Vairogs3. pants
Likuma darbība
(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas, darbības un uzraudzības kārtību, kompetento institūciju sadarbības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un šā likuma 4.1 panta trešajā un ceturtajā daļā minēto personu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.
(11) Latvijas Banka uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā šādu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē:
1) Komisijas 2003.gada 22.decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003);
2) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004);
3) Komisijas 2006.gada 10.augusta regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk — Regula Nr. 1060/2009);
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta regula (EK) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (turpmāk — Regula Nr. 236/2012);
6) Regula Nr. 648/2012;
7) Regula Nr. 575/2013;
8) Regula Nr. 596/2014;
9) Regula Nr. 909/2014;
10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk — Regula Nr. 537/2014) gadījumos, kas noteikti Revīzijas pakalpojumu likuma 37.5 pantā;
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (turpmāk — Regula Nr. 1286/2014);
12) Regula Nr. 2015/2365;
13) Regula Nr. 600/2014;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 (turpmāk — Regula Nr. 2016/1011);
15) Regula Nr. 2017/1129;
16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 30. maija regula (ES) 2022/858 par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, un ar ko groza regulas (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 un direktīvu 2014/65/ES;
17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra regula (ES) 2023/2631 par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (turpmāk — Regula Nr. 2023/2631);
18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra regula (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk — Regula Nr. 2023/2859).
(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem, kuri šā likuma izpratnē ir:
1) pārvedami vērtspapīri;
2) naudas tirgus instrumenti;
3) ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (daļas) un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
4) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem, par kuriem var norēķināties, izmantojot fizisku piegādi vai naudā;
5) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri saistīti ar precēm un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu izbeigšanu;
6) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā, izņemot vairumtirdzniecības energoproduktus, kas tiek tirgoti OT sistēmā un par ko var norēķināties, izmantojot tikai fizisku piegādi;
7) iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar precēm un par kuriem var norēķināties, izmantojot preces fizisku piegādi, kuri nav minēti šīs daļas 6. punktā un nav paredzēti komerciāliem mērķiem un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības;
8) atvasinātie kredītriska pārvešanas instrumenti;
9) finanšu līgumi par starpību;
10) iespēju līgumi, standartizēti tirdzniecības vietās tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi saskaņā ar Regulu Nr. 2017/565, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā vai iespēju norēķināties naudā pēc kādas puses izvēles, ja tas nav saistīts ar līguma laušanu sakarā ar saistību nepildīšanu vai līgumisko attiecību citādu pārtraukšanu, kā arī jebkādiem citiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kuri nav iepriekš minēti šajā daļā un kuriem ir citu atvasināto finanšu instrumentu īpašības, ja šos instrumentus tirgo regulētajā tirgū, DT sistēmā vai OT sistēmā;
11) emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kuras atzītas par atbilstošām emisijas kvotu tirdzniecības jomā noteiktajām prasībām (emisijas kvotu tirdzniecības sistēma);
12) instrumenti, kas emitēti, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju.
(3) (Izslēgta ar 13.01.2011. likumu)
(4) Šis likums attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām (turpmāk — ieguldījumu pakalpojumi), kuras šā likuma izpratnē ir:
1) rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;
2) rīkojumu izpilde klientu vārdā;
3) darījumu veikšana savā vārdā;
4) portfeļa pārvaldība;
5) ieguldījumu konsultācijas;
6) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;
7) finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus;
8) DT sistēmas organizēšana;
9) OT sistēmas organizēšana.
(5) Šis likums attiecas uz ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kuri šā likuma izpratnē ir:
1) finanšu instrumentu turēšana;
2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem;
3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;
4) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;
5) ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;
6) ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana;
7) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana attiecībā uz šā panta otrās daļas 5., 6., 7. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu bāzes aktīvu, ja tas saistīts ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.
(51) Netirdzniecības portfeļa finanšu instrumentu pozīciju turēšana, lai ieguldītu kredītiestādes vai brokeru sabiedrības pašu kapitālu, nav uzskatāma par darījumu ar finanšu instrumentiem izpildi uz kredītiestādes vai brokeru sabiedrības rēķina.
(52) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)
(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.
(7) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
(8) Šā likuma 54.panta un D sadaļas III un IV nodaļas prasības neattiecas uz ieguldījumu fondu un atvērto alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību šādos fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos.
(9) Šā likuma 54.panta trešās, astotās un devītās daļas prasības neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir iekļauti regulētajā tirgū un kurus emitējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra.
(10) Šā likuma 54.panta pirmās, otrās un devītās daļas prasības neattiecas uz dalībvalstu centrālo banku emitētajām akcijām, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū, ja lēmums par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū pieņemts līdz 2005.gada 20.janvārim un šādu izņēmumu paredz attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti, kas regulē centrālo banku akciju emitēšanas kārtību.
(11) (Izslēgta ar 11.06.2015. likumu)
(12) Šā likuma 103.2 pantu, 124. panta otrās daļas 1. un 6. punktu, 124.2 pantu, 126. panta pirmo daļu, 126.2 panta pirmo, 1.1, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 127. panta pirmo, septīto, 7.1, 7.2 un vienpadsmito daļu, 128. pantu un 128.1 panta pirmo, 1.1, trešo, ceturto, 4.1, astoto, devīto un desmito daļu, 138. pantu, 148. panta astoto, 8.1 un 8.2 daļu, 150. panta pirmo, otro, trešo, ceturto, devīto un desmito daļu piemēro arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem.
(13) Šā likuma 125.1, 125.2, 125.3, 129., 129.1, 129.2, 131.1, 133.16, 133.17, 133.18, 133.19 un 133.20 pantā noteiktās prasības attiecībā uz klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzību piemēro arī:
1) ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem;
2) kredītiestādēm, kuras nesniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, bet piedāvā strukturētos noguldījumus.
(14) Šā likuma 132.1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības piemēro arī šā likuma 101. panta septītās daļas 1., 5., 12., 15. un 16. punktā minētajām personām, kuras ir regulētā tirgus vai DT sistēmas biedri vai dalībnieki.
(15) Finanšu instrumentu daudzpusējā sistēma darbojas vai nu kā DT sistēma, vai OT sistēma, vai regulētais tirgus saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(16) Gadījumos, kad emitents izsaka publisko piedāvājumu par paša izdotiem pārvedamiem vērtspapīriem, piedāvājuma izteikšana nav uzskatāma par ieguldījumu pakalpojumu šā likuma izpratnē un uz to neattiecas šā likuma F sadaļas noteikumi, ja vienlaikus tiek izpildīti visi šādi noteikumi:
1) emitents atbilst maza vai vidēja uzņēmuma pazīmēm;
2) kopējā aprēķinātā samaksa par pārvedamiem vērtspapīriem 36 mēnešos nepārsniedz 3 000 000 euro;
3) emitents izsaka ne vairāk par diviem publiskiem piedāvājumiem 36 mēnešu laikā;
4) piedāvājums izteikts par kapitāla vai parāda vērtspapīriem.
4
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005., 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 26.02.2009., 13.01.2011., 22.03.2012., 08.11.2012., 09.07.2013., 19.09.2013., 24.04.2014., 11.06.2015., 26.05.2016., 15.12.2016., 21.09.2017., 14.09.2017., 21.06.2018., 20.06.2019., 12.12.2019., 23.09.2021., 28.04.2022., 26.10.2023., 20.06.2024. un 11.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2025.)
3.1 pants. Izcelsmes dalībvalsts noteikšana
(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
(2) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
(21) Paziņojumiem par izcelsmes dalībvalsti izmantojamās veidlapas paraugu apstiprina Latvijas Banka.
(3) (Izslēgta ar 12.12.2019. likumu)
(4) Attiecībā uz akciju emitentiem un tādu parāda vērtspapīru emitentiem, kuru parāda vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir mazāka par 1000 euro un kuru pienākums ir sniegt regulēto informāciju, izcelsmes dalībvalsts ir:
1) dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja tas ir reģistrēts dalībvalstī;
2) dalībvalsts, kuru emitents izvēlējies par izcelsmes dalībvalsti no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri, ja emitents ir reģistrēts ārvalstī. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes dalībvalsti saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu, par to nekavējoties informējot kompetentās uzraudzības institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu;
3) dalībvalsts, kuras regulētajā tirgū ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri vai kurā ir emitenta juridiskā adrese, ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir izslēgti no regulētā tirgus emitenta sākotnēji izvēlētajā izcelsmes dalībvalstī, kas tika noteikta saskaņā ar šīs daļas 2.punktu vai šā panta sesto daļu, bet kuri joprojām ir iekļauti regulētajā tirgū citās dalībvalstīs.
(5) Šā panta ceturto daļu piemēro arī tādam emitentam, kura parāda vērtspapīri ir emitēti citā valūtā, nevis euro, ja viena parāda vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā ir mazāka par 1000 euro ekvivalentu attiecīgajā valūtā un nav līdzvērtīga 1000 euro, un kura pienākums ir sniegt regulēto informāciju.
(6) Ja uz emitentu neattiecas šā panta ceturtā daļa, emitenta izcelsmes dalībvalsts pēc tā izvēles ir dalībvalsts, kurā ir emitenta juridiskā adrese, vai viena no tām dalībvalstīm, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti emitenta pārvedami vērtspapīri.
(7) Šā panta sestajā daļā minētais emitents var izvēlēties tikai vienu izcelsmes dalībvalsti un nedrīkst to mainīt trīs gadus, ja vien šā emitenta pārvedami vērtspapīri nav izslēgti no regulētā tirgus šajā dalībvalstī vai šo triju gadu laikā uz emitentu nevar attiecināt dalībvalsts noteikšanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu.
(71) Informāciju par savu izcelsmes dalībvalsts izvēli emitents nekavējoties, ievērojot šā likuma 64.2 pantā regulētās informācijas izplatīšanai un pieejamībai noteikto kārtību, paziņo:
1) Latvijas Bankai, ja tā ir emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija un emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām;
2) Latvijas Bankai, ja emitenta juridiskā adrese ir Latvijā, izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām institūcijām.
(72) Ja emitents, kurš izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai, triju mēnešu laikā, kopš pirmo reizi tā pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, par izcelsmes dalībvalsts izvēli attiecīgajām kompetentajām institūcijām nepaziņo, par šāda emitenta izcelsmes dalībvalsti uzskata dalībvalsti, kurā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Ja emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vairākās dalībvalstīs, tad par izcelsmes dalībvalsti ir uzskatāmas visas minētās dalībvalstis līdz dienai, kad emitents no tām izvēlas vienu izcelsmes dalībvalsti un par to nekavējoties informē kompetentās institūcijas.
(73) Emitents, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kuram izcelsmes dalībvalsti nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam vai šā panta sestajai daļai un kurš par izcelsmes dalībvalsts izvēli informējis kompetentās institūcijas līdz 2015.gada 27.novembrim, neinformē kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta 7.1 daļu, ja vien pēc 2015.gada 27.novembra neizvēlas citu izcelsmes dalībvalsti.
(8) Attiecībā uz regulēto tirgu izcelsmes dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, — dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs.
(9) (Izslēgta ar 28.04.2022. likumu)
5
(09.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006., 29.03.2007., 04.10.2007., 13.01.2011., 22.03.2012., 19.09.2013., 26.05.2016., 21.09.2017., 21.06.2018., 12.12.2019., 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)
3.2 pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju
6
(Izslēgts ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)
3.3 pants. Papildu prasību noteikšana emitentam, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts
Attiecībā uz emitentu, kuram Latvijas Republika nav izcelsmes dalībvalsts, regulētās informācijas saturam nevar noteikt stingrākas prasības par emitenta izcelsmes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
7
(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 04.10.2017.)
3.4 pants. Finanšu instrumentiem piemērojamais likums
(1) Tiesību jautājumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir pārvedami ar ierakstu (grāmatojumu) finanšu instrumentu kontā vai reģistrā, piemēro tās valsts likumu, kurā ir reģistrēts attiecīgā finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājs. Norāde uz attiecīgās valsts likumu nozīmē tādu valsts likuma normu piemērošanu, kuras nav starptautisko privāto tiesību normas.
(2) Ja finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētājam ir filiāle citā valstī, ar kuras starpniecību tiek uzturēts finanšu instrumentu konts, attiecīgo filiāli uzskata par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta pirmās daļas izpratnē.
(3) Ja finanšu instrumentus tur ar vairāku finanšu instrumentu kontu vai reģistru uzturētāju starpniecību, piemērojamo likumu tiesību jautājumiem attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem nosaka atsevišķi katram finanšu instrumentu kontam vai reģistram, kurā šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti.
(4) Par finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāju šā panta izpratnē uzskata kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu personu, kura sniedz finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturēšanas un finanšu instrumentu turēšanas pakalpojumus, kā arī centrālo vērtspapīru depozitāriju.
(5) Par finanšu instrumentu konta turētāju šā panta izpratnē uzskata personu, uz kuras vārda ir atvērts finanšu instrumentu konts.
(6) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem tiesību jautājumiem:
1) finanšu instrumentu tiesiskais statuss un piederība;
2) finanšu instrumentu iegūšana un atsavināšana, kā arī iegūšanas un atsavināšanas spēkā esamība;
3) atsavinātāja vai ieguvēja tiesības uz dividendēm vai citu ienākumu finanšu instrumentu atpirkšanas, dzēšanas vai citā gadījumā;
4) vairāku personu tiesību uz finanšu instrumentiem savstarpējā prioritāte, tai skaitā finanšu instrumentu ieguvēja labticības noskaidrošana;
5) finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja pienākumi pret personu, kas nav finanšu instrumentu konta turētājs un kas vienlaikus ar finanšu instrumentu konta turētāju vai citu personu prasa atzīt tās tiesības uz finanšu instrumentu kontā iegrāmatotajiem finanšu instrumentiem;
6) nodrošinājuma (izņemot finanšu nodrošinājumu) izmantošanas noteikumi;
7) tiesības uz finanšu instrumentiem, ja ir uzsākts finanšu instrumentu konta vai reģistra uzturētāja likvidācijas, maksātnespējas, reorganizācijas process vai tiem līdzīgs process saskaņā ar attiecīgās valsts likumu.
8
(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2017.)