4. pants
Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana
(1) Likumā noteiktajos gadījumos Latvijas Banka izdod administratīvos aktus.
(2) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(3) Ja dokumenti Latvijas Bankā tiek izskatīti atkārtoti, Latvijas Banka nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.
(4) Latvijas Bankas izdotu administratīvo aktu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību, ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts ir lēmums:
1) ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu;
2) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);
3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai;
4) apturēt vai aizliegt finanšu instrumentu tirdzniecību;
41) izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus;
5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā;
51) ierobežot centrālā vērtspapīru depozitārija tiesības sniegt pakalpojumus;
52) anulēt centrālajam vērtspapīru depozitārijam izsniegto atļauju;
53) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta kontroli ieguvušo personu ietekme centrālajā vērtspapīru depozitārijā;
6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja vai centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu;
7) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, pārkāpjot šā likuma normas;
71) aizliegt izmantot balsstiesības personai, kas ieguvusi kontroli centrālajā vērtspapīru depozitārijā;
8) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);
9) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);
10) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);
11) noteikt centrālā vērtspapīru depozitārija valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus centrālajā vērtspapīru depozitārijā;
12) (izslēgts ar 28.04.2022. likumu);
121) pieprasīt, lai centrālais vērtspapīru depozitārijs vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz Regulas Nr. 909/2014 63. panta 1. punktā minēto pārkāpumu;
13) sniegt publisku paziņojumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.
(5) Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgu regulējošos normatīvos aktus, Latvijas Banka ņem vērā jebkādas pārkāpuma potenciālās sistēmiskās sekas.
9
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 29.05.2008., 23.10.2008., 22.03.2012., 24.04.2014., 26.05.2016., 14.09.2017., 23.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Pirmās daļas jaunā redakcija, ceturtās daļas ievaddaļas jaunā redakcija un grozījums piektajā daļā par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)
4.1 pants. Tiesības pieprasīt informāciju un pienākums to sniegt
(1) Latvijas Bankai, uzraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem informāciju un dokumentus par to darbību.
(2) Finanšu instrumentu tirgus dalībnieki pieprasīto informāciju iesniedz Latvijas Bankas noteiktajos termiņos. Minēto prasību izpildi nedrīkst atteikt, tai skaitā aizbildinoties ar komercnoslēpumu.
(3) Latvijas Bankai, pārraugot šā likuma prasību izpildi, ir tiesības pieprasīt jebkurai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka tā ir saistīta ar normatīvo aktu prasību iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija:
1) sniegt šīs personas rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā tādu, kas satur komercnoslēpumu;
2) ierasties Latvijas Bankā un sniegt šīs personas rīcībā esošo informāciju klātienē.
(4) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt jebkurai personai informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem, līdz ir iegūta informācija par fiziskajām personām, ja ir pamats uzskatīt, ka šo personu rīcībā varētu būt informācija, kas Latvijas Bankai nepieciešama, lai uzraudzītu šā likuma prasību izpildi. Lai identificētu minētās fiziskās personas, attiecīgajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija Latvijas Bankai nav pieejama publiskajos reģistros. Fiziskās personas sniedz informāciju par sevi vai arī norāda, kura cita persona ir uzskatāma par patieso labuma guvēju.
(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām personām Latvijas Banka nosaka saprātīgus termiņus, kādos tās iesniedz pieprasīto informāciju vai ierodas Latvijas Bankā informācijas sniegšanai klātienē. Ja šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētās personas objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto informāciju vai ierasties Latvijas Bankā informācijas sniegšanai klātienē Latvijas Bankas noteiktajā termiņā, tās rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai, norādot šos iemeslus un datumu, kad informācija tiks iesniegta vai persona ieradīsies Latvijas Bankā informācijas sniegšanai klātienē.
10
(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)
4.2 pants. Tiesības izdot noteikumus
Latvijas Banka ir tiesīga nolūkā nodrošināt finanšu tirgus dalībnieku darbību atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām papildus noteikt finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošas prasības jomās, kuras netiek regulētas ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, attiecībā uz Latvijas finanšu tirgum un finanšu tirgus dalībnieku darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem, lai mazinātu finanšu tirgus dalībnieku darbības radītos riskus un aizsargātu ieguldītāju un klientu intereses, kā arī noteikt prasības, kuras izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu.
11
(28.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)