956. pants

Ieviešot minētās aktivitātes, tiks veicināta ES direktīvu

un attiecīgo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību

ieviešana:

Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu -

prasību ieviešana līdz 2015.gadam,

Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti - prasību

ieviešana līdz 2015.gadam,

Direktīva 2000/60/EK (Ūdens

struktūrdirektīva) - prasību ieviešana līdz

2015.gadam,

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/60/EK par plūdu

riska novērtēšanu un pārvaldību.";

1.82. svītrot 959., 963., 964., 966. un 967.punktu;

1.83. svītrot 968.punktā vārdus un skaitli "kā arī

izveidojot infrastruktūru Natura 2000 teritorijās tūrisma plūsmas

novirzīšanai no jūtīgākajām teritorijām (specifiska

aktivitāte)";

1.84. izteikt 970.punktu šādā redakcijā:

"970. Pasākums kopumā veicinās horizontālās prioritātes

"Vienādas iespējas" mērķu sasniegšanu. Īstenojot

pasākumus, ieguvēji būs iedzīvotāji apdzīvotās vietās ar

iedzīvotāju skaitu līdz 2000, kā arī iedzīvotāji pašvaldībās, kur

tiks likvidēts vēsturiskais piesārņojums un samazināts vides

risks. Izveidojot infrastruktūru augu un dzīvnieku kolekciju

apmeklēšanai, īpaša uzmanība tiks pievērsta, lai personām ar

funkcionāliem traucējumiem tiktu nodrošināta pieeja apskates

objektiem (specifiskais kritērijs).";

1.85. svītrot 971.punktā vārdus un skaitli

"infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās";

1.86. aizstāt 974.punktā skaitli un vārdu

"3.4.1.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.1.1.aktivitāte";

1.87. aizstāt 975.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.88. svītrot 978., 979., 980. un 981.punktu;

1.89. aizstāt 982.punktā skaitli un vārdu

"3.4.1.3.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.1.3.aktivitāte";

1.90. aizstāt 983.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.91. aizstāt 986.punktā skaitli un vārdu

"3.4.1.4.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.1.4.aktivitāte";

1.92. aizstāt 987.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.93. aizstāt 990.punktā skaitli un vārdu

"3.4.1.5.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.1.5.aktivitāte";

1.94. aizstāt 991.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.95. svītrot 994., 995., 996. un 997.punktu;

1.96. svītrot aiz 998.punkta nosaukumu "Liepājas Karostas

kanāla attīrīšanas projekts";

1.97. svītrot 999.punktu;

1.98. aizstāt 1008.punktā vārdu "grupa" ar vārdiem

"grupu indikatīvs saraksts";

1.99. aizstāt 1023.punktā skaitli un vārdu

"3.4.2.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.2.1.aktivitāte";

1.100. aizstāt 1024.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.101. aizstāt 1027.punktā skaitli un vārdu

"3.4.2.2.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.2.2.aktivitāte";

1.102. aizstāt 1028.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.103. aizstāt 1038.punktā vārdu "grupas" ar vārdiem

"grupu indikatīvs saraksts";

1.104. aizstāt 1055.punktā skaitli un vārdu

"3.4.3.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.3.1.aktivitāte";

1.105. aizstāt 1056.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.106. aizstāt 1059.punktā skaitli un vārdu

"3.4.3.2.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.3.2.aktivitāte";

1.107. aizstāt 1060.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.108. aizstāt 1063.punktā skaitli un vārdu

"3.4.3.3.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.3.3.aktivitāte";

1.109. aizstāt 1064.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.110. aizstāt 1078.punktā vārdu "grupa" ar vārdiem

"grupu indikatīvs saraksts";

1.111. aizstāt 1097.punktā skaitli un vārdu

"3.4.4.1.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.4.1.aktivitāte";

1.112. aizstāt 1098.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.113. aizstāt 1101.punktā skaitli un vārdu

"3.4.4.2.aktivitāte" ar vārdiem un skaitli

"Indikatīvais aktivitātes nosaukums:

3.4.4.2.aktivitāte";

1.114. aizstāt 1102.punktā vārdu "Aktivitātes" ar

vārdiem "Indikatīvais aktivitātes";

1.115. izteikt 1105.punktu šādā redakcijā:

"1105. KF finansēta prioritāte, kas vērsta uz videi

draudzīgu attīstības priekšnoteikumu radīšanu, pilnveidojot vides

un dabas aizsardzības infrastruktūru, kā arī paaugstinot

energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu

centralizētās siltumapgādes pakalpojumos.";

1.116. papildināt programmu aiz 1105.punkta ar

1105.1 punktu šādā redakcijā:

"1105.1 Prioritātes sadalījums aktivitātēs,

tai skaitā aktivitāšu apraksts (aktivitātes nosaukums,

aktivitātes mērķis, aktivitātes mērķa grupa un finansējuma

saņēmēji), ir indikatīvs. Latvijai ir tiesības aktualizēt

aktivitāšu saturu, precizējot to nacionāla līmeņa plānošanas

dokumentos.";

1.117. papildināt tabulas Nr.35 aili "Vājās puses"

ar septīto punktu šādā redakcijā:

"- Neatbilstoša infrastruktūra tūrisma slodzes

mazināšanai Natura 2000 teritorijās";

1.118. izteikt 1109.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Pasākuma "Vides aizsardzības infrastruktūra"

ietvaros tiks atbalstīta liela mēroga vides infrastruktūras

attīstība, tai skaitā notekūdeņu savākšana un attīrīšana,

ūdensapgādes pakalpojumu uzlabošana, sadzīves un bīstamo

atkritumu apsaimniekošana, kā arī infrastruktūras izveide Natura

2000 teritorijās un vides kontroles un monitoringa sistēmas

attīstība.";

1.119. papildināt 1110.punktu aiz vārdiem "vides

aizsardzības" ar vārdiem "dabas aizsardzības";

1.120. izteikt 1114.punktu šādā redakcijā:

"1114. Pasākuma mērķis ir nodrošināt ES un Latvijas

normatīvo aktu prasībām atbilstošus ūdenssaimniecības un

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, samazināt vides

piesārņojumu, saglabāt bioloģisko daudzveidību, kā arī racionāli

izmantot dabas resursus un energoresursus, informējot sabiedrību

par vides kvalitātes izmaiņām un riskiem.";

1.121. papildināt programmu aiz 1119.punkta ar

1119.1, 1119.2, 1119.3,

1119.4, 1119.5 un 1119.6 punktu

šādā redakcijā:

"1119.1 Latvijā patlaban ir 683 īpaši

aizsargājamas dabas teritorijas (neskaitot īpaši aizsargājamos

kokus), tai skaitā 346 dabas pieminekļi, kas aizņem 783 tūkst. ha

jeb 12,1 % Latvijas sauszemes teritorijas, neskaitot

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Papildus īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām augu un dzīvnieku sugu, kā arī biotopu

aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi. Latvijā, salīdzinot ar

Rietumeiropas valstīm, ir sastopamas plašas relatīvi neskartas

tādu ES prioritāro biotopu teritorijas kā augstie purvi, pelēkās

kāpas, kāpu meži un citas, joprojām ir saglabājušās Eiropā retas

putnu sugas - mazais ērglis, grieze, melnais stārķis. Pastāvīgais

tūristu skaita pieaugums, īpaši pēc Latvijas iestāšanās ES, var

nākotnē radīt būtisku ietekmi uz šādu sugu un biotopu labvēlīga

aizsardzības statusa saglabāšanu.

1119.2 Tūristu plūsmas novirzīšanai no jutīgām

teritorijām uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) daļām

ar lielāku vides ietilpību papildus nepieciešamas takas un

laipas, skatu torņi un iekārtotas skatu vietas, norādes un

informācijas zīmes, kā arī vienkārši iekārtoti stāvlaukumi un

cita infrastruktūra, kas mazinātu tūristu negatīvo ietekmi uz

ĪADT, tai skaitā neradītu jaunas vides problēmas, piemēram,

atkritumu jomā.

1119.3 Latvijas Republikā izveidotās monitoringa

sistēmas sniedz pamatinformāciju par vides stāvokli valstī, un to

aprīkojums nodrošina pilsētu gaisa monitoringu un daļēji

pārrobežu gaisa pārnešu kontroli. Ūdens monitorings nodrošina

ūdenssaimniecības normatīvo aktu prasību īstenošanas daļēju

kontroli. Pazemes ūdeņu monitorings praktiski aprobežojas ar

dzeramā ūdens izpēti un nesniedz informāciju par saimnieciskās

darbības ietekmi uz pazemes ūdeņiem. Lauksaimniecības noteces

monitorings tiek veikts ļoti ierobežotā apjomā. Jūras monitorings

sakarā ar atbilstošu peldlīdzekļu trūkumu tiek veikts tikai

piekrastes zonā.

1119.4 Lai veiktu monitoringu atbilstoši gaisa un

ūdens struktūrdirektīvu un jūras stratēģijas prasībām, Latvijai

ne tikai jāiepērk nepieciešamais aprīkojums, bet arī jāiegādājas

programmnodrošinājums, jāapgūst laboratorijas metodes un jāapmāca

speciālisti.

1119.5 Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un vides

kvalitātes uzlabošanos, sabiedrība un Latvijas valsts pārvaldes

iestādes, ārvalstu un starptautiskās institūcijas jānodrošina ar

savlaicīgu, mērķorientētu un patiesu informāciju par vides

kvalitāti un dabas resursiem, kā arī par vides aizsardzības

pasākumiem, to lietderību un efektivitāti, piemēram, par

pasākumiem, kas nodrošina pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzību.

Saskaņā ar ūdens struktūrdirektīvas prasībām, izveidojot

atbilstošu institucionālo struktūru upju baseinu apsaimniekošanas

plānošanai, būs nepieciešami dati, tātad - atbilstoša monitoringa

un kontroles sistēma. Arsēna, kadmija, dzīvsudraba, niķeļa,

policiklisko ogļūdeņražu dau­dzuma, kā arī cieto daļiņu

(PM10, PM2,5) noteikšanai gaisā jāpilnveido

novērojumu staciju tīkls. Gaisa kvalitātes stāvokļa attīstība ir

jākontrolē, lai tā nekļūtu apdraudoša cilvēkam (īpaši tādām

jutīgām sabiedrības grupām kā bērni un cilvēki, kas sirgst ar

astmu un alerģijām), piemēram, cieto daļiņu PM10

vidējā diennakts koncentrācija Rīgas centrā pēc pārkāpumu skaita

vairāk nekā četras reizes pārsniedz veselības aizsardzības jomā

noteiktās pieļaujamās robežvērtības.

1119.6 Sakarā ar Eiropas jūras aizsardzības

stratēģijas īstenošanu Latvijai būs jānodrošina adekvāts jūras

monitorings, kura veikšanai ne tikai piekrastes un pārejas

ūdeņos, bet arī visā ekonomiskajā zonā ir nepieciešami

atbilstošas jūras spējas peldlīdzekļi. Turklāt aizvien

pieaugošais naftas un bīstamo vielu transports Baltijas jūrā

prasa izveidot gaisa kontroles sistēmu par kuģiem, kas šīs vielas

transportē, ieskaitot no satelītiem un lidmašīnām veiktu avāriju

un nelegālu izplūžu kontroli, kā to prasa Eiropas kopienas

normatīvie akti par jūras piesārņošanas novēršanu, kontroli un

vainīgo sodīšanu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt arī noturīgo

organisko piesārņotāju kontroli vidē, jo tie var nonākt barības

ķēdēs un tieši ietekmēt zivju resursus un pārtikas kvalitāti, bet

tālākajā virzībā bioloģiskās daudzveidības stāvokli un cilvēku,

jo īpaši bērnu un grūtnieču, veselību.";

1.122. aizstāt 1120.punktā vārdu "grupa" ar vārdiem

"grupu indikatīvs saraksts";

1.123. papildināt 1122.punktu ar trešo teikumu šādā

redakcijā:

"Tāpat VSID norādīts, ka prioritārie virzieni

investīciju politikas veidošanai ir bioloģiskās daudzveidības un

aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšana, kā arī vides

monitoringa un kontroles sistēmas attīstība.";

1.124. izteikt 1123. un 1124.punktu šādā redakcijā:

"1123. Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas

jomā, kā arī bioloģiskās daudzveidības un vides monitoringa jomā

Latvijai jānodrošina šādu ES direktīvu prasības:

1) Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (saskaņā ar

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam

noteiktajiem mērķiem līdz 2009.gadam 10-12 reģionālu vides

aizsardzības prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas sistēmu izveide un līdz 2012.gadam vides

aizsardzības prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija),

2) Direktīva 91/689/EEK (1991.gada 12.decembris) par

bīstamajiem atkritumiem (grozījumi - Padomes direktīva 94/31/EK

(1994.gada 27.jūnijs), ar ko groza direktīvu 91/689/EEK par

bīstamajiem atkritumiem),

3) Direktīva 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu

un izlietoto iepakojumu (grozījumi - Eiropas Parlamenta un

Padomes direktīva 2004/12/EK (2004.gada 11.februāris)),

4) Direktīva 2002/96/EK (2003.gada 27.janvāris) par elektrisko

un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA),

5) Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem

transportlīdzekļiem,

6) Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un

direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti prasību ieviešana

līdz 2015.gadam (saskaņā ar Latvijas ES pievienošanās līgumu līdz

2008.gadam - pilsētās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000,

līdz 2011.gadam - pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir no 10 000

līdz 100 000),

7) Direktīvas 2000/60/EK

(Ūdens struktūrdirektīva), kas nosaka struktūru Eiropas

Kopienas rīcībai ūdens aizsardzības politikas jomā, prasību

ieviešana līdz 2015.gadam. Direktīva nosaka, ka ūdeņu

aizsardzības pasākumi, efektivitāte un lietderība jākontrolē

nevis administratīvajās, bet upju baseinu robežās. Latvijas

teritorija ir iedalīta Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju

baseinu apgabalos. Turklāt ūdens struktūrdirektīvas prasības

attiecas arī uz piekrastes un pārejas ūdeņiem Baltijas jūrā un

Rīgas līcī un pazemes ūdens objektiem,

8) Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu un savvaļas

dzīvnieku un augu aizsardzību,

9) Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību,

10) Direktīva 96/62/EK par apkārtējā gaisa kvalitātes

novērtēšanu un pārvaldību.