Grozījumi Kredītiestāžu likumā

47. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 101.pantu šādā redakcijā:

"101.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus

komisija uzraudzības procesa kārtību nosaka saskaņā ar šo likumu

un citiem normatīvajiem aktiem. Finanšu un kapitāla tirgus

komisija katru gadu sagatavo uzraudzības pārbaužu programmu, kurā

norāda:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, šajā likumā un

citos normatīvajos aktos noteikto Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas funkciju un pienākumu veikšanai paredzētos pasākumus un

tiem nepieciešamos resursus;

2) plānotos uzraudzības pasākumus, kas piemērojami:

a) kredītiestādēm, kurās veikto šā likuma

101.3 panta 4.1 daļas 5. un

6.punktā minēto stresa testu rezultāti vai kuru novērtējums, ko

veikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma

101.3 pantu, norāda uz riskiem, kas būtiski

apdraud attiecīgās kredītiestādes finanšu stabilitāti, vai uz šā

likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu vai

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu

prasību pārkāpumiem;

b) kredītiestādēm, kas rada sistēmisku risku finanšu

sistēmai;

c) citām kredītiestādēm pēc Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas ieskatiem;

3) kredītiestādes, kurām paredzēts noteikt pastiprinātu

uzraudzību, un tām piemērojamos pasākumus;

4) kredītiestāžu klātienes pārbaužu plānu, atsevišķi norādot

plānotās klātienes pārbaudes kredītiestāžu filiālēs citās

dalībvalstīs, kredītiestāžu meitas sabiedrībās un kredītiestādes

mātes sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta

finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai šādas finanšu

pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības

citā meitas sabiedrībā.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 101.3 pantu

veiktā novērtējumā konstatēta tāda nepieciešamība, Finanšu un

kapitāla komisija ir tiesīga veikt šādus pasākumus:

1) palielināt kredītiestādes klātienes pārbaužu skaitu vai

biežumu;

2) norīkot pilnvarotu personu pastāvīgi atrasties

kredītiestādē;

3) pieprasīt, lai kredītiestāde iesniedz papildu pārskatus vai

sniedz pārskatus biežāk;

4) veikt kredītiestādes operatīvo, stratēģisko vai biznesa

plānu papildu vai biežākas pārbaudes;

5) veikt mērķa pārbaudes, lai kontrolētu noteiktus riskus,

kuru iestāšanās ir sagaidāma."

48. 101.3 pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārbauda

kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā

īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši

piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu un pieņemto

lēmumu prasības, un novērtē:

1) kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos

riskus;

2) atbilstoši Eiropas Banku iestādes vadlīnijām un Eiropas

Sistēmisko risku kolēģijas ieteikumiem veiktā sistēmiskā riska

izvērtējumā identificētos riskus, ko kredītiestādes darbība rada

finanšu sistēmai;

3) riskus, kas konstatēti stresa testēšanas procesā, ņemot

vērā veikto operāciju (darījumu) apjomu, dažādību un

sarežģītību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā panta

pirmajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un

regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskā

nozīmīguma, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un

sarežģītības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā

reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā

novērtējumā iekļauto informāciju par uzraudzības pārbaužu

programmā iekļautām kredītiestādēm.

(3) Pamatojoties uz veikto pārbaudi un novērtējumu, Finanšu un

kapitāla tirgus komisija lemj, vai kredītiestādes stratēģija,

procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku

pārvaldīšanu un vai kredītiestādes likviditāte un pašu kapitāls

ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku

segšanai.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Finanšu un kapitāla tirgus komisija

informē Eiropas Banku iestādi par šajā pantā minēto pārbaužu un

novērtēšanas procesa organizāciju.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties

informē Eiropas Banku iestādi, ja šajā pantā minētās pārbaudes un

novērtējuma rezultātā konstatēts, ka kredītiestāde var radīt

sistēmisku risku.";

papildināt pantu ar 4.1, 4.2,

4.3, 4.4, 4.5, 4.6,

4.7 un 4.8 daļu šādā redakcijā:

"(41) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā

panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā papildus kredītriska,

operacionālā riska un tirgus risku novērtējumam izvērtē

vismaz:

1) kredītiestādes pārvaldību, korporatīvo kultūru un vērtības,

valdes un padomes locekļu spēju pildīt savus pienākumus;

2) kredītiestādes komercdarbības modeli;

3) kredītiestādes pakļautību likviditātes riskam, likviditātes

riska pārvaldīšanu, ieskaitot alternatīvo scenāriju analīzi,

likviditātes riska mazināšanas pasākumu pārvaldīšanu, īpaši

likviditātes rezervju apmēru, sastāvu un tajās iekļauto aktīvu

kvalitāti, spēkā esošos rīcības plānus ārkārtas situācijām;

4) sistēmiskā riska novērtējumu saskaņā ar šā panta pirmajā

daļā minētajiem kritērijiem;

5) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli

kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, - saskaņā ar ES regulas

Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

6) ja kredītiestāde saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli

tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, - saskaņā ar ES regulas

Nr. 575/2013 prasībām veikto stresa testu rezultātus;

7) kredītiestādes pakļautību koncentrācijas riskam un tā

pārvaldīšanu, ieskaitot atbilstību ES regulas Nr. 575/2013

prasībām attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem;

8) kredītiestādes riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu;

9) diversifikācijas efektu ietekmi un to iekļaušanu risku

mērīšanas sistēmā;

10) iespēju, ka kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi

netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska

dēļ, un apsvērumus par iespējamiem šādu zaudējumu rašanās

apstākļiem;

11) kredītiestādes pakļautību pārmērīgas sviras riskam;

12) citus kredītiestādei būtiskus riskus.

(42) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk

kā reizi gadā veic kredītiestāžu stresa testēšanu, kuras

rezultātus ņem vērā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar šā

panta pirmās daļas prasībām. Stresa testēšanas metodoloģija

atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktajai.

(43) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto

novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot

vienādu vai līdzīgu pieeju kredītiestādēm ar līdzīgu riska

profilu (līdzīgu biznesa modeli vai riska darījumu ģeogrāfisko

izvietojumu vai citu līdzīgu pieeju), kuras ir vai var būt

pakļautas līdzīgiem riskiem vai kuras rada vai var radīt līdzīgus

riskus finanšu sistēmai.

(44) Piemērojot šā panta pirmās un trešās daļas

noteikumus un ES regulas Nr. 575/2013 attiecīgās prasības, Finanšu

un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai

kredītiestāde:

1) uztur augstāku pašu kapitāla līmeni, nekā noteikts ES

regulā Nr. 575/2013, kas palielināts par kopējo kapitāla rezervju

prasību, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.22,

35.23, 35.24 un 35.25 pantu, lai

segtu tos kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus

un to elementus, kas nav paredzēti ES regulā Nr. 575/2013;

2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas

veicami šā likuma 34.1, 34.2,

34.4 vai 36.2 panta prasību

izpildei;

3) izstrādā plānu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši

piemērojamo Eiropas Savienības normatīvo aktu un Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas izdoto normatīvo noteikumu prasību

ievērošanas atjaunošanai, nosakot plānā iekļauto pasākumu

izpildes termiņus;

4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu

uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

5) sašaurina vai ierobežo komercdarbību, darbības vai iestāžu

tīklu, atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud tās

stabilitāti;

6) samazina tās darbībai, produktiem vai sistēmām piemītošos

riskus;

7) nosaka tādu ierobežojumu amatpersonu un darbinieku

atalgojuma mainīgajai daļai, kurš izteikts procentos no tīrajiem

ieņēmumiem un ļauj kredītiestādei uzturēt stabilu kapitāla

bāzi;

8) novirza peļņu pēc nodokļu nomaksas pašu kapitāla

stiprināšanai;

9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus

akcionāriem, pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu

turētājiem, ja tas nerada saistību neizpildi;

10) sniedz papildu pārskatus vai biežāk sniedz pārskatus, tai

skaitā pārskatus par kredītiestādes kapitāla un likviditātes

pozīcijām.

(45) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa,

lai kredītiestāde ievēro šā panta 4.4 daļas

1.punkta prasību vismaz šādos gadījumos:

1) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1,

34.2 vai 36.2 panta prasības vai ES

regulā Nr. 575/2013 noteiktos lielo riska darījumu

ierobežojumus;

2) ir identificēti riski vai risku elementi, kuri nav segti

saskaņā ar ES regulā Nr. 575/2013 noteiktajām kapitāla prasībām

vai kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) ir pamats uzskatīt, ka citu administratīvo pasākumu

piemērošana vien nebūs pietiekama, lai pieņemamos termiņos

atbilstoši uzlabotu kredītiestādes struktūru, procesus,

mehānismus un stratēģiju;

4) kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka kredītiestāde,

veicot tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības korekcijas, nav

ņēmusi vērā iespēju pārdot īsā laikā vai ierobežot ar šīm

pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem

funkcionējoša tirgus apstākļos vai kredītiestāde, kas saņēmusi

atļauju izmantot iekšējos modeļus kapitāla prasību aprēķinam,

vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) ir pamats uzskatīt, ka kredītiestādes darbībai piemītošie

riski novērtēti pārāk zemu, lai gan ir ievērotas ES regulas

Nr. 575/2013 un šā likuma prasības;

6) kredītiestāde ir saņēmusi atļauju izmantot iekšējo modeli

korelācijas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinam,

bet tās iesniegtie pārskati parāda, ka stresa testu rezultāti

būtiski pārsniedz saskaņā ar iekšējo modeli aprēķinātās kapitāla

prasības.

(46) Pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts

saskaņā ar šā panta prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

izvērtē, vai nav nepieciešams noteikt pašu kapitāla prasības

papildus tām, kas nepieciešamas kredītiestādes darbībai piemītošo

un varbūtējo risku segšanai, ņemot vērā:

1) saskaņā ar šā likuma 36.2 panta prasībām

kredītiestādes veiktā novērtējuma kvalitatīvos un kvantitatīvos

rezultātus;

2) saskaņā ar šā likuma 34.1 un

34.4 panta prasībām izveidotās kredītiestādes

iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī atveseļošanas un

noregulējuma plānus;

3) saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām Finanšu un

kapitāla tirgus komisijas veiktā novērtējuma rezultātus;

4) sistēmiskā riska izvērtējumu.

(47) Pamatojoties uz atbilstoši šā panta prasībām

veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku

novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes komercdarbības modeli,

šā likuma 34.1 un 34.2 pantā noteikto

risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko

likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu

tirgus integritāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē

nepieciešamību noteikt kredītiestādēm šādas īpašas likviditātes

prasības:

1) pieprasīt no kredītiestādēm papildu pārskatus par

likviditātes pozīcijām vai noteikt, ka pārskati sniedzami biežāk,

nekā noteikts ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā vai citos

normatīvajos aktos;

2) noteikt kredītiestādēm citas īpašas likviditātes prasības,

tostarp arī ierobežojumus aktīvu un saistību termiņstruktūras

nesabalansētībai.

(48) Pieņemot lēmumu par īpašu likviditātes prasību

noteikšanu un sankciju piemērošanu, pamatojoties uz atbilstoši šā

panta prasībām veikto kredītiestādes darbībai piemītošo un

varbūtējo risku novērtējumu un ņemot vērā kredītiestādes biznesa

modeli, šā likuma 34.1 un 34.2 pantā

noteikto risku pārvaldīšanas organizāciju un iespējamo sistēmisko

likviditātes risku, kas var apdraudēt Latvijas Republikas finanšu

tirgus integritāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē

šāda lēmuma ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmas

stabilitāti un ņem vērā kredītiestādes likviditātes rādītāju

atšķirību no šajā likumā vai ES regulas Nr. 575/2013 sestajā daļā

noteiktajām likviditātes vai stabila finansējuma

prasībām.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "kārtību" ar

vārdiem "kura atbilst Eiropas Banku iestādes

vadlīnijām";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais aprēķins

liecina, ka kredītiestādes ekonomiskā vērtība samazināsies par 20

vai vairāk procentiem no pašu kapitāla sakarā ar pēkšņām un

negaidītām procentu likmju izmaiņām par 200 bāzes punktiem vai

citām Eiropas Banku iestādes vadlīnijās noteiktām izmaiņām,

Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde

veic pasākumus, kas nodrošinātu pašu kapitāla atbilstību

netirdzniecības portfeļa riska darījumu procentu likmju riska

lielumam.";

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

"(61) Finanšu un kapitāla tirgus komisija

piemēro šā panta prasības individuāli un konsolidācijas grupas

līmenī vai subkonsolidēti atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013

pirmās daļas II sadaļas prasību piemērošanas līmenim.";

izslēgt septīto daļu;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas

Banku iestādi par šajā pantā minēto lēmumu pieņemšanas

principiem."