabula. Ēkas īpašnieku tiešie

297ieguvumi, veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas

298pasākumus.36

299Ieguvumu veids

300Ieguvumi

301Ekonomiskie

302Enerģijas iegādes izmaksu

303samazinājums

304Īpašuma vērtības

305paaugstināšanās

306Sociālie

307Veselības stāvokļa

308uzlabošanās

309Komforta līmeņa

310paaugstināšanās

311Darba ražīguma pieaugums

312Gaisa kvalitātes

313uzlabošanās

31426.tabula. Sabiedrības ieguvumi,

315veicot ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas

316pasākumus.46

317Ieguvumu veids

318Ieguvumi

319Ekonomiskie

320Ekonomikas stimulēšana,

321ietaupot līdzekļus, izmantojot investīcijām citās nozarēs,

322jomās

323Bezdarba samazinājums

324projektu vadības, būvniecības u.c. jomās

325Iekšzemes kopprodukta

326pieaugums

327Eksporta pieaugums

328Rūpniecības konkurētspējas

329paaugstināšanās, izstrādājot aizvien efektīvākus veidus

330enerģijas patēriņa samazinājumam ēkās

331Sociālie

332Sociālo apstākļu

333uzlabošanās

334Veselības stāvokļa

335uzlabošanās

336Vides

337CO2 emisijas

338samazināšanās

339Gaisa piesārņojuma

340samazināšanās

341Enerģijas sistēmu

342Energoapgādes drošums

343Enerģijas atkarības

344mazināšanās

345Samazināta energoapgādes

346slodze

34731.05.2023

34817699

349Garkājis, 67013084

350Edgars.Garkajis@em.gov.lv

351Mājeniece, 67013045

352Ruta.Majeniece@em.gov.lv