Grozījumi Kredītiestāžu likumā

54. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar 101.16 un

101.17 pantu šādā redakcijā:

"101.16 pants. (1) Finanšu un kapitāla

tirgus komisija, pamatojoties uz šā likuma 101.3 panta

pirmajā un trešajā daļā minētās pārbaudes rezultātiem, pieprasa,

lai kredītiestāde ievēro šā likuma 101.3 panta

4.4 daļas 1. punkta prasību (nolūkā segt riskus, kas

kredītiestādei rodas tās darbības dēļ, tostarp tos riskus, kuri

atspoguļo konkrētu ekonomikas un tirgus norišu ietekmi uz

kredītiestādes riska profilu) vismaz šādos gadījumos:

1) kredītiestāde ir pakļauta riskiem vai risku elementiem,

kuri, ievērojot šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas

noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar ES

regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulas

(ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu

vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu,

pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas

2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr.

1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk - ES regula 2017/2402)

otrajā nodaļā noteiktajām prasībām;

2) kredītiestāde nav ievērojusi šā likuma 34.1,

34.2 vai 36.2 panta prasības vai ES regulas

Nr. 575/2013 393. panta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu

uzraudzības pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai

nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Finanšu

un kapitāla tirgus komisija atzīst par piemērotu;

3) kredītiestādes veiktās tirdzniecības portfeļa pozīciju

vērtības korekcijas nav uzskatāmas par pietiekamām, lai

kredītiestāde spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot

ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem

funkcionējoša tirgus apstākļos;

4) pašu kapitāla prasības nav pietiekamas tādēļ, ka

kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējās pieejas

riska svērto vērtību vai pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs

neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) kredītiestāde atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt

pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā

ar šā likuma 101.17 panta trešās daļas noteikumiem

kredītiestādei paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību;

6) citās kredītiestādes darbībai specifiskās situācijās, kas,

pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieskatiem, rada būtiskas

uzraudzības bažas.

(2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami

segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un

septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām

prasībām, ja kredītiestādes darbībai piemītošo vai varbūtējo

risku segšanai nepieciešamais kapitāls, kā arī šā kapitāla

elementi un struktūra, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

ņemot vērā tās veikto pārbaudi par kredītiestādes saskaņā ar šā

likuma 36.2 panta pirmās daļas prasībām veikto

novērtējumu, uzskata par pietiekamu, pārsniedz minētās ES regulu

prasības.

(3) Šā panta otrās daļas izpratnē kapitāls ir uzskatāms par

pietiekamu, ja tas sedz visus tādus riskus vai risku elementus,

kuri ir identificēti kā būtiski saskaņā ar šā panta ceturto daļu

veiktā novērtējuma rezultātā un kuri nav segti vai nav pietiekami

segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un

septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām

prasībām. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī var tikt

uzskatīts par būtisku vismaz šā likuma 101.3 panta

sestajā daļā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad Finanšu

un kapitāla tirgus komisija, veicot šā likuma 101.3

panta pirmajā un trešajā daļā minēto pārbaudi un novērtējumu,

secina, ka kredītiestāde piemēroti pārvalda procentu likmju risku

netirdzniecības portfelī un nav pārmērīgi pakļauta procentu

likmju riskam netirdzniecības portfelī.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā

kredītiestādes riska profilu, novērtē tās pakļautību riskiem,

tostarp novērtē:

1) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku

elementus, kuri ir izslēgti vai uz kuriem nav skaidri

attiecinātas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un

septītajā daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās

prasības;

2) kredītiestādes darbībai specifiskus riskus vai šādu risku

elementus, kas varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir

ievērotas ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā

daļā un ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.

Tie riski vai risku elementi, uz kuriem attiecas šajā likumā,

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos vai

ES regulā Nr. 575/2013 noteiktie pārejas perioda nosacījumi vai

tiesības turpināt piemērot iepriekš spēkā bijušos nosacījumus,

netiek uzskatīti par riskiem vai šādu risku elementiem, kas

varētu būt pārāk zemu novērtēti, lai gan ir ievērotas ES regulas

Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un ES regulas

2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai

kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz

riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, kas nav pietiekami

segti saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta

"d" apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu

kapitāla līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā

minētajā gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā

saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu,

un ES regulas Nr. 575/2013 trešajā un ceturtajā daļā un ES

regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(6) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai

kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitālu, kas attiecas uz

pārmērīgas sviras risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES

regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d"

apakšpunktā noteikto prasību, tad tā papildu pašu kapitāla

līmeni, kas pieprasīts šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā

gadījumā, nosaka kā starpību starp kapitālu, ko tā saskaņā ar šā

panta otrās daļas prasībām uzskata par pietiekamu, un ES regulas

Nr. 575/2013 trešajā un septītajā daļā noteiktajām prasībām.

(7) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Finanšu un

kapitāla tirgus komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma

101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas

attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks, nodrošina

ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām (ja Finanšu un

kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta devīto daļu nav

noteikusi citādi):

1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības

izpilda ar pirmā līmeņa kapitālu;

2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs panta daļas 1. punktā minētā

pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls.

(8) Kredītiestāde papildu pašu kapitāla prasību, ko Finanšu un

kapitāla tirgus komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma

101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un kas

attiecas uz pārmērīgas sviras risku, nodrošina ar pirmā līmeņa

kapitālu (ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā

panta devīto daļu nav noteikusi citādi).

(9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, kā

arī ņemot vērā kredītiestādes specifiskos apstākļus, ir tiesīga

pieprasīt, lai kredītiestāde nodrošina papildu pašu kapitāla

prasību ar augstāku pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa

kapitāla daļu, nekā noteikts attiecīgi šā panta septītajā vai

astotajā daļā.

(10) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu

atbilstoši šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas

1. punktam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto

papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a",

"b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu

kapitāla prasības;

2) šā likuma 35.22, 35.23,

35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo

kapitāla rezervju prasību;

3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto

ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz riskiem,

kuri nav pārmērīgas sviras risks.

(11) Pašu kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai nodrošinātu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šā likuma

101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu pieprasīto

papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras

risku, kas nav pietiekami segts saskaņā ar ES regulas Nr.

575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteikto

prasību, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d"

apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto

sviras rādītāja rezerves prasību;

3) šā likuma 101.17 panta trešajā daļā minēto

ieteicamo kapitāla rezerves prasību, ja tā attiecas uz pārmērīgas

sviras risku.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija rakstveidā paziņo

kredītiestādei tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla

prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

4.4 daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot. Finanšu

un kapitāla tirgus komisija sagatavo pamatojumu, kas sniedz

skaidru priekšstatu par novērtējumu, ko tā veikusi saskaņā ar šo

pantu. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Finanšu

un kapitāla tirgus komisija savā pamatojumā ietver īpašu

skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ ieteicamā kapitāla rezerves

prasības noteikšana vairs nav uzskatāma par piemērotu.

101.17 pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus

komisija šā likuma 101.3 panta pirmajā un trešajā daļā

minētās pārbaudes un novērtējuma ietvaros, tostarp ņemot vērā

saskaņā ar šā likuma 101.3 panta 4.2 daļu

veiktās stresa testēšanas rezultātus, regulāri pārbauda

kredītiestādes saskaņā ar šā likuma 36.2 panta

2.1 daļu noteikto pašu kapitāla līmeni. Pamatojoties

uz minēto pārbaudi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka

kredītiestādei tādu kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu tā uzskata

par kredītiestādei pietiekamu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kredītiestādei

specifisku ieteicamā kapitāla rezerves prasību, ievērojot,

ka:

1) ieteicamā kapitāla rezerves prasība ir pašu kapitāls, kas

pārsniedz attiecīgo tā pašu kapitāla apmēru, kas nepieciešams

saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 trešo, ceturto un septīto

daļu, ES regulas 2017/2402 otro nodaļu, šā likuma

101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu un

attiecīgā gadījumā šā likuma 35.22, 35.23,

35.24 un 35.25 pantu vai ES regulas Nr.

575/2013 92. panta 1.a punktu un ir nepieciešams, lai sasniegtu

kopējo pašu kapitāla līmeni, kādu Finanšu un kapitāla tirgus

komisija uzskata par kredītiestādei pietiekamu saskaņā ar šā

panta pirmo daļu;

2) ieteicamā kapitāla rezerves prasība var segt riskus, uz

kuriem attiecas saskaņā ar šā likuma 101.3 panta

4.4 daļas 1. punktu noteiktā papildu pašu kapitāla

prasība, tikai tādā apmērā, kādā tā sedz to minēto risku

aspektus, kas vēl nav segti saskaņā ar minēto papildu pašu

kapitāla prasību.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo kredītiestādei

saskaņā ar šā panta otro daļu tai noteikto specifisko ieteicamo

kapitāla rezerves prasību, un kredītiestāde to nodrošina ar pirmā

līmeņa pamata kapitālu.

(4) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai

izpildītu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo

kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

pārmērīgas sviras risks, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "a",

"b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu

kapitāla prasības;

2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto

papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz riskiem, kuri nav

pārmērīgas sviras risks;

3) šā likuma 35.22, 35.23,

35.24 un 35.25 pantā noteikto kopējo

kapitāla rezervju prasību.

(5) Pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko kredītiestāde uztur, lai

nodrošinātu saskaņā ar šā panta trešo daļu tai paziņoto ieteicamo

kapitāla rezerves prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras

risku, nedrīkst izmantot, lai izpildītu:

1) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d"

apakšpunktā noteikto pašu kapitāla prasību;

2) saskaņā ar šā likuma 101.16 pantu noteikto

papildu pašu kapitāla prasību, kas attiecas uz pārmērīgas sviras

risku;

3) ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto

sviras rādītāja rezerves prasību.

(6) Kredītiestāde, kura neievēro saskaņā ar šā panta trešo

daļu tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību, bet ievēro

ES regulas Nr. 575/2013 trešajā, ceturtajā un septītajā daļā un

ES regulas 2017/2402 otrajā nodaļā noteiktās prasības, saskaņā ar

šā likuma 101.3 panta 4.4 daļas 1. punktu

noteikto papildu pašu kapitāla prasību un attiecīgā gadījumā šā

likuma 35.22, 35.23, 35.24 un

35.25 pantā noteikto kopējo kapitāla rezervju prasību

vai ES regulas Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā noteikto sviras

rādītāja rezerves prasību nepiemēro šā likuma 35.27

panta pirmajā un trešajā daļā vai 35.35 panta pirmajā

un trešajā daļā noteiktos sadales ierobežojumus."